Latvija pagaidām neveiksmīgi mēģina saskaņot lobēšanas atklātības likumprojektu; citas valstis jau cietušas neveiksme.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tapušais likumprojekts jau izpelnījies kritiku. Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietniece Rudīte Osvalde norāda, ka likumprojekts nav sagatavots pietiekamā kvalitātē, lai izdarītu secinājumus, kādas izmaiņas būtu saredzamas pēc tā ieviešanas praksē. Tajā esot arī daudz savstarpējo pretrunu, tas neiederas spēkā esošajā tiesību normu sistēmā. Arī uzņēmēju interešu pārstāvji uzskata, ka izstrādātais Lobēšanas atklātības likums nedos cerēto efektu.
2011. gada nogalē Ministru kabinets uzdeva KNAB izstrādāt likumprojektu līdz pagājušā gada vasarai. Tomēr līdz valdībai tas vēl nav nonācis. Pērn jūnijā tas tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, savukārt tālāk tas nav virzīts un iespējamais termiņš iesniegšanai valdībā jau pārlikts vairākas reizes.
Iemesli tam saistīti ar KNAB un iesaistīto institūciju nespēju saskaņot likumprojektu. Tāpēc nevar prognozēt, kad likumprojekts varētu stāties spēkā. Tam piekrīt arī Providus pētnieks Valts Kalniņš. Viņš norāda, ka starp iesaistītajām pusēm ir lielas pretrunas, un, tā kā iebildumu ir tik daudz, nav garantēta šī likuma nonākšana līdz pieņemšanai.