Jaunā kārtība konkursos par naftas drošības rezervju izveidi varētu ļaut tajos piedalīties ārvalstu naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ļautu samazināt drošības rezervju uzglabāšanas izmaksas.
Tā prognozē Ekonomikas ministrija (EM), kas izstrādājusi grozījumus kārtībā, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā, nosakot, ka turpmāk naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu varēs sniegt ne tikai naftas produktos (1., 2. un 3. kategorija - benzīns, dīzeļdegviela un mazuts), bet arī jēlnaftā un naftas starpproduktos. Plānots, ka valdības atbalstītās izmaiņas ļaus saņemt konkursā par drošības rezervju izveidi plašāka spektra piedāvājumu, tostarp no ārvalstu naftas pārstrādes rūpnīcām, kas varētu piedāvāt lielu uzglabājamo apjomu par salīdzinoši zemām naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma cenām mēnesī.
«Iespēja uzglabāt naftas produktu valsts drošības rezerves arī jēlnaftā un naftas starpproduktos ir viena no iespējām, lai valstij un patērētājiem samazinātu izmaksas par šo prasību izpildi,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka īpaši svarīgi tas ir laikā, kad pasaulē pieaug naftas produktu cenas.
«Naftas drošības rezerves valstij ir nepieciešamas, bet šo prasību izpildei jātiecas atstāt maksimāli mazāku ietekmi uz degvielas cenu un attiecīgi patērētāju,» tā viņš.
DB jau rakstīja, ka visdrīzāk, atšķirīga kārtība konkursos par degvielas drošības rezervju izveidi degvielas cenas mazumtirdzniecībā nesadārdzinās. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka līdz šim Latvijā nav pilnā apmērā izveidotas benzīna drošības rezerves. «Ja jaunajā drošības rezervju izveides konkursā piedalīsies ārvalstu rūpnīcas, un tiks nodrošināts pilns rezervju apmērs, mainīsies arī valsts nodeva, bet tai nevajadzētu būt lielākai kā pašlaik,» klāstīja M. Stirāns. Tādējādi arī degvielas cenām mazumtirdzniecībā nevajadzētu sadārdzināties.