Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Ilgtspējīgo moduļu māju nodrošinātājs MyCabin pēc ražotnes paplašināšanas ir uzsācis eksporta paplašināšanu Baltijā, Nīderlandē, Islandē, Vācijā un Kanādā.

Kopumā Eiropā šogad jau pārdodas 20 moduļu mājas. Uzņēmums norāda, ka tas ir veiksmīgs sākums eksporta veidošanai un nozīmīgs pavērsiens uzņēmuma darbībā un apliecina klientu apmierinātību ar produktu vairākās vietās pasaulē.

Pagājušajā gadā MyCabin paplašināja savu ražotni, pārvietojoties uz plašākām telpām Jelgavā, kas ļāva gandrīz trīskāršot ražošanas jaudu. Šī paplašināšanās deva iespēju koncentrēt spēkus eksporta aktivitātēm un globālajām partnerībām.

Šobrīd izveidotas pārdošanas pārstāvniecības Baltijas valstīs – pērn Igaunijā pārdotas jau vairāk kā 10 dažāda veida moduļu būves. Kā arī uzsākta pārdošanas pārstāvniecības veidošana arī Lietuvā. Tāpat uzņēmums sācis veiksmīgu darbību Kanādas un Islandes tirgos.

Pēdējā laikā pakāpeniski pieaug interese par koka karkasa/moduļu mājām, kā arī novērota jauna tendence – mājas līdz 60 kvadrātmetriem, liecina SEB bankas apkopotā informācija.

Bankas veiktās aptaujas* rezultāti liecina, ka gandrīz 45% iedzīvotāju plāno vai gribētu mainīt esošo dzīvesvietu. Daži vēlētos plašāku mājokli, daļa gribētu dzīvot jaunajā projektā, bet kāds sapņo par privātmāju. Jaunam dzīvoklim lielākā daļa aptaujāto gatavi tērēt līdz 100 000 eiro, savukārt privātmājai – līdz 150 000 eiro.

Aptuveni katrs piektais dzīvokļa iegādei būtu gatavs tērēt līdz 30 tūkstošiem eiro un tikpat daudz respondentu – no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro. Tomēr ievērojamākā daļa (32%) meklētu mājokli cenu kategorijā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro.

“Lielākā daļa respondentu labprāt pārvāktos uz jauno projektu vai privātmāju, tomēr šajā gadījumā jārēķinās ar izmaksām virs 100 tūkstošiem eiro, ko, saskaņā ar aptaujas datiem, mājoklim būtu gatavi veltīt vien 24% iedzīvotāju. Tomēr, meklējot jaunu dzīvesvietu, svarīgi ņemt vērā ne tikai cenu, bet arī potenciālās izmaksas nākotnē. Izmaksas par dzīvokli jaunajā projektā ar augstu energoefektivitātes klasi nākotnē var būt zemākas, salīdzinot ar mājokli, kam iegādes cena ir zemāka,” komentē SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Finanšu tehnoloģiju nozare radās pirms aptuveni 14 gadiem. Tradicionālie finanšu nozares spēlētāji, piemēram, bankas ar bažām skatījās, kas nu notiks. Tas bija laiks, kad tirgū ienāca daudzi mazi spēlētāji, piedāvājot ļoti specifiskus produktus un mēģinot gigantiem atņemt kaut nelielu tirgus daļu. Viņus dēvēja par nozares izaicinātājiem (disruptors - no angļu val.) un likās, ka nupat finanšu joma mainīsies līdz nepazīšanai.

Tagad mēs redzam, ka izmaiņas ir notikušas, bet nekas strauji nav sagrauts. Vieta ir atradusies visiem. Turklāt mainās izpratne par to, kas vispār ir finanšu tehnoloģijas.

Jauni laiki

Finanšu tehnoloģijas šobrīd lielākoties ir par risinājumu finanšu problēmai nevis par tehnoloģijām, jo tās ir pieejamas. Ir pagājuši tie laiki, kad jauna finanšu produkta piedāvāšanai vajadzēja taisīt pašam savu sistēmu, kas bija līdz pat vienam gadam ilgs projekts ar mērķi uzbūvēt minimālu dzīvotspējīgu produktu. Izmaksas bija no 300 līdz 400 tūkstošiem eiro. Un tikai pēc šīm investīcijām un deviņu līdz 12 mēnešu darba uzņēmums sagādāja sev iespēju iziet tirgū un izmēģināt ideju. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir tāds - ja šodien tev ir iespēja, tad pēc gada tās var arī nebūt. Kāds jau tavu ideju ir paņēmis un realizē.

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.augusta numurā lasi:

Statistika

Elektroniskās vēstules izspiež papīru

Enerģētika

Enerģētikas nozarei jāgatavojas jauniem izaicinājumiem

Meža nozare

Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā

Meža nozare

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Enerģētika

Trijos gados gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā ieguldīs 12,5 milj. eiro