Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Kā iemeslu minot aplēses par valdības parāda sloga palielināšanos, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Kipras obligāciju kredītreitingu par trīs atzīmēm, informē Aljazeera.

Kipras kredītreitings samazināts no B3 līdz Caa3 atzīmei, un šādu lēmumu Moody’s lielā mērā pieņēma, paredzot, ka nākotnē Kipras bankas prasīs arvien lielāku valdības atbalstu. Tajā pašā laikā reitingu aģentūras pārstāvji norādīja, ka nākotnē iespējams atkārtots kredītreitinga samazinājums valstij, kas cenšas ar starptautisku aizdevēju atbalstu glābt savas bankas, kas piedzīvo milzīgus zaudējumus.

Moody's norāda - ievērojami palielinājusies iespējamība, ka valsts nespēs pildīt savas saistības vai arī prasīs norakstīt tās parādu. Tomēr Moody's uzskata, ka tas nenotiks šogad. Kipras banku rekapitalizācijai būtu nepieciešami aptuveni desmit miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 50% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Moody’s. Tādējādi Kipras parāda apjoms 2013. gadā varētu veidot 150% no valsts IKP, kas būtu viens no augstākajiem apjomiem Moody’s reitingu sarakstos.

ASV vajadzētu atcelt ar likumu noteiktos valsts parāda griestus, lai tādējādi samazinātu valsts parādzīmju turētāju bažas par iespējamo ASV maksātnespēju, norādījusi starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service, vēsta Reuters.

ASV ir viena no retajām valstīm, kurās Kongress nosaka valsts parāda griestus, kas izsauc «periodiskas šaubas» par valdības spējām pildīt savas saistības, savā paziņojumā uzsver Moody’s.

«Mēs varētu samazināt savu riska novērtējumu, ja valdība mainītu valsts parāda pārvaldes sistēmu, lai samazinātu šīs šaubas,» skaidro Moody’s.

Moody’s norāda, ka ASV valdība varētu arī izmantot citus veidus kā ierobežot valsts parādu, minot par piemēru Māstrihtas kritērijus Eiropā, kas nosaka, ka kopējā valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nedrīkst pārsniegt 60%.

Jau rakstīts, ka Moody’s aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka varētu samazināt ASV AAA kredītreitingu, jo «pieaug iespēja», ka ASV varētu bankrotēt. Par līdzīgiem nodomiem vēlāk paziņoja arī Standard & Poor’s (S&P).

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Kredītreitingu aģentūra Moody’s trešdien samazinājusi piecu Portugāles banku kredītreitingus, prognozējot, ka banku aktīvu kvalitāte un rentablitāte pasliktināsies, samazinot valsts ekonomiskās perspektīvas, raksta Financial Times.

Moody's samazināja Caixa Geral de Depositos, Banco Comercial Portugues, Banco Espirito Santo, Banco BPI, un Banco Santander Totta reitingus.

Četru banku reitings samazināts līdz tam pašam līmenim, kāds piešķirts Portugāles suverēnajam parādam – Ba3. Šis novērtējums atrodas ir tikai vienu iedaļu virs «ļoti spekulatīva» līmeņa.

Portugāle prognozē, ka pieņemto taupības pasākumu ietekmē tās ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi 3,3% apmērā. «Jostas savilkšana» seko 78 miljardu eiro glābšanas pasākumiem, par kuriem valsts vienojās ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu.

Kamēr reitingu aģentūras samazinājušas Itālijas, Spānijas, Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Kipras kredītreitingus, un aģentūra Standard&Poor’s brīdinājusi par iespējamu eirozonas valstu reitingu samazināšanu, Moody’s 2011. gada analīzē pavēstījusi, ka Igaunijai piešķirtais kredītreitings A1 atspoguļo valsts ekonomisko stiprumu kā «vidēju», bet valsts institucionalais stiprums ir «augstā līmenī», vēsta BBN.

Igaunijas institūcijas pēdējo divu gadu laikā ir parādījušas elastību un noteiktību, pavēstījusi Moody’s. Kā piemēru valsts institucionālajam stiprumam Moody’s minēja eiro ieviešanu, kas prakstiski nozīmējusi – Igaunija spējusi sasniegt svarīgus mērķus, ņemot vērā sarežģītos apstākļus. Igaunijas finansiālais stiprums ir novērtēts kā «augsts».

Reitingu aģentūra novērtējusi Igaunijas jūtību pret riskiem kā zemu, tomēr Moody’s norādījusi arī, ka Igaunijai gaidāmas grūtības un izaicinājumi notiekošās eirozonas parādu krīzes kontekstā.

Moody’s Igaunijai noteiktais reitings A1 ir stabils kopš 2002. gada beigām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Naftas cenas pasaules tirgū šogad saglabāsies zemas, taču tās nesniegs atbalstu globālās ekonomikas izaugsmei, ņemot vērā eirozonas, Ķīnas, Japānas un Krievijas nedienu negatīvo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, prognozē starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

«Zemām naftas cenām vajadzētu sniegt ievērojamu stimulu pasaules ekonomikas izaugsmei, taču vairāki faktori kompensēs ieguvumus no lētākas enerģijas,» norāda Moody’s.

Aģentūra prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1%, reģistrējot gandrīz identisku izaugsmi kā pērn, bet 2016.gadā tā palielināsies par 1,3%.

«Eirozonā naftas cenu kritums tiek piedzīvots nelabvēlīgā ekonomikas vidē, kurā ir augsts bezdarbs, zemas vai negatīvas procentu likmes un politiskā neskaidrība atsevišķās valstīs,» teikts Moody’s ziņojumā.

Moody’s saglabāja nemainīgu iepriekš izteikto prognozi, ka G20 valstu ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos nedaudz zem 3%, kas ir gandrīz tikpat, cik pērn.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus 17 globālām un 114 Eiropas finanšu institūcijām, kas kārtējo reizi apliecina, ka eirozonas parādu krīze ietekmē pasaules finanšu sistēmu, vēsta Reuters.

Moody’s pavēstījusi, ka tādiem finanšu gigantiem kā UBS, Credit Suisse un Morgan Stanley ilgtermiņa kredītreitingu varētu samazināt pat par trīs pakāpēm. Savukārt par divām pakāpēm varētu tikt samazināts Barclays, BNP Paribas, Credit Agricole, Deutsche Bank, HSBC Holdings un Goldman Sachs reitingi.

Aģentūra norāda, ka lēmums pārskatīt 114 banku reitingus 16 Eiropas valstīs atspoguļo parādu krīzes ietekmi un valdību kredītspējas pasliktināšanos.

Kopumā Moody’s pārskatīs 24 bankas Itālijā, 21 – Spānijā, desmit – Francijā, deviņas - Lielbritānijā, astoņas – Austrijā un Dānijā, septiņas – Vācijā un sešas Portugālē un Nīderlandē. Tāpat Moody’s pārskatīs piešķirtos reitingus piecām finanšu kompānijām Zviedrijā, četrām Slovēnijā, divām Šveicē un vienai Somijā, Norvēģijā, Beļģijā un Luksemburgā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service nolēmusi anulēt Krievijas valsts lokālos reitingus, ko piešķīrusi Moody’s Interfax Rating Agency un slēgt šo aģentūru, informē Moody’s.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā likumdošanas izmaiņas un potenciālos ierobežojumus biznesam, nodrošinot Krievijai piemērotos reitingus, kā arī gaidāmās prasības attiecībā uz strukturālo un darbības neatkarību, kas varētu ierobežot Moody’s Interfax Rating Agency iespējas izmantot Moody’s globālos resursus.

Moody’s un Interfax sadarbība ilga 12 gadus.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka pašreizējā finanšu krīze apdraud visu Eiropas Savienības (ES) valstu reitingus, vēsta AFP.

Eirozonu nomācošās banku problēmas un parādu krīzes ātra eskalācija apdraud visu ES valstu kredītreitingus, teikts aģentūras paziņojumā.

«Situācijā, kad nav politisko pasākumu, kuri īstermiņā stabilizētu tirgus stāvokli, vai arī, ja šis stāvoklis nestabilizēsies citu iemeslu dēļ, kredītrisks turpinās pieaugt,» brīdina Moody’s.

Moody’s akcentē, ka politiskā neskaidrība Grieķijā un Itālijā, kopā ar eirozonas ekonomisko perspektīvu pasliktināšanos, ir palielinājusi «negatīvu scenāriju iespēju», kā arī likusi augt valstu maksātnespējas iespējām.

«Moody’s uzskata, ka, turpinoties likviditātes krīzei, daudz straujāk pieaugs valstu maksātnespēju iespējamība,» teikts aģentūras paziņojumā. Tāpat Moody’s akcentē, ka vairāku valstu maksātnespējas palielinās iespēju, ka valstis ne tikai bankrotē, bet arī pamet eirozonu.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

ASV kredītvērtība ir nopietni apdraudēta, ja vien netiks palielināts aizņemšanās limits, brīdinājis ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke, vēsta BBC.

Valsts varētu zaudēt savu kāroto AAA reitingu, ja vien ASV Kongress neatbalstīs 14,3 triljonu ASV dolāru parādu griestu atcelšanu. Ja tas netiktu panākts līdz augustam, ASV varētu sākt nepildīt savas saistības.

Savukārt jebkura ASV kavēšanās ar maksājumu veikšanu izraisītu haosu globālajos finanšu tirgos un apdraudētu dolāra, kā pasaules rezerves valūtas statusu.

Federālo rezervju sistēmas vadītājs norādīja, ka saprot daudzu politiķu vēlmi izmantot parādu griestus, lai ieviestu nepatīkamas un grūtas politikas korektūras, taču uzsvēra arī to, ka parādu limits ir «nepareizs instruments».

Tikmēr ASV viceprezidents Džo Baidens un Kongresa līderi turpina sarunas par divpartiju risinājumu. Tiek meklēts veids, kā samazināt valsts tēriņus vienlaikus palielinot parāda limitu.