Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

"AmberStone Hotels" viesnīca "Rija VEF Hotel" aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu, bet apgrozījums pārsniedzis 1,6 miljonus eiro.

Pirmajā darbības gadā viesnīcas "Rija VEF Hotel" noslogojums sasniedzis 83%, kas ir krietni virs vidējā tirgus rādītāja. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, pērn vidējais viesnīcu numuru noslogojums Rīgā bijis ap 60%.

Viesnīca "Rija VEF Hotel" atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 199c, vēsturiski nozīmīgajā VEF kvartālā. Iepriekš viesnīca bija pazīstama kā "Days Hotel Riga VEF". Pārņemot viesnīcu savā īpašumā, "AmberStone Hotels" tās attīstībā ieguldīja ap 100 tūkstošus eiro, un pašlaik viesnīca darbojas kā paaugstināta komforta jeb "superior" trīszvaigžņu klases viesnīca.

Tai ir seši stāvi ar 135 labiekārtotiem viesu numuriem un divas bezmaksas autostāvvietas ar vietu skaitu līdz pat 150 automašīnām. Konferencēm, biznesa un atpūtas pasākumiem pieejamas trīs dažādas ietilpības konferenču zāles. Viesu labsajūtai pieejams arī restorāns, bārs un vasaras terase. Viesnīcas operators ir ilggadējs "AmberStone Hotels" sadarbības partneris "Mogotel".

Simts gados kopš neatkarīgas valsts izveidošanas Latvijai bijis iemesls lepoties ar izciliem ķīmiķiem, biologiem, inženieriem un viņu spīdošajiem izgudrojumiem. To vidū ir medikamenti, kosmosa un informācijas tehnoloģiju risinājumi. Tomēr dižākais izgudrojums Latvijā ir VEF Minox fotoaparāts – vismaz tā uzskata šodienas tehnoloģiju nozares līderi.

Aicināti nosaukt trīs izcilākos Latvijas teritorijā kopš 1918.gada tapušos izgudrojumus, viņi kā pirmo piemin tieši Valtera Capa leģendāro fotokameru, kas savulaik izraisīja apvērsumu fotografēšanas pasaulē.

Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona prezidents

Konstruktora Valtera Capa radītais miniatūrais fotoaparāts Minox, šķiet, ir zināmākais no Latvijas izgudrojumiem. Savā laikā tas bija unikāls ar mazo izmēru un augsto fotogrāfijas kvalitāti un tika dēvēts par «spiegu kameru». Minox fotoaparātus no 1938. līdz 1943. gadam ražoja Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF), bet pēc 2. pasaules kara Vācijā tika nodibināta rūpnīca Minox GmbH. Minox ir zināmākais, bet ne vienīgais inovatīvais produkts, kas saistās ar VEF vārdu un spilgti iemieso tā inovāciju garu, ko šodien pārmanto no VEF saknēm izaugušais Latvijas Mobilais Telefons.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Šā gada pirmos sešus mēnešus New Hanza Capital, AS noslēdza ar peļņu 4,77 miljoni eiro, kuru galvenokārt veidoja meitas uzņēmumu dividendes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt New Hanza Capital, AS koncerna peļņa ir 526 tūkstoši eiro, kas ir par 281% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017. gadā. Sasniegtie finanšu rezultāti atbilst 2018. gada prognozēm.

Ieņēmumi 2018. gada pirmajā pusgadā ir 1,91 miljons eiro. Salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, tie auguši par 211%. Modificētais EBITDA 2018. gada 30. jūnijā ir 797,85 tūkstoši eiro (ienākumi pirms nodokļiem, procentu izmaksām, nolietojuma un amortizācijas, ieguldījuma īpašumu pārvērtēšanas rezultāta). Aktīvi, salīdzinot ar stāvokli 2017. gada beigās, auguši par 5,46%, sasniedzot 55,22 miljonus eiro.

Pārskata periodā New Hanza Capital, AS meitas sabiedrība NHC 2, SIA iegādājās biroju ēku bijušajā Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) teritorijā - Bērzaunes ielā 7, Rīgā. Darījuma summa ir 1,90 miljoni eiro. Minētais darījums koncernam ir stratēģiski būtisks, lai izveidotu VEF teritorijā vienotu attīstības projektu, un tas palielina iepriekš VEF teritorijā veikto investīciju vērtību.

SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrs Rīgā parakstījis sadarbības vienošanos ar atvērto inovāciju kustību VEFRESH, apliecinot aktīvu iesaisti ceļā uz viedpilsētu un VEF apkārtnes satiksmes infrastruktūras pilnveidošanu.

SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrs Rīgā jau nākamajā pavasarī plāno uzsākt darbu savā jaunajā, pašlaik topošajā biroju ēkā GUSTAVS Teikā, sniedzot iespēju saviem 1200 speciālistiem strādāt vienā no modernākajām, iedvesmojošākajām un ilgtspējīgākajām biroju ēkām Rīgā. Inovāciju kustība VEFRESH apvieno uzņēmumus, kuri darbojas Rīgas vēsturiskajā VEF rajonā.

Apkaimē strādā tādas kompānijas kā LMT, Accenture, Mikrotik, TietoEvry, Siemens, Nordigen u.c. Parakstot sadarbības vienošanos, SEB Global Services iesaistīsies biedrības aktivitātēs un veicinās VEF apkārtnes satiksmes infrastruktūras pilnveidošanu un pilsētvides mūsdienīgu attīstību.

Latvijas jaunuzņēmums «Parkdroid» sadarbībā ar inovāciju kustību «VEFRESH» uzsācis jaunu autostāvvietu sensoru testēšanu VEF apkaimē.

Šis ir pirmais «VEFRESH» sadarbības projekts ar vietējo jaunuzņēmumu, kopš jūnijā tika parakstīts memorands ar Rīgas domi un Ekonomikas ministriju par VEF apkaimes iezīmēšanu kā viedpilsētas risinājumu pilotteritoriju.

Šonedēļ VEF apkaimē uzstādīti seši viedo stāvvietu sensori, kas spēj noteikt konkrētas stāvvietas pieejamību, izmantojot ģeomagnētiskā lauka izmaiņas. Sensori spēj pārraidīt šo informāciju reāllaikā, tādējādi ļaujot autovadītājiem par stāvvietu pieejamību uzzināt jau iepriekš, kas savukārt uzlabo gan autobraucēju pieredzi, gan mazina izmešu apjomu. «Pie idejas par stāvvietu sensoriem sākām strādāt 2018. gadā. Mūsu mērķis jau sākotnēji bija kļūt par augstākās kvalitātes sensoru ražotājiem, tāpēc testēšana reālā pilsētvidē ir svarīga, jo ļauj mums noslīpēt bāzes algoritma precizitāti un pielāgot «Parkdroid» sensoru mūsu klientu vajadzībām,» norāda uzņēmuma vadītājs Rūdolfs Gedra.

Līdz 31. maijam ir atvērta pieteikšanās uz mobilitātes inkubatora programmu “Urban Mobility Incubator”, kurā dalībniekiem būs iespēja attīstīt savu ideju, prototipēt to reālā pilsētvidē, satikt investorus, kā arī saņemt atbalstu €6000 vērtībā.

Inkubatoru piedāvā inovāciju kustība “Vefresh” sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas domi, kopstrādes telpu “Teikums” un ar EIT Urban Mobility Reģionālās inovāciju shēmas atbalstu. Programmai pieteikties tiek aicinātas komandas ar dažādās attīstības pakāpēs esošām idejām klimatneitrālas mobilitātes nodrošināšanai.

Dalībnieki tiek aicināti pieteikt idejas, kas risina kādu no pilsētas definētajiem klimatneitrālas mobilitātes izaicinājumiem. Piemēram, elektromobilitātes un satiksmes mierināšanas zonu veicināšana vai jaunās paaudzes sabiedriskā transporta pieturvietas vai vienotas lietotnes izstrāde.

“Inkubatora programma ir paredzēta risinājumiem, kas uzlabo pilsētas mobilitātes iespējas. Gaidām komandas ar jau nopietnākām iestrādnēm, kā arī jaunas komandas ar pilsētai noderīgām idejām un entuziasmu attīstīt savus prototipus. Kopā plānots uzņemt līdz 8 komandām, kas no jūlija līdz septembrim strādās pie sava risinājuma prototipa izveides un testēšanas VEF apkaimē. Dalībnieki, saskaņā ar epidemioloģisko situāciju valstī, darbosies kopstrādes telpā “Teikums” Jaunajā Teikā vai tiešsaistē,” uzsver Vefresh vadītājs Viesturs Celmiņš.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Lietuvā dibināts uzņēmums «M.M.M. Projektai» iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor, un nākamo septiņu gadu laikā plāno uzbūvēt biroju un dzīvojamās ēkas.

«Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti», kas pieder «M.M.M. projektai», kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu Centrālajā un Austrumeiropā, iegādājušies no SIA «RE Property» divus nekustamos īpašumus Rīgā, Gustava Zemgala gatvē 73 un Brīvības gatvē 201.

«Zemes gabali 2,32 hektāru un 5,59 hektāru platībā iegādāti ar mērķi attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksu. Plānojam attīstīt šo apkaimi līdz 2026. gadam G.Zemgala gatves zemē uzbūvējot biroju ēkas platībā līdz 50 tūkst. m2, kā arī dzīvojamās mājas Brīvības ielā platībā līdz 100 tūkst. m2. Kopējās plānotās investīcijas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro septiņu gadu laikā,» norāda «Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti» valdes locekle Saule Zabulionyte.

Baltijas valstīs strādājošais viesnīcu operators «Mogotel» pārvaldīs viesnīcu «Days Hotel Riga VEF» Rīgā, kas turpmāk strādās ar nosaukumu «Rija VEF Hotel», informēja «Mogotel» pārstāve Kristīne Junkure.

Viņa sacīja, ka «Rija VEF Hotel» darbosies vidējā - trīszvaigžņu cenu kategorijā.

«Rija VEF Hotel» viesnīcai ir seši stāvi ar 135 viesu numuriem, tostarp viesnīcā ir 101 standarta, 30 komforta un četri luksusa numuri. Konferencēm, biznesa un atpūtas pasākumiem viesnīcā ir pieejamas trīs dažādas ietilpības konferenču zāles. Viesnīcā ir arī restorāns, bārs un vasaras terase.

Junkure norādīja, ka ar zīmolu «Rija Hotels» līdz šim strādāja četras viesnīcas - «Domus Hotel» un «Irina Hotel» Rīgā, «Bauska Hotel» Bauskā un «Old Town Hotel» Tallinā, Igaunijā.

Savukārt «Mogotel» īpašnieks Vadims Muhins sacīja, ka tūrisma nozares dati parāda, ka arvien populārāka kļūst solo ceļošana, kas paredz minimālas prasības attiecībā uz izmitināšanas pakalpojumiem.

Lidostas “Rīga” pasažieru reģistrācijas zālē no trešdienas, 30. augusta, aplūkojama leģendārā latviešu aviokonstruktora, rūpnīcas VEF lidmašīnu būves nodaļas vadītāja Kārļa Irbīša 1937. gadā konstruētās lidmašīnas I–12 replika.

I–12 ir viena no slavenākajām Kārļa Irbīša konstruētajām lidmašīnām, kas pirms Otrā Pasaules kara piedalījusies vairākos aviācijas šovos un izstādēs un guvusi godalgas starptautiskās aviācijas sacensībās.

Otrā Pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju, kur vairākus gadus strādāja par konstruktoru uzņēmumā “Messerschmitt” Bavārijā, Irbītis no 1950. līdz 1970. gadam bija Kanādas lielākā aviācijas uzņēmuma “Canadair” vecākais inženieris. Par šajā laikā radīto vertikālās pacelšanās lidmašīnu “V-STOL CL-84” viņš 1970. gadā saņēmis prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).

Mūža laikā Irbītis radījis 20 lidmašīnu modeļus un pasaules aviācijas vēsturē paliek ar vairākiem Kanādā reģistrētiem patentiem un daudzām publikācijām. Turklāt Irbītis ir arī VEF slaveno radiouztvērēju masveida ražošanas procesa un paša VEF logotipa autors.

Grafiskā dizaina aģentūras Brandbox birojā industriālā dizaina elementi savijas ar VEF kvartāla ēkas vēsturiskajiem vaibstiem.

Brandbox VEF kvartāla biroja ēku kompleksā savu mājvietu izveidoja gandrīz pirms gada. Uzņēmums 15 pastāvēšanas gados nomājis telpas dažādās Rīgas vietās – sākot ar pavisam nelielu platību Pulkveža Brieža ielā tā pirmsākumos, pēc tam Raiņa bulvārī, bet Latvijas ekonomikas augšupejas gados Brandbox padzīvojis arī Vecrīgā, 200 m2 plašā birojā, kuru pēc tam nomainīja pret mājvietu Citadeles un Tērbatas ielā. «Pēdējā birojā, kurā bija 120 m2, mums kļuva par šauru, jo komandas sastāvs līdz ar izaugsmi palielinājās. Jaunā biroja telpas meklējām aptuveni gadu. Zinājām, ka nevēlamies tās centrā, kur nomas maksa ir adekvāta, bet neekonomiska. Esam dizaina studija un varam atļauties radošākas telpas, mums nav jāsēž reprezentablā vietā pilsētas centrā. Skatījāmies uz dažādiem variantiem, tostarp uz VEF kvartālu, kas vēl aizvien ir tikai savā atdzimšanas sākuma stadijā. Mūsu jaunā biroja platība ir 333 m2,» stāsta Brandbox dibinātājs, īpašnieks, radošais direktors Ēriks Šulcs.

AS “PrivatBank” uzsākusi filiāļu modernizāciju, DB pastāstīja "PrivatBank" mārketinga un komunikācijas departamenta vadītāja Jūlija Zeile.

Janvāra sākumā bankas filiāle “VEF” pārcēlusies uz jaunām telpām Rīgā, Brīvības ielā 197.

Filiāles darba laiks nav mainīts. Modernizētajā filiālē klientu rīcībā ir bankomāts, vairāki internetbankas termināli un nodrošināta bezmaksas autostāvvieta filiāles apmeklējuma laikā.

Filiālē “VEF” klienti var saņemt bankas speciālistu konsultācijas hipotekārā un patēriņa kredītu, kā arī līzinga noformēšanas jautājumos, tāpat tiek piedāvāts pilns pakalpojumu klāsts juridiskajām personām – uzņēmēji filiālē var noformēt sev nepieciešamos finanšu pakalpojumus, tostarp arī līzingu un kredītu. Līdztekus tam, filiālē var veikt ikdienas finanšu operācijas – noformēt maksājumu kartes, apmaksāt rēķinus, veikt pārskaitījumus vai noformēt ieguldījumu, stāsta filiāles “VEF” vadītāja Tatjana Donika.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "LMT" un "MikroTik" Rīgas vēsturiskajā tehnoloģiju centrā - VEF apkaimē - kopīgi izveidojuši pirmo 5G laboratoriju Latvijā.

Tajā jau tiek testēti jaunākie 5G tehnoloģiju risinājumi un nupat radīts arī prototips 5G rūterim, kas savienotajām iekārtām nākotnē varēs nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

"Jau vairākus gadus "LMT" kopā ar partneriem strādā ne tikai pie 5G tīkla attīstības un infrastruktūras izveidošanas Latvijā, bet arī izstrādā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G priekšrocības. Šādu jaunu risinājumu radīšanai nepieciešamas gan specifiskas tehniskās zināšanas, prasmes un ekspertīze, gan darbam, pētniecībai un testiem piemērota vide. Lai Latvijā varētu ne tikai dzimt spožas nākotnes tehnoloģiju idejas, bet tās būtu iespējams arī īstenot, kopā ar "MikroTik" esam izveidojuši inovāciju laboratoriju, kurā pieejams 5G tīkls un inovācijas var pārbaudīt darbībā. Šīs laboratorijas izveide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijā radītu tehnoloģisko inovāciju dzīvotspējai, jo tā paver iespējas pilnveidot risinājumus līdz pilnībai, tiem esot vēl izstrādes stadijā. Tas savukārt uzlabo Latvijas IKT uzņēmumu radīto produktu konkurētspēju, kā arī paplašina Latvijas līderības iespējas globālajā tehnoloģiju tirgū," norāda "LMT" prezidents Juris Binde.

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats ēkas pārbūvē viesnīcas izveidei Kaļķu ielā 20.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš uzskata, ka šis ir augstvērtīgs nelielas vēsturiskās Vecrīgas ēkas atjaunošanas piemērs.

«Aiz perfekti restaurētas fasādes, kurā izceļas 18. gadsimta sākumā veidotais portāls, izveidota jauna, emocionāli izteiksmīga telpiskā struktūra. Kompozīcijas kodols ir ar caurspīdīgu jumtu pārsegta lieltelpa, kas izveidota kādreizējā nelielā iekšpagalma vietā. Gar vienu telpas sānsienu izbūvētie balkoni nodrošina ērtu savienojumu ar ēkas dziļāko spārnu, bet pretējā siena veidota kā milzīgs spogulis, kas telpu vizuāli paplašina divkārt. Visa apdare izceļas ar «high-tech» kvalitāti, taču arhitektūrā integrēti pēc iespējas visi vērtīgākie vēsturiskie iekštelpu elementi (kāpnes, logi u.c.). Augšstāvā izvietotais restorāns nodrošina apmeklētājiem gleznainu skatu uz Vecrīgu,» vērtē J.Krastiņš.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīcas jaunbūvē Dārza ielā 5.

Viesnīcā izbūvētas dzīvojamās telpas 220 studentiem. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš secina, ka plānojums piedāvā plašu mājokļa tipu izvēli – gan vairākistabu dzīvokļus, gan atsevišķas istabas ar labierīcībām un ēdiena pagatavošanas vietu, gan personām ar ierobežotām pārvietošanas iespējām piemērotus mitekļus. Pagrabstāvā nodrošinātas ērtas autostāvvietas, tostarp četriem elektromobiļiem, velosipēdu novietnes, trenažieru zāles, kā arī saimniecības telpas un augstvērtīgam inženiertehniskajam aprīkojumam nepieciešamās palīgtelpas. Starp ēku un universitātes mācību korpusiem izveidots plašs, labiekārtots parks ar Rīgā reti sastopamu gleznainu reljefu un dīķi. Parks nodrošina izcilu komforta un sanitāri higiēniskās kvalitātes līmeni ēkas iedzīvotājiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Investējot aptuveni 50 tūkstošus eiro, kafijas grauzdētava Kalve coffee atvērusi Espresso room.

«Mūsu pamatnodarbošanās ir kafijas grauzdēšana un ražotne atrodas VEF kvartālā. Ja tā skatās, tad tas tomēr nav Rīgas centrs. Mūsu kompānijas pamatlietām, likumiem un filozofijām ir pieejamība gan emocionāli, gan finansiāli, protams, šajā gadījumā arī fiziski, tāpēc visiem tiem cilvēkiem, kuriem interesē kā mēs strādājam, grauzdējam kafiju un kā finālā kafija garšo, vēlējāmies atvērt vietu Rīgas centrā, kas ir viegli pieejama gan ar auto, velosipēdu, gan gājējiem. Kā saka - būt tuvāk tautai. Šī vieta kalpo kā ražotnes vizītkarte, kurā mēs varam atspoguļot mūsu skatījumu uz šo produktu - kafiju,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA Kalve Coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Latvijā turpina augt vietējo kafijas grauzdētāju skaits, tiek paplašinātas ražotnes, atvērtas kafejnīcas un stiprinātas pozīcijas arī ārvalstu tirgū. Visiem ir viens kopīgs mērķis – parādīt un pierādīt, ka Latvijā grauzdēta kafija var būt tikpat kvalitatīva un pat vēl kvalitatīvāka par importēto.

SIA Kalve Coffee nupat pārcēluši ražotni no VEF teritorijas Rīgā uz Jaunmārupi un plāno ar Latvijā grauzdētu kafiju turpināt iepazīstināt ne vien Latvijas, bet arī pasaules iedzīvotājus. Arī Kalve Coffee šis laiks ir izaicinošs, bet uzņēmums attīstās, neskatoties uz to, ka pārstāv nozari, kas ir būtiski cietusi. Iepriekš uzņēmums darbojās 250 kvadrātmetru plašās telpās VEF teritorijā, kur atradās Kalve Coffee ražošana, kafejnīca un treniņu centrs kafijas profesionāļiem, taču tur kļuva par šauru. Ja līdz šim Kalve Coffee lielākais kafijas grauzdētājs bija 15 kilogramu ietilpīgs, tad jaunajā grauzdētājā satilpst 120 kilogrami kafijas pupiņu, kas uzņēmumam ļauj sagrauzdēt 60 tonnas kafijas pupiņu mēnesī.