Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" pērn ceturtajā ceturksnī cietis zaudējumus 3,9 miljardu dolāru apmērā, bet pagājušajā gadā kopumā zaudējumi sasnieguši 11,8 miljardus dolāru.

Otrdien publiskotajā paziņojumā uzņēmums šos zaudējumus skaidro ar kvalitātes kontroles problēmām un vairāk nekā septiņas nedēļas ilgušo strādājošo streiku Sietlas reģionā.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi ceturtajā ceturksnī samazinājušies par 31% un veidojuši 15,2 miljardus dolāru.

ASV gaisa satiksmes drošības regulatori ir pastiprinājuši "Boeing" uzraudzību pēc vairākiem incidentiem, tostarp ar aviokompānijas "Alaska Airlines" lidmašīnu, kurai pērn 5.janvārī neilgi pēc pacelšanās gaisā izkrita panelis, kas uzstādīts nevajadzīgas ārkārtas izejas vietā. Lidmašīna atgriezās Portlendas lidostā un veica avārijas nolaišanos. Par laimi, neviens cilvēks incidentā necieta.

Tiešo lidojumu no Rīgas uz ASV sākšanu ierobežo atbilstošu lidmašīnu pieejamība, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka gaisa kuģu pieejamības problēma ir visur, tostarp arī aviopārvadātājiem ASV nav pietiekami daudz lidmašīnu, kas būtu piemērotas lidojumiem uz Rīgu.

Vienlaikus Odiņa piebilda, ka šobrīd tirgū parādās jaunās paaudzes "Airbus A321XLR" sērijas šaurās fizelāžas lidmašīnas, ar kurām ir iespējams bez nosēšanās veikt, piemēram, attālumu no Ņujorkas līdz Rīgai, taču šīs lidmašīnas pagaidām saņem vien atsevišķi aviopārvadātāji.

Pēc viņas teiktā, kad būs vairāk tādu lidmašīnu, tad arī varēs izskatīt tiešos lidojumus no Rīgas, jo šobrīd aviokompānijas, kurām ir lielās lidmašīnas lielam pasažieru skaitam, pat neizskata iespējas veikt lidojumus uz Rīgu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ceturtdien saņēmusi 50. "Airbus A220-300" lidmašīnu ar īpašo krāsojumu, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirms astoņiem gadiem "airBaltic" kļuva par pirmo lidsabiedrību, kas sāka veikt lidojumus ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

"Saņemot "airBaltic" 50. "A220-300" lidmašīnu, tā iezīmē mūsu sākotnējā lidmašīnu pasūtījuma noslēgšanu, un esam pusceļā līdz "airBaltic" mērķa sasniegšanai, lai līdz 2030.gadam lidojumus veiktu ar 100 viena tipa "Airbus A220-300 lidmašīnām" un dubultotu flotes izmēru," piebilst Gauss.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka, paplašinoties "airBaltic", Rīgas lidosta turpina attīstīties kā svarīgs transporta mezgls, vēl vairāk apliecinot Latvijas apņemšanos nodrošināt inovācijas, darba vietas un ilgtspējīgu izaugsmi aviācijas nozarē.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" ies ārā no kravu pārvadājumu biznesa un veidos ciešāku sadarbību ar Taizemē izveidoto māsasuzņēmumu "Thai SmartLynx", intervijā sacīja "SmartLynx" īpašnieka "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis.

Viņš uzsvēra, ka aviopārvadājumi Eiropā ir sezonāli un ziemā, kad nav atvaļinājumu laiks un ir mazāks pasažieru skaits, praktiski visām aviokompānijām ir zaudējumi. Savukārt vasaras lidojumu sezonā pasažieru skaits Eiropā ir par vidēji 45% lielāks, bet ieņēmumi ir pat par vairāk nekā 50% lielāki nekā ziemas lidojumu sezonā.

"Taču, ko darīt ziemā? Tādēļ pat "airBaltic" iznomā savas lidmašīnas no ziemas sākuma, jo vasarā viņiem nebūs pietiekamas peļņas, lai segtu ziemas zaudējumus. Faktiski tas ir visu Eiropas aviosabiedrību darba kārtībā, un tādēļ ir vairāk nekā 60 Eiropas pārvadātāju, kas izmanto [lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu jeb] ACMI pakalpojumus," sacīja Žiemelis.

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Baltijas tūrisma tirgus līderis “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, pēc provizoriskiem datiem janvārī nopelnījis 9,1 miljonus eiro, kas ir par 15% mazāk kā 2024. gada attiecīgajā mēnesī, kad ieņēmumi sasniedza 10,7 miljonus eiro.

Uzņēmums apkalpoja 9 tūkstošus klientu, salīdzinot ar 9,7 tūkstošiem pērn šajā pašā periodā.

Latvijas uzņēmums “Novatours” janvārī guvis ienākumus 2,6 miljonu eiro apmērā, (pērn - 3,1 miljoni eiro) un apkalpojis 2,7 tūkstošus klientu (pērn - 2,8 tūkstoši).

“Ņemot vērā pagājušā gada ceļojumu tirgus pārpalikumu, esam mērķtiecīgi samazinājuši lidojumu skaitu gan šai ziemai, gan gaidāmajai vasaras sezonai. Lai gan līdz ar to attiecīgi samazinās kopējais apkalpoto klientu skaits, optimizācijai ir pozitīva ietekme uz darbības efektivitāti. Jau vairākus mēnešus esam nodrošinājuši augstu lidmašīnu noslogojumu, kas šogad janvārī sasniedza 98,3%,” stāsta “Novaturas” grupas vadītājs Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lai īstenotu projektu par ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes un CO2 termināla izbūvi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība “GI Termināls”, piesaistīja stratēģisko investoru un nomainījis uzņēmuma nosaukumu.

Turpmāk uzņēmuma nosaukums ir “NORSAF” un tā kontrolpaketes turētājs ir “AVIA Solution Group”, kas reģistrēta Īrijā.

Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām lidmašīnām jau no 2025. gada jālido ar ilgtspējīgu degvielu vai saīsinājumā SAF (Sustainable aviation fuel), kura tiek ražota no atjaunīgiem resursiem un ir videi draudzīga. ES regula nosaka, ka SAF 2050. gadā jāveido 63% no visas izmantojamās degvielas aviācijā, bet, aptuveni 15% lidmašīnu, jāpāriet uz ūdeņradi vai tīro elektropiedziņu, kas, iespējams, nodrošinot avioreisus nelielos attālumos.

Kā uzsver, Liepājas SEZ SIA “NORSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels, ilgtspējīga aviācijas degvielas ražošana lidmašīnām un piegādes ķēdes šobrīd ir pamatīgs izaicinājums visai aviācijas nozarei. “Sākot no 2030. gada, pieprasījums katrus piecus gadus palielināsies un būs jāražo un jāpiegādā lielā apjomā. Plānojam ražot gan SAF, gan eSAF, kurā daļa būs nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas. Esam vienojušies ar ASV kompāniju “KBR” par tehnoloģijas iegādi. Tas ir viens no vadošajiem ASV un pasaules uzņēmumiem projektēšanas un inženiertehnisko risinājumu jomā ogļūdeņražu pārstrādē un ilgtspējīgu degvielu ražošanā. Tā nodrošinās patentētu inženiertehnisko risinājumu un aprīkojumu jaunas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes izveidei ar paredzamo jaudu līdz 100 tūkst. tonnām gadā. “

Lielbritānijā saistībā ar vētru "Ēovina", kuras vēja ātrums tuvojas 45 metriem sekundē, piektdienas rītā kavējas lidmašīnu reisi, slēgti ceļi un atcelti prāmju reisi.

Ir atcelti vilcienu un lidmašīnu reisi, jo Skotijā un Ziemeļīrijā izsludināts sarkanais brīdinājums. Kā brīdina Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests, vētra "Ēovina" varētu sabojāt ēkas, no zemes izraut kokus ar saknēm un pārraut elektroapgādi.

Vilcienu operatorkompānija "ScotRail" piektdien apturējusi visu vilcienu satiksmi Skotijā, jo "prognozēto laikapstākļu dēļ pasažieru vilcienu pārvadājumi nebūtu droši".

Piektdienas rītā desmitiem reisu atcelti Glāzgovas un Edinburgas lidostās, savukārt Belfāstas lidosta brīdināja par būtiskiem gaisa satiksmes traucējumiem.

Arī prāmju operatorkompānijas "Calmac Ferries" un "Steam Packet Ferries" paziņoja par reisu atcelšanu.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” ir nolēmusi restrukturizēt uzņēmuma floti un pāriet uz viena tipa – “Airbus” gaisa kuģu pārvadājumiem.

Pakāpenisku pāreju tikai uz “Airbus” A320, A321 un A321F lidmašīnām plānots realizēt līdz 2025. gada vidum.

Edvins Demeņus, “SmartLynx Airlines” izpilddirektors: “Pēdējo piecu gadu laikā, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, “SmartLynx” ir strauji augusi, paplašinot floti no 12 līdz gandrīz 70 gaisa kuģiem. ACMI aviokompānijām ir jāspēj adaptēties mainīgiem tirgus apstākļiem un “SmartLynx” veiksmīgi apliecināja savu spēju pielāgoties gan Covid-19 pandēmijas apstākļiem, gan saskaroties ar izaicinājumiem, ko sagādāja karš Ukrainā. Turpinot veiksmīgo “SmartLynx” un “Avia Solutions Group” attīstības kursu, esam lēmuši, ka šobrīd ir piemērots laiks, lai veiktu izmaiņas, kuras stiprinās uzņēmuma tirgus pozīcijas ilgtermiņā.”

Baltijas aviācijas uzņēmumiem ir ļoti nopietni ir jāseko tam, kā attīstīsies jaunās lidostas projekts Polijā, kurai ir nopietnas ambīcijas kļūt par visa reģiona aviācijas centru, intervijā aģentūrai LETA sacīja aviokompānijas "SmartLynx" īpašnieka "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis.

Viņš atzīmēja, lai gan pašlaik Eiropa ir lielākais aviopārvadājumu tirgus pasaulē ar 1,2 miljardiem pasažieru gadā, nākamajā desmitgadē uz pieaugumu nevajadzētu cerēt.

"Paturiet prātā, ka daudzas valstis cenšas attīstīt dzelzceļa transportu un paredz lielas investīcijas ātrgaitas dzelzceļa līnijās. Piemēram, Francijā pat nav atļauti lidojumi valsts iekšienē, kas ilgst mazāk par četrām stundām," sacīja Žiemelis.

Tostarp viņš minēja, ka koncernā ietilpstošā "KlasJet" apkalpo futbola klubu Francijā, un šī kluba galvenajam trenerim preses konferencē bija jāpaskaidro, kādēļ, lai nokļūtu no Parīzes līdz Nantei, ir izmantota lidmašīna.

"Es neticu, ka ilgtermiņā aviosatiksmes apjoms Eiropā pieaugs," sacīja Žiemelis.

Tallinā bāzētā Harju apgabaltiesa otrdien oficiāli pasludināja ar "Nordica" zīmolu strādājušās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Nordic Aviation Group" bankrotu.

Tiesas lēmums spēkā stājas nekavējoties. Apelāciju var iesniegt 15 dienu laikā, taču saistībā ar to netiek apturēta tiesas lēmuma izpilde.

Aviokompānijas kreditoriem 60 dienu laikā pēc oficiālā paziņojuma par bankrotu publicēšanas tiesas ieceltajam bankrota administratoram būs jāpaziņo savas prasības pret "Nordic Aviation Group". Par "Nordic Aviation Group" bankrota administratoriem iecelti juristu biroja "Rask" zvērinātie advokāti Tarmo Petersons un Indreks Lepso.

Prasības, kas netiks iesniegtas noteiktajā termiņā, tiks apmierinātas tikai galējā gadījumā.

Nordica iesniedza pieteikumu par bankrotu 2024.gada 20.novembrī. Aviokompānija un ar to saistītie uzņēmumi arī paziņoja par 272 darbinieku atlaišanu.

Rīgas lidosta ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu lidostas ceturtā persona pārbūvei, informēja Rīgas lidostas pārstāvji.

Rīgas lidostas un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu Rīgas lidostas gaisa kuģu ceturtā perona pārbūvei paredz pārbūvēt perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Projekta kopējais budžets ir līdz 39,341 miljonam eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. CINEA finansējuma apmērs ir 50% no kopējās summas, bet atlikušos 19,67 miljonus eiro Rīgas lidosta segs no saviem līdzekļiem, liecina informācija Rīgas lidostas mājaslapā.

Rīgas lidostai pārbūve nodrošinās papildu nepieciešamās lidmašīnu stāvvietas, sniegs ieguldījumu militārajā mobilitātē, kas ir nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu, skaidro lidostas pārstāvji.

Ņemt no turīgākā un dot trūcīgākajam – tas nestrādā īsti labi, jo beigās donors arī kļūst par plukatu.

Rīgas pašvaldības īpašumā esošā zeme un ēkas, attiecinot pret pilsētas IKP, ik gadu sarūk vērtībā, samazinās arī pilsētas ilgtermiņa saistības, toties nemainīgi aug līdzmaksājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā absolūtie lielumi. Pētījumā tiek izmantoti pētnieka, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera apkopotie dati par pašvaldību saistību, zemes un ēku vērtību izmaiņām atbilstoši Valsts kases informācijai, kā arī Rīgas pilsētas līdzmaksājumu dinamika Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši pilsētas ikgadējiem konsolidētajiem budžetiem.

Puse Rīgas īpašumu pagaisuši

2009. gadā Rīgas pilsētas īpašumā bija ēkas un zeme par aptuveni 1,88 miljardiem eiro, bet 2024. gadā Rīgas nekustamo īpašumu vērtība bija 1,84 miljardi eiro. Ievērojot, ka inflācija 2009. gadā bija vien 9,7%, 2010. gadā – 2,5% un tad jau nedaudz nomierinājās, lai «trakot» atsāktu 2022. gadā. Caurmērā varam droši apgalvot, ka, absolūtajai vērtībai praktiski nemainoties, Rīgas īpašumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 50% vai divas reizes. CSP inflācijas kalkulators, salīdzinot 2009. gada 1. janvāri ar 2025. gada 1. janvāri, preču un pakalpojumu cenu ziņā apgalvo, ka inflācija ir 55,8%. Vienkāršībai un noapaļojot – izmantojam divas reizes, jo nekustamo īpašumu cena ir atkarīga no pārdošanas iespējas un zemi vai nekustamo īpašumu nevaram gluži vērtēt tikai pēc naudas skalas. Tajā pašā laikā vērtējums ir uzskatāms par samērā drošu, jo zemes un namu īpašumu vērtība parādās Rīgas bilancē, bet no tās pazūd atsavināto īpašumu cena. Proti, ar laiku īpašumi tiek pārdoti, bet pēc absolūtās vērtības atlikušie maksā tikpat, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas nemainās. Patiesībā Rīgas rāte, rēķinot 2009. gada cenās, ir zaudējusi vismaz pusi no īpašumu vērtības. Vai nu tie ir atsavināti, vai arī totāli zaudējuši vērtību, nonākot avārijas stāvoklī. Visticamāk, skaitot īpašumus, proporciju neiegūsim, jo atsavināti ir vērtīgie vai likvīdie īpašumi, bet palikuši tādi, kurus pārdot ir grūti. Daļa no tiem stāv un bojājas.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

Aviokompānija "Norse Atlantic Airways" nākotnē plāno nodrošināt reisus maršrutā Rīga-Ņujorka, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien, 10.februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, "Norse Atlantic Airways" dibinātājs un izpilddirektors Bjorns Tore Larsens paziņoja par uzņēmuma paplašināšanās plāniem Latvijā, tostarp ilgtermiņa mērķi sākt transatlantiskos lidojumus no Rīgas uz ASV.

Aviokompānijas pārstāvji norāda, ka reiss Rīga-Ņujorka ir daļa no aviokompānijas ilgtermiņa vīzijas. Tomēr, lai tas kļūtu par realitāti, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem. Viens no šādiem priekšnoteikumiem ir laba sadarbība ar partneriem Latvijā un Baltijas valstīs.

Vienlaikus aviokompānijas pārstāvji informē, ka "Norse Atlantic Airways" Latvijā izveidojusi operāciju vadības centru. Operāciju vadības centrs nodrošinās lidojumu plānošanu, apkalpes grafiku izstrādi un tiešsaistes komunikāciju ar pilotiem, dispečeriem un citām dienesta komandām, lai pārvaldītu izmaiņas un nodrošinātu drošas un efektīvas operācijas.

Norvēģijas aviokompānija "Norse Atlantic Airways" nomās telpas biroju centrā "Novira Plaza", informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltic" pārstāvji.

Zemo izmaksu tālsatiksmes pārvadātājs, kas piedāvā pieejamus transatlantiskos lidojumus ar moderniem, degvielu taupošiem Dreamliners, lidsabiedrība Norse Atlantic Airways ir iekārtojusi 720 m² biroja telpas Novira Plaza ēkas 3.stāvā.

Šī partnerība ir vēl viens pavērsiens biroju kompleksam Novira Plaza, tādējādi turpinot piesaistīt ievērojamus starptautiskus uzņēmumus.

Norse Atlantic Airways lēmums uzsākt darbību biroju kompleksā Novira Plaza izceļ tās apņemšanos piesaistīt labākos talantus, nodrošināt izcilu pieejamību un pieņemt efektīvus un elastīgus darba telpas risinājumus. Lidsabiedrība jau ir uzsākusi darbību pagaidu, lietošanai gatavā birojā 2025. gada janvārī, un pēc būvniecības pabeigšanas 2025. gada vasarā plāno pārcelties uz paplašinātām telpām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgus dalībniekiem pievēršot uzmanību galvenokārt jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu plāniem, uzņēmumu peļņai un inflācijas datiem.

Ziņa, ka Tramps varētu noteikt muitas tarifus lēnāk, nekā sākotnēji tika uzskatīts, veicināja akciju cenu palielināšanos un ierobežoja ASV dolāra vērtības pieaugumu.

Tirgus dalībnieki tomēr turpināja bažīties par to, ka Trampa solījumi samazināt nodokļus, regulējumu un imigrāciju atjaunos inflāciju.

Tirgus vērotāji ir samazinājuši savas prognozes par to, cik reižu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad samazinās procentlikmes, līdz vienai reizei. Daži tomēr bažījas, ka FRS nākamais solis varētu būt pat procentlikmju palielināšana, ņemot vērā vēl arvien nozīmīgo inflāciju un satraukumu par Trampa politiku.

Ražotāju cenas ASV decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā novembrī, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskoti dati.

Vācija plāno investēt aptuveni 400 miljonus eiro karaflotes aviācijas modernizēšanā un gaisa spēku bāzē, piektdien paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Ministrs sacīja, ka investīcijas nākamās desmitgades laikā pārvērtīs Nordholcas Jūras karaflotes aviācijas bāzi vismodernākajā militārajā lidlaukā Eiropā.

Pašlaik tiek modernizētas visas flotes aviācijas ieroču sistēmas. Bāzi paredzēts aprīkot ar astoņām jūras patruļas lidmašīnām "Boeing P-8A Poseidon", kā arī 49 helikopteriem "NHIndustries NH90".

Jaunajiem helikopteriem un lidmašīnām būs nepieciešama arī jauna infrastruktūra bāzē.

Saskaņā ar Vācijas Jūras kara flotes publiskoto informāciju Nordholcas Jūras spēku aviācijas bāzes uzdevumos ietilpst lielu ūdens teritoriju novērošana un karadarbības veikšana no gaisa pret mērķiem virs un zem ūdens. Jūras karaflotes aviācija arī veic meklēšanas un glābšanas operācijas, kā arī armijas personāla un aprīkojuma pārvadājumus.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Ķīnai, Meksikai un Kanādai atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem muitas tarifiem un pieaugot bažām, ka Eiropas Savienība var kļūt par nākamo mērķi Trampa tirdzniecības karā.

Volstrītā akciju cenas saruka otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas akciju tirgos bija krass kritums bažās, ka tirdzniecības karš tā ieilgšanas gadījumā var smagi skart pasaules ekonomiku.

Frankfurtes biržas indekss samazinājās par 3,5%, kas ir straujākais kritums gandrīz trīs gadu laikā. Parīzes biržas indekss kritās par 1,9%, bet Londonas biržas indekss - par 1,3%.

No Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500" pārstāvētajām 11 rūpniecības nozarēm 10 bija kritums, bet tehnoloģiju nozarē akciju cenas maz mainījās.

No Volstrītas indeksā "Dow Jones Industrial Average" pārstāvētajiem uzņēmumiem visstraujāk saruka "Boeing" akcijas cena - par 6,6%, 3M akcijas cena - par aptuveni 5%, un "American Express" akcijas cena - par 4,1%.

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū ir nomniekiem labvēlīgs laiks. Industriālo platību izvēle ir plaša un solās būt vēl lielāka, tāpēc nomnieki var iegūt labākus nosacījumus. Šādā situācijā, konkurējot par nomnieku, ēku īpašniekiem, iznomātājiem galdā jāliek spēcīgi trumpji. Viens no tādiem ir ēkas energosertifikāts un pēc iespējas augstāks novērtējums.

Tas ir arī brīnišķīgs instruments nomniekam, kas ļauj noskaidrot ēkas energoefektivitāti, saprast, kādas potenciāli varētu būt uzņēmuma darbības izmaksas, darbojoties konkrētajās telpās nākotnē.

Fonds – jauns un apjomīgs

Pēdējos piecos gados industriālo un loģistikas telpu tirgu Rīgā un Pierīgā papildināja 564 tūkstoši kvadrātmetru. Kopējais šādu telpu apjoms 1.6 miljoni kvadrātmetru.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā ir spēcīgākā konkurence starp attīstītājiem šajā sektorā, un ir skaidri identificējami trīs profesionālie industriālo telpu attīstītāji – Piche, VGP un Sirin Development.

Pašlaik brīvo platību īpatsvars, tajā ietverot arī tā dēvēto slēpto vakanci jeb tās telpas, kuras to esošie nomnieki gatavi atbrīvot, ir 6.5%, taču pieskaitot būvniecības stadijā esošo objektu platību, šis rādītājs ir jau 8,6% no kopējā apjoma jeb nomai būs pieejami 138 tūkstoši kvadrātmetru.

Estlink 2 atslēgums nekādā veidā nav ietekmējis Baltijas plānus attiecībā uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, un šobrīd mēs esam pilnībā gatavi šim procesam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir skaidrs signāls, ka Baltijas ārējās drošības riski ir ļoti augsti un atrašanās vienotā elektrotīklā ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem potenciāli apdraud Baltijas valstu energoapgādes drošumu, teic R.Irklis. Šobrīd Baltijas valstis ir izdarījušas visu iespējamo, lai veiksmīgi sinhronizētos ar kontinentālo Eiropu, taču tajā pašā laikā mēs nevaram noliegt, ka pastāv varbūtība, ka no Krievijas vai Baltkrievijas puses varētu būt kādi mēģinājumi šo procesu iztraucēt. Estlink 2 pārrāvums ir viens no indikatoriem, kas liecina, ka Krievija, iespējams, mēģina ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes drošumu un nepārtrauktību, līdz ar to brīdis, kad mēs atslēdzamies no BRELL, nes līdzi papildus riskus, teic AST valdes priekšsēdētājs.