Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus ES un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju - vismaz 3% no IKP, informē Aizsardzības ministrija.

"Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds Eiropai un aliansei kopumā. Baltijas valstis, robežojoties ar agresorvalsti, apzinās to, ka tuvākie gadi mums ir īpaši izšķiroši, lai mērķtiecīgi attīstītu bruņotos spēkus, stiprinātu mūsu kaujas gatavību un aizsardzības spējas. Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka visai ES un NATO kopumā ir jāstiprina kolektīvā aizsardzība un steidzami jārīkojas, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām. Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP, un aicina citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram un rast nepieciešamos resursus spēju attīstībai," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Es piekrītu ASV apgalvojumiem, ka šobrīd slogs ir sadalīts netaisnīgi, ASV sedz lauvas tiesu NATO budžeta sloga, tāpēc Eiropai būtu jāiegulda vismaz divreiz vairāk nekā tagad," Nausēda teica žurnālistiem piektdien Viļņā.

Viņš sacīja, ka ar cerību un ticību gaida NATO samitu Hāgā šovasar.

"Es domāju, ka mums izdosies stiprināt NATO, mums izdosies visiem uzņemties taisnīgu sloga daļu," pārliecību pauda Nausēda.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pirms mēneša atgriezās Baltajā namā, jau savā pirmajā amata termiņā mudināja sabiedrotos Eiropā straujāk palielināt aizsardzības izdevumus, taču ASV līdera retorika ir pastiprinājusies kopš viņš novembrī tika atkārtoti ievēlēts amatā.

Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess ir neizpratnē, kāpēc joprojām kaut daļēji nav izbūvēti "Rail Baltica" sliežu ceļi, kas ir vissvarīgākais projekta posms no militārā viedokļa, jo vajadzības gadījumā ļautu NATO spēkiem iespējami ātri ierasties Baltijas valstīs.

"Būtu taču jāapzinās vajadzība ar to pasteigties. Esmu tiešām pārsteigts, ka "Rail Baltica" joprojām nav pabeigts. Daļa šī projekta jau varēja būt realizēta, un no militārā skatupunkta svarīgā daļa ir paši sliežu ceļi - izbūvējiet taču tos pirmos," uzsvēra atvaļinātais ģenerālleitnants Hodžess.

"Pēc tam varam uztraukties par skaistām dzelzceļa stacijām, bet tā nav prioritāte. Prioritāte ir nodrošināt NATO spēkiem spēju iespējami ātri pārvietoties, iespējami ātri ierasties Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tieciet vispirms ar to galā," viņš mudināja.

Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā norādīja, ka pēdējos gados situācija loģistikas jomā Eiropā ir uzlabojusies, tomēr "spēku pārvietošana īsā laikā, piemēram, no Bavārijas uz Lietuvu, joprojām ir izaicinājums".

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. "Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi," sacīja prezidents.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP, 18.februārī pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, "kur ir kāda pārklāšanās".

Premjere saskata iespēju "iet roku rokā" ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās.

Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdien brīdināja, ka tirdzniecības karā ar ASV uzvarētāju nebūtu, vienlaikus uzsverot, ka bloks īstenos pretpasākumus, ja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps noteiks muitas tarifus ES preču importam.

ES dalībvalstu līderi, kā arī Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pirmdien pulcējušies Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz neformālu Eiropadomes sanāksmi, kuras galvenā tēma ir aizsardzība, taču šīs diskusijas aizēnojis Trampa lēmums noteikt muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai.

Vienlaikus Tramps draudējis tarifus noteikt arī ES.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka ES ir jāparāda savs spēks, ja Tramps īstenos savus draudus un blokam noteiks muitas tarifus.

Tikmēr pašreizējās bloka prezidējošās valsts Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēra, ka ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no "pilnīgi nevajadzīga un muļķīga" tirdzniecības kara.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

Ziņojumā kredītreitingu aģentūra apgalvo, ka Latvijas kredītreitingu "A" līmenī joprojām pamato efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES), eirozonā un NATO, kā arī mērens valsts parāda līmenis. "S&P" sagaida konsekventu pieeju Latvijas politisko prioritāšu īstenošanā arī turpmāk, valsts drošību un aizsardzību nosakot par svarīgāko vidēja termiņa prioritāti.

Stabilais valsts kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo aģentūras uzskatu, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā neizplatīsies NATO dalībvalstu teritorijā, tostarp arī Latvijā, kura ir NATO dalībvalsts kopš 2004.gada. Vienlaikus stabilais nākotnes novērtējums ietver izaicinājumus un riskus, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas attīstības un vidējā termiņā var ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmes un fiskālos rādītājus. Aģentūra pauž viedokli, ka vidējā termiņā minētos riskus mazina sagaidāmā Latvijas ekonomikas cikliskā atveseļošanās, ko veicinās spēcīgāks iekšējais un ārējais pieprasījums, kā arī ekonomikas izaugsmi veicinoša monetārā politika, atzīmē Valsts kasē.

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi ir nodibinājuši kompetences centru "DefInno" un tas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

Tā dibinātāji ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija), SIA "Armgate", SIA "Belss", SIA "Energolukss", SIA "DATI Group", SIA "Pelegrin", SIA "TETERS" un SIA "VIZULO".

SIA "DefInno" mērķis kā inovāciju klasterim ir paaugstināt drošības un aizsardzības nozarēs strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī uzņēmumu un izglītības un pētniecības iestāžu sadarbību jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībā atbilstoši nacionālā, Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas līmenī noteiktajām prioritātēm iekšējai un ārējai drošībai. Tam tiks piesaistīts privātais un publiski pieejamais finansējums.

NATO, sākot ar nedēļas beigām, sāks apsargāt kritiski svarīgos objektus Baltijas jūrā, tam izmantojot desmit kuģus, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".

Svarīgo objektu apsargāšanai tiks izmantoti gan Baltijas jūrā jau esošie alianses kuģi, gan tie, kurus īpaši šai misijai nosūtīs NATO dalībvalstis.

Šie kuģi Baltijas jūrā paliks līdz aprīlim.

Kuģi pamatā pildīs atturēšanas funkcijas un patrulēs rajonos, kur atrodas enerģētiskie un telekomunikāciju kabeļi.

Tomēr starptautiskos ūdeņos NATO nav tiesību radīt šķēršļus citu valstu kuģu ceļā.

Somu līča apsardzību turpinās veikt Somijas un Igaunijas spēki.

Latvija ar Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" parakstījusi līgumu par 42 kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izmaksās 373 miljonus eiro, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

Līgumu parakstījis AM valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos ģenerālmajors Andis Dilāns un Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" viceprezidents Alehandro Peidžs Ernandess, klātesot aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P).

Kājnieku kaujas mašīnu komplektācijā ietilpst NATO standartu ceturtā līmeņa bruņas, automātiskais lielgabals, prettanku ieroči, ložmetējs un citas modernas tehnoloģijas, kas ļaus karavīriem pārredzēt kaujas lauku. Kaujas mašīnas apkalpē ir trīs karavīri, un tā spēj nodrošināt sešu karavīru pārvietošanu un desantēšanos pilnā kaujas ekipējumā.

Kājnieku kaujas mašīnu iegādes procedūra tika sākta 2023.gada sākumā, rūpīgas priekšizpētes ietvaros izvēloties vairākus potenciālos piegādātājus. 2023.gada rudenī tika veikti piegādātāju kājnieku kaujas mašīnu platformu funkcionālie testi, lai iegūtu datus par platformu operacionālajām spējām.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien atkārtoti pauda vēlmi "starptautiskās drošības interesēs" anektēt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi.

"Es uzskatu, ka tā notiks," Tramps sacīja žurnālistiem Baltajā namā, atbildot uz jautājumu par viņa redzējumu par potenciālu Grenlandes aneksiju.

Tramps norādīja uz NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, kas bija kopā ar viņu Baltajā namā, un piebilda, ka NATO vadītājam varētu būt ļoti svarīga loma šajā procesā.

"Ziniet, Mark, mums tā ir vajadzīga starptautiskajai drošībai. Ir daudz mūsu iecienīto spēlētāju, kas ceļo gar krastu, un mums ir jābūt uzmanīgiem," Tramps sacīja, acīmredzot izsakoties par pieaugošo Ķīnas un Krievijas interesi par Arktikas reģionu.

Līdz ar Trampa pēdējā laika draudiem pārņemt Grenlandi Arktikas salai pievērsta pasaules bezprecedenta uzmanība.

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.

Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā neesot vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību par austrumu robežu.

Šajā nedēļas nogalē (no 8. līdz 9. februārim) notiks Baltijas valstu desinhronizācija jeb atdalīšanās no Krievijas kontrolētā elektroapgādes tīkla, kam sekos pieslēgšanās jeb sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Šis process Baltijas valstīm ir bijis ilgstoši un rūpīgi plānots 15 gadu garumā, lai veicinātu Baltijas valstu energodrošību un neatkarību. Baltijas valstis ir pilnībā gatavas sinhrona darba uzsākšanai ar Eiropas energosistēmu.

Baltijas valstīs augstspriegumu līniju pakāpeniska atslēgšana no Krievijas energoapgādes tīkla notiks 8. februāra rītā virzienā no Lietuvas uz Igauniju. Līnijas tiks atslēgtas secīgi pa vienai, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem rūpīgi uzraugot sistēmas stāvokli. Latvijas teritorijā ir tikai viens šāds savienojums, un tas tiks atslēgts sestdienas rītā. Ikviens var sekot līdzi aktuālajai situācijai energoapgādē, aplūkojot AS “Augstsprieguma tīkls” digitālo karti.

Aizvadīts Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražotāju asociācijas (SAPRA) oficiālais atklāšanas pasākums.

Pasākums pulcēja vairāk nekā 70 vadošo industrijas ekspertu, uzņēmumu pārstāvju un valsts amatpersonas no vairākām valstīm, lai iezīmētu jaunu posmu aizsardzības industrijas attīstībā.

Pasākumu atklāja SAPRA valdes priekšsēdētājs Edgars Zandmanis, uzsverot nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu inovācijas aizsardzības nozarē. Viņš atzīmēja, ka asociācijas galvenais mērķis ir apvienot fotonikas un optikas uzņēmumus no dažādām valstīm un padarīt Latviju par svarīgu punktu NATO austrumu flangā.

SAPRA valdes priekšsēdētājs E. Zandmanis uzsver, ka "SAPRA" ir būtisks solis, lai nostiprinātu aizsardzības produkcijas ražotāju nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un veicinātu sadarbību ar valsts pārvaldes un starptautiskajām institūcijām. “Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt pārstāvību nozares interesēm, bet arī skaidrot aizsardzības ražošanas būtisko nozīmi valsts drošības un ekonomikas kontekstā,” norāda Edgars Zandmanis.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Taujāts, kā vairot Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras drošību, Rinkēvičs sacīja, ka nepieciešams palielināt patrulēšanu jūrā un aktīvāk jāievieš sankcijas Krievijas ēnu flotei. Piemēram, NATO ietvaros tiekot runāts par kopējās patrulēšanas pastiprināšanu.

Vienlaikus, prezidenta skatījumā, "jātur galdā" jautājums par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, kas būtu ļoti nopietns solis, kas jau iepriekš ideju līmenī izskanējis un pret kuru tolaik vērstas dažādas iebildes.

Prezidents piebilda, ka katru dienu Baltijas jūrā kuģojot ap 2000 dažādu peldlīdzekļu, kurus visus izkontrolēt neesot iespējams.

Lūgts vērtēt, kādām kopumā būtu jābūt Latvijas drošības prioritātēm šajā gadā, prezidents uzsvēra, ka nepieciešams pabeigt Austrumu robežas izbūvi un turpināt militārās infrastruktūras izbūvi. Tāpat ir sagaidāms, ka aizsardzībai būs jānovirza vēl lielāka valsts budžeta daļa, ieguldījumiem sasniedzot pat 4% no iekšzemes kopprodukta.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likumu, prezidents nosūtījis Saeimai priekšlikumu par Pudāna apstiprināšanu NBS komandiera amatā.

"Izvērtējot ģenerāļa Pudāna profesionālo pieredzi, izglītību un kvalifikāciju, kā arī Zemessardzes komandiera amatā apliecinātās prasmes un sadarbības spēju, uzskatu viņu par atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam," uzsver Valsts prezidents.

Viņš norāda, ka sagaida no nākamā NBS komandiera skaidru un efektīvu rīcību valsts aizsardzības stiprināšanā.

"Lai to panāktu svarīgi ir pilnveidot mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas uz zemes, gaisā, jūrā, kibertelpā, motivējot ikvienu karavīru, iedrošinot iedzīvotājus, attīstot tehnoloģijas un strādājot kopā plecu pie pleca ar NATO sabiedrotajiem," pauž Rinkēvičs.

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Viņš uzsvēra, ka mums gāzes piegādes no ziemeļiem un rietumiem daļēji nāk zem jūras. Tāpat jādomā par komunikāciju kabeļiem. "Bez komunikācijām, protams, ir ļoti grūti operēt," viņš uzsvēra.

Saspīlētos apstākļos Krievija varētu mēģināt to izmantot, viņš pauda, spriežot, ka, iespējams, notikušais kabeļu bojājums ir mēģinājums redzēt, cik efektīvas tādas rīcības varētu būt un kas tiks darīts pretī.

Kažociņš arī vērtēja, ka Krievijas konvencionāls uzbrukums NATO, tajā skaitā Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. "Viņi nevar pat ieņemt Donbasu. Tagad sākt plašāku karu pret NATO nav reāli," viņš pauda.

Runājot par hibrīdkaru, Kažociņš norādīja, ka Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu dažādi veidi, kā stiprināt noturību, un pie tā valdība strādājot.

Eiropas Investīciju banka (EIB) šogad Eiropas aizsardzības rūpniecībā plāno investēt divus miljardus eiro, salīdzinot ar vienu miljardu eiro pērn, otrdien paziņoja bankas prezidente Nadija Kalvinjo.

"Pagājušajā gadā EIB drošības un aizsardzības jomā investēja vienu miljardu eiro, kas bija rekordliels apjoms," pirms Briselē notiekošās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja Kalvinjo.

"Un es jau varu pateikt, ka mēs prognozējam, ka mēs šo apjomu 2025.gadā dubultosim, investīcijām Eiropas drošības un aizsardzības rūpniecībā sasniedzot divus miljardus eiro," norādīja Kalvinjo.

ES pēdējos gados bijušas grūtības palielināt ieroču ražošanu, neraugoties uz to, ka Krievijas pret Ukrainu sāktais pilna apmēra karš veicinājis centienus uzlabot aizsardzības spējas un militāro palīdzību Ukrainai.

Turklāt Eiropas valstis, no kurām daudzas ir arī NATO dalībvalstis, ir pakļautas papildu spiedienam, jo ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt aicinājis NATO sabiedrotos krasi palielināt savus aizsardzības izdevumus.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.