Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Ņemot vērā valdības lēmumu likvidēt Valsts policijas uzņēmumu Apsardze un vairs neapsargāt Rīgas brīvostas teritoriju, no 1.maija Rīgas ostas teritorijas un akvatorijas apsardzi, līdzīgi kā daudzās citās pasaules ostās, nodrošinās Rīgas Ostas policija, informē Anita Leiškalne, Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore.

«Drošības un kārtības nodrošināšana Rīgas Brīvostā, kas pēc 2010.gada kravu apgrozījuma, ir lielākā Latvijas osta, pēc būtības ir rūpes par visas Latvijas Valsts drošību. Ja reiz valsts ir atteikusies šīs funkcijas finansēt, un likums «Par ostām» nosaka, ka ostu perimetru apsardzi nedrīkst uzticēt privātstruktūrām, tad neatkarīgas Rīgas ostas policijas izveidošana pašreiz ir vienīgais tiesiski iespējamais risinājums», norāda Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. «Ostas policija nodrošinās 9 ostas ieejas vārtu apsardzi, kā arī kārtību un drošību visā ostas sauszemes un akvatorija teritorijā», turpina A.Ameriks.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā jaunu ostu pārvaldības modeli, ieviešot ostu pārvaldes valdes, informē EM pārstāvji.

EM ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā informatīvajā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.

EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver Valainis, Latvijai ostu pārvaldībā "nav jāizgudro velosipēds", bet var vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Lielajām Latvijas ostām būs vienotas prasības ostu maksai, kā arī atvieglojumu un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais noteikumu projekts.

Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" izstrādāti, pamatojoties uz Ostu likumu. Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka Latvijas lielajām ostām paredzētas vienotas, pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas prasības ostu maksai, to atvieglojumiem un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta regulai šie noteikumi neattiecas uz mazajām ostām.

Ostu likums paredz, ka ostas maksas un ostu pakalpojuma tarifa robežlīmeņus nosaka ostas pārvalde. SM skaidro, ka, ņemot vērā Eiropas Parlamenta regulas ieteikumus, lai ostu maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārredzami atbilstoši ostas komercstratēģijai un investīciju plānām un - attiecīgā gadījumā - ar vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ietvaros. SM arī norāda, ka attiecībā uz minētajiem ostu pakalpojumiem būtu jāparedz kārtība, lai nodrošinātu, ka maksas tiek noteiktas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir samērīgas ar sniegtā pakalpojuma izmaksām.

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Rīgas brīvostā darbs atradies trim ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova radiniekiem, diviem bijušajiem ministriem, viena eksministra sievai un diviem patreizējās ostas valdes locekļu tuviniekiem, liecina ostas darbinieku saraksts.

Kā vēsta raidījums Nekā personīga, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova darbu pārrauga astoņi valdes locekļi, četri no valsts, četri no pašvaldības, taču «dzīvē» viss notiek savādāk. Valdes locekļi balso par Loginova izvirzīto darba kārtību un, lai izvairītos no liekas intereses, Loginovs valdes locekļiem sagādā dažādus materiālus labumus – iekārto to radiniekus darbā brīvostā, aizsūta mācībās uz Londonu, kā arī nopērk dzīvē tik nepieciešamo datortehniku.

Loginova māsasdēls Edijs Neilands nesen kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma Brīvostas flote direktora vietnieku. Šis uzņēmums pēdējā mēneša laikā nopircis trīs jaunus dienesta džipus. Ar paša auto no Loginovu dzimtas ostā brauc vienīgi pārvaldnieka znots – Toms Bērziņš, ostas vecākais būvinženieris. Par ģimenes locekļu iekārtošanu darbā pārvaldnieks nesarkst.

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Klaipēdas ostas attīstību plāno valsts ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un nozaru asociācijām.

Klaipēdas ostas akvatorija, piestātnes un zeme lielākajā ostas daļā ir valsts īpašums, līdzīgi kā Latvijā. Ostas pārvalde ir valsts uzņēmums, kas apsaimnieko infrastruktūru un rūpējas par kuģu kustības drošību. Visas uzņēmējdarbības aktivitātes Klaipēdas ostā veic komersanti. «Infrastruktūra pieder valstij, taču, ja ostu sāks vadīt, neņemot vērā biznesa intereses, neuzklausot uzņēmējus, to sagaida krahs,» uzskata Klaipēdas ostas pārvaldes mārketinga direktors Arturs Drungils (Arturas Drungilas).

Klaipēdā eksistē vairākas struktūras, kas nosaka ostas darbības principus un attīstības programmu. Klaipēdas ostas padomē ietilpst Klaipēdas ostas pārvaldes, Klaipēdas Universitātes, pašvaldības un lielāko ostas uzņēmumu pārstāvji. Tāpat šajā padomē tiek pārstāvētas asociācijas – stividoru, kuģu īpašnieku, kuģu aģentu un mākleru. Augstāka līmeņa struktūra, kura lemj par detalizētiem ostas attīstības jautājumiem, izstrādā attīstības programmu un konsultē transporta ministru, ir Klaipēdas ostas attīstības padome. Šajā padomē iekļauti dažādu ministriju pārstāvji – viceministri vai valsts sekretāri. Arī attīstības padomē darbojas uzņēmēji – piemēram, Lietuvas trešā lielākā uzņēmuma (pēc apgrozījuma) Achema Group valdes priekšsēdētājs, tāpat tur ir trīs pašvaldības pārstāvji. Savukārt ostas pārvalde ir Transporta ministrijas pakļautībā, tās struktūru veido valsts ierēdņi. Pārvaldes uzdevums ir galvenokārt infrastruktūras attīstības projektu realizēšana – ostas padziļināšana, piestātņu rekonstrukcija un izbūve, pievadceļu izbūve.

Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» līdz februāra beigām izrakusi aptuveni 1 milj. m3 Liepājas ostas grunts.

Darbu veic viens no aptuveni pieciem lielākajiem un jaudīgākajiem padziļināšanas kuģiem pasaulē «FERNÃO DE MAGALHÃES». Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu Liepājas SEZ izsludinātajā iepirkuma procedūrā par būvdarbu veikšanu Liepājas ostas akvatorijā. Līguma summa ir 24,5 milj, eiro bez PVN un darbi tika uzsākti šā gada 16. janvārī.

Uzsākta Liepājas ostas padziļināšana, kas ir jau trešā pēdējo 20 gadu laikā. Pirmo Liepājas ostas padziļināšanu īstenoja 1999. gadā, kad kuģu ceļu izraka līdz 10,5 m. Tas deva iespēju Liepājas ostai pilnvērtīgi veikt saimniecisko darbību. Otrā Liepājas ostas padziļināšana noslēdzās 2015. gadā, sasniedzot dziļuma atzīmi 12,5 m kuģu ceļos, bet 12 m Brīvostas akvatorijā, lai varētu uzņemt un apkalpot panamax klases kuģus. Tiko uzsākts projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana», kura ietvaros notiks trešā ostas padziļināšana.

2022. gadā Rīgas brīvostas pārvalde ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, tostarp digitālajos risinājumos ieguldījusi teju 5 miljonus eiro.

Investīcijas veiktas esošo objektu pārbūvē un modernizācijā, jaunu objektu realizācijā, kā arī dažādos viedrisinājumos.

“Neskatoties uz dažādiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nenoteiktību pasaules tirgos, šogad esam spējuši ne vien kāpināt kravu apgrozījumu Rīgas ostā, bet arī ieguldīt Rīgas ostas attīstībā. Investēts gan ostas dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā, kuģošanas kanāla padziļināšanā, gan hidrobūvju pārbūvē un jahtu infrastruktūras pilnveidošanā. Aizvien lielāku finansējumu gadu no gada ieguldām arī digitālo risinājumu testēšanai un ieviešanai, tā automatizējot ostas procesus un samazinot kravu apstrādei nepieciešamo laiku. Investīcijas ostas tehniskajā un digitālajā infrastruktūrā plānojam arī 2023. gadā,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Ostu pārvaldības reformā lielākajā daļā jautājumu ir panākti kompromisi, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka reizi nedēļā joprojām notiek sarunas ar politiskajām partijām, kurās mēģina vienoties par gala redzējumu ostu pārvaldības reformai.

"Patlaban diskutējam par niansēm, jo par galvenajiem nosacījumiem esam vienojušies," piebilda ministrs.

Valainis arī sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina uzstāt uz to, ka šī reforma ir jāveic pēc iespējas ātrāk, kā arī novembris un decembris ir tas laiks, kad sarunām vajadzētu noslēgties un ir jābūt skaidram redzējumam.

"Ir notikušas vairākas diskusijas par iebildumiem Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ostu pārvaldības reformas gaitu un pilnveidošanas iespējām. Līdz ar to patlaban šis ziņojums ir jāsaskaņo atbilstoši sarunās panāktajam," piebilda Valainis.

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Rīgas Brīvosta tērējusi aptuveni 60 tūkstošu latu lietām, kurām ar ostu darbu nav nekāda sakara. Draudziņas ģimnāzijā īrējusi sporta zāli, savu celiņu Olimpiskā centra peldbaseinā, trenažieru zāli, ūdens reklaksācijas centru un savu ložu Arēnā Rīga, kas vien izmaksā 37 tūkstošus latu.

Trešdienas vakarā, kad Arēnā Rīga spēlēja pašmāju Dinamo pret Prāgas klubu LEV, savā ložā ir Dinamo vadība – Aigars Kalvītis, Zigmārs Priede un Juris Savickis. Tikmēr Rīgas Brīvostas ložā ir nepiederošas personas. Tur hokeju skatās bijušais ostas vadītājs Andris Ārgalis ar dēlu un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Ārgalis norāda, ka iespēju paskatīties hokeju viņš sarunājis ar ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, tikmēr Elksniņš skaidro, ka saņēmis no ostas uzaicinājumu, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Ja Rīgas brīvosta publiskotu savu darbinieku algu apmērus, atklātos, ka katrs brīvostas administrācijas darbinieks pie algas vēl saņem 50% piemaksu par labi padarītu darbu. Šādas piemaksas Leonīds Loginovs nodrošinājis visiem, nepārtraukti un pilnā apjomā. Ja ostas administrācijas darbiniekam nepieciešama automašīna darba un privātajām vajadzībām, brīvostai Grāmatvedības likuma prasības nav problēma. Pretēji tām 2011. gadā 35 darbiniekiem izīrētas ostas mašīnas par 8 – 35 latiem mēnesī. Paveicies arī tiem desmit darbiniekiem, kam ir sava personīgā automašīna – brīvosta viņiem piemaksā 20 latus, par to, ka darbinieks arī darba darīšanās izmanto savu braucamo, ostas darbu raksturo raidījums.

Izsludināti normatīvo aktu grozījumi, kas paredz Mērsraga ostas robežu paplašināšanu no līdzšinējiem 78 hektāriem līdz 600 hektāriem, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

To paredz ceturtdien, 14.martā, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Noteikumi par Mērsraga ostas robežu noteikšanu.

Lai realizētu Mērsraga ostas ieceri paplašināt ostas teritoriju jūras virzienā, Mērsraga dome pieņēma lēmumu mainīt ostas robežas, kas nosaka ostas teritorijas kopplatību 600 hektāru lielumā. Izmaiņas paredz, ka ostas zemes platība paliek nemainīga – 47,65 hektāri, bet ūdeņu teritorija no līdzšinējiem 30,7 hektāriem tiek paplašināta līdz 552,35 hektāriem.

Mērsraga ostas teritorijas paplašināšana ir nepieciešama, lai varētu realizēt ostas attīstību saskaņā ar Mērsraga ostas attīstības stratēģiju 2010.-2015.gadam. Realizējot stratēģiju, ir īstenoti praktiski visi plānotie pasākumi, izņemot industriālā parka izveidi ar mērķi veicināt uzņēmējdarbībās attīstību Ziemeļkurzemes reģionā. Ieceres realizēšanai nepieciešama būtiska ostas teritorijas paplašināšana.