Paredzot aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.janvārī, noslēdza darbu pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likumprojekts ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Grozījumi paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka Enerģijas dzērienu aprites likumprojektā iekļautās prasības palielinās nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazinās patērētāju plūsmu mazajās tirgotavās un mākslīgi radīs šķēršļus konkurencei. Jāmin, ka Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kas paredz regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu, cita starpā nosakot, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem.

Veselības ministrija norāda, ka likumprojekta mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgās ietekmes uz organismu.

«Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas enerģijas dzērienu apritē aicinām ņemt vērā arī Latvijas tirgotāju, sevišķi mazo uzņēmumu, reālās iespējas izpildīt prasības par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, kas prasa papildu platības. Tāpat nav noteikts, kas tad ir enerģētiskais dzēriens, kā atšķirt aizliegtos dzērienus no dzērieniem, kam ir zemāka aktīvo vielu koncentrācija un kas nav jānovieto un jāmarķē atsevišķi,» norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš piebilst, ka asociācija aicina izvērtēt, vai obligātās prasības par plauktu un norāžu izvietošanu tirdzniecības vietās ir atbilstošākais veids, kā atturēt patērētājus no enerģijas dzērienu lietošanas, kā arī, vai šis ir vienīgais produkts, kuram būs papildu tirdzniecības ierobežojumi. «Jāatgādina, ka Latvijas likumdevēji, pretēji pārējo Eiropas Savienības valstu praksei, mīl atsevišķu plauktu ieviešanas prasības. Piemēram, tādi veidojami pa produktu grupām ĢMO saturošām precēm. Ja likumprojekts stāsies spēkā, jau šobrīd ir skaidrs, ka mazajiem tirgotājiem būs ļoti sarežģīti aizliegtos dzērienus atdalīt un norobežot no citām precēm,» uzsver H. Danusēvičs.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, aizliedzot enerģijas dzērienus pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojektā noteikts, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Mazumtirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par tās vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Deputāti šodien atbalstīja likuma mērķi, nosakot, ka tas ir aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgas ietekmes uz organismu.

Tāpat jaunais likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) uzskata, ka Saeimā šodien pieņemtais Enerģijas dzērienu aprites likums nav balstīts zinātniskos pierādījumos par apdraudējumu sabiedrības veselībai, kā arī pārkāpj Eiropas Savienības brīvas preču kustības principu. Spiesta atcelt šādus ierobežojumus bija gan Itālija, gan Vācija, teikts federācijas izplatītajā paziņojumā.

«Nepamatoti aizliegumi neatbilst uzņēmējdarbības attīstību veicinošai valsts politikai, jo liecina par nestabilu likumdošanas praksi, kas ignorē racionālus faktus. Mēs pilnībā atbalstām rūpes par sabiedrības un jo īpaši jauniešu veselību, taču Enerģijas dzērienu aprites likumā noteiktie ierobežojumi nav balstīti zinātniskos pierādījumos par šo produktu kaitīgumu. Eiropas Savienības galvenā pārtikas drošības risku novērtēšanas institūcija EFSA ir atzinusi, ka enerģijas dzērieni ir drošs produkts, ja tiek patērēts mērenās devās,» norāda LPUF pārstāvis Pēteris Liniņš.

EFSA 2015. gada maijā publicēja Zinātnisko atzinumu par kofeīna drošumu, kurā secināja, ka kofeīnu saturošu produktu, arī enerģijas dzērienu lietošana mērenās devās cilvēku, tajā skaitā bērnu, veselībai nav kaitīga. Līdz ar šo zinātnisko atzinumu zūd jebkāds pamats enerģijas dzērienu ierobežojumus attaisnot ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā 178/2002 minēto piesardzības principu, kuru iespējamu veselības risku gadījumā pieļaujams izmantot ierobežoti un tikai līdz zinātniskas informācijas iegūšanai.

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Latvijā vadošais dzērienu ražotājs "Cido Grupa" ir pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma, informē uzņēmums.

"Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta demokrātiskas pamatvērtības un biznesa principus, patlaban sniedz ieguldījumu Ukrainas atbalstam un piemēro sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Nozīmīgs ir ne tikai finansiāls atbalsts Ukrainai, bet arī atteikšanās darboties Krievijas tirgū, pārtraucot eksportu un produktu ražošanu šajā tirgū," norāda "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

M.V.Kirstukas uzsver, ka šajā situācijā ir ļoti būtiski, ka uzņēmumi rīkojas vienoti un ar savām darbībām pierāda, ka biznesa ētika un sociālā atbildība nav tikai skaļi saukļi, bet reāla rīcība.

Šajā situācijā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība, "Cido Grupa" prioritāte ir palīdzēt Latvijas organizācijām, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kas palikuši Ukrainā, norāda uzņēmums.

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas stiprina rūpes par bērnu un pusaudžu veselību, taču uzskata, ka Enerģijas dzērienu aprites likumā noteiktie ierobežojumi radīs šķēršļus veselīgai konkurencei, vairos nevienlīdzību starp tirgotājiem un mazinās pircēju plūsmu mazajās tirgotavās, norādīts tās šodien izplatītajā paziņojumā.

LTA Valsts prezidentam nosūtījusi vēstuli, kurā aicina prezidentu likumu nosūtīt Saeimas deputātiem atkārtotai izskatīšanai, lai atrastu visām pusēm, tai skaitā mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, pieņemamu risinājumu.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs komentē: «Ja likums stāsies spēkā Saeimā pašreiz pieņemtajā redakcijā, mazajiem tirgotājiem radīsies virkne papildu pienākumu, kā arī vairākas no likumā noteiktajām prasībām būs ļoti sarežģīti izpildāmas. Piemēram, daudziem mazajiem tirgotājiem, it īpaši Latvijas reģionos, būs grūti izpildīt likuma prasību par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, jo tas prasa papildu platības. Atgādināsim, ka produktu norobežošana atsevišķos plauktos ir iecienīta Latvijas likumdevēju represiju pret mazajiem tirgotājiem forma: bez alkohola un tabakas, arī produkti ar ĢMO klātbūtni ir jānorobežo. Lai nenonāktu pretrunā ar likumu, daudzi mazie tirgotāji būs spiesti atteikties no enerģijas dzērienu tirdzniecības. Būtībā šāda likuma norma vienīgi palielina nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazina mazo tirgotavu pircēju plūsmu un mākslīgi rada šķēršļus veselīgai konkurencei, jo attiecīgā produkta lietotājs, neatradis kāroto dzērienu mazajā piemājas tirgotavā, dosies uz kādu no lielo tirdzniecības tīklu veikaliem, kuriem pietiek resursu likuma prasību izpildei.»

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

No šodienas, 21.jūnija ir pieejama jaunā Čeku loterijas tīmekļvietne cekuloterija.lv, bet reģistrēt čekus tajā varēs tikai no 1.jūlija, kas ir oficiālais Čeku loterijas sākuma datums, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Informācija mājaslapā liecina, ka pirmā izloze notiks 11.augustā.

Jau vēstīts, ka Čeku loterija Latvijā notiek pirmo reizi. Lai tajā piedalītos un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām papildu balvām, mājaslapā ir jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz 5 eiro. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Čeku loterijā var piedalīties ikviens bez vecuma ierobežojuma, izņemot VID darbiniekus un Čeku loterijas tīmekļvietnes izstrādātāja SIA «Mobilly» pārstāvjus. Čeku loterijā var piedalīties arī bērni, tikai tādā gadījumā reģistrētajā čekā nedrīkst būt tādi pirkumi kā alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un enerģijas dzērieni.

No šā gada 1. jūlija Latvijā pirmo reizi tiks uzsākta Čeku loterija, kurā piedalīties varēs ikviens nodokļu maksātājs ar čeku par jebkuru pirkumu vērtībā virs 5 eiro.

Čeku loterija notiks interneta vietnē cekuloterija.lv. Pēc uzvaras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsludinātajā iepirkumā čeku loterijas tehnisko risinājumu īstenos mobilo maksājumu uzņēmums Mobilly.

Plānots, ka izveidotā vietne cekuloterija.lv būs lietotājam draudzīga un ērta, kalpojot kā piemērs valsts un privāta biznesa veiksmīgai partnerībai. Lai piedalītos Čeku loterijā un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām balvām, tīmekļa vietnē cekuloterija.lv jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz 5 eiro vērtībā. Darījumu apliecinošam dokumentam jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

No šodienas sāk darboties čeku loterija, un pirkumu jeb pakalpojumu čekus var reģistrēt jaunā čeku loterijas vietnē «www.cekuloterija.lv», informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tīmekļa vietnes «www.cekuloterija.lv» izstrādātājas SIA «Mobilly» izpilddirektors Ģirts Slaviņš norādīja, ka lielākais izaicinājums ir lielā čeku dažādība Latvijā, tāpēc tīmekļa vietnes izveidošanā netiks piesaistīts mākslīgais intelekts. Viņaprāt, mākslīgais intelekts vēl nevar aizstāt to, ko spēj cilvēks.

Viņš sacīja, ka, strādājot pie tehniskā risinājuma, «Mobilly» krāja dažādus čekus un izrādījies, ka ir vairāki desmiti to veidu. «Tas sākotnēji apgrūtina lielāku mākslīgā intelekta iesaisti tehniskajā risinājumā, jo šis mākslīgais intelekts ir jāapmāca, lai tas atpazīst visus iespējamos čeku veidus,» sacīja Slaviņš.

Čeku loterijā līdz otrdienas plkst.10 jau ir reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Dienestā norādīja, ka loterijai pieteiktie darījumu apliecinošie dokumenti tiks pārbaudīti parastajā kārtībā, pagaidām gan neviens loterijai iesniegtais dokuments vēl nav pārbaudīts.

VID norādīja, ka čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem.

«Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot «Konsultē vispirms» principu,» skaidroja VID.

Čeku loterijā jūlija laikā reģistrēti 1 565 458 čeki, biļetes vai kvītis, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No 1.jūlija sāka darboties čeku loterija un pirkumu jeb pakalpojumu čekus var reģistrēt vietnē «www.cekuloterija.lv».

Lai piedalītos loterijā un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām papildu balvām, tīmekļa vietnē ir jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz pieci eiro. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Čeku loterijā var piedalīties ikviens bez vecuma ierobežojuma, izņemot VID un čeku loterijas tīmekļvietnes izstrādātāja «Mobilly» pārstāvjus. Čeku loterijā var piedalīties arī bērni, tikai tādā gadījumā reģistrētajā čekā nedrīkst būt tādi pirkumi kā alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un enerģijas dzērieni.

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Otrdien, 7.februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, informē ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz administratīvās atbildības par pārkāpumiem preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas jomā iekļaušanu Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Likumprojekts paredz Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu, nodalot administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas, paredzot par šādiem pārkāpumiem lielāku soda apmēru, ņemot vērā to, ka šādi pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk sabiedriskās intereses.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" gada sākumā Dreiliņos atklāja savu loģistikas centru, kura celtniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro. Daļa no šī centra ir uzņēmuma jaunā biroja telpas, kuras novērtējis arī Pasaules Dabas fonds, piešķirot "Zaļā biroja" sertifikātu.

Uzņēmuma birojā strādā vairāk nekā 200 darbinieku. Lai gan šobrīd daudziem darbs noris attālināti un esošās koptelpas skāruši distances ietekmēti pārkārtojumi, uzņēmumā cer, ka epidemioloģiskā situācija iespējami drīz ļaus atgriezties birojā telpās pilnā sastāvā. Esošais plānojums birojā ļauj ievērot nepieciešamo 2 metru distanci.

"Koncepta izstrādes posmā telpu dizainus veidojām, salāgojot dažādu departamentu vēlmes un funkcijas. Lai gan process bija izaicinošs, tomēr no bezpersoniskām biroja telpām spējām sasniegt veiksmīgu rezultātu – modernu un energoefektīvu darba vidi, kur dominē zaļās iniciatīvas un vienota dizaina filozofija," komentē "Lidl Latvija" biroja iekārtošanas projekta vadītāja Baiba Kauliņa – Pakalna.

Krievijas karadarbības Ukrainā dēļ dzērienu ražotājs "Aldaris" izjūt stikla pudeļu deficītu, sacīja kompānijas komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.

"Aldaris" vairākiem produktiem sācis iepakojuma jeb taras maiņu, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. Turklāt uzņēmums prognozē, ka pārskatāmā nākotnē būs jūtami traucējumi piegāžu ķēžu darbībā.

Taujāts par pašreizējo situāciju uzņēmumā, Kursītis pauda, ka kopumā gads iesācies salīdzinoši labi - uzņēmuma iekšējie dati liecina par alus tirgus izaugsmi martā. Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu strādāt sācis arī viesnīcu, kafejnīcu un restorānu (HoReCa) segments.

"Jāsaka, ka šobrīd aug arī citas kategorijas - minerālūdens, enerģijas dzērieni, alus kokteiļi un kokteiļi," piebilda Kursītis, atzīmējot, ka minētajās kategorijās, līdz ar vairāku jaunumu ienākšanu tirgū, konkurence kļūst ar vien sīvāka.

Dienas Bizness šodien rīkoja donoru dienu Andrejsalā.

Valsts asinsdonoru centrs informē, ka šodien, ziedojot asinis, tika izglābti 57 cilvēki un savākti 25,65 litri asiņu.

Atceries - viens asins ziedotājs var glābt trīs cilvēku dzīvības!

Kas jāzina un kā jāsagatavojas asins ziedošanai?️

24 stundas pirms asins ziedošanas vēlams:

● Ēst tikai veselīgu uzturu, nepārēsties.

● Dzert papildu šķidrumu (vismaz 1,5l - 2l dienā).

2-3 stundas pirms asins ziedošanas:

● Viegla maltīte.

● 3 - 4 glāzes šķidruma.

● Nesmēķēt.

Asinis nedrīkst nodot tukšā dūšā, ja nav bijis pilnvērtīgs miegs un ja pēdējo 24 stundu laikā lietots alkohols vai enerģijas dzērieni.

Nākamā donoru busiņa viesošanās reize plānota pēc 4 mēnešiem.

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?