Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, Latvijai līdz 2017. gada 26. jūnijam ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā normatīvi, kurus ir noteikusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ES 2015/849.

Direktīva ir vērsta uz Eiropas Savienības finanšu sistēmas aizsargāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas. Tās darbība ietekmē, galvenokārt, finanšu tirgus dalībniekus, nosakot būtiski augstākas prasības klientu uzticamības pārbaudei (Know your client); Latvijā un citās ES valstīs reģistrēto uzņēmumu īpašniekus, uzliekot par pienākumu iesniegt centralizētā reģistrā informāciju par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem (PLG)).

Šī ir jau ceturtā direktīva, kas vērsta uz ES finanšu sistēmas aizsargāšanu, tādēļ finanšu tirgus dalībnieki to dēvē vienkārši par Ceturto direktīvu. Ilgāku laiku, spēkā bija 2005. gada direktīva, līdz taču 2012. gadā starptautiskā organizācija FATF (Financial Action Task Force) papildināja savus standartus (the FATF recommendations – International standarts on combating money laundering and financing of terrorism). Balstoties uz tiem, ES Komisija sagatavoja savu ziņojumu par būtiskākajiem jaunās direktīvas aspektiem (uz riska faktoru balstīta pieeja, faktiskā īpašnieka identifikācija, centralizēti informācijas reģistri u.c.) – un 2015. gada 20. maijā tika pieņemta Direktīva ES 2015/849.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, lai aizsargātu ES lauksaimniekus.

Latvijā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) pašlaik ir ieviestas vai daļēji ieviestas vairākas direktīvā noteiktās prasības, tomēr tās attiecas uz atsevišķiem, nevis visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem.

Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, aizliedzot negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Direktīva paredz minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievieš, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu visā ES un mazinot pastāvošās atšķirības starp tām dalībvalstīm, kurās ir regulējums netaisnīgām tirdzniecības praksēm un kurās šāda regulējuma nav.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Lai arī Latvijā Eiropas Savienības (ES) direktīva hipotekāro kredītu jomā revolucionāras pārmaiņas neieviesīs, kredītu ņēmēji tikšot labāk pasargāti no riskiem, jo saņems plašāku informāciju un būs tiesīgi vienpusīgi lauzt līgumu nedēļas laikā. Tomēr pastāv bažas, ka kredīta ņemšanas process turpmāk maksās dārgāk, raksta laikraksts Diena.

Finanšu krīze Latvijas hipotekāro kredītu tirgū bankas jau piespieda ieviest virkni normu, ko nupat izstrādātajā direktīvā plāno apstiprināt Eiropas Parlaments (EP). Direktīvā ietverts nosacījums, ka kredītu ņēmēji būs jāinformē par visām hipotēkas izmaksām un riskiem, jāpasargā pret atmaksājamās summas palielināšanos tirgus svārstību dēļ, kā arī jāaizsargā gadījumos, ja viņi nespēs atmaksāt aizņēmumu. Pagaidām direktīva vēl nav ieviesta un Eiropas līmenī notiek sarunas, kā to reāli izdarīt.

Kaut gan banku pārstāvji par hipotekāro kredītu sadārdzināšanos pēc direktīvas ieviešanas runā izvairīgi, šādu varbūtību Dienai apstiprināja gan Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Direktīva paredz tādas prasības, kas Latvijau būtu jaunums, un to ievērošana, «iespējams, varētu atspoguļoties arī jaunizsniegto hipotekāro kredītu cenā, jo kreditoriem būs jāierēķina jauni riski, piemēram, atteikšanās no noslēgta līguma vai pirmstermiņa saistību izpilde,» Dienai stāsta FKTK pārstāve Laima Auza.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Eiropas Savienības tiesas (EST) 2024.gada 4.oktobra spriedumā, kas pasludināts kā prejudiciālais nolēmums saistībā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu, ir doti arī netieši mājieni par minimālajām prasībām kriminālprocesos Latvijā, uzskata bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.

“EST spriedumā ir netiešs mājiens Satversmes tiesai, ka bez “galvenās” direktīvas ir arī citas, kas noteic minimālās prasības kriminālprocesos, piemēram, direktīva par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā un direktīva par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā,” secina Kūtris.

Pēc viņa vārdiem, visās direktīvās, kas paredzētas, lai efektivizētu cīņu ar noziedzību un konfiscētu noziedzīgi iegūto, tiek prasīts ievērot pamattiesības un tiesību principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, tostarp arī “skartās personas” tiesības apstrīdēt konfiskācijas rīkojumu. Arī tad, ja kāda konkrētā direktīva nav attiecināma uz konkrēto situāciju, ir pamatvērtības, kas vienmēr ir jāievēro.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

Eiropas Parlaments trešdien pieņēma grozījumus direktīvā par dalībvalstu apmaiņu ar satiksmes noteikumu pārkāpēju datiem, kas paredz autovadītājus turpmāk sodīt arī par Lielbritānijā, Īrijā un Dānijā veiktiem pārkāpumiem, informē EP Pārstāvniecība Latvijā.

Jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt taisnīgu attieksmi pret šoferiem visā Eiropas Savienībā un uzlabot drošību uz ceļiem.

«Lai sasniegtu jauno ES mērķi uz pusi mazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, mums vajadzīgi efektīvāki ceļu satiksmes drošības instrumenti. Tāda ir šī direktīva, kas novērš nesodāmību. Iedzīvotāji, protams nebūs sajūsmā par atgādinājumiem, ka viņi pārkāpuši satiksmes noteikumus, bet vienlaikus viņiem jānovērtē, ka sistēma turpmāk būs vienlīdzīga pret pārkāpējiem visā ES, neatkarīgi no auto reģistrācijas valsts,» norādīja ziņotāja Inese Ajala Senders (S&D, ES).

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

Ēku būvniecība, kā arī to ekspluatācija dzīves ciklā ir būtisks CO2 izmešu avots, kuram laika gaitā būs būtiski jāsamazina sava izmešu pēda. Lai to panāktu, būs nepieciešams ne tikai valsts atbalsts, bet, iespējams, nākotnē arī kādas soda sankcijas — papildu maksājumi.

Tādu ainu iezīmēja diskusija Kā veicināsim ilgtspējīgu būvmateriālu ražošanu un izmantošanu. Lai arī par būtiskākajiem izaicinājumiem ceļā uz klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu Latvijā tiek minēts transports (automašīnas) un lauksaimniecība, tomēr būtiska ietekme attiecībā uz CO2 izmešiem bija, ir un būs ēkām. Tieši tāpēc ilgtspējīgas būvniecības tēma kļūs arvien karstāka. ”Ilgtspējīga būvniecība ir cieši saistīta ar ilgtspējīgiem būvmateriāliem, to racionālu izmantošanu, kas komplektā rada ilgtspējīgas ēkas, vēl jo vairāk, ja būves ir atbildīgas par 40% visas patērētās enerģijas, turklāt ēkas rada 36% ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, tajā pašā laikā 75% Eiropas Savienībā esošo ēku nav energoefektīvas, un sagaidāms, ka 2050. gadā joprojām tiks izmantoti 85 - 95% pašreizējo ēku,” uz problēmas lielo multiplikatīvo ietekmi norādīja Latvijas Klimata neitralitātes klasteris 2050 valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ārzemēs būs gadījies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, rudenī pastkastītēs sāks krist nepatīkamas vēstules - aicinājumi no citu valstu policistiem nomaksāt sodus, kas piespriesti par Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumiem ārzemēs, vēsta laikraksts Diena.

Kaut aicinājumi pienāks, maksāt vai nemaksāt sodus šobrīd vēl būšot uz katra paša sirdsapziņas. Reāla sodu piedziņa šogad vēl nesāksies, Diena noskaidrojusi Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). «Šis ir solis uz priekšu. Kaut nevar teikt, ka tas būs ārkārtīgi efektīvs, var cerēt, ka kādi 30-40% sodus paši nomaksās,» laikrakstam atzinis CSDD valdes loceklis, jurists Jānis Golubevs.

«Šobrīd Eiropas Savienības direktīva paredz informācijas apmaiņu, nevis sodu apmaiņu,» viņš skaidrojis. ES direktīva, kurai jāstājas spēkā šā gada 7. novembrī, paredz - ja Latvijas iedzīvotājs būs pārkāpis satiksmes noteikumus, piemēram, Austrijā, tad Austrijas kontaktpunkts noskaidros datus par transportlīdzekļa īpašnieku, sazinoties ar Latvijas kontaktpunktu, un transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) nosūtīs aicinājumu samaksāt sodu vai norādīt personu, kas vadīja transportlīdzekli, vienlaikus izskaidrojot par sekām, kādas iestājas attiecīgajā valstī, ja persona nesamaksā sodu vai nenorāda atbildīgo personu. Analoģiski rīkosies Latvijas puse ar pārkāpējiem no ES valstīm.

#«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

Jaunās direktīvas PSD2 prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk

Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā – maksājumu pakalpojumu direktīva PSD2, kas Eiropas Savienības teritorijā stājusies spēkā šogad, finanšu nozarē izraisīs īstu revolūciju, taču kādas tieši šīs pārmaiņas būs, vēl nav skaidrs, – tā intervijā DB atzīst Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ES valstīs stājusies spēkā 2018. gada janvārī. Šis dokuments paredz, ka ar klienta piekrišanu bankas pienākums būs licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ļaut izmantot finanšu informāciju par konkrētā klienta kontiem, kā arī izpildīt viņa maksājumu uzdevumus. Domājams, šīs prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk. Saņemot piekļuvi bankas datiem, uzņēmumi var piedāvāt klientiem maksājumu pakalpojumus, integrējot tos savās lietotnēs/interfeisos. Daudzi eksperti uzskata, ka šie jaunievedumi būs izdevīgi gan finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumiem, gan arī bankām. Bankām tas pavērs durvis uz inovatīviem pakalpojumiem un dos piekļuvi fintech uzņēmumu tehnoloģijām, savukārt fintech uzņēmumiem – pieeju banku datubāzei. Tāpat PSD2 uzlabos iespējas Eiropas banku klientiem saņemt pakalpojumus. Tajā pašā laikā, pēc konsultāciju uzņēmuma PwC aptaujas datiem, 68% baņķieru uzskata, ka direktīva vājinās Eiropas banku pozīcijas.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlaments panācis pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija.

Šo vienošanos panāca neformālajā trialoga sanāksmē Briselē.

«Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā,» sacīja Latvijas finanšu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs. «Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū. Es uzskatu, ka papildu nosacījumi par drošību un uzraudzību palielinās tiešsaistes maksājumu drošību un klientu aizsardzību ES».

Īstenojot energoefektivitātes direktīvā paredzētos energoefektivitātes pienākuma shēmas, siltumenerģijas tarifi gala patērētājiem var palielināties robežās no 5% līdz 25%, liecina šodien diskusijā par energoefektivitātes direktīvas ietekmi un izaicinājumiem prezentētie auditorfirmas EY pētījuma rezultāti.

Arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) aprēķini liecina, ka, siltumenerģijas ražotājiem īstenojot pienākuma shēmās paredzētos energoefektivitātes pasākumus, siltumenerģijas tarifs gala patērētājiem neizbēgami pieaugs par 5% līdz 25%.

LSUA padomes locekle un SIA Fortum valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa uzsvēra, ka šajā aprēķinā nav iekļauts iespējamais tarifa kāpums gāzes un elektroenerģijas izmaksu pieauguma rezultātā.

Saistībā ar būtisku izmaksu pieaugumu, pieaugs arī parādi par siltumenerģiju. Tā kā pienākuma shēmas pasākumi pagaidām paredzēti tikai centralizētās siltumenerģijas ražotājiem, tas nozīmēs būtisku konkurences ierobežojumu un rezultātā draud ar masveida atslēgumiem no centralizētās siltumapgādes un centralizētās siltumapgādes sistēmas galu Latvijā, skaidroja Cimdiņa.

16. un 17. novembrī Rīgā notiks konference eCom21, un viena no tās svarīgākajām tēmām būs gaidāmie jaunievedumi tiešsaistes uzņēmējdarbības regulēšanā. Daži no tiem paredz kardinālas izmaiņas, kas skars visus šīs nozares dalībniekus.

Par svarīgākajām šīs jomas tendencēm forumā stāstīs Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo, uzstājoties sesijā «Regulēšana un likumdošana».

Savlaicīgās adaptācijas plusi

«Katrā no iepriekšējām konferencēm mēs analizējām svarīgākās likumdošanas izmaiņas, kam tirgus dalībniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, maksājumu sistēmu licencēšana ES valstīs, e-komercijas juridiskie riski un banku praktiskās prasības, noformējot attiecības ar servisu provaideriem, interneta uzņēmējdarbības juridiskie riski, vienotais globālais nodokļu informācijas apmaiņas standarts. Laiks ir pierādījis, ka visi šie jautājumi būtiski ietekmējuši e-komercijas attīstību,» stāsta Jaroslavs Zamullo.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Jāizstrādā vienots lādētājs visiem mobilajiem telefoniem, ko pārdod Eiropas Savienībā, lai mazinātu atkritumu apjomu, kā arī izmaksas un neērtības, prasa Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā atjauninātajā ES radioiekārtu direktīvā. Par direktīvas projektu jau panākta neoficiāla vienošanās ar ES Ministru Padomi, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

«Atjauninātā radioiekārtu direktīva būs efektīvs līdzeklis, lai novērstu dažādu radioiekārtu nesaskaņotu darbošanos. Esmu īpaši gandarīta, ka izdevās vienoties par prasību noteikt vienotu lādētāju. Tas sniegs ieguvumu gan patērētājiem, gan videi,» norāda deputāte Barbara Veilere.

Direktīva paredz harmonizētus noteikumus par radioiekārtu, cita starpā mobilo telefonu, automašīnu elektronisko atslēgu un modemu, laišanu tirgū. Noteikumu mērķis ir kontrolēt tirgū pieejamo radioiekārtu tipu un skaita palielināšanos un nodrošināt, ka tās neizmanto nesaskaņotas frekvenču joslas un vienlaikus atbilst būtiskām veselības un drošības prasībām.

Varētu domāt, ka nav labdabīgāka mērķa par energoefektivitāti, taču, putrojot faktus un spiežot uz sociāli jutīgām pogām, var diskreditēt jebkuru ideju.

Par vienu no pēdējā laika skaļākajām tēmām Latvijas enerģētikas sektorā izvērtusies šķietami nekaitīgā ES Energoefektivitātes direktīva. Tās mērķis – 20% energoefektivitātes pieaugums ES dalībvalstīs līdz 2020. gadam. Tas nav nekāds jaunums, ES dalībvalstis jau sen energoefektivitātes celšanas vārdā realizē dažādus pasākumus gan publiskajā, gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju sektorā – iegādājas energoresursus taupošākas iekārtas, siltina mājas u.c. Pamatojums šīm darbībām ir skaidrs – jo augstāka energoefektivitāte, jo mazāk jāmaksā par piegādātajiem energoresursiem un mazāka atkarība no dažādiem energoresursu piegādātājiem. Pārsvarā šiem mērķiem ir pieejams arī izdevīgs finansējums no ES fondiem, valsts attīstības bankām un tamlīdzīgiem avotiem.

Gan direktīvā, gan arī nacionālajā likumdošanā tiks iestrādātas energoefektivitāti veicinošas normas, kas būs saistošas valsts un pašvaldības sektoram, kuram energoefektivitātē būs jārāda piemērs privātajam sektoram. Piemēram, noteikts, ka ik gadu valstij un pašvaldībām būs jāpalielina energoefektīvo ēku fonds par 3%. Tā kā valsts pārvalde organizē dažādus iepirkumus, tad normatīvi turpmāk noteikts, ka jebkuram iepirkumam – vai tas ir pakalpojums vai prece – jābūt energoefektīvam, jebkurā gadījumā iepirkuma dalībniekam viena no konkursa prasībām būs atbilstība energoefektivitātes pasākumiem, intervijā laikrakstam Diena norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Fragments no intervijas

ES direktīva un Latvijā topošais Energoefektivitātes likums ar sankcijām liks mums mainīt domāšanu?

Nebūs gluži tā, ka tagad sankcijas tiks piemērotas katram personīgi, taču vienlaikus skaidrs, ka gan direktīvas, gan arī topošā likuma prasības būs vērstas uz to, lai dzīvot neenergoefektīvi kļūtu neizdevīgāk. Nevajag uzreiz pilnībā mainīt dzīvesveidu, ieguldīt milzīgas summas. To visu var darīt pakāpeniski. Turklāt vispār var sākt ar ikdienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kurās konkrētajā brīdī neuzturamies, kardināli mainīt dažādu elektroiekārtu darbināšanas režīmus. Piemēram, daudzi no mums drēgnās rudens un pavasara dienās, kad centrālā apkure vēl nav pieslēgta vai jau ir atslēgta, mājokļa apsildei izmanto eļļas radiatorus. Rēķini par elektrību šajā laikā pieaug ļoti būtiski, taču, mainot paradumus un samazinot radiatora jaudu laikā, kad mums siltums nav vajadzīgs lielā apjomā, mēs ietaupām. Speciālisti aprēķinājuši, ka, pareizi darbinot dažādas elektroierīces, varam ietaupīt līdz pat 10% mēnesī, un, ja sarēķināsim gada griezumā, summa būs vēl iespaidīgāka.