Lai gan SIA Mottra ražotās zivis un ikri ir smalko aprindu prieks, par savu vietu uzņēmumam nākas pamatīgi cīnīties, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziniet, kādu delikatesi svētkos bauda Anglijas karaliene? Jā, tepat Rīgas pievārtē esošā uzņēmuma Mottra ražotos zivju ikrus. Un ar ko mielojās zvaigznes kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšanas ceremonijā šogad februārī? Jā, ar to pašu – Mottras kaviāru. Produktu iecienījuši Holivudā, Lielbritānijā un daudzviet citur pasaulē. Uzņēmums gan tikai lēnām atgūstas no trieciena, ko radījušas Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas. Tagad tas cenšas atvēzēt spārnus, lai tos izplestu Ķīnas, ASV un Honkongas tirgos.

Uzņēmuma zīmols Mottra Caviar nākamgad piedzīvos savu 10 gadu jubileju, jo tieši 2007. gadā Mottra kaviāru ieguva pirmo reizi. Tas bija aizsākums jaunai ērai, jo pirms tam tika audzētas tikai zivis.

Latvijas melno ikru ražotājs Mottra grasās ieguldīt vairāk nekā 1,19 miljonus eiro jaunās iekārtās, liecina uzņēmuma noslēgtais iepirkumu konkurss.

SIA Mottra noslēgusi konkursu, par uzvarētāju pasludinot Lietuvā, Šauļos reģistrētu kompāniju UAB Gerbūnis. Vēl konkursā bija pieteikusies Latvijas firma SIA Libava Serviss.

SIA Mottra atrodas Ķekavas pagastā. Uzņēmums dibināts 2002. gadā, un tā pamatkapitāls veido vienu miljonu latu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Valentins Horoškins, savukārt valdes locekļa amata pienākumi uzticēti Valentīnai Tračukai un Sergejam Tračukam.

2012. gadā Mottra apgrozīja vairāk nekā 429 tūkst. Ls, savukārt peļņa veidoja vairāk nekā 233 tūkstošus latu. Uzņēmumā strādāja vidēji 28 darbinieki. Firmas finanšu pārskats par 2013. gadu vēl nav pieejams.

Vecrīgā, Tirgoņu ielā durvis vēris Baltijā vienīgais kaviāra bārs Caviar & Beer, kurā būs pieejams kaviārs arī no Latvijā audzētām storēm.

Jaunatklātās vietas koncepts apvieno ideju par smalkās delikateses ienešanu vienkāršā ikdienā pie alus glāzes. Caviar & Beer būs ne tikai bārs un restorāns, bet reizē arī veikaliņš ar iespēju iegādāties kaviāru līdzņemšanai. Kaviāra popularizēšanai tiks rīkotas arī meistarklases. Piedāvājumā klāstā ir dažādas tapas - kaviāra un zivs uzkodas, kā arī saimnieka radīti saldējumi īpaši šim bāram: alus, šampanieša, kā arī sarkanvīna un baltvīna saldējumi.

Kaviāra bāra idejas autors un saimnieks Edgars Kalējs sevi sauc par gurmē cienītāju, kurš ar melnajiem ikriem tuvāk iepazinās pirms diviem gadiem, kad kļuva par pārdošanas vadītāju pašmāju kaviāra ražotnē «Mottra».

Ģimenes uzņēmumos daudz ko nosaka filozofija, vērtības, kas ne vienmēr saistītas ar naudu, norāda Pricewaterhouse partneris Stevs Klops.

Melno ikru ražotājs SIA Mottra iegulda vienu miljonu eiro ražošanas paplašināšanā

Projekts ļaus palielināt zivju baseinu platības par 50 %. Tā Mottra, kuras produkcija šobrīd ir populāra daudzu valstu augstākās sabiedrības ballītēs, gatavojas palielināt ražošanu vairākkārtīgi, kā arī startēt jaunās produktu nišās.

Investors

Akciju tirgi sāk atgūties?

No 20. līdz 26. oktobrim premium klases automobiļu Lexus Hoshigaoka izstāžu zālē Japānas pilsētā Nagojā jau otro reizi norisinās Latvijas dizaina dienas (Latvia Design Days), informē Ārlietu ministrija.

Atklājot pasākumu, vēstnieks Japānā Normans Penke klātesošos iepazīstināja ar Latvijas kultūru un mākslas tradīcijām, moderno dizainu un aicināja pilnveidot Latvijas sadarbību ar Aiči (Aichi) prefektūru un tās centru Nagoju.

Latvijas dizaina dienās apmeklētājiem ir iespēja iepazīt tādu Latvijas zīmolu kā Anna Kilpe, HUGU, Studija Naturals, Riga Chair, Ars Tela, Pompidoo, an&angel izstrādājumus. Apskatāmas arī Arta Nīmaņa veidotās stikla skulptūras un rotkaļa Jāņa Jēkabsona rotas, kas darinātas no dzintara un mamuta kaula.

Pasākumu apmeklēja mediju, tirdzniecības centru pārstāvji, kā arī izstāžu zāles VIP klienti. Pieņemšanas laikā viesiem bija iespēja degustēt Latvijā ražotos pārtikas produktus – rupjmaizi, Trikāta sierus, šokolādi NelleUlla, kaviāru Mottra un Rīgas balzama produkciju. Ar latviešu dziesmām klātesošos priecēja un iepazīstināja Japānā dzīvojošā latviešu dziedātāja Una Ulla (Una Volkova).

Pirmdien, 23. novembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministru Alekseju Pavlenko, kas ieradies darba vizītē Rīgā, lai apgūtu Latvijas pieredzi mežu apsaimniekošanā, zivsaimniecības attīstībā un lauksaimnieku kooperācijā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā abi ministri apsprieda prioritāros sadarbības virzienus, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk varētu sākt īstenot meža politikas reformu, uzsvaru liekot uz valsts mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Zivsaimniecības jomā Ukrainas puse pauda vēlmi sākt sadarbību ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior ekspertiem ar mērķi attīstīt šajā valstī zivsaimniecību, jo sevišķi – akvakultūru. Tāpat, balstoties Latvijas pieredzē, Ukraina Čerņigovas apgabalā vēlas īstenot pilotprojektu lauksaimnieku piena ražošanas saimniecību kooperācijā.

Latvijā ieradies arī Ukrainas Zivju resursu aģentūras vadītājs Jarims Kovaļevs un Ukrainas Mežu resursu aģentūras vadītājs Aleksandrs Kovaļčuks. Lai pārņemtu Latvijas pieredzi, Ukrainas Zivju resursu aģentūras vadītājs Jarims Kovaļevs šodien tiekas ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktoru Aivaru Bērziņu un iepazīstas ar “BIOR” laboratoriju darbu, kā arī apmeklēs akvakultūras uzņēmumu SIA Mottra.

Ar jauniem kontaktiem un sadarbības partneriem ir noslēgusies uzņēmēju delegācijas vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Sadarbībā ar Kuveitu tiek saskatītas plašas iespējas tirdzniecības sakaru paplašināšanai, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Latvijas uzņēmēju vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos norisinājās Latvijas Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes ietvaros no 2017.gada 25.līdz 28.februārim. Biznesa vizītē piedalījās 62 Latvijas uzņēmumu pārstāvji no izglītības, pārtikas rūpniecības, IT, kokrūpniecības, transporta un loģistikas, metālapstrādes un mašīnbūves, būvniecības, arhitektūras un plānošanas, tūrisma, medicīnas un veselības aprūpes, ķīmiskās rūpniecības un citām nozarēm.

Latvijas biznesa delegācijai AAE notika biznesa forums un abu valstu uzņēmēju kontaktbirža, kā arī individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Vizītes laikā LIAA direktors Andris Ozols un Arābu valstu līga, kas ir reģionāla neatkarīgu arābu valstu organizācija, kurā darbojas divdesmit divas valstis un četras novērotājvalstis, parakstīja saprašanās memorandu par Latvijas – Arābu uzņēmēju biznesa padomes izveidi.

Latvijas uzņēmējiem piederošais ekskluzīvo automašīnu ražotājs Čūskas gadu sagaidījis godam, radot «luksusa tanku» - Dartz Black Snake.

Dartz Black Snake izveidota uz Mercedes GL 63 AMG bāzes, un braucamrīkam ir 5,5 litru V8 bi-turbo dzinējs. Tāpat, iegādājoties automašīnu, iespējams izvēlēties kādu no iekšējās apdares materiāliem, piemēram, čūskādu, krokodilādu, strausu ādu vai vaļu dzimumlocekļu ādu. Savukārt «luksusa tanka» grīdas apdarē izmantota baltās haizivs āda. Automašīnas virsbūve rotāta ar zeltu, bet, ja ir vēlme, iespējams to izrotāt arī ar dimantiem.

Uzņēmuma Dartz īpašnieks Leonards Jankelovičs norādījis, ka Dartz automašīnas ir «21. gadsimta meistardarbs», kas tā īpašnieku pasargās ne tikai no lodēm, ja nepieciešams, bet arī būs izdevīgs no finansiālā viedokļa jeb, citiem vārdiem, neesot vērts iegādāties luksusa automašīnu, «ja tas būs kārtējais Rolls-Royce Phantop Drophead Coupé Ricā», L. Jankelovičs pauda ārvalstu medijam forbes.com. Automašīnai tiek paredzēti panākumi Ķīnas tirgū, kas kļūst arvien bagātāka un kurā cilvēki arvien vairāk meklē iespējas iegādāties ko unikālu.

Lai gan jau janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas neizdarība.

«Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta,» sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Savukārt AS Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.

Janvārī plānotais šprotu konservu eksports uz Ķīnu varētu sākties tikai pēc tam, kad šajā valstī tiks apstiprināts attiecīgais sertifikāts, kurš savukārt uz Ķīnu ticis nosūtīts aprīlī, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ķīnā šogad ir mainījušās prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. No vēstniecības Ķīnā jauno formu saņēmām aprīļa sākumā. Kontaktējoties ar Ķīnas atbildīgo institūciju, formu esam aizpildījuši un nosūtījām to atpakaļ uz Ķīnu apstiprināšanai. Tālākā lietu virzība jeb sertifikāta formas apstiprināšana atkarīga no Ķīnas dienesta,» sacīja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka jebkuram uzņēmumam, kurš vēlas eksportēt preci uz Ķīnu, līdzās minētajai sertifikāta formai jābūt arī reģistrētam attiecīgajā Ķīnas reģistrā. Tomēr reģistrācijas process esot aizkavējies, tādēļ maija sākumā plānots to veicināt ar klātienes sarunām augstākajā līmenī. «Par Brīvo vilni un dažiem citiem uzņēmumiem, kuri gatavi sākt eksportu, zinām, ka tie reģistrā ir iekļauti. Tomēr atsevišķi uzņēmumi reģistrā vēl neesot iekļauti, līdz ar to maija sākumā kopā ar zemkopības ministru [Jāni Dūklavu (ZZS)] dosimies uz Ķīnu, lai sarunās ar attiecīgo dienestu augstāko vadību gūtu apliecinājumu, ka tālākais process būs raitāks,» sacīja PVD vadītājs.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet arī bērzu sulas sīrupu ražošanu.

Sulu iegūst no bērziem, kas aug Labanovsku ģimenes īpašumā. Dienā bērzs dod 5- 20 litrus sulas. Bērzi ir ekoloģiski, līdz ar to gatavā produkcija ir ekoloģiski tīra. Uzņēmuma vadība to ir sertificējusi kā bioloģisko produktu.

SIA Kainaiži valdes loceklis Ervins Labanovskis stāsta, ka sīrupa pagatavošanai no Kanādas pasūtīta speciāla krāsns ar pannu. No 100 l bērzu sulas var iegūt 1 l sīrupa, tāpēc šis produkts veikalos ir salīdzinoši dārgs, jo ieguldīti lieli resursi tā iegūšanai. Bērzu sulas sīrups tiek saražots aptuveni 100 litru gadā.

Šopavasar Labanovsku ģimene pirmoreiz eksperimentālā kārtā izmēģinājusi kļavu sulas sīrupa pagatavošanu. Veikalos tas gan, visticamāk, vēl šogad nebūs pieejams, pie tā aktīvāk saimnieks strādās nākamajos gados.