Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(361).jpg

Cilvēku skaits, lielās mirstības un mazās dzimstības dēļ, samazinās daudzās Eiropas valstīs. Savukārt Latvijā šim fktoram klāt nāk vēl kāda problēma – migrācija. No minētajiem 19 tūkstošiem cilvēku, aptuveni astoņi tūkstoši no Latvijas ir vienkārši aizbraukuši, turklāt šis process vēl nebūt nav apstājies. Jāatzīst, ka arī nākotnē šajā jomā diemžēl nav gaidāma labāka situācija. Paredzams, ka uz 2030. gadu divi miljoni Latvijas iedzīvotāju būs vairs tikai mūsu sapnis – reālais skaits būs mazāks, jo liela daļa būs aizbraukuši uz citām valstīm.

Aizvien nozīmīgāku vietu uzņēmuma mārketinga komunikācijā ieņemošie sociālie mediji to pieejamības un mēroga dēļ var radīt iespaidu, ka mārketinga aktivitātēm vairs nav nepieciešams atvēlēt tik daudz līdzekļu, kā tas bija agrāk.

«Pieredze rāda, ka, neprasmīgi darbojoties sociālajos medijos vai izvēloties nepieredzējušas aģentūras pakalpojumus, tiek veltīgi iztērēti līdzekļi un bieži vien atliek tikai paļauties uz veiksmi. Turpretī reklāmas vēstījuma novadīšana, izmantojot tradicionālos medijus, vairumā gadījumu ir dārgāka, bet šajā gadījumā reklāmdevējs pērk jau noteiktu auditorijas daļu,» skaidroInspired DIGITAL vadītājs Artūrs Mednis.

Kopumā viesnīcu pakalpojumu cenas Latvijā ir zemākās reģionā, un, palielinoties tūristu plūsmai, viesnīcnieki varētu sākt domāt par cenu celšanu.

Tā pieļauj nekustamo īpašumu eksperti, bet viesnīcnieku viedokļi šajā jautājumā atšķiras, jo pastāv bailes par to, ka, ja cena tiks pacelta, klients aizies pie konkurenta, kas piedāvā lētāk, jo arī tūristi jau pieraduši pie šejienes izdevīgā piedāvājuma – zemas cenas un labs serviss. Tomēr ilgi tā vairs nevarot turpināties. Trīs zvaigžņu viesnīcu pārstāvji jau tagad uzskata, ka cenu ziņā nospiesti gandrīz līdz hosteļu līmenim.

Hotel Jurmala SPA pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla, apstiprina, ka jau tagad cenas tiek pakāpeniski paaugstinātas, salīdzinājumā ar šī paša perioda cenām iepriekšējos divos gados. «Zemākas cenas ļoti palīdzējā 2009. un 2010.gadā, kad ekonomiskā situācija gan valstī, gan visā pasaulē bija šaubīga, ceļotāju bija mazāk, cilvēki taupīja naudu. Tad, protams, tas palīdzēja piesaistīt vairāk viesu un nodrošināja atdevi,» skaidro K. Štāla.

Jārēķinās ar kredīta līdzfinansējumu 30 - 40% apjomā, bet t.s. spekulantiem bez stabiliem ienākumiem kredīti nebūs pieejami. Konkrētas bankas pagaidām vēl nav aprēķinājušas iespējamās finansiālās sekas līdz ar jauno maksātnespējas likumu, tomēr pieļauj kredītpolitikas izmaiņas.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītājs Teodors Tverijons nedomā, ka pieņemtais maksātnespējas likums nākotnē ietekmēs kredītu procentu likmes, jo galu galā starp bankām ir konkurence. «Daudz vairāk likmes ietekmē reālā naudas cena,» tā viņš. Savukārt nosacījumus jauniem kredītiem likums gan ietekmēs, tostarp ņemot vērā kaut vai to, ka maksimums, ko varēs atgūt no bankrotējušas fiziskas personas, ir 50% no aizdotās summas.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Uz nākotnes rēķina šobrīd taupa ne tikai valdība pensiju – izrādās, ka krīzes dēļ daudzi Latvijas uzņēmumi uz laiku pārtraukuši vai būtiski samazinājuši iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā jeb trešajā pensiju līmenī.

Tomēr pēdējā laikā parādījušies arī atsevišķi uzņēmumi, kas iemaksu veikšanu pamazām atsāk, LD atzina aptaujātie lielāko atklāto trešā pensiju līmeņa jeb privātās pensijas uzkrāšanai izveidoto plānu pārvaldītāju pārstāvji.

Izvēle starp algu un pensiju

Lattelecom, kas kopš 1999. gada par saviem darbiniekiem papildu algai veica regulāras iemaksas Latvijā joprojām vienīgajā slēgtajā pensiju fondā Pirmais slēgtais pensiju fonds (kur otrs akcionārs ir Latvenergo), krīzes dēļ iemaksu veikšanu pērn uz laiku vispār pārtrauca.

Ja TEC-2 rekonstrukciju ir vēl iespējams apturēt, Latvijai tas būtu ieguvums.

Tā uzskata Somijas spēkstaciju ražošanas giganta Wärtsilä Finland pārstāvis Latvijā Jusi Peltonens (attēlā), vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Rekonstruējamās TEC-2 tipa stacijas piegādes termiņš varētu būt 18-24 mēneši, cenas līmenis - 230 milj. eiro ar piegādi «zem atslēgas», kas ir aptuveni par 40% lētāks nekā pašreiz izraudzītais TEC-2 risinājums. Vislielākā Wärtsilä priekšrocība ir tā, ka piedāvātās stacijas var darbināt ar vairākiem kurināmā veidiem paralēli, piemēram, ar dabasgāzi, sašķidrināto gāzi, nepārstrādātām bioeļļām, piemēram, rapšu eļļu. Otrs svarīgais pluss - staciju ekspluatācijas elastība - tās ir iespējams ātri un neierobežoti daudzas reizes iedarbināt un apstādināt aptuveni 5-10 minūšu laikā. Skandināvijas un ASV pieredze liecina, ka tieši staciju elastība būs galvenais faktors, lai kopējā elektroenerģijas tirgū nākotnē spētu konkurēt. Pašreizējās Rīgas TEC -1 un rekonstruējamās TEC-2 tehnoloģijas ir neelastīgas, turklāt, ja staciju nākas darbināt ar nepilnu jaudu, pazeminās tās efektivitāte, bet aug ekspluatācijas izmaksas,» skaidrojis J. Peltonens.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.

Gaidot ceturtās paaudzes datu pārraides pakalpojumus, operatori jau šobrīd audzē mobilā interneta klientu skaitu.

Latvijā infrastruktūra, kas ļauj iedzīvotājiem piedāvātu mobilo internetu, ir četriem telekomunikāciju operatoriem Latvijas Mobilajam telefonam (LMT), Triatel, kas izmanto CDMA tehnoloģijas, Tele2 un Bite Latvija. Lai gan operatori mobilo internetu piedāvā gandrīz visā Latvijā, ātrgaitas internetu LMT, Tele2 un Bite Latvija tīklā nodrošina tieši trešās paaudzes jeb 3G sniegtās iespējas. Tāpēc šo operatoru klientiem būtisks ir tieši 3G tīkla pārklājums, un tas ir galvenais iemesls kāpēc operatori šobrīd veic 3G tīkla paplašināšanas darbus.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš, aiz tā stāv GE un Siemens, un ERAB, tā ekskluzīvā intervijā Dienas biznesam atzinis a/s Latvenergo bijušais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

DB intervija ar a/s Latvenergo bijušo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu šoreiz notikusi neparastā veidā, jo K. Miķelsons vēl arvien atrodas apcietinājumā. DB formulēja savus jautājumus K. Miķelsona advokātam Egonam Rusanovam, kurš, runājot cietumā ar savu aizstāvamo, nolasīja viņam DB jautājumus, uzklausīja atbildes, pierakstīja un pēc tam tās nolasīja DB.

Iespējams, ka, neesot vairs Latvenergo amatpersona, K. Miķelsons par daudzām lietām, tostarp Latvenergo slēgtajiem līgumiem, atļaujas runāt atklātāk, saucot lietas īstajos vārdos. Par savu pašreizējo situāciju viņš norāda, ka «Krievijas Federālā Drošības Dienesta jaunās pilnvaras ir tikai bērna šļupsti salīdzinājuma ar to, ko jau pašlaik ar mani dara dzimtā Latvija» un cenšas izskaidrot, kam un kāpēc varēja būt interese «beidzot Miķelsonu savākt».

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Ekonomikas stagnācija vairojusi vēlmi nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un strādājot kā zicpriekšniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš nenoliedz, ka recesija Latvijā var būt vilinājums blēžiem nopelnīt, īstenot vienkāršākas blēdīšanās shēmas. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan pases kopiju, gan parakstījis dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.