Nelss grupas uzņēmums SIA Nelss logi no decembra slēgs logu ražotni, Db uzzināja uzņēmuma centrālajā birojā.

SIA Nelss finanšu direktore Evita Januškeviča Db nekomentēja, kādēļ tiek slēgta ražotne, taču pastāstīja, ka Nelss grupa jau tagad un arī turpmāk darbosies tikai divos pamatvirzienos – kokmateriālu ražošana un tirdzniecība, kā arī būvmateriālu tirdzniecība.

Viņa norādīja, ka uzņēmumā notiek reorganizācija, kuras rezultātā notiek dažādu biznesu atdalīšana. Turpmāk SIA Nelss pārstāvēs tieši kokmateriālu ražošanu un tirdzniecību, bet līdzšinējo SIA Nelss būvmateriālu biznesu turpmāk pārņems SIA CMT, kas pieder SIA Nelss Holdings, kas savukārt pieder SIA Nelss dalībniekiem. "SIA CMT būs mātes sabiedrība deviņiem jaundibinātiem uzņēmumiem, no kuriem katrs turpinās veikt būvmateriālu tirdzniecību kādā no līdzšinējām SIA Nelss būvmateriālu tirdzniecības vietām, saglabājot Nelss zīmolu," vēstīja E.Januškeviča.

GE Money Bank, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām apķīlājis a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus, un par to tiesā ir iesniegta sūdzība, ziņo laikraksts Staburags.

SIA Nelss Aizkraukles rajona tiesā iesniedzis sūdzību par tiesu izpildītājas Dzintras Haukas rīcību, aprakstot nekustamo mantu — baļķus, jo tie pieder trešajai personai — akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži, kas mantu piegādājusi uz parāda.

SIA Nelss pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Andrejs Strautiņš tiesā apgalvojis, ka aprakstīšanas brīdī tiesu izpildītāja esot zinājusi, ka uzņēmuma teritorijā Aizkrauklē esošie 25.2 tūkstoši kubikmetri baļķu pieder LVM, taču baļķi tikuši saskavoti, un darbs apmēram uz divdesmit dienām apstājies, pakļaujot dīkstāvei ap 150 darbinieku, turklāt apaļkoku vērtība šajā laikā samazinājusies. Sūdzībā lūgts tiesu atcelt mantas aprakstīšanas aktu kopš tā uzrakstīšanas brīža.

Pārsteigumu piedzīvojuši būvmateriālu veikala Nelss darbinieki Liepājā. Aizejot uz darbu 1. decembrī, viņi uzzinājuši, ka veikals slēgts un darba vairs nebūs.

"Nekādu iepriekšēju brīdinājumu nebija, mēs tikai saņēmām informāciju, ka darba attiecības tiek pārtrauktas," telefonsarunā Db pastāstīja kāda no Nelss darbiniecēm, kura savu vārdu nosaukt atturējās. Pēc neoficiālas informācijas, līdzīgi slēgts arī Nelss veikals Daugavpilī.

SIA Nelss centrālajā birojā nekādus komentārus Db nesaņēma, vien apstiprinājumu, ka slēgti veikali Liepājā un Daugavpilī, kā arī solījumu situāciju komentēt rakstiski.

Savukārt Daugavpilī Nelss veikals vēl darbojas līdz 30.decembrim, taču daļu preču piegādātāji jau izved no veikala. Kā pastāstīja Nelss Daugavpils veikala darbiniece, paziņojumu par veikala slēgšanu darbinieki saņēmuši dažas dienas atpakaļ. Situācija tiek skaidrota ar to, ka veikalam ir parādi preču piegādātājiem, tāpēc pašreiz jau daļa piegādātāju parādu dēļ izvedot preci no veikala.

Vidējo parādnieka profilu patlaban ir grūti raksturot, taču lielākās problēmas sagādā vientuļi vīrieši pēc 40 gadiem un policisti, mazākās - pensionāri. Ir pat gadījumi, kad kredīta izsniedzējs nemaz neuzzina par pensionāra-kredītņēmēja nāvi, jo viņa laulātais turpina kredītu maksāt, neskatoties uz visām grūtībām, intervijā biznesa portālam Nozare.lv norādīja kredītkompānijas SIA Aizdevums.lv (līdz 2008.gada vasarai SIA Nelss līzings) valdes priekšsēdētāja Anželika Hoteloviča.

Mazāk atbildīgi maksātāji esot gados jaunie cilvēki vecumā no 20 līdz 25 gadiem, kuriem seko cilvēki vecumā pēc 40 gadiem.

«Vientuļiem vīriešiem pēc 40 gadiem vispār neticu, jo vai nu viņiem ir kaitīgi ieradumi, piemēram, alkohola vai azartspēļu atkarība, vai arī viņi vieglprātīgi dzīvo tikai šodienai, nedomājot par nākotni,» teica Hoteloviča.

SIA Aizdevums.lv pieredze rāda, ka gan pirmskrīzes laikā, gan tagad ļoti daudzi nemaksātāji ir policisti, kuriem pārsvarā nav nekādas maksāšanas disciplīnas.

Iespējams, tas esot skaidrojams ar visatļautību, kas policistiem nāk līdzi ar amatu. Valdošā attieksme ir «ko jūs man izdarīsiet?». Policisti ļoti labi apzinās tiesu sistēmas problēmas. Zina, ko un kā var darīt parādu piedzinēji, un to arī izmanto," sacīja patēriņa kreditore.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

SIA Nelss ir ieķīlājis visus piecus uzņēmuma būvmateriālu veikalus SEB bankā, liecina Lursoft informācija.

Kopējā reģistrētās ķīlas summa ir 3.198 miljoni latu. Kā SEB bankas parādnieki norādīti SIA Nelss meitasuzņēmumi, kuru nosaukumi atvasināti no attiecīgā veikala atrašanās vietas - SIA Balvu CMT, SIA Madonas CMT, SIA Aizkraukles CMT, SIA Rēzeknes CMT un SIA Viskaļu CMT, kas atrodas Rīgā.

Uzņēmumā Db norādīja, ka saskaņā ar vadības rīkojumu, komentāri par reģistrētajām ķīlām netiks sniegti.

Db jau ziņoja, ka pērn decembrī bez iepriekšēja brīdinājuma tika slēgti Nelss būvmateriālu veikali Daugavpilī un Liepājā, bet vēl pirms tam slēgts veikals Jelgavā un viens veikals Rīgā.

Šā gada novembra otrajā pusē notiks maksātnespējīgā SIA Nelss kustamās manatas izsole, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē, kas plānota 24.novembrī, tiks izsolītas krājumos esošās rezrves daļas un materiāli, kas atrodas Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 7. Izsoles sākuma cena ir saskaņā ar novērtējumu ir 48,79 tūkstoši latu. Mantas izsoli veiks MSIA Nelss administrators Jānis Jurkāns.

Ir notikušas vairākas MSIA Nelss kustamās mantas un nekustamā īpašuma izsoles. Jāatgādina, ka gada sākumā GE Money Bank nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57,9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33,9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8,8 tūkstošiem latu nosolīja SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6,4 tūkstoši latu.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā, uzņēmums Nelss kopš marta nogales esot pārtraucis darbu, bet uzņēmuma kokzāģētavā darbs jau esot atsācies.

Aizkraukles rajona laikraksts Staburags maija vidū rakstīja, ka Nelss esot atlaidis visus kokzāģētavā strādājošos — vairāk nekā 100 cilvēku.

Savukārt šī avīze 22. maijā jau atkal ziņo, ka kokzāģētava atsākusi darbu un tajā strādājot kompānija AKZ.

Uzņēmuma vadība Db.lv nekādus komentārus nesniedz.

Staburags jau iepriekš rakstīja, ka Nelss ir parādā 4.9 milj. Ls GE Money Bank, kura, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām bija apķīlājusi arī a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus. Par to tiesā bija iesniegta sūdzība.

Nelss pērnā gada apgrozījums ir 49.9 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par aptuveni 40 % mazāk, liecina SIA Lursoft datu bāzē esošā informācija.

Liepājas tiesa pēc SIA Nelss prasības ierosinājusi UPB holdinga uzņēmuma UPB Nams maksātnespējas lietu. UPN Nams norāda, ka noticis pārpratums.

«Faktiski lieta jau ir atrisināta, tas bija tikai pārpratums,» Db apgalvoja UPB holdings viceprezidente Ilze Freimane.

Savukārt tiesas ieceltā administratora Alekseja Panasina birojā db noskaidroja, ka birojs ir saņēmis mutisku UPB Nams pārstāvja skaidrojumu, ka lieta jau ir nokārtota un prasība tiks atsaukta, tomēr lietas materiāli saņemti tikai 27. aprīlī, un administrators vēl nav ar tiem iepazinies. Tāpēc neko komentēt šobrīd neesot iespējams.

UPB Holding prezidents Uldis Pīlēns ierosināto maksātnespējas lietu skaidro ar pārpratumu virkni un nepilnībām likumdošanā. «Ieviešot jaunu grāmatvedības programmu, parāds SIA Nelss netika identificēts. No Nelss puses nebija ne mutisku, ne rakstisku atgādinājumu. Pēc tam izrādījās, ka Latvijas pasta vainas dēļ neesam saņēmuši SIA Nelss sūtīto ierakstīto vēstuli, bet tā aizgājusi atpakaļ uz SIA Nelss. Tomēr likumdošana paredz, ka pietiek tiesā iesniegt pasta pasakni par vēstules izsūtīšanu, lai tiktu ierosināta lieta,» Db skaidroja U. Pīlēns. UPB Nams neesot nekādu parādu, nedz arī citu maksātnespējas pazīmju.

Pēdējo mēnešu laikā valstī ir vērojama būtiska vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un krasa iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kā rezultātā SIA Nelss būvmateriālu veikali Daugavpilī un Liepājā ir kļuvuši nerentabli.

Papildus tam, ka priekšā ir ziema, kas būvmateriālu tirgotājiem pati par sevi ir nesezona, ir gaidāma arī turpmāka iedzīvotāju pirktspējas pasliktināšanās. Līdz ar to SIA Nelss ir pieņēmusi lemumu šobrīd slēgt būvmateriālu veikalus Daugavpilī un Liepājā. Citus veikalus SIA Nelss slēgt neplāno.

Ar cieņu,

Anda Andersone-Strapcāne

SIA Nelss Uzraudzības Padomes priekšsēdētāja

Būvmateriālu preču tirgotāji būvniecības nozares atdzišanas dēļ spiesti slēgt veikalus, kā arī samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos.

Db aptaujātie uzņēmēji - SIA Nelss un SIA ProfsLatvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Taču daļa tirgotāju - a/s Rautakesko un SIA Tapeks meklē risinājumus darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai, lai izdzīvotu.

Grūti laiki

"Pašlaik būvniecības un būvmateriālu tirgus sāk sakārtoties, radot labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa tirgus spēlētājiem," atzīst Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis, piebilstot, ka neprofesionāliem uzņēmumiem var draudēt bankrots. "Tā tiešām ir, ka būvniecības apjomi ir kritušies un tāpēc arī pēc būvmateriāliem ir mazinājies pieprasījums. Taču tas būtiski ietekmē neprofesionālus uzņēmumus, kas ienāca tirgū, lai ātri nopelnītu, kā arī tos, kuri strādā gandrīz tikai celtniecības uzņēmumu apkalpošanai," teica G. Sokolovskis un norādīja, ka ļoti liels risks jāuzņemas, piedāvājot būvniecības uzņēmumiem atliktos maksājumus - viens pēc otra bankrotējot būvniecības uzņēmumi, līdz ar to risks pastāv arī būvmateriālu tirgotājiem. Arī Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db teica, ka pašreizējā būvniecības tirgus situācija ir ietekmējusi būvmateriālu tirgotāju pārdošanas apjomus un tie ir kritušies. "Taču arī krīzes situācijās ir savas metodes, kā strādāt, un tas nenozīmē, ka visi bankrotēs," viņš piebilda.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Pārdoti par maksātnespējīgu atzītās būvmateriālu tirdzniecības un kokmateriālu eksporta kompānijas SIA Nelss kokmateriāli, bet tuvākā meneša laikā tiks pārdoti arī uzņēmuma piederošie nekustamie īpašumi.

4.janvārī izsolē AS GE Money Bank ir nosolījusi gatavās produkcijas zāģmateriālu krājumus 1773 kubikmetru apjomā Aizkrauklē par 57.9 tūkstošiem latu. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu bija 33.9 tūkstoši latu.

Savukārt nepabeigtās ražošanas zāģmateriālu krājumu 329 kubikmetru apmērā par 8.8 tūkstošiem latu nosolījusi SIA AKZ. Sākuma cena saskaņā ar novērtējumu zāģmateriālu krājumiem bija 6.4 tūkstoši latu.

SIA Nelss nekustamo īpašumu izsoles notiks arī 6. janvārī un 9.februārī. Kopumā tiks izsolīti nekustamie īpašumi Rīgā, Aizkraukles un Priekuļu novadā.

Šodien pasniegtas balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2008. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās - vadošais uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais eksportētājs, reģionu līderis, TOP piecsimtais - 500.vietas ieguvējs, kā arī TOP 10 veiksminieks.

Šis ir jau trīspadsmitais gads, kad laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 un apbalvo sekmīgākos Latvijas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā kāpinājuši apgrozījumu.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Krīze ar joni aizslaucīja virkni zināmu un populāru zīmolu no Latvijas veikalu izkārtnēm un pašlaik nesaudzē arī tos uzņēmumus, kurus vēl pirms dažiem gadiem daudzi apskauda par veiksmīgu uzņēmējdarbību, raksta Neatkarīgā.

Pirms desmit vai pieciem gadiem ikviens, kas nodarbojās ar celtniecību devās uz kādu no Nelss veikaliem vai tirdzniecības vietām Centrex. 2008. gada rudenī SIA Nelss slēdza savas tirdzniecības vietas Liepājā un Daugavpilī. Toreiz Liepājas veikala darbinieki atzinās, ka veikala slēgšana bijis pārsteigums pat viņiem. Pakāpeniski tika slēgti arī pārējie veikali. 2009.gada jūnijā tiesa atzina Nelss maksātnespēju.

2008.gads izrādījās par smagu arī SIA Tapeks, kas bija spiesta pārtraukt sava veikalu tīkla Tapro darbību. 2009. gadā kreditori nolēma uzsākt Tapeks bankrota procedūru.

2008. gads bija neveiksmīgs arī SIA Profs Latvija, kuras īpašnieki Ahlsell AB gada beigās uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu. Profs Latvija savulaik bija lielākais vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš ir slavens ar saviem laicīgi izteiktiem brīdinājumiem par ASV interneta uzņēmumu akciju burbuli un ASV mājokļu tirgus pārkaršanas riskiem, šogad 13. februārī atzīmēja savā Twitter kontā, ka viņa paša aprēķinātais ASV akciju tirgus CAPE rādītājs ir pārsniedzis 2007. gada augstāko atzīmi (skatīt 1. attēlu). Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Šillera CAPE koeficients (Cyclically Adjusted Price Earnings ratio) ir akciju tirgus novērtējuma rādītājs, kuru aprēķina, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa vērtību dalot ar šajā indeksā ietilpstošo uzņēmumu iepriekšējo 10 gadu vidējo peļņu, kuru koriģē, ņemot vērā inflāciju. Koeficients rāda, cik daudz dolārus investori ir gatavi maksāt šodien par katru reālo (pēc inflācijas) peļņas dolāru, kas ir vidēji gadā nopelnīts iepriekšējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumā ar šī brīža CAPE vērtību 27.1 apmērā, akcijas ir bijušas augstāk novērtētas tikai 1929. gadā pirms Lielās Depresijas sākuma un 2000. gadā pirms interneta burbuļa plīšanas. Atšķirībā no pierastā P/E koeficienta, kur akcijas cenu dala ar 12 mēnešu peļņu, CAPE izmanto 10 gadu vēsturi, tādējādi izlīdzinot īstermiņa peļņas svārstības un biznesa cikla ietekmi. Lai arī CAPE rādītājs neļauj prognozēt akciju tirgus nākotnes uzvedību, piemēram, strauju akciju cenu kritumu, tiek uzskatīts, ka tas signalizē ilgtermiņa akciju ienesīguma līmeni. Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.