Neatrodamas firmas pārstāvji sola investēt gandrīz 60 miljonus eiro Baltkrievijas vēja parka būvniecībā.
Nopietnie darboņi
Dzeržinskas apgabalā, Minskas rajonā iecerēts vēja parks ar 35 MW jaudu, t.i., ar četrpadsmit 2.5 MW jaudas vēja turbīnām, kas ražotas starptautiskā uzņēmumā Norvex. Tās Baltkrievijā varētu sākt darboties jau 18 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas, projekta prezentācijas laikā Baltkrievijā esot paudis SIA Bio Plast valdes loceklis Pāvels Šiks. Tā kā turbīnu garantijas laiks ir 30 gadi, to uzstādītāji iecerējuši, ka tās sevi pilnībā atpelnīs 8 gadu laikā, bet 22 gadus tās darbosies ar tīro peļņu. Bet patlaban firmas pārstāvji nodarbojoties ar organizatorisko jautājumu kārtošanu un atļauju saņemšanu vēja parka būvniecības uzsākšanai, tā Pāvela Šika teikto citējuši masu mediji. Jāpiebilst, ka Baltkrievijā vēja enerģijas potenciāls tiek vērtēts kā ļoti augsts, Minskas apgabalā vien esot 243 vēja ģeneratoru uzstādīšanai piemērotas vietas. Līdz 2012. gadam ar vēja radītas enerģijas palīdzību paredzēts segt pat 24% no kopējā valsts energopatēriņa, Db sacīja S.Belnovs. Viņš arī norādīja, ka nav izslēgta iespēja par šādu projektu saņemt valsts finansiālo atbalstu.
Investori slēpjas
Tiesa, vērienīgā projekta investori, kas, pēc dažādos krievvalodīgos interneta forumos izskanējušas neoficiālās informācijas, projektu gatavi īstenot tikai par saviem līdzekļiem, Latvijā sevi slēpj. SIA Bio Plast ar 2000 latu lielu pamatkapitālu reģistrēts Rīgā 2007. gada 17. decembrī, tā juridiskā adrese atrodas Pļavniekos kādā dzīvoklī, kur durvis Db korespondentei Līvai Melbārzdei un fotogrāfei Elīnai Kursītei neatvēra. Firmai pēc Lursoft datiem ir četras amatpersonas: Irina Gorba, Aleksandrs Jeršovs, Aleksejs Mogutnovs un Pāvels Šiks, kas vienlaikus ir arī tās īpašnieki, toties tai nav sava telefona. Potenciālie miljonu investori mitinās Imantas un Pļavnieku daudzdzīvokļu namos un uz sarunu par vēja parka projektu ar Db nebija noskaņoti. Izmantojot uzziņu reģistra 1188 piedāvātos pakalpojumus, Db izdevās uzzināt viena firmas dalībnieka Aleksandra Jeršova mājas telefona numuru. Sazvanot pašu A. Jeršovu un pajautājot viņam par vēja parka iecerēm, viņš gan strauji nolēma mainīt savu identitāti, izliekoties par savu vārdabrāli, strādājošu valsts pārvaldē. Lieki piebilst, ka vismaz Db šādu valsts pārvaldes darbinieku atrast neizdevās.
Viens no daudziem
Dzīvokļos reģistrēti vēja biznesmeņi arī Latvijā nav retums, Db pauda Latvijas vēja asociācijas prezidents Paulis Barons. «Vai ik dienas pie manis saistībā ar dažādiem vēja enerģētikas projektiem vēršas vidēji 5 interesenti, daži plāno ražot vēja enerģiju pašpatēriņam, daži orientēti uz peļņu un gatavi celt turbīnas gandrīz jebkur, kas, protams, ir nolemts neveiksmei. Par tādu firmu Bio Plast neko neesmu dzirdējis, bet par Baltkrieviju varu pateikt, ka tur vējš švakāks nekā pie mums un rentabilitāte zemāka,» tā P. Barons. Tas gan ir pretrunā ar Bio Plast darboņa P. Šika Baltkrievijas prezentācijā pausto informāciju, ka potenciālajā vēja parka būvniecības vietā vēja stiprums sasniedz 8.6 metrus sekundē. Cik precīzi šādi dati, grūti spriest, bet, salīdzinot ar Eiropas vēja kartes datiem, šāds vēja stiprums sauszemē sastopams vien kaut kur Somijas ziemeļos.
Latvijā cīnās
Lai izvairītos no lielā skaita nenopietno pretendentu vēja enerģētikas lauciņā, kas cer uz vieglu peļņu, Latvijas Ekonomikas ministrija, izsludinot konkursu par vēja saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu, ieviesusi stingrākus noteikumus. Pretendentam jāuzrāda bilances kopsumma, kas demonstrē tā finansiālās spējas vismaz 100 000 latu apmērā uz vienu iecerētās vēja stacijas megavatu, vai arī jābūt starptautiski zināma uzņēmuma meitas firmai, ar pēdējo divu gadu paškapitālu ne mazāku kā 25% no bilances vērtības. «Atļauju vēja parka celtniecībai jau nevienam nevar liegt, tomēr, pēc mūsu statistikas, no 10 iesniegumiem 2 ir kaut cik nopietni vērtējami, pārējie nereti atbilst jūsu minētajai dzīvokļos reģistrēto firmu kategorijai,» Db pauda Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma. «Vienas vēja enerģijas kilovata jaudas uzstādīšana šodien izmaksā ap 1000 eiro. Daudzi parēķina, ka, piemēram, nelielam ciematam piemērots 250 kw liels projekts atpelnās 6 vai 7 gados. Izrādot zināmu roku veiklību, var pat noorganizēt konkursa noteikumos paredzēto summu, un vēja biznesmenis gatavs, lai gan patlaban viņam varbūt nepietiek pat naudas pastmarkas nopirkšanai, tāpēc iesniegumu nes personīgi,» ar smaidu atzīst P. Barons. «Šādas dzīvokļa firmas un naudas skalotāji veikli uzrodas un tikpat veikli atkal pazūd, gadījums ne pirmais, ne pēdējais,» piebilst P.Barons.