Ogļu pārkraušanas terminālis Baltic Coal Terminal savā pirmajā darbības gadā uz doto brīdi jau pārkrāvis 1.311 miljonus tonnu akmeņogļu.

Pirmā akmeņogļu pārkraušana terminālā notika 2009. gada 10. martā. Pēc pirmās testa partijas apkalpošanas 20 tūkstošu tonnu apjomā termināls pārgāja uz «panamaks» klases kuģu apkalpošanu ar kravas ietilpību, kas pārsniedz 70 tūkst. tonnu.

Miljonā akmeņogļu tonna caur Baltic Coal Terminal piestātnēm tika iekrauta 2009. gada 2. jūlijā kuģī SALDANHA, kurš devās uz Koperu (Slovēnija).

«Patlaban pasaules akmeņogļu tirgū situācija ar cenām ir mazliet uzlabojusies un mēs uzskatām, ka uz rudens pusi akmeņogļu pieprasījums tradicionāli paaugstināsies apkures sezonas priekšvakarā. Tomēr termināla darba panākumi vai neveiksmes Ventspils ostā pašreizējā brīdī ir atkarīgas ne tik daudz no stāvokļa pasaules tirgū, cik daudz no Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tarifiem,» jau ilgstoši aktuālo tarifu jautājumu atgādina a/s Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.

Baltic Coal Terminal 30. jūlijā iekrāva rekordlielu akmeņogļu partiju – 77.027 tūkst. tonnu.

Akmeņogles tika iekrautas nepilnu divu dienu laikā sauskravu kuģī Nikomarin tālākai nosūtīšanai no Ventspils uz Hanterstonas ostu (Lielbritānija). Kopā jūlijā terminālā tika iekrautas vairāk nekā 350 tūkst. tonnu akmeņogļu.

«Šī partija kļuva par rekordlielu partiju ne tikai terminālam, bet arī Ventspils ostas sauskravu kuģu vēsturē. a/s Baltic Coal Terminal izmanto augsti intensīvas tehnoloģijas, kas samazina termināla klientiem vislielāko akmeņogļu partiju apstrādes termiņus», norāda a/s Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.

a/s Baltic Coal Terminal darbības uzsākšana ir viens no pēdējā laikā vērienīgākajiem realizētajiem investīciju projektiem Ventspils brīvostas teritorijā. Kopējais privāto investīciju apjoms tikai pirmās termināla kārtas būvniecībā un tehnoloģisko iekārtu iegādē sastādīja vairāk nekā 78 milj. EUR.

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Ventspilī ogļu pārkraušanas terminālis Baltic Coal Terminal, kurā tika ieguldīti 77 miljoni eiro, uzsācis pirmo kravu pārkraušanu.

Veiksmīgi esot pabeigta pirmās akmeņogļu partijas iekraušana Baltic Coal Terminal piestātnēs, Db norāda uzņēmuma pārstāvji. Kuģī Midjur tika iekrautas 20 tūkst. tonnas Kuzbasa Zarečnaja šahtas akmeņogļu Lielbritānijai.

«Pirmā kuģa pieņemšana kļuva terminālam par svarīgu notikumu, jo vienlaikus notika visu darba posmu un termināla tehnoloģijas testēšana līdz pat iekraušanas iecirknim. Pirmā pieredze tika atzīta par veiksmīgu – termināls ir gatavs darbam normālā režīmā. Nākamās akmeņogļu partijas iekraušana ieplānota uz 14. martu», norāda Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.

Baltic Coal Terminal būvniecība kļuva par vienu no lielākajiem investīciju projektiem, kuri realizēti Ventspils brīvostas teritorijā pēdējā laikā. Kopējais investīciju apjoms tikai pirmās termināla kārtas būvniecībā un tehnoloģisko iekārtu iegādē tiek novērtēts 77 milj. eiro apmērā. Tik vērienīgas investīcijas akmeņogļu terminālā ir izskaidrojamas ar to, ka pirmo reizi Baltijas valstu reģionā, Ventspils ostā tika palaists ekspluatācijā slēgta tipa akmeņogļu termināls ar modernām akmeņogļu pārkraušanas tehnoloģijām.

Krievijas uzņēmums ОАО «Шахта «Заречная» (Šahta Zarečnaja) par 2,23% palielinājis daļu skaitu uzņēmumā SIA Intdec Baltic Coal. Līdz ar to par 2% savu dalību samazinājis Nīderlandes uzņēmums Indtec Finance B.V. un par 0,23% - Krievijas uzņēmums Угольная компания «Заре́чная» (Ugoļnaja kompaņija Zarečnaja).

Db.lv jau rakstīja, ka Indtec Finance B.V. ir minētās Krievijas ogļu šahtas Zarečnaja īpašniece.

Līdz 19. oktobrī notikušajām izmaiņām Ziemeļholandes provincē bāzētais uzņēmums Indtec Finance B.V. vēl joprojām ir lielākais SIA Indtec Baltic Coal īpašnieks – tam pieder 84,89% uzņēmuma. Savukārt Ķemerovas apgabalā, Krievijas Federācijā bāzētajam uzņēmumam Ugoļnaja kompaņija Zarečnaja tagad pieder 9,56% kompānijas daļu un Šahta Zarečnaja – 5,55% daļu.

SIA Indtec Baltic Coal līdz ar uzņēmuma maiņu, veicis arī izmaiņas pamatkapitālā. Kopš 19. oktobra SIA Indtec Baltic Coal reģistrējis pamatkapitālu 8,673 miljonu apmērā.

Ne tik veiksmīgs 2014. gads aizvadīts AS Baltic Coal Terminal, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Baltic Coal Terminal neto apgrozījums 2014. gadā saruka līdz 10,557 miljoniem eiro, kas bija zemākais apgrozījuma rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Visaugstāko apgrozījumu uzņēmums sasniedza 2009. gadā, kad tas apgrozīja 30,682 miljonus eiro. Aizvadītajā gadā Baltic Coal Terminal iekļuva 193,396 tūkstošu eiro lielos zaudējumos. Uzņēmums savā pastāvēšanas laikā darbojās ar zaudējumiem tikai pirmajos četros darbības gados, rāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

AS Baltic Coal Terminal 2014. gadā savu saimniecisko darbību realizēja, pārkraujot ogles, kā arī pēc vajadzības sniedzot tādus pakalpojumus kā ogļu atkausēšana, paraugu ņemšana, ogļu drupināšana. Pagājušajā gadā pārkrauto ogļu apjoms sasniedza 3,3 miljonus tonnu, kas ir mazāk nekā 2013. gadā.

A/s Baltic Coal Terminal pērn sasniedzis visaugstāko pārkrauto ogļu apjomu savā pastāvēšanas laikā, tomēr uzņēmuma apgrozījums ir par teju 52% mazāks nekā 2011. gadā un veido 11,8 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Neņemot vērā ievērojamo apgrozījuma kritumu, Baltic Coal Terminal peļņa gada laikā ir augusi par 66%, sasniedzot 2,6 miljonus latu. 2011. gadā uzņēmums nopelnīja 1,6 milj. Ls.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 171. vietā. Aizpērn Baltic Coal Terminal apgrozījums veidoja 24,6 miljonus latu.

Uzņēmums pērn pārkrāvis 4,8 milj. tonnu ogļu, kas ir lielākais pārkrauto ogļu apjoms kompānijas vēsturē.

Savukārt Baltic Coal Terminal īstermiņa saistības pērn pārsniegušas īstermiņa aktīvus par 3,5 milj. Ls. Īstermiņa saistības pamatā veido uzņēmuma kredītmaksājumi bankām, kas tiek segti no tekošā gada pozitīvās naudas plūsmas, kā arī, piesaistot naudas līdzekļus no akcionāra, teikts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Ventspilī, AS Baltic Coal Terminal slēgtajā ogļu noliktavā, 4. jūlijā konstatēts uzkarsušu ogļu perēklis. Tika uzsākta uzsilušo ogļu dzesēšana, tās izkliedējot.

5. jūlijā plkst. 2:44 notika ogļu pašaizdegšanās, informē Ventspils pilsētas dome.

Svētdien Ventspils pilsētas domē atkārtoti tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kuras laikā vēlreiz tika apspriesta situācija un noklausīts atbildīgās iestādes - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ziņojums par aktuālo situāciju un darbu gaitu aizvadītajā naktī notikušajā ogļu pašaizdegšanās gadījumā AS Baltic Coal terminal slēgtajā ogļu noliktavā.

VUGD Ventspils daļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Edijs Laterers informēja, ka degšana AS Baltic Coal terminal ir mazinājusies un turpinās situācijas lokalizēšanas un ogļu dzesēšanas darbi, kas ir ilgstošs un darbietilpīgs process.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

SIA Baxet Coal Terminal atsaukusi ogļu pārkraušanas termināļa būvniecības projektu Liepājā.

Uzņēmums nav parakstījis arī zemes rezervācijas līgumu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldi, Db.lv informēja LSEZ valdes priekšsēdētāja palīgs Guntis Beļskis. Iemeslus, kāpēc idejas autori no ieceres vismaz pagaidām atteikušies, viņi nav atklājuši nedz LSEZ, nedz Liepājas pašvaldībai.

DB rakstīja, ka SIA Baxet Coal Terminal šī gada sākumā Liepājas domē iesniedza būvniecības priekšlikumu - ogļu pārkraušanas termināli Karostā, Katedrāles ielā, jeb pašreizējā Karostas pludmalē. Plānotās investīcijas projektā tika lēstas ap 50 miljoniem eiro. Aptuveni tikpat bija nepieciešams, lai šajā vietā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru - pievadceļus, inženiertehniskos pieslēgumus. LSEZ valde šī gada 20. janvārī SIA Baxet Coal terminal uz gadu rezervēja zemi ogļu termināla projektēšanai, taču uzņēmums līgumu neparakstīja. Iepriekš šo teritoriju bija rezervējusi SIA Kurzemes degviela šķidro kravu termināla būvei, taču līgumu ar LSEZ valdi nenoslēdza un zaudēja tiesības uz teritorijas nomu. Baxet Coal Terminal saistīts ar Krievijas kapitālu, tā īpašniekiem esot līdzīgs bizness Rīgas ostā.

Liepājā plānots jauns ogļu pārkraušanas termināls, turpina attīstīt arī koksa rūpnīcas projektu.

Liepājas būvniecības padome 9. martā gatavojas apspriest SIA Baxet Coal Terminal iesniegto būvniecības priekšlikumu - ogļu pārkraušanas termināli Karostā, Katedrāles ielā, jeb pašreizējā Karostas pludmalē. Plānotās investīcijas projektā varētu būt ap 50 miljoniem eiro. Aptuveni tikpat nepieciešams, lai šajā vietā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru - pievadceļus, inženiertehniskos pieslēgumus, Db informēja LSEZ valdes loceklis Jānis Vilnītis. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde jau 20. janvārī SIA Baxet Coal terminal uz gadu rezervējusi zemi ogļu termināla projektēšanai. iepriekš šo teritoriju bija rezervējusi SIA Kurzemes degviela šķidro kravu termināla būvei, taču līgumu ar LSEZ valdi nenoslēdza un zaudēja tiesības uz teritorijas nomu. Baxet Coal Terminal saistīts ar Krievijas kapitālu, tā īpašniekiem esot līdzīgs bizness Rīgas ostā. Savukārt būvvalde sagatavojusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu SIA CoenCo, kas gatavojas realizēt HRC Libau AG ieceri par energokompleksa būvniecību - koksa rūpnīcu un elektrostaciju.Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA Baxet Coal Terminal reģistrēta 2009. gada novembrī Rīgā, tās valdes priekšsēdētājs ir kāds Aleksejs Krasjovkovs (Krasioukov Alexsei), kura vārds iepriekš saistīts ar firmām SIA Mežmalas ozols, SIA Līgatnes Nams un Security Trading Advisors, kur viņš darbojās kā Holivudas, ASV, iedzīvotājs. Savukārt koksa rūpnīcas projekta īstenotāji, kā jau Db rakstīja, iecerējuši Liepājā enerģētiskā kompleksa būvniecību, kur plānots pārstrādāt 450 tūkstošus tonnu akmeņogļu gadā, saražojot elektroenerģiju, siltumu un klinkeru. Investīciju apjoms objektā lēsts ap 170 miljoniem eiro.

SIA Riga Coal Terminal (RCT) vienojies ar Ķīnas kompāniju China Harbour Engineering Company (CHEC) par sadarbību un investīcijām Krievu salas attīstībā, informē Rīgas Tirdzniecības ostas sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule-Karpova.

Ar Ķīnas uzņēmumu pagājušajā nedēļā parakstīts sadarbības memorands par stratēģisko sadarbību, kas paredz investīciju projekta realizāciju un specializētas ostas infrastruktūras izbūvi Rīgas Brīvostas teritorijā - Krievu salā. Vienoties par konkrētu sadarbības modeli paredzēts līdz šī gada beigām.

«Krievu salas projekta realizācija paredz ostas aktivitāšu pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kas šobrīd ir viena no galvenajām Rīgas Brīvostas attīstības prioritātēm. Riga Coal terminal rīkojas saskaņā ar Rīgas ostas 2009.-2018. gada attīstības programmu un sadarbībā ar kompāniju CHEC plāno realizēt kopīgu investīciju projektu, kas ievērojami palielinās Rīgas ostas kravu pārkraušanas apjomus un uzlabos Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju», norāda Riga Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans.

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

2013.gada piecos mēnešos Ventspils brīvostā kravu apgrozījums sasniedzis 14,3 miljonus tonnu, kas ir par pusmiljonu tonnu mazāk nekā pērn.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013.gada pirmajos piecos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers (par 53%), AS Ventspils tirdzniecības osta (5%), SIA Ventamonjaks serviss (27%), SIA Ventplac (0,4%).

Sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos bija SIA Ventspils Nafta termināls (–14%), AS Kālija parks (–32%), AS Baltic Coal Terminal (-4%), AS Ventspils Grain Terminal (-34%), SIA Ventall Termināls (-11%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (-3%), informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

2012.gadā Ventspils brīvostā kopējais kravu apgrozījums sasniedzis 30,4 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,4 miljoniem tonnu jeb 13% pārsniedz iepriekš plānoto apjomu, informē Ventspils brīvosta.

Pēdējo reizi 30 miljonu tonnu robežu Ventspils brīvosta pārsniedza 2007.gadā, bet pirms tam – tikai līdz 2001.gadam, kad vēl darbojās naftas cauruļvads.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 16 miljoni tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – gandrīz astoņi miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 19% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kā arī jaunu akmeņogļu rekordapjomu Ventspils brīvostā. Trešais lielākais bijis Ro-Ro kravu apjoms – gandrīz divi miljoni tonnu, kas nedaudz pārsniedz 2011.gada līmeni un arī ir jauns Ro-Ro kravu rekordapjoms ostā. 2012.gadā Ventspils brīvostā bija arī jauns pasažieru skaita rekords – vairāk nekā 61 tūkstotis prāmju un kruīzu kuģu pasažieri.

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

2013.gada septembrī Ventspils brīvostā pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravas, bet pirmajos deviņos mēnešos kopā kravu apgrozījums ir 22,6 miljoni tonnu, kamēr pērn šajā periodā tas bija 24,3 milj.t.

Ostu darbību negatīvi ietekmē uzsāktā kampaņa un valdības piedāvātā iniciatīva aplikt ostu nodevas ar nodokli, kas stimulē klientus pārorientēt kravas uz citām ostām, pirmkārt jau Krievijas, pauž Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Taču viņš norāda, ka gada plānotais apjoms aizvien tiek apsteigts par vairāk nekā vienu miljonu tonnu. Tikai Ventspils brīvostas cenu politika un sakārtota infrastruktūra ļauj noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos, uzsver brīvostas valdes vadītājs. Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, uzskata A.Lembergs.

2015.gada augustā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos astoņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 16,4 miljonus tonnu, informē brīvostā.

Tiesa, 2015.gada astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Ir sākti 2.un 3.piestātnes pastiprināšanas darbi.

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

A/s Kālija parks, a/s Baltic Coal Terminal un SIA Noord Natie Ventspils Terminals janvārī bijušas veiksmīgākās Ventspils ostas kompānijas. Kopā Ventspils ostā 2011.gada janvārī pārkrauti 1,878 miljoni tonnu, kas ir par 20,76% mazāk nekā 2010. gada janvārī.

Lielākais apgrozījuma pieaugums Ventspils ostā, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, ir a/s Kālija parks. Janvārī kālija pārkraušanas apjoms palielinājies par 154 tūkstošiem tonnu, salīdzinot ar laiku pirms gada. Pārkrauti arī 43 tūkstoši tonnu karbamīda.

Par 40 tūkstošiem tonnu apgrozījums pieaudzis Baltic Coal Terminal, kas nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals, kas galvenokārt nodarbojas ar prāmju satiksmes organizēšanu, kopējais kravu apgrozījums palielinājies par 49,07%. Šī gada janvārī no Ventspils uz Nīneshamni Zviedrijā prāmji kursēja piecas reizes nedēļā, Travemindi Vācijā divas reizes nedēļā, bet maršrutā Lībeka-Ventspils-Sanktpēterburga-Ventspils-Lībeka – četras reizes nedēļā. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, prāmju pasažieru skaits Ventspils ostā palielinājies par 181,2%, vieglo auto – par 162,68%, kravas vienību – par 112,69%.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Ventspils pilsētas dome izmantos likumdošanā noteiktās tiesības pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu a/s Ventspils Grain Terminal graudu termināļa 2.kārtas būvniecības lietā.

Ventspils pilsētas dome lēmumu pārsūdzēt spriedumu pamato ar nepieciešamību aizstāvēt iedzīvotāju intereses, jo tiesas spriedums, kas ir labvēlīgs Ventspils Grain Terminal, nozīmē to, ka zaudētāji būs Ventspils graudu termināļa tuvākajā apkārtnē daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie iedzīvotāji. Ventspils dome uzskata, ka palielināsies troksnis un būs vairāk cilvēku veselībai kaitīgo putekļu, kā arī samazināsies īpašuma vērtība un pasliktināsies iedzīvotāju dzīves apstākļi.

Pašvaldība norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā 200 m rādiusā ap šo termināli dzīvojošo iedzīvotāju aptaujas rezultātus, kur 77% respondentu neatbalsta Ventspils graudu termināļa paplašināšanos. Par to liecina arī iedzīvotāju vairākkārtējās sūdzības pašvaldībā, kā arī sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās vēstules no 103 Dzintaru ielā 34, Ventspilī dzīvojošajiem iedzīvotājiem.