Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence. SIA MILZU! ir ģimenes uzņēmums, kas Kuldīgā ražo graudaugu pārslas. MILZU! pārslu receptūras izstrādātas, piesaistot zinātnieku komandu no Latvijas Lauksaimniecības Universitātes. MILZU! ir ieguvis apbalvojumu par labāko preču zīmi Latvijā 2014. gadā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Izpētot nozari, konstatējām, ka nozarē nav pārstāvētas Latvijā ražotas un veselīgas graudaugu pārslas. Izpētot mērķauditorijas vērtības, secinājām, ka tās ir tuvas MILZU! vērtībām.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Latvijā radītais zīmols Milzu! pēc nepilna gada darbības uzsācis no Latvijā audzētiem graudaugiem ražotu pārslu eksportu. Kā pirmā valsts eksportam izvēlēta Igaunija.

Pirmās piegādes apjoms ir 10 000 rudzu pārslu pakas, kas aizvadītajā nedēļā mēroja ceļu no ražotnes Kuldīgā uz Tallinu, informē uzņēmumā.

Igaunijas tirgus izvēlēts, ņemot vērā faktu, ka Milzu! komandai šis tirgus ir labi zināms, mums ir pieredze, zināšanas un sadarbības partneri. Izpētot tirgu, arī ēšanas paradumi un prasības pēc uztura sastāva un kvalitātes Igaunijā ir ļoti līdzīgas.

«Ņemot vērā ik mēnesi pieaugošo pieprasījumu Latvijā, Milzu! šobrīd sper pirmos soļus arī eksporta tirgū, piedāvājot rudzu pārslu sēriju kā pirmo piegādes produktu izplatītājam AS Mobec, kas Igaunijā izplata tādus zīmolus kā Ferrero, Kinder Surpise, Unilever, Storck, Heinz un citus starptautiska mēroga zīmolus. Pirmais veikalu tīkls, kurā nonāks Milzu! ražotās pārslas, būs veikalu tīkls Selver. Strādājam, lai Milzu! rudzu pārslu sērija un arī no kviešu graudiem veidotā bērnu sērija būtu pieejamas arī Igaunijas Rimi un Maxima veikalu ķēdēs,» stāsta Milzu! saimnieks Enno Ence.

Pārtikas ražotājs MILZU! sadarbībā ar dizaina aģentūru Diena pirms Jāņu nakts (DPJN) ieguvis Red Dot Design Award apbalvojumu kategorijā Komunikācijas dizains 2016 par MILZU! BIO pārslu iepakojumu.

Šogad konkursā savus darbus iesnieguši uzņēmumi un dizaineri no 46 valstīm. 26 eksperti no visas pasaules, vairāku dienu garumā, vērtēja iesniegtos darbus - klātienē, kā arī ar interneta starpniecību.

MILZU! zīmola radītājs un uzņēmuma īpašnieks Enno Ence komentē: «Mums ir tieši 2 sekundes laika, lai noķertu pār plauktu slīdošo pircēju acu skatienu. Un, veidojot BIO pārslu iepakojumu, tam pievērsām īpašu vērību. Sākotnēji iepakojumu izveidē piesaistījām mūsu tiešo auditoriju - bērnus, kas ar saviem novērojumiem un idejām deva mums iedvesmu un pārliecību par to, kādam būtu jābūt MILZU! iepakojumam.»

Brokastu pārslu un uzkodu ražotāja SIA "Milzu!" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija apmēram 900 000 eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2018.gadā, pastāstīja kompānijas īpašnieks Enno Ence.

Viņš atzīmēja, ka "Milzu!" pagājušajā gadā attīstīja pārdošanu ārvalstu tirgos, realizācijas īpatsvaram eksporta tirgos sasniedzot 65%, kamēr gadu iepriekš šīs īpatsvars bija mazāks nekā 50%.

Ence minēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma produkcijas realizācijas apmērs ārvalstīs palielinājās par 63% salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet vietējā tirgū uzņēmuma realizācijas apmēri 2019.gadā pieauga par 25%.

Pērn "Milzu!" sāka realizēt produkciju vairākos jaunos ārvalstu tirgos, tostarp Vācijā, Somijā, Kanādā, Slovēnijā, Saūda Arābijā, Rumānijā un Filipīnās. Tāpat gada nogalē uzņēmums sāka ražot pārslas Namībijas tirgum. Uzņēmums produkciju šobrīd realizē kopumā 20 eksporta tirgos.

Brokastu pārslu ražotājs SIA "Milzu!" reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

""Milzu!" par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlājis krājumus, prasījuma tiesības, pajas, akcijas un obligācijas, kā arī ķermeniskos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 8.aprīlī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrēta viena aktīva komercķīla.

2019.gadā "Milzu!" strādāja ar 906 881 eiro apgrozījumu, kas ir par 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 3,5 reizes un bija 597 eiro. Uzņēmuma 2020.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Milzu!" ražo pilngraudu brokastu pārslas, kā arī gatavās maltītes. Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 106 576 eiro.

Šogad graudaugu pārslu ražotājs MILZU! pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar aizvadītā gada attiecīgo periodu palielinājis apgrozījumu par 40%, informē uzņēmums.

Divu gadu laikā pakāpeniski palielināts arī sniegums eksporta tirgos un sasniegts 25% no kopējā apgrozījuma, kur būtiska nozīme bijusi tieši bioloģiskās graudaugu pārslu līnijas ieviešana aizvadītā gada beigās.

MILZU! saimnieks Enno Ence: «Jaunu eksporta tirgu izpēte, kā arī esošo stiprināšana ir bijusi viena no MILZU! komandas prioritātēm šī gada laikā. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos esam palielinājuši ne tikai kopējo apgrozījumu, bet arī 4 reizes palielinājuši eksporta apjomus salīdzinājumā ar aizvadīto gadu. Kad runājam ar mūsu eksporta partneriem, viņus uzrunā gan tas, ka mēs varam piedāvāt bioloģisko graudaugu pārslu līniju, gan arī pārdomātais iepakojuma koncepts, kas uzturvielām bagātīgās pārslas ļauj godam rindot veikalu plauktos.»

Brokastu pārslu ražotājs MILZU! izveidojis jaunu produktu līniju - šokolādes konfektes un tāfelītes, apvienojot šokolādi ar rudzu pārslām, DB informēja kompānijas vadītājs Enno Ence.

MILZU! nonācis pie idejas, kā klasisko šokolādi pasniegt citā formā, papildinot to ar rudzu pārslu kraukšķiem, viņš stāsta.

Jaunums ir 3 veidu «bites» jeb našķu gabaliņi: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem, āboliem un kanēli, kā arī premium baltā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm.

Šobrīd MILZU! saldumu piedāvājumā pieejamas arī 2 veidu šokolādes tāfelītes: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, kā arī premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem āboliem un kanēli un rozīnēm. MILZU! brokastu pārslu klāstā ir 25 dažādi produkti bērniem un pieaugušajiem.

2018.gadā Milzu! jaunu produktu izstrādē ieguldījis 50 tūkstošus eiro.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Kuldīgas novada ģimenes SIA Milzu! sākusi ražot dabīgu graudaugu produktu - kraukšķus. Līdz šim ar Milzu! zīmolu tika tirgotas tikai brokastu pārslas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Patlaban tirgū laisti divu veidu kraukšķi - ar kanēli un kakao. Kanēļa kraukšķu pamatsastāvā ir rudzi un auzas, savukārt, kakao kraukšķu - rudzi un griķi.

Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums produktu izpētē un attīstībā ir investējis 30 000 eiro, informēja SIA MILZU! vadītājs Enno Ence. «Daļa šo investīciju bija veltītas arī jaunā produkta attīstībai, kura radīšana raksturojama kā dinamisks testēšanas, receptes uzlabošanas, atkal testēšanas process. Recepšu izstrādēs mēs turpinām sadarbību ar LLU pārtikas tehnologiem. Paralēli notiek vēl citu produktu izstrāde, jo produktu attīstības laikā, strādājot pie vienas receptes, paralēli dzimst idejas citiem,» viņš skaidro.

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google, Apple, Facebook un Amazon (apzīmētas arī kā GAFA) ir dominējošie spēlētāji savās jomās.

Piemēram, 2018. gadā visā pasaulē 90% gadījumu, meklējot informāciju internetā, izmantots Google meklētājs. Facebook kopā ar Google ir dominējošie spēlētāji digitālās reklāmas pārdošanā (kopā tie aizņem vairāk nekā 50% tirgus). 2018. gada beigās Facebook bija gandrīz 2.4 miljardi lietotāju (tas ir vairāk nekā 30% planētas iedzīvotāju), un katru minūti tiek reģistrēti 400 jauni lietotāji. Google ir apmēram 1.5 miljardi lietotāju, Amazon – apmēram 300 miljoni. Tāpat strauji audzis Apple maksājumu risinājuma Apple Pay lietotāju skaits – 2018. gadā tas sasniedzis 383 miljonus (pieaugums pret 2017. gadu ir 67%).

Arvien nozīmīgāku lomu spēlē arī Ķīnas lielie tehnoloģiju uzņēmumi Baidu, Alibaba (AliExpress platformas uzturētājs), Tencent un Xiaomi (kopā apzīmēti kā BATX), kas radījuši digitālas ekosistēmas, ietekmējot Ķīnas iedzīvotāju ikdienu un dzīvi, kā arī metuši izaicinājumu GAFA pārākumam, aktīvi darbojoties ārpus Ķīnas robežām.

Nereti uzņēmēji pesimismu izrāda priekšlaicīgi, pirms sākuši darboties, Citadele Index prezentācijā norādīja SIA Milzu vadītājs Enno Ence.

Viņš novērojis, ka nereti uzņēmēji domā, ka nevar teikt, ka iet ļoti labi, jo baidās, ka var noskaust. Tāpat darbības sākumā domā, kā nākotnē viņiem ies, koncentrējoties uz bažām. Tādēļ viņš domā, ka uzņēmējam ir jābūt pamatotam kritiķim un piesardzīgam optimistam.

Uzņēmumu pesimisma iemesls bieži vien mēdz būt arī nozares stāvoklis un tai attiecināmais peļņas potenciāls, taču katram uzņēmējam ir jāatrod sava konkurētspējīgā priekšrocība.

Viņš norāda, ka, pirms sācis darbību, izvērtējis, kuri ir kompānijas lielākie konkurenti, un ar ko būt labākam par tiem. Patlaban Milzu ražo pārslas, kas izgatavotas no Latvijā audzētām sastāvdaļām, tāpat tām nav nekādas papildus piedevas, kas ir lielajiem brokastu pārslu ražotājiem. Milzu priekšrocība, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem, ir lielā manevrētspēja, uzsver E. Ence, jo, ja nepieciešams mainīt recepti, to var izdarīt ļoti ātri.

Darīt, nevis tikai sapņot - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta padomes priekšsēdētājs.

Enno Ences darba pieredze galvenokārt ir saistīta ar tirdzniecību – viņš bijis gan tirdzniecības pārstāvis, gan uzņēmuma vadītājs vairumtirdzniecības uzņēmumos, līdz ar to viņam bijusi iespēja piedzīvot, kā vēl Latvijā nezināmi, bet pasaulē labi atpazīstami zīmoli iekaro savu vietu vietējā tirgū. Tā ir bijusi ļoti laba un neatsverama pieredze E. Ences profesionālajā darbībā, viņš dzīvē saskāries ar visu to, kas pašam ir ļoti noderējis. Tāpat ir bijusi noderīga pieredze, strādājot B2B sektorā telekomunikācijas nozarē. E. Ence strādājis uzņēmumā Tele2. Tas arī bijis laiks, kad radusies ideja par savu uzņēmumu.

Ilgstoši strādājot tirdzniecībā, ar laiku E. Ence sapratis, ka noteikti nākotnē vēlēsies pats savu ražošanas uzņēmumu, atlicis tikai nonākt pie īstās idejas un laika tās īstenošanai. “Kad ģimenē parādījās bērni, ar sievu sapratām, ka bērniem paredzētie produkti bieži vien ir pārsaldināti, tiem pievienotas dažādas E vielas, kas mūsos radīja ideju par veselīgo brokastu pārslu izveidošanu, jo nevēlējāmies bērniem dot ko tādu, ko paši neēstu. Tad arī sākām eksperimentēt mūsu pašu virtuvē, līdz nonācām pie zinātnieku piesaistes produktu izveidošanā,” stāsta E. Ence. Tas ir uzņēmuma Milzu! sākums.

Saskaņā ar 2017.gada globālo investīciju indeksu Latvija kopš 2016.gada atrodas grupā vidēji inovatori, kas nozīmē, ka investīciju veiktspēja mūsu valstī ir 50-90% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Gan Lietuvas, gan Igaunijas rādītāji ir augstāki. Viens no veidiem, kā šo rādītāju paaugstināt, ir zinātnes un uzņēmējdarbības ciešākas mijiedarbības veicināšana, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ikvienam mazam vai vidējam uzņēmumam, kurš vēlas izstrādāt vai attīstīt jaunu produktu vai tehnoloģiju Latvijā, izmantojot zinātnieku pakalpojumus, atbalstu var sniegt LIAA Tehnoloģiju pārneses programma.

LIAA ietvaros strādā Tehnoloģiju skautu komanda, kas pārzina pētniecības organizāciju, tai skaitā universitāšu, sniegtās iespējas uzņēmumiem. Skauts ir ātrākais un efektīvākais veids kā uzņēmumam, kuram ir vēl tikai radusies ideja par jaunu vai uzlabojamu produktu vai tehnoloģiju, nonākt līdz piemērotākajam zinātniekam nozarē.

Ne mazāk būtiski uzņēmējam ir atrast finansējumu izveidotās sadarbības finansēšanai. Šim mērķim LIAA ir pieejami gandrīz 4 milj. EUR programmas «Inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumi» ietvaros. Viens uzņēmums var pretendēt uz atbalstu 60% apmērā, bet ne vairāk kā 25 000 EUR.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Par brokastu pārslu ražotāja SIA "Milzu!" padomes priekšsēdētāju iecelts Jānis Viļums, liecina "Firma.lv" publicētā informācija.

Līdz ar to darbu uzņēmuma padomē beidzis Enno Ence, kurš tajā strādāja kopš 2019.gada.

Kopā ar Viļumu padomē strādā padomes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Dandzbergs un padomes loceklis Rihards Galanders.

Izmaiņas stājās spēkā 15.septembrī.

Jau ziņots, ka "Milzu!" apgrozījums pagājušajā gadā bija 914 337 eiro, kas ir par 12% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,5 reizes līdz 319 337 eiro.

Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Maltas kompānija "B5 Holding Limited" (45%) un SIA "Asia Trade company" (35%), kura pieder Encem. Tāpat "Milzu!" kapitālā pa 5% pieder SIA "Beati", kas pieder Edgaram Brīvkalnam, SIA "G&Z Investment advisors", kura pieder Andrejam Galanderam, SIA "DAG Investments", kura pieder Agrim Dambeniekam, un Elvai Karičkinai.

«Jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju,» komentējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izplatīto paziņojumu par toksisku vielu «Lat Eko Food» ražotajā pārtikā, biznesa portālam Db.lv akcentēja uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence.

«Ņemot vērā, ka SIA «Lat Eko Food» ražo bērnu pārtiku, viņiem noteikti ir iekšējās kontroles funkcijas. Tiek veiktas dažādas analīzes, un diez vai tad, ja viņi būtu konstatējuši, ka ir nobīdes no normas, būtu šos produktus realizējuši,» sprieda E.Ence.

Viņaprāt, jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju, tādēļ būtiska ir abu pušu - kontrolējošās iestādes un ražotāja - komunikācija. «Ja ražotājs neklausās PVD vai citā kontrolējošā institūcijā, tad tā ir cita situācija. Taču manā rīcībā nav informācijas, vai notika diskusija starp kontrolējošo institūciju un ražotāju. Es teiktu, ka abām pusēm ir jārunā,» komentēja Milzu! vadītājs.

Ģimenes uzņēmums SIA Milzu! Kuldīgas novadā ražo graudaugu pārslas, kam gada laikā izdevies iekarot jau 10% pašmāju tirgus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Produkts 100% izgatavots Latvijā, pat celofāna maisiņus iegādājamies no Latvijas uzņēmuma,» saka Enno Ence, SIA Milzu! vadītājs. Uzņēmums savu produkciju ražo no Baltijas reģionam raksturīgajiem graudaugiem – pilngraudu kviešu, auzu un rudzu miltiem. Globāli brokastu pārslu segments skaitās ne pārāk veselīgs, jo daļa produktu satur daudz cukura un pārsvarā tās tiek ražotas no kukurūzas, kas lielā daļā gadījumu ir ģenētiski modificēta. «Atšķirībā no konkurentiem piedāvājam veselīgu alternatīvu,» uzsver E. Ence. Milzu! pārslu receptūras izstrādātas, piesaistot zinātnieku komandu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Uzņēmuma vadītāja mērķis ir, lai pircēji izvēlas šī uzņēmuma pārslas, nevis, piemēram, Kellogg’s vai Nestlé produktus.

Nelegālās riepu uzglabāšanas teritorijas Rīgā un citviet Latvijā var pastāvēt un aizdegšanās gadījumā radīt milzu draudus cilvēkiem un apkārtējai videi tikai tāpēc, ka normatīvajos aktos nav pietiekami stingri regulēta riepu apsaimniekošanas kārtība, norāda Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa.

Lai uzskatāmi parādītu iespējamo apdraudējumu galvaspilsētas iedzīvotājiem, Vides aizsardzības klubs ceturtdien rīkoja preses konferenci jaunatklātā, iespējams, nelegālajā riepu uzglabāšanas vietā Rīgā, Starta ielā 7 un 7A. Tā atrodas pretim SIA Riepu bloki Čiekurkalna riepu krāvumam, no kura Valsts vides dienests (VVD) kopš jūnija beigām pieprasījis aizvākt 1000 tonnas riepu.

E.Kalniņa norādīja, ka, lai liegtu iespēju negodīgiem uzņēmējiem veidot šādas nelegālās riepu uzglabāšanas teritorijas, VAK ierosina izstrādāt stingrāku kārtību un prasības Atkritumu apsaimniekošanas likumā par to, kā notiek riepu savākšana un pārstrāde, kā arī šī procesa kontrole jeb uzraudzība. Tāpat biedrība rosina palielināt soda apmērus par noteikumu neievērošanu. Ņemot vērā, ka daļa privāto apsaimniekotāju nenodrošina kvalitatīvu riepu pārstrādi un nodošanu otrreizējā tirgū, biedrība piedāvā veikt izmaiņas un papildinājumus arī Dabas resursu nodokļa likumā, kā arī vairākos Ministru kabineta noteikumos, aicinot valsti iekasēt dabas resursu nodokli par riepām un organizēt savākšanu un pārstrādi no nodokļu naudas.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Eiropas Komisijas jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājuma projekts nākamajam periodam radīs lielāku birokrātiju un nepiedāvā risinājumu būtiskām tirgus problēmām

Intervijā DB ekonomists, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošais pētnieks, kurš ilgus gadus strādājis ar politikas analīzes un teritoriju attīstības ekonomikas jautājumiem, Andris Miglavs norāda, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piedāvājumu izveidojušas citas Rietumeiropas valstis, bet Latvija šajā jomā ir pasīvā pozīcijā.

Konferencē par KLP iepriekš izteicāties, ka tā ir slima un jaunais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nav revolūcija, bet evolūcija. Kāpēc tik skarbs viedoklis?

Piedāvājums, kas nācis no EK, ir radīts Briselē un atspoguļo primāri lielāko politikas veidošanas milžu – Vācijas, Francijas, Itālijas un Nīderlandes, iespējams, arī Polijas pozīciju. Šķiet, ka Latvija šajā procesā ir bijusi pasīvā pozīcijā un, cik man zināms, nav nākusi klajā ar savu iniciatīvu un uzstādījumiem nākamajam plānošanas posmam, ja neskaita tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Izskatās, ka tā nav bijusi mūsu valsts prioritāte. Par to liecina arī fakts, ka 2010. gadā toreizējo budžeta grūtību apstākļos Zemkopības ministrija faktiski slēdza finansējumu pastāvīgam neatkarīgas politikas analīzes pētniecības virzienam, turklāt ne tikai mūsu institūtā, bet vispār Latvijā, un līdz šim tas praktiski nav atjaunojies. Tāpēc manis šodien teikto, no profesionālā viedokļa raugoties, var vērtēt kā zināmā mērā amatierisku un profesionālajā pieredzē balstītu, jo tas nebalstās kādā nopietnā, speciāli šai tēmai veltītā pētījumā. Jo nedz es, nedz kāds no Latvijas pētniecībā strādājošajiem kolēģiem šos politikas veidošanas piedāvājumus un jaunos uzstādījumus ir profesionāli analizējis, nedz palīdzējis veidot Latvijas pozīciju.

Samsung šā gada flagmaņa Galaxy S8+ prāvais ekrāns ar noliektām malām aizņem gandrīz visu tālruņa fasādi

Divus gadus ļāvis lietotājiem aprast ar bezmalu telefoniem, labāko sēriju Galaxy S piedāvājot parastā un Edge versijā, šogad Samsung spēris soli tālāk. Astotās paaudzes korejiešu darinājumā S8 klasiskā versija ir izskausta un tālrunis pieejams vienā vienīgā izskatā – ar nolocītu ekrānu, kas «plūst pāri» korpusa sānu malām.

Toties pircēji var izvēlēties divus dažādus izmērus – S8 ar 5,8 collu ekrānu un S8+ ar 6,2 collu. DB izvēle šoreiz krita uz lielāko modeli.

Dizains

Ieraugot tehniskajā aprakstā ekrāna izmēru raksturojošo skaitli 6,2 collas, prātā iezogas klusas bažas, ka atkal darīšana ar nepraktisku monstru. Taču patiesībā viss izrādās citādi. Tā kā Infinity Display klāj 84 procentus no visa korpusa fasādes laukuma, Samsung izdevies radīt negaidīti kompaktu ierīci. S8+ ir tikai vienu milimetru garāks par Apple iPhone 7 Plus, taču par veseliem 4,5 milimetriem šaurāks. Lai saprastu atšķirību, «ābola» plašākajā korpusā mājo par 0,7 collām jeb aptuveni diviem centimetriem pa diagonāli mazāks ekrāns. Tiesa, Samsung displeja ietilpināšanai piegājuši radoši, izvēloties neparastu 18,5:9 malu attiecību. Tā rezultātā ekrāns izskatās diezgan izstiepts, taču ikdienas lietošanā tas pārliekas grūtības nesagādā. 173 gramus smagās ierīces ekrāna tālāko malu ar īkšķi var aizsniegt bez piepūles, bet līdz augšmalai gan neaizstiepties.