Ekonomikas ministrijas priekšlikums noteikt pakalpojuma cenu nebanku kredītiem, nosakot gada procentu likmi, ne tikai nesasniedz izvirzīto mērķi – veikt papildu pasākumus patērētāju aizsardzībai, bet arī ir antikonstitucionāls.
Ja Saeimas deputāti atbalstīs šīs izmaiņas, nozares uzņēmumi ar prasībām pret Latvijas valsti vērsīsies Satversmes tiesā. Pēc sākotnējā juridiskā novērtējuma var secināt, ka prasības tiks apmierinātas un rezultēsies ar zaudējumiem valsts budžetā vairāku desmitu miljonu latu apmērā.
Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija nosaka, ka jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Jēdziens «īpašums» ietver ne tikai fiziskas lietas, bet arī dažādas tiesības un intereses ar ekonomisku vērtību, tostarp tiesības veikt komercdarbību. Satversmes tiesa Latvijā ir vairākkārt atzinusi, ka ar «tiesībām uz īpašumu» ir saprotamas arī tiesības veikt komercdarbību, īpaši, ja tiesības iegūtas uz licences pamata. Tas nozīmē, ka nebanku kredītdevēju īstenotā komercdarbība ir tiesības uz īpašumu.
Ikvienam pamattiesību ierobežojumam jāatbilst samērīguma principam. Ekonomikas ministrijai, lai novērtētu, vai gada procentu likmes noteikšana ir samērīga, bija jānoskaidro trīs galvenie punkti. Pirmkārt, vai līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Otrkārt, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Treškārt, vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par nodarīto zaudējumu. Ja tiek atzīts, ka tiesību norma neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst samērīguma principam un ir prettiesiska. Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija, virzot izmaiņas nebanku kreditēšanas sektorā, nav veikusi ne nopietnu ekonomisko, ne juridisko analīzi, tas radīs būtiskas tiesiskās sekas, lai celtu prasības pret valsti.
Prasības Satversmes tiesā ir galējais risinājums, tomēr tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka nopietni uzņēmējdarbības ierobežojumi tiek veikti tikai tāpēc, ka kādam tā gribas vai arī tas ir labs instruments politiskai retorikai. Jebkuriem ierobežojumiem ir jābūt pamatotiem, samērīgiem un ar skaidru redzējumu par sasniedzamo mērķi. Ekonomikas ministrijai ir jāspēj paskaidrot, kāpēc tiek piedāvāta viena vai otra likme un ko ar to plānots sasniegt. Raganu medības ir piemērotas totalitāriem režīmiem, ne demokrātiskai valstij. Satversme mums visiem ir viena – nav labo vai slikto uzņēmējdarbības formu, un tā visiem ir jāievēro vienādi.