Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Sekojot mūsdienīgas valsts pārvaldes principiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu e-pakalpojumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar iestādēm aicina iedzīvotājus iesaistīties oficiālās e-adreses publiskā pilottestēšanā.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un drošu cilvēku saziņu ar valsti, VRAA ar VARAM atbalstu uzsākusi pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Tās laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada 1. janvārim notiek e-adreses sistēmas pilottestēšana, kuras mērķis ir izmēģināt e-adresi darbībā pirms tās oficiālās ieviešanas, kā arī iegūt sabiedrības un iestāžu ierosinājumus un atsauksmes nepilnību identificēšanai un uzlabojumu veikšanai.

Viens no e-adreses fundamentāliem ieguvumiem ir mobilitāte, jo tā ļaus ikvienam lietotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat būtiski samazināsies administratīvais slogs un nodrošināta ne tikai lietderīgāka resursu izmantošana, bet arī saziņa kļūs operatīvāka, jo vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Latvijas Pasta adrešu reģistra dati liecina, ka teju 80 tūkstošiem adrešu korespondences saņēmējiem nav izvietota vai bojāta pastkastīte, kas apgrūtina sūtījumu saņemšanu, turklāt paildzina kopējo piegādes procesu. Tieši e-adrese būtu kā viens no šīs situācijas risinājumiem, tāpēc ar pilottesta palīdzību vēlamies iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus – gan ļaut pašiem izmēģināt e-adreses lietošanu, gan arī uzklausīt ieteikumus, kā viņi vēlētos redzēt e-adresi, stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Sāk darboties Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas nosaka obligāto e-adreses lietojumu valsts iestādēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īstenos pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Pašlaik e-adrese obligāti jāizmanto tiešās pārvaldes iestādēm, bet no 15. oktobra to jāievieš būs valsts institūcijām, kas nav padotas Ministru kabinetam, pašvaldībai un tās iestādei, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.

E-adrese izveidota visām iestādēm, kas iekļautas Uzņēmumu reģistra (UR) Publisko personu un iestāžu sarakstā. Pašām iestādēm jānodrošina piekļuves veida izvēle e-adreses kontam (programmsaskarne vai e-adreses tīmekļa pārlūku). Lai pārliecinātos, vai aktivizēts e-adreses konts, iestādei pārbaude ir jāveic tiešsaistē e-adreses katalogā.

E-adrese neaizstās iestāžu e-pastus, tie ir divi dažādi tehnoloģiskie risinājumi. E-adreses risinājums ir vienots risinājums valsts pārvaldē, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu, drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm un privātpersonām.

«Jebkuras pārmaiņas prasa laiku, tāpēc svarīgi raudzīties uz ieguvumiem. E-adreses pakalpojums ļaus ikvienam neatkarīgi no vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat oficiālās elektroniskās saziņas ieviešana būtiski samazinās administratīvo slogu un ļaus optimizēt iestāžu iekšējos resursus, jo iestādēm vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Tehnoloģiju laikmetā būtisks ir drošības jautājums, tāpēc būtisks ieguvums ir droša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm,» saka VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, no 2018.gada valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese. To paredz Oficiālās elektroniskās adreses likumprojekts, kuru Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 8.martā, konceptuāli atbalstīja, informē Saeimas Preses dienests.

Šāda adrese būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai ar portāla latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī sazināties tūlītēji. Uzņēmējiem un valsts iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi, deputātiem šodien sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Patlaban oficiālā saziņa ir piesaistīta personas deklarētajai dzīvesvietas adresei, bet arvien vairāk uzņēmēju un iedzīvotāju izvēlas elektronisko saziņu. Patlaban valsts iestādes ir spiestas veidot individuālus risinājumus drošai e-dokumentu sūtīšanai. Tādējādi iedzīvotājiem nav vienas pastkastītes oficiālai saziņai, bet ir daudzas, norādījuši likumprojekta autori.

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Kibernoziedznieki turpina uzbrukumus uzņēmumiem, kas uzkrāj savu klientu privātos datus – melnajā tirgū parādījušies iepazīšanās portāla BeautifulPeople.com 1,1 miljona lietotāju dati, informē IT risinājumu izplatītājs Baltimax.

Iepazīšanās portāls BeautifulPeople.com, kurā var iekļūt tikai tad, ja saņemts citu tās dalībnieku apstiprinājums, ka esi pietiekoši pievilcīgs, pastāv no 2002.gada, taču šādās nopietnās nepatikšanās esot iekļuvis pirmo reizi. Pagājušā gada decembrī gan tika konstatēta ielaušanās portāla serverī, taču BeautifulPeople.com pārstāvji toreiz apgalvoja, ka tas ir bijis vien testa serveris un lietotāju dati ir drošībā.

Diemžēl šā gada aprīļa beigās noskaidrojās, ka BeautifulPeople.com lietotāju kontu dati ir nopludināti un tiek pārdoti melnajā tirgū. Starp tirgotajiem datiem ir lietotāju vārdi, adreses, viņu norādītie ienākumi, seksuālā orientācija, ģimenes stāvoklis, tālruņu numuri, e-pasta adreses un pat privātās sarakstes ziņojumi.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Oficiālās elektroniskās e-adreses īstenošana izmaksās aptuveni 1,76 milj. eiro, kuru avots būs ES struktūrfondu nauda, bet valsts budžets segs nepieciešamās uzturēšanas izmaksas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis norāda, ka, lai nodrošinātu iespējami racionālu līdzekļu izlietojumu, e-adrese tiks ieviesta uz jau esošu risinājumu bāzes. Kopējās e-adreses centralizēto risinājumu izstrādes un ieviešanas indikatīvās izmaksas, ietverot risinājuma izstrādi, datu sniedzēju reģistru pielāgošanu, papildus infrastruktūru e- adreses lietotāju dokumentu glabāšanai tiek lēstas ap 1,76 milj. eiro, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. E-adreses risinājuma uzturēšanai indikatīvi nepieciešamie līdzekļi, kas būs vajadzīgi no valsts budžeta, ieskaitot sistēmu uzturēšanas izmaksas un darbaspēka izmaksas 66 868 eiro gadā, sākot no 2019. gada būs 255 221 eiro gadā.

#Šobrīd kompānijai ir 350 tūkstoši aktīvo lietotāju dienā un 800 tūkstoši aktīvo lietotāju mēnesī.

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut paziņojis par ienākumu un izdevumu balansa sasniegšanu

To kompānija sasniegusi pērn decembrī, kas noticis pēc 2,5 gadu darbības. Revolut apgalvo, ka līdzīgiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tādu rezultātu sasniegšanai parasti nepieciešami aptuveni pieci gadi.

«Lai arī priecājamies, ka mūsu uzņēmējdarbības modelis darbojas, peļņa šobrīd nav mūsu prioritāte. Pašlaik kompānijas svarīgākais uzdevums ir izplatīšanās pēc iespējas vairāk pasaules valstīs, kuru starpā tuvākajos plānos ir ASV, Singapūra un Austrālija,» saka Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona vadītājs.

Mēneša laikā britu finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut lietotāju skaitu Latvijā palielinājis no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem

«Pēc ziņām par to, ka Revolut uzsāk darbu Latvijā, lietotāju skaits vienā mēnesī pieaudzis no 5000 līdz teju 7000. Šobrīd Rīga ir trešais lielākais Revolut tirgus Baltijā pēc Viļņas un Kauņas. Pirmajās divās nedēļās vidējais pieaugums bija virs 300%,» saka Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė), Revolut sabiedrisko attiecību vadītāja.

Vidējais lietotāju vecums Latvijā esot līdzīgs kā citos tirgos – vairums lietotāju ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, bet visiecienītākais šis pakalpojums ir 29 gadus vecu cilvēku vidū. Lielākā daļa transakciju tiek veiktas Latvijā, kas parāda to, ka pakalpojums tiek lietots ikdienā. Otra valsts, kur Latvijas iedzīvotāji visvairāk lieto Revolut, ir ASV. «Mēs ceram, ka mūsu jaunais ierīču apdrošināšanas plāns, ko nesen uzsākām piedāvāt, palielinās lietotāju skaitu,» teic I. E. Kazakevičjūte.

2019. gadā vidējais interneta lietotāju skaits Latvijā no visām platformām kopā (t.i., no datoriem, mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem) pieaudzis par 8 000 lietotājiem, sasniedzot 1 429 000 lietotājus jeb Real Users, liecina "gemiusAudience" dati.

Vidēji mēnesī Latvijā 1 234 000 lietotāji interneta pārlūkošanai izmantojuši datorus,1 045 000 – mobilos telefonus, bet 125 000 internetu lietojuši savos planšetdatoros.

53 procenti no visiem interneta lietotājiem Latvijā ir sievietes, bet 47 procenti – vīrieši.

Salīdzinot datus par interneta lietotāju skaita tendencēm pēdējo piecu gadu laikā, "gemiusAudience" dati rāda, ka turpina samazināties gados jauno interneta lietotāju skaits no datoriem. Tikmēr turpina pieaugt interneta lietotāju skaits vecumā pēc 55 gadiem, kas internetu pārlūko no datoriem – ja 2009. gadā šajā vecuma grupā 119 000 lietotāju lietoja internetu no datoriem, tad 2019. gadā šiem parametriem atbilda jau 260 000 Real Users.

Pirms diviem gadiem tapusi ierēdnieciski «meistarīgi» satamborēta koncepcija, bet par izpildījumu skaidrības joprojām nav

Lai gan jau 2018. gadā jāievieš oficiālas elektroniskās adreses (sākumā juridiskām personām, bet pēcāk arī fiziskām), pašlaik nav lielas skaidrības ne par izmaksām, ne izpildījumu. Mērķis «modernizēt un optimizēt iestāžu darbu, nodrošinot pakalpojumu pieejamību» nav slikts, bet ir apaudzis ar garu bārdu. Lai gan bārdas tagad esot modē, naudas kaisīšana vējā, ceru, gan tāda nav.

Viena lieta ir prasīt, lai katram būtu elektroniskā adrese, kura, tāpat kā dzīvesvietas adrese, faktiski nemainītos un kalpotu saziņai abām pusēm – personai un valstij. Protams, te visupirms jārunā par drošības riskiem un, otrkārt, par digitālo plaisu starp «Rīgas publiku» un «reālo tautu» ārpus galvaspilsētas, kā arī par vecāka gadagājuma cilvēkiem. Otrs aspekts ir valsts iespējamie centieni izveidot (un finansēt) savu e-pasta servisu. Grūti noticēt, ka jaunveidots risinājums valsts pārvaldes izpildījumā varētu mēroties spēkiem ar ierastajiem un populārajiem e-pasta servisiem apaļus desmit gadus kopš brīža, kad interneta lietotāju skaits Latvijā pārsniedza miljonu. Ja šo valsts uzspiesto e-adresi varēs pārbaudīt, tikai pieslēdzoties Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētajam portālam Latvija.lv, ērtas lietošanas pazīmes saskatīt nevar, jo uzlikt par pienākumu pārbaudīt «varas vēstis» šķiet visai absurdi. Iespējams, prātīgāk būtu, ja katrs varētu deklarēt savu lietoto e-adresi. Tāpat nav skaidrs, kādi būs e-pasta servisa sniedzēju datu centri un serveri – tie būs privāti, valsts pārziņā, atradīsies Latvijā vai ārzemēs?

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Lietuvas apelāciju tiesa atcēlusi zemākas instances tiesas lēmumu un nolēmusi, ka automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee" sniedzējam "Prime Leasing" ir jāizmaksā 103 800 eiro kompensācijās klientiem, kuru dati noplūda hakeru uzbrukumā.

Tiesas spriedums paredz, ka "Prime Leasing" jāizmaksā morālā kaitējuma atlīdzība asociācijai "Vartotoju aljansas" ("Patērētāju alianse"), kas nozīmē, ka katrs no 346 klientiem, kas piedalās prasībā, saņems 300 eiro kompensāciju.

Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 CityBee lietotāju dati 

Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 šai valstī reģistrētu automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee"...

Asociācija uzstāja, ka "CityBee" nespēja nodrošināt klientu privāto datu konfidencialitāti, neaizskaramību un nepieejamību, tādējādi pārkāpjot Vispārējo datu aizsardzības regulu.

Apelāciju tiesas spriedums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā, bet trīs mēnešu laikā to iespējams kasācijas kārtībā pārsūdzēt Lietuvas Augstākajā tiesā.

2021.gada februārī kibernoziedznieki nozaga un publiskoja vairāk nekā 100 000 "CityBee" lietotāju datus.

Uzņēmums tolaik paziņoja, ka noziedznieki kādā hakeru iecienītā forumā publiskojuši trīs gadus vecus lietotāju datus - ne tikai vienas klientu daļas vārdus un personas kodus, bet arī tālruņu numurus, dzīvesvietas adreses, e-pasta adreses, autovadītāja apliecības numurus un šifrētās paroles.

"CityBee" piedāvā automašīnu koplietošanas pakalpojumus 15 pilsētās Baltijas valstīs, arī Viļņā, Rīgā un Tallinā. Lietuvā uzņēmumam ir vairāk nekā 800 000 reģistrētu lietotāju.

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 šai valstī reģistrētu automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee" klientu dati.

Kā paziņojis uzņēmums, noziedznieki kādā hakeru iecienītā forumā pirmdienas vakarā un naktī uz otrdienu publiskojuši trīs gadus vecus lietotāju datus - ne tikai vienas klientu daļas vārdus un personas kodus, bet arī tālruņu numurus, dzīvesvietas adreses, e-pasta adreses, autovadītāja apliecības numurus un šifrētās paroles.

"CityBee" norāda, ka šī datu noplūde neietekmēs "CityBee" klientu finanšu pakalpojumu drošību, jo uzņēmums neapkopo sensitīvu informāciju, kas saistīta ar klientu norēķinu veidiem.

Tas aicinājis klientus, kuri uzņēmuma sistēmā reģistrējušies līdz 2018.gada 22.februārim, nomainīt paroles gan "CityBee" sistēmā, gan citās sistēmās, ja tur izmantota tāda pati vai līdzīga parole.

Pēc diviem gadiem Latvijā būs oficiālā elektroniskā e-adrese, un tā obligāti būs jāizmanto valsts iestādēm un uzņēmumiem, tomēr nezināmo tās ieviešanā vēl ir ļoti daudz, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeima, akceptējot Oficiālās elektroniskās adreses likumprojektu, kas paredz, lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts un pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem, no 2018.gada 1.jūnija valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese. Tā būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai ar portāla www.latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī sazināties tūlītēji. Uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi, norādīts Saeimas informācijā.

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā.

E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) programmas “Dari digitāli “ ietvaros un aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi.

“Uzņēmēju vidū e-risinājumu izmantošanas apjoms un intensitāte aug, taču bieži vien galvenie šķēršļi to plašākai izmantošanai mēdz būt vajadzības un e-risinājumu izmantošanas ieradumu trūkums. Prieks, ka uzņēmēji arvien biežāk izrāda interesi jaunās pieejas - “digitāli vispirms” iedzīvināšanai, kas ir mūsdienīga saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm, veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu darba vidi un, kas paceļ Latviju jaunā digitālās attīstības līmenī. Piemēram, kopš e-adreses izveides elektroniski nosūtīti jau 3 377 340 ziņojumi, kas pielīdzināmi vairāk nekā 16,9 tonnām ietaupīta papīra,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

LMT ir noslēdzis testu periodu un kā viens no pirmajiem operatoriem Eiropā savā tīklā komercrežīmā ieviesis jaunāko interneta protokola standartu IPv6. Tas nepieciešams, lai klientiem nodrošinātu pieprasījumu pēc tīkla iekārtu adresēm, uzlabotu pakalpojumu pieejamību un sagatavotos 5G ieviešanai, informē uzņēmums.

Interneta protokols tīklā savienotām ierīcēm piešķir katrai unikālu adresi, lai tās varētu savā starpā sazināties. IPv4 standartā vairs nav pieejamas jaunas adreses, tāpēc ir nepieciešams jauns, ietilpīgāks protokols.

IPv6 ir jaunākā interneta adrešu protokola versija, kas kā standarta projekts pieejama jau gandrīz 20 gadu, bet tikai 2017. gada jūlijā tika apstiprināta kā oficiālais jaunais interneta protokola standarts. Pāris mēnešu laikā pēc tam LMT ieviesa IPv6 testa režīmā.

«Lai Latvija kļūtu par līderi 5G ieviešanā, IPv6 ātra ieviešana ir obligāts priekšnosacījums. Līdzšinējais – IPv4 standarts ar aptuveni 4,3 miljardiem pieejamo unikālo adrešu jau šobrīd ir izsmēlis savas iespējas, bet līdz ar 5G un lietu interneta strauju attīstību, pieprasījums pēc drošām, unikālām adresēm daudzkāršosies. IPv6 iespējamo adrešu skaits ir miljoniem reižu lielāks nekā IPv4,» skaidro Juris Binde, LMT prezidents.

Nākotnē nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanu uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācijai vairs nevajadzēs, bet valdes locekļiem par adreses atbilstību tiks noteikta atbildība.

To paredz Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums. Valdība uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 2019. gada 1. aprīlim izstrādāt grozījumus Komerclikumā, Šķīrējtiesu likumā, kā arī Civillikumā. Savukārt, atbilstoši valdības uzdevumam, Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāpārskata komersanta sasniedzamības izpratne nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

«Šobrīd ir pāragri minēt konkrētu termiņu, taču, visticamāk, tas varētu būt no 2020. gada, jo grozījumu iesniegšanas termiņš valdībā ir sava veida starta brīdis, tāpēc ka attiecīgo likumu izmaiņu normas ir jāakceptē parlamentā,» uz jautājumu par to, kad varētu stāties spēkā jaunā kārtība, atbild Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atzīst, ka valdības informatīvais ziņojums nozīmē to, ka visas ministrijas ir vienojušās par izmaiņām juridisko adrešu jautājumā un šī jautājuma virzība būs atkarīga no nākamā Saeimas sasaukuma un arīdzan tās izveidotās valdības.

Latvijā izveidotā TESLA koplietošanas platforma OX DRIVE pēc četru mēnešu darbības paplašinājusi auto paņemšanas un atstāšanas darbības zonas Rīgā un Pierīgā, tagad aptverot 11 jaunas apdzīvotas vietas - Mārupi, Jaunmārupi, Piņķus, Babīti, Baltezeru, Ādažus, Vadlaučus, Vecmīlgrāvi, Ulbroku, Baložus un Vecāķus.

Līdz šim TESLA koplietošanas platformas darbības zonas bija tikai Rīga un Jūrmala.

“OX DRIVE ir izvēlējies pietiekami dinamisku attīstības stratēģiju, un mēs attīstāmies kopsolī ar mūsu platformas lietotājiem. Jaunās zonas ir izvēlētas, balstoties uz mūsu platformas lietotāju pārvietošanās paradumiem un dzīvesvietu. Jau pirmajās dienās, kopš jaunu zonu pievienošanas platformai, esam novērojuši pietiekami lielu lietotāju atsaucību Pierīgas zonām, kas novērtē radītās ērtības, lai dotos uz Rīgu un pēc tam atpakaļ uz mājām,” norāda Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja.

Zonu paplašināšana paver lielākas iespējas TESLA koplietošanas platformas izmantošanai - gan biežākai un ērtākai tās lietošanai, gan palielinot potenciālo platformas lietotāju loku, ņemot vērā Pierīgā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu.