Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ir skaidri jāsaprot, kādiem mērķiem ir domāta nodokļu reforma, piektdien preses konferencē pēc Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes sacīja FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa arī norādīja, ka veiktās izmaiņas nodokļu sistēmā pēc kāda laika ir jānovērtē. "Ik pēc laika vajadzētu novērtēt, vai šī izšķiršanās ir bijusi pareiza un vai nav jāveic koriģējoši pasākumi," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Jau ziņots, ka no nākamā gada līdzās dažādām darbaspēka nodokļu izmaiņām plānota viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Piedāvātās izmaiņas pensiju otrā līmeņa uzkrājumu samazināšanā, daļu no tiem pārnesot uz pirmo līmeni, tika plaši izdiskutētas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un panāktais gala piedāvājums ir kompromisa rezultāts, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Premjere noliedza, ka valdības sadarbības partneri būtu izrādījuši neizpratni par Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu pensiju sistēmas izmaiņām. "Viņi bija šokā par pirmo neizdiskutēto variantu, un šis gala rezultāts ir kompromisa rezultāts. Mēs jau esam to apsprieduši NTSP, un tieši viņi ir tie, kas uzskata, ka nodokļu reforma bija vajadzīga," apgalvoja premjere.

Jautāta, vai to var uzskatīt par nodokļu reformu, viņa atzīmēja, ka šis ir labs risinājums, kā uz laiku rast papildu iespējas valsts budžetā, neceļot nevienu nodokli, turklāt pozitīvi esot vērtējams tas, ka līdz ar iemaksu pārdali par labu pensiju pirmajam līmenim valsts uzņemas lielāku atbildību par iedzīvotāju pensijām.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pārsniegt 1000 eiro mēnesī, ceturtdien pieļāva finanšu ministre Gintare Skaiste.

Kā viņa teica intervijā radiostacijai "Žiniu radijas", Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, jau ir sākusi diskusijas par minimālās algas celšanu.

"Lietuvas Banka ir piedāvājusi aplēses, kā izskatītos minimālā alga mēnesī, ja mēs saglabājam formulu, uz kuru sarunas tika balstītas iepriekšējos periodos. Domājams, ka nākamgad minimālā mēnešalga pārsniegs vienu tūkstoti eiro, taču ir jāsaprot, ka situācija nav viennozīmīga un visur nav vienāda," klāstīja ministre.

"Daļēji minimālā alga, tāpat kā atalgojuma kāpums kopumā, veicina ekonomikas stimulāciju, palielina cilvēku pirktspēju, tomēr tajā pašā laikā ir nozares, kurās situācija nav tik rožaina kā citās, kurās aug produktivitāte," Skaiste paskaidroja.

Baltijas valstīs, Nīderlandē, Francijā un Vācijā paaugstina minimālās algas, Austrija, Francija un Spānija samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet Spānija ievieš pagaidu nodokli bankām un enerģētikas uzņēmumiem.

To liecina BDO pētījums par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes nodokļu izmaiņām, kuras stājās spēkā 2023. gadā, un valstu atbalsta un atvieglojumu sistēmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem — gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis 2023. gadā saglabā samazinātās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, apcirptas arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, un tās sniedz atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem. “Vairākās valstīs no 2023. gada ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vai slieksnis, no kura piemēro noteikto šī nodokļa likmi,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši Baltijas valstis bija inflācijas pieauguma līderos visā Eiropas Savienībā, tomēr atšķirībā no citām bloka valstīm par labākajām zālēm tika uzskatīta pabalstu un atbalsta sistēma, kamēr citviet bez šāda risinājuma tika īstenota arī pievienotās vērtības nodokļu likmju samazināšana.

No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā, šādu ieceri intervijā laikrakstam "Diena" paudis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

"Ja būs atbalsts valdībā un Saeimā, tad bāzes pensiju 136 eiro apmērā varētu ieviest no 2023.gada," sacījis politiķis, gan atzīstot, ka šādām izmaiņām būtu liela fiskālā ietekme - ap 300 miljoni eiro. Ar Finanšu ministriju Labklājības ministrija (LM) pašlaik primāri runājot par 2022.gada budžetu, bet Finanšu ministrija labi zinot arī par ieceri 2023.gadam.

Taujāts par izmaiņām piemaksās par darba stāžu līdz 1996.gadam, Eglītis stāstījis, ka LM ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai, ka šīm piemaksām būtu jābūt no nākamā gada 1.janvāra. ŠĪ priekšlikuma fiskālā ietekme esot 7 miljoni eiro. "Viss būs atkarīgs no lielās budžeta cīņas, cik mēs varēsim dabūt," piebildis politiķis.

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, aicinot jūnijā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakškomisijas sēdi, kurā plānots pārskatīt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas teritorijā, informēja LBAS.

LBAS atgādināja, ka dienas naudu apmērs komandējumiem Latvijas teritorijā pēdējo reizi tika pārskatīts 2020.gadā, vienlaikus kopš pēdējām izmaiņām inflācija Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir strauji augusi, 2022.gadā sasniedzot 21,5%, savukārt šogad gaidāms, ka inflācijas līmenis varētu sasniegt 10%.

Abu krīžu dēļ ir strauji pieaugušas cenas, kas kopš 2020.gada sākuma veido 32,1% pieaugumu visām patēriņa precēm, savukārt ēdināšanas pakalpojumu cenas ir pieaugušas par 28,8%, bet pārtikas produktiem patēriņa cenu pieaugums sasniedzis 43,7%, tāpēc, lai nodrošinātu trīs ēdienreizes dienā un nepieciešamības gadījumā arī citus ar komandējumu saistītos pakalpojumus, komandējumā norīkotajam darbiniekam astoņi eiro vairs nav izdevumiem atbilstoša summa, uzskata LBAS.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

1. jūlijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs par 150 eiro un sasniegs valstī noteiktās minimālās algas apmēru 500 eiro, mazo algu saņēmēji savos makos ieraudzīs dažus desmitus eiro vairāk.

Interesanti, ka Saeimas vēlēšanu gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiek mainīts divas reizes – pirmo reizi jau ar 1. janvāri, kad tas tika palielināts no 300 eiro līdz 350 eiro, un otro reizi no 1. jūlija, kad tā apmērs sasniegs 500 eiro, un tas tiek pielīdzināts valstī noteiktajai minimālajai algai.

DB aptaujātie uzņēmēji valdību veidojošo politiķu lēmumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minumu vērtē kā ļoti pareizu un to uzskata par sava veida atbildi globālajai inflācijai, kas būtiski jau ir samazinājusi mazo ienākumu iedzīvotāju pirktspēju. Vairāki aptaujātie arī norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minuma paaugstināšana ir labāks risinājums nekā minimālās algas paaugstināšana, kas ietekmēšot konkurētspēju, jo īpaši, ja Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā daudzās konkurentu mītnes zemēs, piemēram, Polijā.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Igaunijas parlaments otrdien atbalstīja ienākuma nodokļa palielināšanu un vairāku šī nodokļa atvieglojumu atcelšanu.

Par šādiem likuma grozījumiem nobalsoja 58 deputāti, bet 33 bija pret.

Grozījumi paredz, ka no 2025.gada iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tiks paaugstināta no 20% līdz 22%.

Tiks arī atcelta samazinātā likme 14% apmērā uzņēmumu regulāri sadalītajai peļņai un līdz ar to arī samazinātā likme 7% apmērā iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kas tiek ieturēts no fiziskām personām par dividenžu maksājumiem saskaņā ar šādu shēmu.

No 2025.gada tiks atcelts diferencētais ar nodokli neapliekamais ienākums, un tiks noteikts vienots neapliekamais minimums 700 eiro mēnesī (8400 eiro gadā). Izņēmums būs vecuma pensijas, kam neapliekamais ienākums ir vienāds ar vidējo vecuma pensiju.

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu saņēmēju makos nozīmēs vairāk naudas, taču palielinās daudzu darba devēju izmaksas, spiežot tos paaugstināt savu preču un pakalpojumu cenas.

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini. Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz no 2023. gada minimālo algu palielināt no pašreizējiem 500 eiro līdz 620 eiro, bet no 2024. gada – līdz 700 eiro. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien, 7.oktobrī plkst.10 pirms otrā lasījuma skatīs šos grozījumus Darba likumā.

Tā kā nauda, ko izmaksāt darba algās, ir jānopelna, tad, pēc dažu uzņēmēju sacītā, preču un pakalpojumu cenas nāksies paaugstināt, kas savukārt draud samazināt to pircēju – patērētāju – skaitu, un rezultātā arī kāds darbinieks tiks atlaists. Vienlaikus skaidrs, ka jautājumu par minimālās algas pieauguma apmēru skatīs jaunievēlētā Saeima, kurai to sagatavos un iesniegs jaunā valdība.

Aizvadīto gadu augstās inflācijas dēļ uzņēmēji piedzīvoja pamatīgu spiedienu no darbinieku puses paaugstināt darba algas, lai nosegtu pieaugošās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un kredītiem.

Izdevumu paaugstināšanās lēni augošas ekonomikas apstākļos piespiež darba devējus meklēt tādus risinājumus, kuri varētu vienlaikus palīdzēt kā uzņēmumiem, tā strādājošajiem. Viens no efektīvākajiem varētu būt ar nodokļiem neapliekamā minimuma pārskatīšana, uzskata vairums uzņēmēju.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana nozīmē, ka darbinieka bankas kontā ienāk vairāk naudas, pat ja bruto darba alga nemainās. Tieši tādēļ šis risinājums ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. To apstiprina arī biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījuma rezultāti. 47,1% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās algas apmērā.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus, intervijā teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Nākamajā gadā Latvijā plānots īstenot nodokļu reformu, kuras laikā tiks palielināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis un ar nodokļiem neapliekamais minimums.

Pašvaldības jau ceļ trauksmi, ka to ienākumi samazināsies.

Bērziņa uzsvēra, ka nodokļu reforma ir Finanšu ministrijas atbildībā un pašlaik vēl neesot skaidri gala skaitļi un reformas ietekme uz pašvaldību budžetiem.

Pašlaik esot skaidrs, ka ietekme būs un to radīs ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums, atzīst Bērziņa.

"No savas puses mēs sekosim līdzi un uzraudzīsim, lai pašvaldībām nepasliktinātos budžeta situācija. Ja iztrūkums būs, tad uzraudzīsim, lai tas tiktu kompensēts. Tas ir arī kopējais valdības uzstādījums, ka pašvaldībām ir jākompensē tas, kas nodokļu reformas rezultātā var tikt zaudēts," teica ministre.

Latvijā noteikti ir jāceļ gan minimālā alga, gan neapliekamais minimums, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

"Ir jāpaaugstina neapliekamais minimums arī vidējai darba samaksai, jo mēs nedrīkstam koncentrēties tikai uz minimālo algu, kas skar nedaudz vairāk kā 16 % iedzīvotāju," klāstīja Baldzēns.

Runājot par inflāciju, Baldzēns norādīja, ka tā ir bijusi nesamērīgi augsta un ļoti daudzām darbinieku grupām tā ir kompensēta minimāli vai pat nulles līmenī.

Jau vēstīts, ka Lietuvas valdība atbalstījusi ierosinājumu nākamgad minimālo algu valstī celt par 10% līdz 924 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt Latvijā 2023.gada janvārī valstī noteiktā minimālā alga tika palielināta no 500 līdz 620 eiro par pilnas slodzes darbu jeb par 24%.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!