Bieži vien par šādu straujāku aktuālo kopējo patēriņa cenu pieaugumu vairāk atbildīgs ir enerģijas cenu lēciens. Tiesa gan, uz vietas nestāv arī, piemēram, pārtikas cena. To baro gan tas pats energoresursu cenu pieaugums, gan, piemēram, bažas, ka nākotnē būs vērojama slikta vairāku svarīgāko pārtikas izejvielu raža.
Rezultātā, piemēram, Apvienoto Nāciju apkopotā globālā FAO Food Price indeksa vērtība oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies vēl par 3%. Tas nozīmē, ka gada skatījumā šī pasaules pārtikas izejvielu cenu virzību raksturojošā indikatora vērtība ir pieaugusi jau par 31,3%. Pieejamie Apvienoto Nāciju dati liecina, ka graudaugu cena gada laikā palēkusies par 22,4%. Savukārt piena produkti un gaļa gada laikā kļuvuši attiecīgi par 15,5% un 22,1% dārgāki.
Ļoti strauji gada laikā – gandrīz par 75% – palielinājusies augu eļļu kopuma cena. Savukārt cukura cena augusi par 40%. Šādu situāciju palīdz raisīt vairāku faktoru kopums.
Pamats tam ir slikti laika apstākļi, kuriem komplektā nāk vājāka raža un sliktāka tās kvalitāte. Savukārt uztraukumu par ražu papildina pasaulē vērojamais enerģijas, dažādu citu izejvielu un transporta izmaksu pieaugums, piegāžu sastrēgumi un bieži vien arī darbaspēka trūkums un augošās tā izmaksas. Piemēram, daļēji tieši darbaspēka pieejamības problēmas uztur ēnu pār palmu eļļas ieguvi Malaizijā, kas ir otra lielākā tās ražotāja pasaulē aiz Indonēzijas.
Mākoņu fronte pasaulei īsti neko labu pagaidām nesola arī nākotnē. Bloomberg izpētījis, ka vairāku valstu meteorologi izsaka brīdinājumus, ka šī tomēr varētu būt visai salta ziema. Tas var nozīmēt lielāku pieprasījumu pēc enerģijas, kam var sekot vēl pat augstāka tās cena. Proti, esot atkal formējies tā saucamais La Nina fenomens, kas no Klusā okeāna mēdz pacelt augšā dziļākus un tādējādi aukstākus ūdeņus. Tipiski tas arī mēdz nozīmēt, ka pasaules ziemeļu puslodē temperatūra ir zemāka, nekā ierasts.
Spēcīgam šādam fenomenam var būt liela ietekme arī uz dažādu pārtikas izejvielu ražu nākamgad. Ja pārtikas cenu inflācija augs, tā var kļūt par ļoti nopietnu problēmu. Tas var novest pie veselu režīmu sabrukšanas, tarifu kariem, nabadzības, lielākas nevienlīdzības, migrācijas uzplūdiem vai pavisam karstiem ģeopolitiskajiem konfliktiem. Nav izslēgti arī arvien aktīvāki valdību centieni mēģināt kontrolēt cenas.
Pārtikas panika
Pēdējā laikā no cenu pieaugumiem acīs var durties, piemēram, kviešu vērtības izmaiņa. To cena ASV preču biržā šogad pieaugusi par piekto daļu. Savukārt Eiropā – preču biržā Parīzē – kviešu cena novembrī sasniegusi jaunu rekordu 300 eiro par tonnu atzīmes tuvumā. Šogad kviešu cena Vecajā kontinentā tādējādi augusi teju uz pusi. Kviešu ražu to nozīmīgākajos audzēšanas reģionos negatīvi ietekmējis te sausums, te salnas, te pārmērīgas lietusgāzes. Savukārt pieprasījums pēc kviešiem no to lielāko importētāju puses uz ierobežota to piedāvājuma fona bijis ļoti spēcīgs.
Visu rakstu lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
