Nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot "riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas".
"Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai," uzsvēra Kariņš.
Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.
Jau ziņots, ka Kariņš šodien Valsts prezidentu Egilu Levitu informējis, ka stratēģija iziešanai no Covid-19 krīzes būs vērsta divos virzienos, proti, uz vīrusa ierobežošanu un ekonomikas atlabšanu, paredzot rīcības scenārijus dažādu nozaru darbības situācijām atbilstoši veselības drošības principiem.
Strādājot pie stratēģijas izejai no krīzes un pēc tam piemērojot to reālajā dzīvē, Levits uzsvēra, ka gan valdībai, gan visiem iesaistītajiem ministriem un ministrijām, gan dažādām iestādēm un organizācijām ir aktīvi jāsadarbojas starpnozaru līmenī, kā arī jāveido dialogs ar nozaru pārstāvniecībām un nevalstisko sektoru.
"Tikai visiem kopā koordinēti darbojoties, mēs varam cerēt uz pēc iespējas sekmīgu ekonomikas un pilsoniskās dzīves atgriešanos veselībai un tautsaimniecībai drošā vidē," akcentēja Levits.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele otrdienas preses konferencē pavēstīja, ka turpmāk par ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems pēc "četri reiz četri" metodes, kas nozīmē, ka četru nedēļu laika posmā tiks vērtēta Covid-19 ietekme pēc četriem parametriem.
Kā pirmais nosacījums tiks vērtēta epidemioloģiskā situācija, proti Covid-19 pozitīvo gadījumu skaits, to īpatsvars pret testēto kopskaitu, kā arī mirušo un stacionēto pacientu skaits. Vienlaikus vērtēs arī to, vai veidojas jauni uzliesmojumi.
Otrā joma būs veselības aprūpes sistēmas noslodze, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta noslogotība, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) spēja izsekot inficēto cilvēku kontaktpersonām, kā arī Latvijas veselības aprūpes sistēmas gatavība kopumā.
Tāpat tiks vērtēta situācija ārvalstīs, kas ir mazāk atkarīga no Latvijas valdības rīcības, tomēr, neraugoties uz to, šim faktoram ir būtiska ietekme uz Latvijā ieviesto drošības pasākumu nepieciešamību.
Kā pēdējā kategorija tiks skatīta kopējā sabiedrības drošība, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģiskā labklājība un noturētspēja, stāstīja Viņķele.
Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.
Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.