Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.
Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.
Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.
Tomēr nākamgad pēc rekonstrukcijas un būvniecības beigām daļa VEF kompleksa iegūs jaunu dzīvi, turklāt daļēji tiks saglabāts arī to vēsturiskais, visai VEF teritorijai raksturīgais vizuālais tēls, stāsta Arčers projektu vadītājs Andris Vorons. Uzņēmuma speciālists skaidro, ka rekonstrukcija gan ir tikai neliela daļa no veicamajiem darbiem objektā. «Pēc 90. gadu beigās notikušās ugunsnelaimes neviena no ēkas senajām konstrukcijām nebija derīga pārbūvei – šo 26 gadu laikā no ēkām izvestas degušās krāsmatas un demontētas nedrošās daļas, kā arī veikti atsevišķi pasākumi, lai ēkas konstrukcija nesagrūtu, bet tas arī viss. Tāpēc tagad viss, kas bija palicis abos ražošanas korpusos, tika demontēts, jo neko no tā nebija iespējams nākotnē droši ekspluatēt,» stāsta Arčers projektu vadītājs.
Tāpēc SIA Zenico projekts izstrādātais būvprojekts paredz divu jaunu ēku būvniecību vēsturisko ķieģeļu ārsienu vidū, kas no projekta risinājuma viedokļa ir funkcionāli veiksmīgs, bet būvdarbu veicējiem sarežģīts plāns. Tas nozīmē, ka korpusos tiek saglabāts vēsturiskais vizuālais risinājums, bet tā iekšpusē no jauna notiek divu mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām un ražošanai, administratīvajam un zinātniskajam darbam atbilstošu ēku būvniecība. Senie mūri tikmēr tiek restaurēti – notīrīti, atjaunoti un pastiprināti.
Šobrīd ir paveikta daļa restaurācijas un ēkas karkasa betonēšanas darbu, un viens no korpusiem jau ir sasniedzis trīs stāvu augstumu. Projektā izstrādātais interjera risinājums paredz, ka daļā no telpām betona kolonnas, sienas un griesti paliks bez tālākas apdares, un eksponētā betona virsma kalpos kā daļa dizaina. Būvniecības profesionāļiem šis termins jautājumus uzdot neliks, taču nespeciālistiem A. Vorons skaidro, ka eksponētā monolītā betona kolonnu, sienu un pārsegumu izbūve prasa gan lielāku darbietilpību, gan arī lielākas izmaksas, nekā ierastais betonēšanas process. Savukārt inženiertīklu risinājums izstrādāts tā, ka lielākā daļa komunikāciju tiks iebūvētas pacelto grīdu sistēmā, tai skaitā zem paceltās grīdas atradīsies arī vēdināšanas sistēmas, kas ir diezgan reti sastopama prakse Latvijā.
Arčers projektu vadītājs stāsta, ka ražošanas vajadzībām paredzētu ēku būvniecība vai rekonstrukcija Latvijā tiek pasūtīta samērā reti. «Rekonstrukcijas darbu pirmajā kārtā uz 13 087 kvadrātmetru liela gruntsgabala paredzēts izbūvēt divus korpusus ar kopējo telpu platību 9188 kvadrātmetri. Pēc abu ēku rekonstrukcijas un būvniecības tās būs pielāgotas elektronikas un bezvadu datortīklu aprīkojuma ražošanai,» stāsta Arčers projektu vadītājs. «Tāpēc priecē iespēja īstenot projektu, kas pēc tam nodrošinās jaunas darbavietas un sekmēs elektroniskās rūpniecības atjaunošanu Latvijā bijušās VEF teritorijā,» norāda projektu vadītājs. Darbus pie VEF ražošanas korpusu atjaunošanas Arčers pabeigs nākamā gada vasarā, būvdarbi tika uzsākti šī gada februārī.
Kā zināms, līdz Otrajam pasaules karam 1919. gadā dibinātais VEF bija lielākais elektrotehnikas ražošanas uzņēmums Latvijā, kas izgatavoja plaša sortimenta preces, sākot ar spuldzēm, telefoniem un radioaparātiem, beidzot ar fotoaparātiem un sporta lidmašīnām. Pēc kara VEF kļuva par vadošo telefonu un komutācijas ierīču ražotāju bijušajā PSRS. Kā minēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācijā par ugunsgrēku 1989. gadā, tā bijusi 80. gadu lielākā ugunsnelaime, kas nopostīja divus rūpnīcas korpusus 8700 kvadrātmetru platībā. Šobrīd daudzi bijušās VEF korpusi ir pielāgoti citiem mērķiem, un daļa VEF korpusa ilgu laiku stāvēja neizmantoti.
#1/21
#2/21
#3/21
#4/21
#5/21
#6/21
#7/21
#8/21
#9/21
#10/21
#11/21
#12/21
#13/21
#14/21
#15/21
#16/21
#17/21
#18/21
#19/21
#20/21
