Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

SEB bankas klienti, kuriem ir tālrunis ar Android operētājsistēmu, par pirkumiem un pakalpojumiem tagad var norēķināties arī ar savu mobilo tālruni, informē bankā.

Ar mobilo tālruni var veikt maksājumus līdz 150 eiro Latvijā un ārzemēs - tirdzniecības vietās, kurās pieejami bezkontakta norēķini.

Lai norēķiniem varētu izmantot viedtālruni, vispirms SEB bankas mobilajā lietotnē jāizveido bankas kartes digitālā versija. Jaunā funkcija pieejama visām Mastercard norēķinu kartēm un kredītkartēm, ieskaitot tās, kurām nav bezkontakta norēķinu funkcija. Lai aktivizētu karti mobilajā tālrunī, tam ir nepieciešama NFC (near field communication) bezvadu datu pārraides tehnoloģija.

"Klientu vēlme ikdienas bankas pakalpojumiem un norēķiniem izmantot digitālos un mobilos kanālus arvien pieaug, tāpēc esam gandarīti, ka varam spert nākamo soli digitālajā attīstībā un mūsu klientiem Latvijā un Igaunijā piedāvāt iespēju norēķināties ar savu mobilo tālruni. Klienti, kuri jauno iespēju jau ir izmēģinājuši, visvairāk novērtē tās ērtumu. Nenoliedzami mūsu ikdienas paradumi mainās - arvien mazāk līdzi ikdienā nēsājam maku, taču vairumam mobilais tālrunis vienmēr ir rokas stiepiena attālumā. Līdz ar to, aktivizējot bankas karti mobilajā tālrunī, arī finanses vienmēr būs rokas stiepiena attālumā. Jāuzsver, ka maksājumu veikšana ar mobilo tālruni vēl ir testa režīmā, tāpēc aicinām klientus to izmēģināt, novērtēt un ziņot mums, ja ir vērojamas kādas nepilnības un nepieciešami uzlabojumi," uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Līgo nakts reti lutinājusi Jāņa bērnus ar piemīlīgiem laika apstākļiem un arī šogad prognozes neizskatās daudzsološas. Tam gan nevajadzētu atbaidīt līgotājus, jo nav taču sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Ja izvēlas pareizās drēbes un papildina tās ar atbilstošām tehnoloģijām, tad rezultātā svinības var izvērsties gana jautras.

Ja lietus tiešām gāž kā ar spaiņiem, tad ir kāds produkts, kas palīdzēs uzreiz divējādi – pasargās acis no ūdens tērcītēm, kuras tek pāri pierei, aizmiglojot skatienu, kā arī iegaumēs visu apkārt notiekošo gadījumam, ja nēsātājam nogurdinošās nakts dēļ no rīta ir grūtības atcerēties visu, kas ar viņu maģiskajā naktī noticis. Tās ir Video Swim Googles jeb ūdensizturīgas brilles ar iebūvētu HD izšķirtspējas kameru, kas filmē pat piecu metru dziļumā zem ūdens. Viens mīnuss ir īsais ieraksta laiks. Akumulators ar vienu uzlādi ļauj uzņemt tikai pusotru stundu ilgu video. Taču, ja izvēlas fotografēšanu ar noteiktu intervālu, tad enerģijas visai naktij varētu pietikt. Brilles maksā ap 90 eiro.

Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus un neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu turpina kampaņu «Visu cieņu vecajam telefonam!».

Lielākos klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā apceļo izstāde, kurā apskatāmi vecie telefoni, ko pārstrādei nodevuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Izstāde apskatāma arī LMT klientu centrā Liepāja, kur tā papildināta ar slavenu liepājnieku telefoniem.

Atsaucoties LMT aicinājumam, kopš akcijas sākuma Latvijas iedzīvotāji atkārtotai pārstrādei nodevuši jau 9972 nolietotos mobilos tālruņus. Vairāk nekā pusi jeb 56% tālruņu otrreizējai pārstrādei novēlējuši Latvijas reģionu iedzīvotāji – no tiem 506 tālruņus nodevuši liepājnieki.

Saskaņā ar LMT veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ko iesākt ar veco tālruni, taču daudzi tik un tā noglabā nederīgo ierīci skapī vai atvilktnē. LMT noskaidrojis, ka mobilais tālrunis ikdienā ir uzticams līdzgaitnieks 98% Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni 43% LMT aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka kopš iegādes brīža mobilā telefona aparātu lieto mazāk nekā gadu, un tikai 8% iedzīvotāju izmanto vienu ierīci vairāk nekā piecus gadus. Tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka nodod veco telefonu pārstrādei, bet 3% godīgi atzīst, ka izmet telefonu sadzīves atkritumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 13 000 eiro kukuļa ņemšanu aizturējis Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārvaldes amatpersonu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomās turētais ir Kapsētu pārvaldes priekšnieks Jānis Upītis. Ar pašu Upīti sazināties pagaidām nav izdevies, jo viņa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Kapsētu pārvaldes priekšnieks šodien nebija ieradies uz Mājokļu un vides komitejas sēdi, kur viņam bija jāziņo par vienu no darba kārtības jautājumiem. Viņa vietā ziņojumu sniedza Upīša vietnieks Igors Svincickis.

KNAB informēja, ka amatpersona aprīlī pieprasīja kukuli par nomas līguma pagarināšanu ar juridisku personu un maijā pieņēma iepriekš pieprasīto naudu.

Aizdomās turētajai amatpersonai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis - 20 000 eiro drošības nauda un ierobežojums veikt darbības, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanas, kontroles un uzraudzības funkcijām Rīgas domes struktūrvienībā.

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

«Swedbank» filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma, ņemot vērā bankas sākto internetbankas kodu karšu funkcionalitātes ierobežošanu, informēja bankā.

«Joprojām klientu plūsma ir vairāk vai mazāk līdzīga,» norādīja bankā, piebilstot, ka tostarp 10.janvārī stājās spēkā pirmais limita samazinājums internetbankā veiktajiem darījumiem, kas apstiprināti ar kodu karti, daļu klientu mudinot doties uz filiāli.

Tāpat bankā atzina, ka ir grūti prognozēt, vai tuvākajā laikā situācija ar pastiprinātu klientu plūsmu filiālēs mainīsies, jo aizvien vēl apmēram 350 000 «Swedbank» klientu ir kodu kartes. «Lai gan vairums izvēlēsies «Smart-ID», daļai būs jāatrod laiks, lai saņemtu kodu kalkulatoru,» minēja bankā.

Vienlaikus «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs norādīja, ka gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās «Swedbank» filiālēs, jo klienti steidz nokārtot savas finanšu lietas, tostarp izņemt norēķinu karti, kas ir īpaši aktuāli studentiem, vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs, bet šīs ierastās darbības šogad papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija - klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par «Smart-ID».

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt birojos, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un pat labi situētiem apmeklētājiem, liecina drošības risinājumu kompānijas G4S Latvia (G4S) pieredze.

G4S eksperti atzīst, ka laika gaitā garnadži ir kļuvuši izdomas bagāti, meklējot arvien jaunas alternatīvas, kā iekļūt birojos ne tikai nakts, bet arī dienas laikā.

Lai pievērstu biroju darbinieku uzmanību šādām situācijām, G4S drošības eksperti apkopojuši vairākas zīmīgākās garnadžu zādzību metodes uzņēmumu birojos dienas laikā, kā arī būtiskākos priekšlikumus, kā no šādām situācijām izvairīties.

Ne sekretāre, nedz apsardzes darbinieks, kuri ikdienā uzturas tuvu ēkas vai telpu ieejai, nesagādājot 100% drošību pret zagļu iekļūšanu birojā. Proti, šie darbinieki, pretēji videonovērošanas sistēmai, visu laiku var neatrasties savā postenī vai nepievērst nepieciešamo uzmanību visiem apmeklētājiem. Garnadži vienmēr pacenšas rast visai ticamus argumentus, kā iekļūt biroju telpās.

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, pirmdien Latvijas Komercbanku asociācijas preses konferencē uzsvēra eksperti.

Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba.

«Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs neredzama – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt šodien personiskās finanšu kontroles rīks, ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni citu ikdienā nepieciešamu funkciju,» stāsta Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis, Swedbank grupas pakalpojumu digitalizācijas stratēģijas direktors.

Šā gada ziemas sezonā būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotie dati.

ERGO atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors, skaidro: «Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek «lāpītas», autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem, jo darbi nenorisinās tik ātri kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki. Tieši bedru radītie bojājumi automašīnām ir viens no šosezon visbiežāk pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas negadījumu iemesliem. Šā gada sākumā pieteikumu skaits ir audzis pat par 54%, un pirmajā ceturksnī saņemto pieteikumu skaits sasniedz pērn kopumā saņemto atlīdzību skaitu par attiecīgajiem bojājumiem. Turklāt šogad bedru radītie bojājumi ir daudz lielāki, nekā tas bija novērots pērn, līdz ar to audzis ne tikai pieteikumu skaits, bet arī vidējais atlīdzības apmērs. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 400 eiro, neskaitot tādus gadījumus, kad automašīnu bojājumi bijuši tik lieli, ka automašīnu pat nācies norakstīt un izmaksāt klientam atlīdzību apdrošinājuma summas apmērā, kas sasniedz jau vairākus tūkstošus eiro. Galvenokārt izmaksāto atlīdzību summas palielināšanos ietekmē ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanās, kā rezultātā bojājumi automašīnām ir daudz lielāki, kā arī fakts, ka riepu, disku, rezerves daļu un autoservisu pakalpojumu cenas arī ir pieaugušas.»

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada jūlija beigās plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Valmieras, Cēsu un Limbažu novadā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Siguldas, Smiltenes un Ogres novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Krimuldas novads aktīviem cilvēkiem izveidojis jaunu tūrisma veidu krastings, lai aicinātu iedzīvotājus un tūristus doties pārgājienā un iepazīt Latvijas upju skaisto dabu. Ideja par krastingu ir radusies jaunā tūrisma koncepta Teiksmainā Krimulda ietvaros, liecina medijiem sniegtā informācija.

Krastings esot jauns tūrisma veids Krimuldas novadā, kas nozīmē «iešanu gar upju krastiem, piedzīvojumu meklēšanu un gleznainu dabas skatu atklāšanu». Krastings ir radies no «krastošanas», un tas apzīmē maršrutus gar upju krastiem tieši Krimuldas novadā.

Šogad krastingā ir izvirzīti 5 galamērķi – Bruņinieka lēciens jeb vecā kamaniņu trase un Loreleja jeb Ziedoņa iedvesmas vieta pie Lojas, Runtiņupes ala Kubeseles dabas takā, kā arī Krauļa un Buļu ieži pie Braslas upes. Nākotnē tos plānots papildināt ar jauniem objektiem, ko varēs pieteikt arī iedzīvotāji.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs, norāda, ka krastingā nav rūpīgi iemītu dabas taku, tā drīzāk ir ceļošana dabā. Mērķis ir atrast gleznainus klinšu atsegumus Braslas, Lojas, Runtiņupes un Gaujas krastos. «Turklāt iesakām izstaigāt tās dažādos gadalaikos, arī ziemā. Mēs dodam fotoattēlus ar koordinātām un norādēm, kā līdz šīm vietām var nokļūt, bet pašu uzdevums ir atrast galamērķi,» viņš skaidro.

Bankas pastāvīgi strādā pie savu attālināto pakalpojumu attīstības, lai uzlabotu to pielietojamību un drošību, norāda Latvijas Komercbanku asociācija.

No nākamā gada aprīļa plašāk zināmās drošības izmaiņas būs kodu karšu lietošanas papildināšana vai daļēja aizstāšana ar citiem autentifikācijas līdzekļiem, piemēram, kodu kalkulatoriem, mobilajām aplikācijām, īsziņām un citiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

No 2017. gada 1. aprīļa maksājumu veikšanai internetbankās bankas nodrošinās klientiem stingro autentifikāciju, kas ietver vismaz vienu unikālu (neatkārtojamu) autentifikācijas elementu. Šobrīd plaši izmantotais autentifikācijas līdzeklis kodu karte satur daudzus kodus, bet tie nav unikāli katru reizi, to izmantošana zināmā laika periodā atkārtojas.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada septembra sākumā plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Talsos un Ventspilī, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Ventspils novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Somijas mobilo tālruņu ražotājs Nokia prezentējis jauno Nokia 105 tālruni, kurš maksā 15 eiro jeb aptuveni vienpadsmit latus un ir paredzēts pārdošanai attīstības tirgos un pircējiem Eiropā, kas mobilo telefonu iegādājas pirmo reizi, ziņo Mashable.

^{(Papildināta no 6. rindkopas)}

Nokia 105 ir līdz šim lētākā Somijas telefonu ražotāja ierīce. «Acīmredzami tālruņa tehniskā specifikācija nav lieliska, taču to glābj ierīces cena, ja telefonu iegādājaties pirmo reizi un vēlaties tālruni, ar ko var piezvanīt,» raksta medijs.

Nokia 105 pārdošanu paredzēts uzsākt šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnā, Ēģiptē, Indijā, Indonēzijā, Nigērijā, Krievijā, Vjetnamā un citos Āfrikas, Tuvo Austrumu, Āzijas un Klusā okeāna, kā arī Eiropas tirgos.

15 eiro mobilais telefons tika prezentēts Mobile World Cogress (MWC) 2013 Barselonā.

Tāpat Nokia prezentējusi arī Nokia 301 65 eiro (aptuveni 46 latu) vērto telefonu, kas ir lētākais Nokia tālrunis, ar kuru iespējams noskatīties video. Šī ierīce gaidāma Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna, Eiropas, Indijas, Tuvo Austrumu un Latīņamerikas tirgos 2013. gada otrajā ceturksnī.

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā - ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%).

Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir atteicies no 3G tehnoloģijas jau vairākos novados visā Latvijā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

No 2025. gada janvāra vidus uzņēmums sāks pakāpeniski slēgt 3G tehnoloģiju arī Rīgā un to plānots pabeigt viena līdz divu mēnešu laikā. Pirmās vietas galvaspilsētā, kurās vairāk nebūs pieejams 3G, ir Brīvības un Jaunciema gatve, Mangaļu un Ostas prospekts, Daugavgrīvas šoseja, Jaunciema 9. šķērslīnija, Treiliņu un Tilaudu ielas krustojums, kā arī Augusta Dombrovska, Beberbeķu, Berģu, Birzes, Dzintara, Gaileņu, Gāles, Gobas, Grants, Meldru, Nautrēnu, Rātsupītes, Skuju, Stūrmaņu, Traleru, Vitrupes un Zilās ielas apkārtne.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Uzņēmumi nepietiekami domā par drošību mobilo ierīču izmantošanai darba vajadzībām; piesardzība nepieciešama arī neaizsargātu Wi-Fi tīklu dēļ, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gandrīz katram jeb aptuveni 97% valsts iedzīvotāju ir mobilais telefons, kas teju vienmēr ir līdzi, turklāt lielākoties tālrunis ir finansiāli vērtīgs, iespējams, pat dārgāks par televizoru vai datoru. «Par drošības risinājumu nepieciešamību datorā vairāk nav šaubu, savukārt tam, ka jāpasargā sava privātā informācija arī telefonā un planšetdatorā, Latvijas iedzīvotāji pievērš arvien vairāk uzmanību, tomēr joprojām nepietiekami,» DB uzsvēra Tele2 drošības dienesta vadītājs Jānis Miķelsons.

Labā prakse nozarē iesaka būt uzmanīgam ar neaizsargātu bezmaksas Wi-Fi izmantošanu vai tādu privātu tīklu izmantošanu, kas nav aizsargāti ar paroli. Šādos tīklos dati ceļo nešifrētā veidā un cilvēkiem ar attiecīgu ekipējumu ir brīvi pārtverami un nolasāmi. Pats lietotājs par šo faktu visbiežāk uzzinās tikai tad, kad ļaunprātis jau būs ieguvis, piemēram, viņa sociālo tīklu paroles, DB skaidro Latvijas mobilā telefona (LMT) Korporatīvo klientu dienesta direktors Edgars Grandāns.

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016. gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfeļa jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Šis ir tipisks Anglijas ciems ar skatu uz Lamanšu, taču ieslēdziet savu mobilo tālruni un jūs vairs nesapratīsiet, kur atrodaties - Anglijā vai Francijā, raksta AFP.

Vienīgais mobilais tīkls, kas pieejams St Margaret-at-Cliffe, ir franču, un tas nozīmējot apjomīgus rēķinus gan vietējiem, gan tūristiem. Ciems atrodas uz slavenajām Baltajām klintīm netālu no Doveras tikai nedaudz vairāk nekā 32 kilometrus no Francijas.

«Mēs izslēdzam savus mobilos tālruņus, kad tos nelietojam, bet, kad izbraucam no ciema, tos slēdzam iekšā,» stāstījis Naidžels Vidimus, kroga un restorāna saimnieks. Viņš sacījis, ka šī problēma aktuālaka ir viesiem, kuri tur ierodas, lai pastaigātu pa klintīm.

Lielākā daļa Lielbritānijas mobilo tālruņu lietotāju pierakstās pakatei, kas ietver zvanus valsts iekšienē, bet zvani uz ārzemēm ir par daudz lielāku samaksu.