Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Nīderlandes kapitāla sadzīves metālizstrādājumu produktu ražotājs Brabantia sācis strādāt ar pilnu jaudu pērn uzceltajā jaunajā rūpnīcā Talsu novada Pastendē.

Tā ir piektā Brabantia rūpnīca pasaulē, informē uzņēmums. Nīderlandes kompānija Brabantia meitasuzņēmumā Latvijā investējusi 3,5 milj. latu. Šobrīd ražotnē ar kopējo platību 6000 m² strādā vairāk nekā 60 darbinieku.

22. septembrī plānota oficiāla jaunās rūpnīcas atklāšana, līdz ar ko kompānija Latvijā uzsāk strādāt ar pilnu jaudu, ražojot divas no Brabantia produktu grupām - gludināmos dēļus un veļas žāvētājus. Šobrīd katru nedēļu rūpnīcā tiek saražoti 5000 – 6000 gludināmie dēļi un 4000 veļas žāvētāji. Kopš darbības sākuma Latvijā 2008.gadā starptautiskajā tirgū pārdoti vairāk nekā 200 tūkstoši gludināmo dēļu ar uzrakstu Made in Latvia.

Nīderlandes kapitāla sadzīves metālizstrādājumu produktu ražotāja SIA Brabantia Latvia 2012.gadu noslēgusi ar 217,9 tūkstošu latu peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmums ražo gludināmos dēļus un veļas žāvētājus, galvenokārt eksportam.

Brabantia Latvia peļņa 2011.gadā bija vairāk nekā divas reizes lielāka - 591 tūkst. Ls, savukārt 2010.gadā tā bija 285,6 tūkst. Ls. Uzņēmums pērn apgrozījis nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem latu, savukārt 2011.gadā apgrozījums bija septiņi miljoni latu.

2012.gads uzņēmumam ir bijis veiksmīgs un mērķi ir izpildīti, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Vidējais darbinieku skaits Brabantia Latvia pērn pieaudzis no 69 līdz 83 darbiniekiem. 2013.gadā plānotais apgrozījums un darba vietu skaits tiek prognozēts 2012.gada līmenī.

Brabantia Latvia vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētā kompānija Brabantia International B.V..

Pārsvarā visi Pastendes uzņēmuma Brabantia Latvia saražotie gludināmie dēļi un žāvētāji nonāk eksporta tirgos, un tikai mazāk nekā 1% atgriežas Latvijā.

Nīderlandes izcelsmes mājsaimniecības preču ražotāja Brabantia globālais mērķis ir piecos gados dubultot apgrozījumu. «Mūsu rūpnīcas pienesums varētu būt vidēji 15% izaugsme gadā. Mūs ierobežo pašreizējās rūpnīcas telpas. Varam augt vēl par 30% ar nakts maiņām un slīdošo darba grafiku brīvdienās. Tas nozīmē, ka drīzumā jābūvē trešais korpuss, kas jau ir uzprojektēts. Jāpieņem lēmums, kad projekta īstenošanai ir īstais brīdis no celtniecības izmaksu viedokļa. Šogad un nākamgad tas visdrīzāk vēl nebūs,» atklāj Sandis Babris, SIA Brabantia Latvia vadītājs. Uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies – no 15,85 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 15,37 miljoniem eiro 2017. gadā. Kopējais saražoto vienību skaits nesamazinājās, taču mainījās cena, par kādu uzņēmums pārdod preci mātes kompānijai. «Kļūstam efektīvāki, pašizmaksa samazinās, un mēs varējām atsevišķām produktu grupām samazināt cenas, kas nozīmē, ka pie vienāda apjoma ar nedaudz zemāku cenu ir mazāks apgrozījums. Taču izmaiņas bija nebūtiskas,» skaidro S. Babris.

Arī ASV un Tuvo Austrumu mājsaimnieces iepazīs gludināmos dēļus un veļas žāvētājus ar Made in Latvia marku.

SIA Brabantia Latvia nākamgad plāno līdz 15% lielu apjomu pieaugumu, saistot to gan ar ražošanas procesu intensifikāciju, gan ar mērķi palielināt Latvijā tapušās produkcijas eksportu uz ASV, Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem.

LIAA konkursā Eksporta un inovācijas balva 2012 uzņēmums startē Eksportspējīgākā komersanta kategorijā lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Brabantia Latvia ir Nīderlandes mājsaimniecības metālizstrādājumu ražotāja Brabantia meitasuzņēmums. Latvijā tiek ražotas divas Brabantia produktu grupas: gludināmie dēļi un veļas žāvētāji, kas eksporta tirgos nonāk ar Made in Latvia atzīmi.

Uzņēmuma jaunā 6000 m2 lielā rūpnīca Talsu novadā oficiāli atklāta 2011. gada septembrī, tobrīd Nīderlandes kompānija Latvijas uzņēmumā bija investējusi 3,5 miljonus latu. Latvijas ražotne bija piektā Brabantia ražotne, vēl trīs ir Eiropā, viena – Ķīnā.

Jebkura uzņēmējdarbība ir ieinteresēta stabilitātē – regulāras fiskālās politikas, grāmatvedības principu u. c. izmaiņas tam traucē. Stabilitāte ir daudz svarīgāka nekā nodokļu samazināšana, sarunā ar laikrakstu Biznes & Baltija atzina kompānijas Brabantia ražotnes direktors Georgijs Buklovskijs.

«Es teiktu, ka stabilitāte ir daudz svarīgāka nekā nodokļu samazināšana. Protams, nodokļu samazināšana būtu apsveicams solis, tomēr ilgtermiņa perspektīvā mums būtu labāk, ja mēs zinātu, ka sistēma nemainītos gandrīz katru dienu,» stāsta G. Buklovskijs.

Lai arī Latvija izskatās labi, ir dažādas lietas, kas var atbaidīt investorus. «Paņemiet mūsu valsti – stingrās atskaites čeki ar pārdevēja zīmogu. Tas taču nonsenss! Viens tāds «zīmoga faktors» var atgrūst labu investoru, pat ja citādi valsts izskatās labi,» uzsver G. Buklovskijs.

Latvijā viens Brabantia darbinieks kompānijai ienes ap 60 latiem stundā, kas ir daudz augstāk nekā valsts vidējais rādītājs, aprēķinājis laikraksts. Georgijs Buklovskijs to komentē sakot: «Vietējie uzņēmēji uzskata, ka ārvalstu kompāniju pārstāvjiem ir vieglāk, jo aiz tiem stāv mātes uzņēmuma kapitāls un atbalsts. Tā, protams, ir patiesība. Tomēr izveidot racionālu un efektīvu ražošanu var arī ar salīdzinoši nelieliem resursiem. Eksistē pasaulē pārbaudītas darba un citu procesu organizācijas metodikas. Tām pateicoties mūsu rādītāji ir augstāki ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā».

2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Tuvāk izejmateriāliem un ostām – šie ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ Talsu novadā nobāzējušies tik daudzi kokapstrādes uzņēmumi

SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka tas ir likumsakarīgi, jo Talsu rajons ir otrais mežainākais Latvijā aiz Ventspils. Talsu rajonā meži ir gana kvalitatīvi un, pateicoties labai infrastruktūrai, arī pieejami. Uzņēmumi saskata ieguvumu atrasties tik tuvu izejmateriālam, jo tā iespējams samazināt transporta izmaksas. Tāpat pluss ir Rīgas, Ventspils un Mērsraga ostas tuvums.

Pēdējos trīs gados Talsu novada smagsvaram kokapstrādes uzņēmumu saimē SIA Vika Wood apgrozījums bijis stabils – 2015. gadā 59,1 milj. eiro, 2016. gadā 59 milj. eiro, bet 2017. gadā – 58,7 milj. eiro. «Apgrozījums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbības rezultātu kritumu vai kāpumu. Svarīgs ir gala rezultāts, un 2017.gads noslēgts ar labu finanšu rezultātu. Tāpat veiksmīgi esam uzsākuši vērienīgus darbus uzņēmuma stiprināšanai ilgtermiņā,» stāsta SIA Vika Wood valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

Šogad būvniecībā it visur Latvijā dominējuši valsts un pašvaldību pasūtījumi, projekti, ko līdzfinansē no ES fondiem

Tostarp var minēt ūdenssaimniecības un kanalizācijas saimniecības objektus, tranzītielu projektus, visdažādāko sabiedrisko ēku – skolu, bērnudārzu, slimnīcu utt. – energoefektivitātes paaugstināšanas jeb faktiski siltināšanas projekti. Rīgai ieguvums ir Krievu teātra ēkas pārbūves un restaurācijas projekta pabeigšana, ko finansējusi pilsēta.

Izpētot pašvaldību mājas lapas, var secināt, ka šogad Latvijā pabeigts pulka pirmsskolas izglītības iestāžu.

Turpretī privātie pasūtījumi pēdējos gadus ir gājuši tikai mazumā. Šogad ir pabeigti vairāki investīciju ziņā apjomīgi būvniecības projekti, taču tie ir «gali» no iepriekšējiem gadiem, tostarp tirdzniecības centrs Galleria Rīga, DnB Nord bankas centrālā ēka, pat dažas nelielas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas (piemēram, divas ēkas Bišumuižas projekta ietvaros, projekts Primavera Ūnijas ielā, daudzfunkcionāla ēkas Rīgas centrā – Jeruzalemes ielā 10, t.s. Vāgnera rezidence pie Galerija centrs, kura noslēdz šā Vecrīgas kvartāla rekonstrukciju), turpināja paplašināties pārtikas lielveikalu ķēdes, tiesa, šogad atverot salīdzinoši nelielus objektus.

Noslēdzoties Eksporta un inovācijas balvai 2010, par Latvijas eksporta čempionu atzīts uzņēmums AS Grindeks. Par eksportspējīgāko uzņēmumu lielo un vidējo komercsabiedŗibu grupā atzīta AS Valmieras stikla šķiedra, savukārt mazo uzņēmumu grupā – SIA Biosan.

Šā gada 9. decembrī jau sesto gadu pēc kārtas LR Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) apbalvoja 33 veiksmīgākos un inovatīvākos Latvijas uzņēmumus dažādās kategorijās:

1. «Eksporta čempions».

2. «Eksportspējīgākais komersants» lielo/vidējo komercsabiedrību grupā;

3. «Eksportspējīgākais komersants» mazo komercsabiedrību grupā;

4. «Importa aizstājējprodukts»;

5. «Inovatīvākais produkts»;

6. «Rūpnieciskais dizains»;

Pirmo divu vietu ieguvējiem katrā kategorijā būs iespēja bez maksas piedalīties komersantu delegācijas sastāvā augstāko amatpersonu ārvalstu vizītēs, LIAA organizētajās tirdzniecības misijās vai individuālos darījuma braucienos. Pirmo trīs vietu ieguvēji katrā kategorijā un eksporta čempions varēs izmantot speciāli šim konkursam izveidoto zīmi (kvalitātes standarta zīmi) uz produktiem un informatīvajiem materiāliem. Informācija par VISIEM konkursa dalībniekiem tiks ievietota LIAA mājas lapā ar tiešsaisti uz uzņēmuma mājas lapu un publicēta speciālajos eksporta mārketinga materiālos.

Izgriež tagad – maksā vēlāk

Veselības apdrošināšanas polisi aizvieto patēriņa kredīts vai slimnīcu piedāvātais dalītais maksājums.

Biļete piecu latu vietā desmit?

Viens no Pasaules Bankas ieteikumiem ir likvidēt dotācijas iekšzemes pārvadājumiem, uztraukts Norma-A (zīmols Ecolines) līdzīpašnieks Andris Podgornijs.

Kā pukst Pārdaugavas sirds

Nometņu un Slokas ielu stūra tirgotāji pārliecināti: tieši vecās Pārdaugavas šarms padara viņu biznesu par īpašu.

Informētie optimisti

Iespējama tālāka sadzīves metālizstrādājumu ražotāja Brabantia paplašināšanās Latvijā, kā arī sava veikala atvēršana.

Noslēdzies SIA Brabantia Latvia izsludinātais iepirkums par stieples liekšanas CNC iekārtu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bija 200 tūkstoši eiro. Konkursā pieteicies viens pretendents – Francijas uzņēmums Numalliance, kas atzīts par uzvarētāju. Kompānijas piedāvātā līgumcena ir 195,96 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu aktivitātē Augstas pievienotās vērtības investīcijas.

Iekārtai jābūt brīvi programmējamai elektroniskai kontrole 2 un 3 dimensiju liekšanas komponentēm.

Latvijas vietējā zivrūpniecības uzņēmumā Banga Ltd reģionālā darba vizītē ieradās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Valsts prezidents kopā ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu, Banga Ltd īpašnieku Raivja un Ingusa Veckāganu pavadībā iepazinās ar uzņēmuma darbību, tehnoloģiskiem risinājumiem, nākotnes plāniem un investīcijām, kā arī apsprieda vairākus zivrūpniecības nozarei aktuālus jautājumus.

Uzņēmuma īpašnieki iepazīstināja Valsts prezidentu ar ražotnes telpām, vairāk nekā 150 uzņēmuma darbiniekiem, kā arī organizēja produktu degustāciju.

Vizītes laikā uzņēmuma pārstāvji stāstīja par Banga Ltd investīciju un potenciālajiem digitalizācijas projektiem, kā arī atrādīja ražotnes jaunākās tehnoloģiskās iekārtas.

Runājot par zivrūpniecības nozares aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem, kuros būtu nepieciešams valsts atbalsts, Banga Ltd līdzīpašnieks Raivis Veckāgans norādīja: "Šobrīd ne tikai mums, bet zivrūpniecības nozarē ir aktuāli trīs lielie jautājumi – eksporta tirgu paplašināšana, nozvejas samazināšana brētliņu un reņģu zvejai Baltijas jūrā, vietējā darbaspēka piesaistīšana un noturēšana”.

Šā gada septembrī pašā Rīgas centrā tiks atklāts jauns tirdzniecības centrs (t/c) Galleria Rīga, kam šobrīd ir iznomāti 76 % telpu.

Nule šajā būvobjektā svinēti spāru svētki, sākti iekšdarbi, notiek nomnieku piesaistīšana atlikušajām tirdzniecības platībām.

Iepriekš projekta īstenotāji visai skopi dalījās informācijā par piesaistītajiem nomniekiem. Tuvojoties atklāšanas brīdim, attīstītāja pārstāvji informē, ka vairāki nomnieki būšot jaunus ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas tirgū, tostarp, piemēram, itāļu Piazza Italia. Līdz šim vislabāk aizpildīts ir centra septītais stāvs, kas atvēlēts ēdināšanas uzņēmumiem. Paredzēt, ka kopumā Galleria Rīga septiņos stāvos atradīsies ap 200 veikaliem un restorāniem.

Eiropas Komisija (EK) vienlaikus sākusi vērienīgu kratīšanu daudzos Eiropas gāzes uzņēmumos. «Ciemiņus» sagaidījuši gan Gazprom meitasuzņēmumi Eiropā, gan Vācijas energomilži E.ON Ruhrgas un RWE, gan Austrumeiropas gāzes uzņēmumi, tajā skaitā a/s Latvijas gāze un kaimiņu Lietuvos dujos.

Šos un citus uzņēmumus EK tur aizdomās par pretmonopolu likumu pārkāpumiem, t.i., iespējams, tikusi ierobežota brīva konkurence gāzes piegādēs, notikusi tirgus pārdale starp lielākajiem spēlētājiem, radot šķēršļus citu gāzes kompāniju piekļuvei pārvades tīkliem un traucējot piegādātāju diversifikāciju, kā arī paaugstinot cenas.

Startē piena rūpnīca

Ar svinīgu pamatakmens iemūrēšanu sākta 10,5 miljonu Ls vērtās piena rūpnīcas būvniecība Jelgavā.

Pārsteigumu par aktīvo uzņēmējdarbību Latvijas laukos pauduši 15 dažādu ārvalstu tirdzniecības kameru un uzņēmumu pārstāvji, kas apmeklēja Talsu novadu.

Ārvalstu delegācijas sastāvā bija dažādu nozaru, uzņēmumu un valstu pārstāvji, tostarp Kanādas un Nīderlandes vēstniecību pārstāvji, Īrijas, Vācijas un Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kameru vadītāji, juridisko firmu, banku, kā arī loģistikas, atkritumu apsaimniekošanas un citu uzņēmējdarbības nozaru vadošie pārstāvji, informē Talsu Komersantu klubs.

Viesi izteikuši vēlmi apskatīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar netradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem un ražo specifisku produkciju. Apskatei tika piedāvāta SIA Brabantia Latvia, kas ir Nīderlandes kapitāla sadzīves metālizstrādājumu produktu ražotājs.

Viesus pārsteiguši arī kvalitatīvie Talsu novada ēdināšanas uzņēmumi. Pusdienas Strazdes pagasta kafejnīcā Serpentīns viesi pielīdzinājuši Rīgas smalkāko restorānu ēdieniem, kas atšķiras tikai cenu ziņā.

Biznesa efektivitātes asociācija pirmo reizi Latvijā pasniedza balvu «Biznesa efektivitātes čempions», godinot labākos uzņēmējus rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Kā efektīvākais uzņēmums pakalpojumu sniegšanas nozarē tika atzīts ķīmiskās industrijas koncerna viens no administratīvajiem centriem Solvay Business Services Latvia un par efektīvāko ražošanas uzņēmumu pasludināts mājsaimniecības preču ražotājs Brabantia Latvija. Uzņēmumu apbalvošana notika «Biznesa efektivitātes foruma» ietvaros.

«Biznesa efektivitātes čempions» ir balva, kas izveidota, lai motivētu Latvijas uzņēmējus kļūt efektīvākiem - veidot savus procesus vienkāršākus un saprotamākus, un veicinātu dalīšanos pieredzē un panākumos ar citiem.

Konkursa dalībnieki tika izvērtēti pēc kritērijiem: lielākais LEAN ekspertu skaits uzņēmumā, aktīvākā dalība Biznesa Efektivitātes asociācijas un tās biedru organizētajos pieredzes apmaiņas pasākumos, kā arī pamatojoties uz Efektivitātes indeksa aptaujas rezultātiem.

Atzinības efektivitātes celšanā pakalpojumu sniegšanas nozarē saņēma automašīnu pakalpojumu serviss Scania Latvia SIA, tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma pakalpojumu sniedzējs Berendsen Tekstila Serviss AS. Ražošanas nozarē - metāla apstrādes uzņēmums Valpro SIA un elektronisko produktu un sistēmu izstrādes uzņēmums HansaMatrix Ventspils SIA.

Pēc krīzes gadiem turpinājis pieaugt strauji augošo uzņēmumu – gazeļu – skaits.

Iepriekšējos gados gazeļu skaits bija ievērojami sarucis, piemēram, 2009. gadā kopējais gazeļu kritērijiem atbilstošo uzņēmumu skaits bija 241, 2010. gadā – 285 uzņēmumi, savukārt 2011. gadā – tie jau ir 440 uzņēmumi. Tradicionāli visplašāk gazeļu sarakstā pārstāvēti Rīgas un Rīgas reģiona uzņēmumi (no 440 uzņēmumiem – 232). Tomēr šogad gazeļu topā liels ir arī Vidzemes reģionu pārstāvošo uzņēmumu skaits – 90 uzņēmumi. Pagājušā gada gazeļu sarakstā Kurzemes reģions ierindojas otrajā vietā, bet šogad tas ieņem trešo vietu. Savukārt ceturtajā vietā ar 41 pārstāvēto uzņēmumu ierindojas Latgales reģions, kas pērn bija pēdējā, piektajā vietā. Vismazāk šogad gazeļu topā iekļuvuši uzņēmumi no Zemgales reģiona. Jāatzīmē, ka Dienas Bizness sadarbībā ar ilggadējo sadarbības partneri Lursoft IT, publicē pirmos 250 strauji augošos uzņēmumus, bet vērtēta tiek visu strauji augošos uzņēmumu kopa.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(46).jpg

«Jau no bērna kājas esmu tajās lauku būšanās un darbos iekšā,» teic Gatis. Viņa vecākiem ir liela saimniecība, kurā strādājis, bet pērn nolēmis, ka jātaisa kaut kas savs. Vecākiem palika viņu saimniecība, Gatis izveidoja savu. Darbības joma līdzīga, tikai specializācija graudkopībā. Gatis uzskata, ka viņam izdevies atrast sev ļoti piemērotu darbības jomu. Kad ir ražas vai sējas laiks, tad jāstrādā krietni, bet pārējā laikā mierīgāk. Darbu sezonālais raksturs ļauj nezaudēt brīvības sajūtu.

Vakaros graudu laiks

Gatim ir Kandavas lauksaimniecības tehnikumā apgūta elektriķa mehāniķa profesija. Šogad viņš pabeidzis arī Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kļuvis par lauksaimniecības enerģētikas inženieri. Profesija ar laukiem saistīta, taču pilnīgi citā virzienā nekā uzsāktais bizness. Ikdienā Gatis strādā elektromontāžas firmā, tāmē objektus, vada to izbūvi. Nopelnītā alga paliek pašam dzīvošanai. Sāktais graudu audzēšanas bizness, kas vēl autiņos, prasa tikai ieguldījumus, peļņu tuvākajos gados nesolot. Viss par graudiem ieņemtais tiek ieguldīts uzņēmuma attīstībā, kredītu nomaksai. Lauku darbiem tiek atvēlēts laiks pēc darba laika - vakaros, brīvdienās. Pavasaros, rudeņos nākas izbrīvēt brīvdienas. Saimniekojot pašreizējā apjomā, tikai no graudiem izdzīvot nevar, uzskata Gatis.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.