Droši vien ne tikai Rīga nekad nebūs gatava, bet arī Berga bazārs, spriež Aleksis J. Karslons, kura vecvecvectēvs Kristaps Bergs no laukiem ieradies Rīgā un 19. gadsimta beigās izveidoja šo kvartālu.
Kvartāla atjaunošanu sāka A. Karlsona tēvs un viņa māsa Ieva Laukers. Viņš pats Latvijā dzīvo un strādā kopš 2006. gada. «Man ir gandarījums par to, ka varu piedalīties šajā procesā, varu turpināt tradīcijas, kas sāktas 1887. gadā. Domāju, ka arī rīdzinieki varētu būs lepni par šo kvartālu, ne tikai mana ģimene. Tas ir neatņemama, svarīga Rīgas, Latvijas vēstures sastāvdaļa. Šī bija viena no pirmajām latviešu uzņēmēja attīstītām vietām Rīgā. Turklāt K. Bergs bija saistīts ar latviešu biedrību, kas veicināja latviešu identitātes stiprināšanos, neatkarību no valdošās vāciešu elites,» viņš stāsta.
Berga bazārā svarīgu lomu spēlējot Hotel Bergs – viesnīca savā ziņā varētu būt tā sirds. Tā ir pašā vidū, piesaista tūristus, bet ar konferenču iespējām, restorānu veicinot kvartāla atpazīstamību arī pilsētas iedzīvotāju vidū. Taču svarīgs ir arī katrs veikals, katrs restorāns.
Berga bazāram ir nomnieki, kas darbojas jau ilgi, kopš deviņdesmitajiem, piemēram, restorāns Andalūzijas suns. Arī kinoteātris K–Suns Berga bazārā mītot vairākus gadus. Ilglaicīgs nomnieks ir Marijas ielas Rito veikals, veikals Bergs – tos gan bieži neuztver kā Berga bazāra sastāvdaļu. Kopš deviņdesmitajiem darbojas arī Elizabetes ielas karšu veikals Jāņa sēta. Starp jaunākajiem A. Karlsons nosauc Satori izveidoto birojnīcu, apģērbu veikals Proud2B. Ilggadēja sadarbība ir ar Dānijas kultūras institūtu, Ziemeļvalstu institūtu.
Krīze nav bijusi saudzīga arī pret Berga bazāra iemītniekiem. Bija laiks, kad arī tur mainījušies «iemītnieki», telpas bija tukšas. Pašlaik nomnieku rotācija ir pierimusi. «Ļoti žēl, bet krīzē pazaudējām vairākus nomniekus, piemēram, Emīls Gustavs bija spiests slēgt savu veikalu – viņiem šeit bija pirmais veikals, kur viņi sākotnēji taisīja šokolādi,» neslēpj A. Karlsons. Viņaprāt, pašlaik situācija tirdzniecības platību nomas tirgū ir puslīdz stabilizējusies.
Tālākā nākotnē ir plānots turpināt Berga bazāra atjaunošanu. Turklāt jau ir pagājuši divdesmit gadi, kopš sākta kvartāla atjaunošana, līdz ar to atkal ir jādomā par telpu remontu. Nākotnē varētu tikt paplašināta viesnīca, izveidotas biroju platības māju otrajos, trešajos stāvos.
#1/24
No 1887.gada līdz 1900.gadam, Kristaps Bergs uzcēla pirmo moderno tirdzniecības centru Rīgā - Berga Bazāra ansambli pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Par iedvesmas avotu kļuva austrumu tirgus motīvs, kas joprojām saskatāms kompleksa arkveida ejās, un tirdzniecības pasāžas Rietumeiropā un Sanktpēterburgā.
#2/24
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Berga Bazārs atdots Kristapa Berga mantiniekiem. Kopš 1993. gada Berga Bazārs tiek atjaunots, pieaicinot latviešu arhitekti Zaigu Gaili.
#4/24
1930.gados rīdzinieki sākuši lietot privātās automašīnas. Kristapa Berga ģimenes locekļi kļuva par pirmajiem privāto automašīnu īpašniekiem. Automašīnas turētas garāžā, kur šodien darbojas vīna bārs un mākslas studija Garage.
#6/24
Šovasar gada jubileju nosvinējusi Latvijas modes Klase – pašmāju dizaineru radīto preču veikals. Klases līdzīpašniece Sintija Ozola teic, ka ir piepildījušās cerības par to, ka vietai patiešām ir sava, īpaša aura, un turp nāk īpaši cilvēki.
#14/24
Franču vīna veikals Berga bazārā darbojas kopš 2005. gada, stāsta Ervīns Šēnhofs, veikala Ervins & Filles īpašnieks. Atverot veikalu kaut kur citur, 80% pašreizējo klientu viņš droši vien nebūtu sastapis – viņi tur vienkārši neienāktu.
#19/24
Kanēļa konditoreja Berga Bazārā ir ilgdzīvotājs. Ieva Andersone to atvērusi 2003. gadā, kad Rīgā konditoreju bums vēl bija tālu aiz kalniem.
#22/24
Koka nams Elizabetes ielā 83/85, kurā pašreiz atrodas karšu veikals Jāņa sēta, ir viena no pirmajām ēkām, kas atradās uz pašreizējās Berga Bazāra zemes, kad iegādājās Kristaps Bergs.
#23/24
Pirmais degvielas uzpildes sūknis Rīgā atradās vietā, kur šodien atrodas mākslinieka Ilmāra Blumberga izveidotā strūklaka, ko ierasts dēvēt par Pumpīti