Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Pilnīgai pārejai uz ciparu apraidi Latvijā jānotiek līdz 2011.gada beigām, tāpēc likumiski nav nekādu šķēršļu pēc 1.jūnija turpināt raidīt analogajā apraidē, DB uzsvēra TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Eiropas Savienībā izņēmums ir Polija, kura nolēmusi pāriet uz digitālo apraidi līdz 2015.gadam, piebilda B. Zūzena.

Latvijā analogo apraidi aizvien skatās ievērojams skaits mājsaimniecību tieši lauku reģionos. «Tas rada jēgu šiem skatītājiem piedāvāt televīziju viņiem pieejamā formātā, nevis piespiedu kārtā forsēt pāreju uz digitālo televīziju. Ir skaidrs, ka daļa skatītāju ekonomisku apsvērumu dēļ to līdz 1.jūnijam nedarīs un var vispār palikt bez Latvijas televīzijas programmām,» skaidroja B. Zūzena.

Tiesa, viņa atzina, ka Rīgā analogās TV skatītāju loks ir neliels, jo galvaspilsētā daudzi iedzīvotāji izvēlējušies maksas TV pakalpojumus.

Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) iesaka atlikt televīzijas kanālu pāreju uz ciparu apraidi līdz nākamā gada 1. aprīlim Rīgā un tās apkaimē, bet līdz 1. jūnijam pārējā Latvijas teritorijā, ziņo Latvijas Radio.

Par to pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Lattelecom pārstāvjiem informējusi NRTP pārstāve Dace Buceniece.

Tā kā abi Latvijas Televīzijas (LTV) kanāli ierobežoto finanšu dēļ vēlējās pāriet uz ciparu apraidi no marta, tiks meklēti līdzekļi, lai LTV vēl pagaidām turpinātu raidīt analogajā tīklā.

Latvijas Radio ziņo, ka LVRTC no nākamā gada analogo televīzijas apraidi varētu pārtraukt kā pakalpojumu, vai arī prasīt TV3 maksāt vairāk nekā 2 miljonus latu gadā, lai tas kā vienīgais klients segtu šī tīkla izmaksas. Tā norādījis LVRTC vadītājs Jānis Bokta.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valde ir nolēmusi no 1. jūnija pārtraukt analogo apraidi Latvijā. Tādējādi TV ētera kanālus bez dekodera vairs nevarēs uztver ar parasto TV antenu, apliecina LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Savukārt tiem TV skatītājiem, kas šobrīd skatās digitālo, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, nekas nemainās un tie arī turpmāk redzēs izraudzītās TV pārraides. Savukārt analogās TV skatītājiem ir jāizvēlas vai nu kāda no šim iespējām vai Lattelecom virszemes TV, kuras skatīšanai nepieciešams dekoders par 39 Ls, vai uz nomaksu 1.98 Ls mēnesī.

LVRTC pieņemto lēmumu, skaidro ar to, ka gandrīz visas raidorganizācijas ir sekojušas Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) aicinājumam par pakāpenisku pāreju uz ciparu apraidi, līdz ar to - LVRTC valde to uzskatīja par optimālāko laiku analogās TV raidītāju atslēgšanai.

Pirmais no TV ētera kanāliem no analogās apraides ir atvadījies TV5, kas analogā apraidē vairs neraida kopš pērnā gada decembra.

Televīzijas kanāls TV3 nosūtījis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) oficiālu apstiprinājumu, ka akceptē LVRTC līguma piedāvājumu, paliekot analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija.

TV3 akceptē LVRTC 30.aprīļa piedāvājumu ar jauno apraides tarifu par analogās apraides nodrošināšanu. Tas ļaus nodrošināt analogās apraides turpināšanu visā Latvijā - gan Rīgā, gan reģionos.

TV3 Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone atgādināja, ka patlaban Ministru kabineta rīkojums paredz analogās apraides termiņu līdz 2011.gada 1.decembrim, savukārt LVRTC ir pienākums nodrošināt apraidi analogajā formātā, tādējādi patlaban nav juridisku šķēršļu analogās apraides turpināšanai.

«Patlaban TV3 notiek sarunas ar Lattelecom par apraidi virszemes ciparu formātā. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums paredz, ka līdz 2010.gada 22.jūlijam tiek turpināta TV3 apraide virszemes ciparu formātā,» viņa norādīja.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

«Līdz ar pāreju no analogās uz digitālo apraidi, LNT un TV3 būs maksas kanāli. Vienīgi Latvijas Televīzijas 1. un 7. programma būs bezmaksas, jo no 1. decembra no analogās apraides izgāja TV5,» uzskata Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka.

Par to raksta laikraksts Neatkarīgā. G. Līdaka norāda, ka jau oktobra beigās LTV noslēdza līgumu par 7. kanāla pāreju uz digitālo apraidi un kanāla iekļaušanu bezmaksas paketē, savukārt pārējās televīzijas lēmumu par bezmaksas pieejamību vēl nav pieņēmušas. Tas ir jāizdara līdz 15. decembrim, pēc kura Nacionālā radio un televīzijas padome sola pieņemt lēmumu, kad Latvijā pārtrauks analogo apraidi.

Lēmuma novilcināšana par virszemes TV apraidi pēc 2013.gada, neļauj samazināt esošos apraides tarifus, raksta Dienas bizness.

Tā DB norādīja vairāki aptaujātie nozares eksperti. Lattelecom tiesības nodrošināt virszemes televīziju ir līdz 2013.gada nogalei. Savukārt raidorganizācijām šobrīd gadā par virszemes apraidi Lattelecom ir jāmaksā 650 tūkst. Ls, tāpēc publiskā telpā ik pa laikam LNT un TV3 draud pamest bezmaksas apraidi. Lai arī šobrīd LNT un TV3 ir solījušas vēl nākamgad palikt bezmaksas apraidē, ir skaidrs, ka ir jāmeklē risinājums, lai šādi raidorganizāciju paziņojumi turpmāk izpaliktu. Ja netiks iedarbināts mehānisms, pēc pusgada, visticamāk, atkal varēsim lasīt ziņas par raidorganizāciju plāniem pamest bezmaksas apraidi. Kopumā Satiksmes ministrija piedāvā četrus variantus, kā bezmaksas virszemes TV nodrošināt pēc 2013.gada.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) cer, ka pārējie Latvijas TV kanāli jau pēc gada sekos LTV7 piemēram un pilnībā pāries uz ciparu apraidi.

Otrdien, 20.oktobrī, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis parakstīja līgumu par LTV7 pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi sākot jau ar 2010. gada 1.martu (janvāris, februāris būs pārejas periods, kad kanāls būs skatāms abos formātos).

«Man ir liels prieks, ka tieši sabiedriskā televīzija ir pirmais karognesējs, kas iezīmē Latvijas pāreju no analogās uz ciparu apraidi. Šis faktiski ir vēsturisks brīdis, jo parasti komerckanāli ir tie, kas pirmie ievieš dažādus tehnoloģiskos jauninājumus. Mēs ļoti ceram, ka arī pārējās televīzijas jau drīz sekos LTV7, un Latvija veiksmīgi noslēgs pāreju uz ciparu TV apraidi,» priecājas NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Telekompānija TV3 arī pēc 1.jūnija reģionos sola palikt analogajā apraidē, bet Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) neapstiprina, ka šāda vienošanās ar raidorganizāciju ir panākta.

LVRTC raidorganizācijai piedāvāja turpināt raidīt analogajā apraidē, DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena, tāpēc TV3 piedāvājumu, kas ir konfedicionāls, turpinās izskatīt.

Vienlaikus TV3 sola lēmumu beigt raidīt analogajā apraidē brīdināt vismaz mēnesi iepriekš.

Savukārt, LVRTC pārstāve Ieva Līne DB uzsvēra, ka nekāda vienošanās ar TV3 attiecībā uz analogo apraidi pēc 1. jūnija nav panākta.

«LVRTC ir nosūtījis jauno, paaugstināto tarifu piedāvājumu TV3, tomēr no telekompānijas nav saņemts nekāds oficiāls dokuments, kas apliecinātu, ka viņi akceptē šo jauno tarifu, kā arī piedāvājuma nosacījumus kopumā,» sacīja I. Līne.

Piedāvājot virszemes televīziju, Lattelecom ir paredzējis atņemt daļu klientu kabeļu un satelīttelevīzijas operatoriem, Db neslēpa Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Patlaban Lattelecom virszemes digitālo televīziju (TV) skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību, no kurām puse abonē kādu no maksas kanāliem, liecina Lattelecom apkopotā informācija. Jāpiebilst, ka analogo virszemes televīziju saskaņā ar publiskajiem datiem skatās ap 220 000 mājsaimniecību, kas ir 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita.

Kā piebilst Lattelecom, kopš brīža, kad Latvijā uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, ir pagājuši nepilni pieci mēneši. Uzņēmums prognozē, ka lielāka iedzīvotāju aktivitāte būs, tuvojoties analogās TV atslēgšanas brīdim..

J. Gulbis norādīja, ka kopumā Lattelecom šis gads ir bijis ļoti spraigs, uzņēmums daudz strādājis, lai sasniegtu gada sākumā izvirzītos mērķus. Lattelecom šogad ir uzsācis divu stratēģiski un valstiski svarīgu projektu realizāciju – optiskā tīkla izbūvi un valsts pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Lielākās komerctelevīzijas - LNT un TV3 apsver iespēju atteikties no analogās apraides vismaz Rīgā jau no 2010.gada 1.janvāra.

www.lnt.lvKā argumentus televīzijas min to, ka televīzijas torņa pakalpojumi ir pārāk dārgi, nekvalitatīvi, un tos izmanto pārāk maza skatītāju daļa, šodien vēsta laikraksts Diena. Tas nozīmē, ka tad vismaz galvaspilsētā un tās apkaimē, ja ne visā Latvijā, kompāniju TV3 un LNT pārraides bez dekoderiem ar parasto antenu nebūs uztveramas.

Iepriekš jau Latvijas TV 7.kanāls paziņoja par pāreju uz digitālo virszemes apraidi no 2010.gada 1.marta. Visā Latvijā analogā apraide tiks pārtraukta 2012.gada 1.janvārī.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli ir atbalstījusi TV kanāla LTV1 pāreju uz ciparu apraidi no nākamā gada 1.marta, Db apstiprināja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Viņa paskaidroja, ka 3.decembrī panāks konceptuāls atbalsts, bet oficiālais lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ 10.decembrī.

«Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka pēdējais no TV ētera kanāliem, kas pāries uz ciparu apraidi, būs LTV1, tomēr situācija ir mainījusies. Ņemot vērā LTV budžeta līdzekļus televīzijai nākas optimizēt līdzekļus un mēs ņemam to vērā» sacīja D.Buceniece, informējot, ka pārejot uz ciparu apraidi, tiks ietaupīti 560 tūkst. Ls.

NRTP jau iepriekš atļāvusi LTV7 no nākamā gada 1.marta pāriet uz ciparu apraidi.

Svarīgi, ka ētera TV kanālu pāreja uz ciparu apraidi Latvijā notiek vienlaicīgi, atzīmēja D.Buceniece, atgādinot, ka līdz 15.decembrim raidorganizācijām NRTP ir jāiesniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu. Pēc tam tiks pieņemt attiecīgs lēmums atkarībā no raidorganizāciju nostājas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pauž bažas par situāciju, kas radusies, SIA Lattelecom nevienojoties ar mediju grupu Modern Times Group(MTG) par TV3 kanāla raidīšanas nosacījumiem interaktīvajā televīzijā, tādējādi atstājot nelabvēlīgā situācijā patērētājus.

Kā informē PTAC, saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu, šādā situācijā patērētājiem ir tiesības atkāpties no līguma bez līgumsoda samaksas, tomēr PTAC aicina patērētājus nerīkoties pārsteidzīgi un nesteigties ar līguma laušanu. Vienlaicīgi PTAC aicina Lattelecom un TV3 rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai patērētājiem nodrošinātu TV3 apraidi interaktīvajā televīzijā.

Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka gadījumā, ja patērētāji TV3 pārraides pārtraukšanas dēļ vēlas atkāpties no līguma ar Lattelecom, varētu tikt piemērots līgumsods, PTAC norāda, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā esošā TV programmu pakete, par kuru puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī, ir uzskatāma par līguma sastāvdaļu un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23. panta 3.daļu abonentam ir tiesības izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja abonents saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par līguma nosacījumu grozījumiem, bet tiem nepiekrīt.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

Jau nākamgad no ekrāna pazudīs sporta draugu iecienītais LTV7 kanāls, bet ar 2012. gadu vecais televizors vairs neatpazīs arī LTV1, LNT un TV3 signālu, raksta Latvijas Avīze.

Šī drūmā prognoze attiecas uz tiem televīzijas skatītājiem, kuri līdz šim iztikuši ar vietējiem ētera televīzijas kanāliem, neizmantojot kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas maksas pakalpojumus.

Pats virszemes digitālās TV ieviesējs – Lattelecom – ceļ trauksmi. Pārtraucot līdzšinējo analogo televīzijas ētera apraidi, līdz pat 100 000 mājsaimniecību Latvijā varētu palikt bez jebkādas iespējas skatīties televīziju, norādījis SIA Lattelecom televīzijas biznesa daļas direktors Toms Ābele. Nespējā palīdzēt skatītājiem atzīstas arī Satiksmes ministrija: Sakaru departamenta direktors Uģis Sarma ziņo, ka neesot risinājuma, kā novērst maznodrošināto palikšanu bez iespējas skatīties televīziju. Nepieciešamās aparatūras subsidēšana maznodrošinātajiem esot Eiropā nepieņemams risinājums.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

Izmaiņas notikušajā ciparu TV konkursa nosacījumos, paredzot Lattelecom apraides tiesību termiņa pagarināšanu līdz 2018. gadam apmaiņā pret dekoderiem, būtu normatīvo un konkurences tiesību normu pārkāpumus.

Tāpat tas radītu tiesvedības draudus. Šādi secinājumi izriet no valsts institūciju atzinumiem, ko saņēmusi Satiksmes ministrija, DB norādīja SM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida.

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja viedokļus, izmaiņas jau notikuša konkursa nolikuma nosacījumos nav iespējamas.

Tomēr SM uzskata, ka esošo regulējumu par TV programmu zemes apraidi ciparu formātā pēc 2013. gada 31. decembra var precizēt jaunajā likumprojektā «Elektronisko mediju likums».

Tādējādi tiktu nodrošināta pakalpojuma nepārtrauktība un galalietotājs 2014. gada 1. janvārī varētu skatīties sabiedriskās TV un komerciālo raidorganizāciju veidotās bezmaksas programmas atbilstošā kvalitātē.

Lattelecom sadarbībā ar telekomunikāciju risinājumu ražotāju Huawei Jēkabpilī izmēģināja nākamās paaudzes datu pārraides 4G jeb Long term evolution (LTE) tehnoloģiju 800 MHz frekvenču diapzonā.

Pasaulē šobrīd pavisam nedaudzās valstīs notiek LTE testi šajās frekvencēs.

800 MHz frekvence jeb tā sauktā «digitālā dividende» būs izmantojama pēc tam, kad visas valstis reģionā pilnībā būs ieviesušas ciparu TV apraidi un pārtraukušas analogo apraidi. Nozīmīgs virzītājs tieši 800 MHz frekvenču izmantošanai ir Eiropas Komisija.

ES ietvaros 800 MHz frekvencē tīklu izbūve šobrīd notiek Vācijā. Latvijā 800 Mhz frekvence gala lietotājiem mobilās platjoslas lietojumiem būs pieejama tikai pēc tam, kad arī kaimiņvalstīs būs realizēta pāreja no analogās TV apraides uz ciparu TV apraidi.

Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) atklātā vēstulē raidorganizāciju TV3 aicina nespēlēt spēlītes un neboikotēt pāreju uz ciparu apraidi, bet pieņemt atbildīgu lēmumu skatītāju un nozares interesēs.

Proti, ja TV3 nevēlas būt iedzīvotājiem brīvi pieejams bezmaksas kanāls, bet kļūt par maksas kanālu, tad raidorganizācijai tas skaidri ir jāpasaka, lai iedzīvotāji netiktu maldināti.

Šādu vēstuli ar aicinājumu, kuru parakstījuši LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, abas televīzijas ir nosūtījušas Satiksmes ministrijai, LVRTC, NRTP, Lattelecom un TV3 Latvija.

Vienlaikus televīzijas vēstulē brīdina, ja pēc 1.jūnija netiks piemēroti vienādi noteikumi visiem un kādai raidorganizācijai tiks «dotas atlaides» vai pagarināts analogās apraides termiņš, LNT un LTV patur tiesības vērsties Konkurences padomē, jo šāda situācija kropļo tirgu.

Lattelecom kategoriski noraida TV kanālu LNT un TV3 apgalvojumus un netieši paustās spekulācijas par to, ka ciparu apraide izmaksā dārgāk nekā analogā, gluži pretēji – tā ir par 30% lētāka.

Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča Db uzsvēra, ka analogā apraide, kas šobrīd pat nenodrošina 99% Latvijas teritorijas pārklājumu (pieejama 50-87% valsts teritorijas), proporcionāli ir ievērojami dārgāka par ciparu apraidi.

To apliecina LTV piemērs, izlemjot ar nākamā gada 1.martu pilnībā pāriet uz ciparu apraidi un atteikties no analogās apraides, LTV7 ietaupīs 300 tūkst. Ls, atgādināja K.Gabriloviča.

«Pašreizējā televīzijas komerckanālu svārstīšanās izlemt, vai palikt par bezmaksas kanālu vai kļūt par maksas kanālu, ir saistīta ar pašu raidorganizāciju finansiālo stāvokli, ko ietekmējusi ekonomiskā situācija un reklāmas tirgus kritums, nevis ar augstajiem tarifiem par ciparu apraidi,» norādīja K. Gabriloviča, aicinot komerckanālus beidzot šajā jautājumā pieņemt lēmumu un definēt savu statusu.

Izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodoti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kur deputātiem būs jānosaka, vai virszemes TV apraides jomā maksas apraidi varēs nodrošināt viens vai vairāki komersanti.

Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) no 2014. gada pilnībā nodrošinās bezmaksas TV apraidi ciparformātā, tieši slēdzot līgumus ar nacionālajiem vai reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Savukārt neskaidrības rodas par maksas TV kanālu piedāvāšanu – grozījumi paredz, ka maksas televīzijas programmu zemes apraide ciparformātā tiks nodrošināta aizsargāta pakalpojuma veidā atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātā konkursa nolikuma prasībām.

Pašlaik nav zināms, cik operatori varēs nodrošināt maksas TV virszemes apraidi pēc 2013.gada, jo konkursa nolikums tiks izstrādāts, pamatojoties uz Saeimas pieņemto regulējumu, DB iepriekš skaidroja Satiksmes ministrijā (SM). Šāda SM pozīcija varētu būt skaidrojama ar to, ka ministrija vēlas saglabāt neitrālu pozīciju par šo jautājumu, lai vēlāk tai nevarētu kaut ko pārmest, norādīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis. «Ir dīvaini, ka mums ir tāda ministrija, kura nespēj pieņemt būtiskus lēmumus, atstājot iedziļināšanos šajos jautājumos Saeimas un atbildīgo komisiju ziņā. Rodas jautājums - par ko saņem algu ministrijas ierēdņi, ja viņu darbība aprobežojas ar formālu rīcību un atrunām, kamēr lēmumu vai to neesamības sekas skar visu sabiedrību,» DB akcentēja LTA prezidents Pēteris Šmidre.