«Mēs esam radījuši piedāvājumu Ekonomikas ministrijai, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas būvniecības piecu gadu stratēģijas dokumentam. Šobrīd ceram ar ministriju vienoties, ka tas darbs tiks sākts,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (IBP) valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.
Fragments no intervijas
Kas vēl darāms būvniecības jomā?
Vēl viens jautājums, par ko cīnāmies, ir valsts prioritāro objektu koordinēta plānošana. Gaismas pils uzbūvēta, nozarē izskan jautājums – kas tālāk? Ir pagājis jau pusotrs gads, kopš vajadzēja strādāt ar jaunajiem ES fondiem, bet būvniecības nozarē viss joprojām stāv. Dažādās ministrijās, dažādos ierēdņu līmeņos visi kaut ko gaida. Ir, protams, arī vairāki citi lielie projekti, bet problēma, ka visi top decentralizēti – mediķi savas kompetences robežās pasūta slimnīcas paplašināšanu, muzejnieki izstrādā prasības, kā būvēt muzejus... Problēmas sāls – pasūtītāja kompetences trūkumā. Un tas ir dabiski – viņi nav eksperti būvniecības jomā. Ir jābūt vienotai sistēmai, kad noteikti lielie valsts projekti tiek plānoti, pasūtīti, realizēti centralizēti. Jo ir arī bažas, ka tad, kad ies uz beigām finansēšanas periods un prioritāte būs termiņi, nāksies būvēt decembrī, ko varēja būvēt vasarā, utt. Būs problēmas ar iepirkumiem pēc zemākās cenas principa, kas joprojām dominē un no kā izriet nespēja nodrošināt kvalitāti.
Visi jau sen par to runā, bet nekur tālāk netiek...
Mums ir konkrēti priekšlikumi, kādi nosacījumi būtu jāiekļauj iepirkumos, bet joprojām ierēdņu attieksme ir duāla. Vieni saka, ka vajag mazināt nelegālo nodarbinātību, ēnu ekonomiku, otri uzdod miljons jautājumu, kad rosinām iepirkuma likumā iestrādāt maksājamo nodokļu apjomu kā kritēriju.
Būvnieki ieinteresēti, lai nomaksājamie nodokļi būtu kritērijs iepirkumos, jo tas radītu normālu konkurenci?
Protams, tas ne tikai radītu konkurenci, bet arī ļautu nozarei attīstīties, jo tie, kas maksā nodokļus, rūpējas gan par saviem darbiniekiem, gan investē savā uzņēmumā, un tas veicina nozares attīstību. Bet, runājot par valsts lielo objektu būvniecības vienoto plānošanu, būtisks ir vēl viens aspekts. Sagaidāms, ka gada beigās–nākamā gada sākumā būvniekiem nāksies atbrīvot no darba lielu daļu strādājošo.
Jo pasūtījumi ir neregulāri, nav pastāvīgas noslodzes?
Jā, uz nākamā gada vasaru, kad atkal būs liels pieprasījums, būs grūti savākt kvalificētu darbaspēku. Daudzi aizbrauks.
O.K., varbūt nav vajadzīga centralizēta institūcija, kas rīko iepirkumus lielajiem projektiem, bet būtu vismaz nepieciešams zināt prioritāro projektu būvniecības grafiku, kādam tas būtu jākoordinē.
Kā varētu mazināt iepirkumu pārsūdzības, kas arī kavē būvniecību, apdraud finansējuma apgūšanu?
Jāievieš būvkomersantu klasifikācija, kā tas ir vairākās citās valstīs. Objekti ir sadalīti, piemēram, trīs grupās – lielāki, vidēji, mazāki –, un arī komersanti ir sadalīti grupās atkarībā no pieredzes, kvalifikācijas un resursiem. Protams, ja uz lielu objektu piesakās 20 mazo komersantu, tad ej ar viņiem visiem izstrīdies.
Tas neradītu komersantiem problēmu iekļūt nākamajā kategorijā?
Nē, sistēmai jābūt atvērtai – tu vari izkrist no sava līmeņa, vari izaugt. Tas arī veicinātu lielo projektu īstenošanu kopīgiem spēkiem. Gaismas pils šajā ziņā ir labs piemērs.
Plašāk lasiet rakstā Būvnieki rosina pārmaiņas otrdienas, 30.jūnija laikrakstā Diena (3.lpp)!