Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Rīgas rajona tiesa šodien bijušo Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļko un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču atzina par vainīgiem vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas krimināllietām un piesprieda viņiem naudas sodus, savukārt Latvenergo ražošanas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu atzina par nevainīgu.

Tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam 37 000 eiro naudas sodu.

Tāpat tiesa šodien noteica, ka pret Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting ir vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 148 000 eiro apmērā. Savukārt tiesa nolēma nenoteikt prokurora pieteiktos procesuālos izdevumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.

Tiesa nolēma, ka prokuratūrai izvērtēšanai nododamas Jura Lāča sniegtās liecības kriminālprocesa laikā. Iepriekš tiesu debatēs prokurors Māris Leja bija norādījis, ka šis liecinieks ir mainījis savas liecības un ka tās ir nepieciešams izvērtēt.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto «Latvenergo» krimināllietu, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļķo, ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piemēroja reālus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.

Apgabaltiesa daļēji atcēla Rīgas rajona tiesas 2016.gada spriedumu un šajā daļā taisīja jaunu spriedumu. Cita starpā ar šodienas spriedumu Cvetkovs, kurš iepriekš tika attaisnots apsūdzībā par kukuļņemšanu, tagad atzīts par vainīgu.

Meļko apgabaltiesa piespriedusi pavadīt aiz restēm četrus gadus un sešus mēnešus, kā arī noteikusi viņam aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Cvetkovam, saskaņā ar šodienas spriedumu, cietumā būs jāpavada trīs gadi un seši mēneši, kā arī viņam būs aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās trīs gadus. Tāds pats sods kā Cvetkovam noteikts arī Livanovičam, kurš atzīts par vainīgu kukuļa došanā.

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Tiesa ir nolasījusi spriedumu vienā no lietām, kas izdalīta no lielās tā dēvētās Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietas; tomēr iespējams, ka spriedums tiks pārsūdzēts, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas rajona tiesa par vainīgiem atzina divus no trim apsūdzētajiem, proti, bijušo a/s Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļķo un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču, savukārt a/s Latvenergo ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs tika atzīts par nevainīgu. Jāatgādina, ka lieta tiesai tika nosūtīta 2013. gada vasarā, bet reāli to skatīt Rīgas rajona tiesa sāka tā paša gada oktobra beigās. Līdz ar to pirmajā instancē lietas izskatīšana ilga nedaudz vairāk kā divus gadus.

Prokurors Māris Leja lūdza kā sodu A. Meļko un G. Cvetkovam piespriest reālu brīvības atņemšanu. Proti, A. Meļko – piecu gadu un sešu mēnešu apmērā ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu, bet G. Cvetkovam – piecu gadu reālu cietumsodu, aizliedzot četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, bet A. Livanovičam tika prasīti pieci gadi cietumā. Tāpat prokurors lūdza tiesu piedzīt 480,6 tūkst. eiro solidāri no A. Meļko un G. Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret A. Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting 608 tūkst. eiro apmērā. Tomēr tiesa lēma savādāk. Nedz A. Meļko, nedz Livanovičam cietumsods netika piemērots, bet G. Cvetkovu tiesa lēma attaisnot. Abiem pirmajiem tiesa piemēroja naudas sodu – A. Meļko 48,1 tūkst. eiro apmērā, bet A. Livanovičam 37 tūkst. eiro apmērā. Tas bija iespējams, jo tiesa viņiem pārkvalificēja apsūdzību pēc citiem pantiem, līdz ar to A. Meļko tika sodīts par labuma pieņemšanu, bet A. Livanovičs – par ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu. Saīsinātajā spriedumā norādīts, ka pret viņa uzņēmumu Energy Consulting vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu jeb 148 tūkst. eiro apmērā. Pēc tiesas sēdes apsūdzētie un viņu aizstāvji bija ļoti mazrunīgi un no komentāriem atteicās. Tikai attaisnotā G. Cvetkova aizstāve Guna Kaminska uzsvēra, ka ir gandarīta par šādu tiesas lēmumu un tās ir «mazās advokātu laimītes». Vairāk spriedumu viņa gan atturējās vērtēt, jo sākotnēji esot ar to jāiepazīstas. Jāmin, ka pilnajam tiesas spriedumam jābūt ir 25. janvārī, bet pēc tiesas norādītā, spriedums lielā apjoma dēļ visticamāk būs gatavs vēlāk.

Šodien ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Aigaram Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Rīgas apgabaltiesa (RAT) Meļķo piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodus, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Spriedums tika pārsūdzēts, taču Augstākā tiesa (AT) šī gada aprīlī nolēma atcelt RAT spriedumu tikai daļā, ar kuru bija atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai SIA «Energy Consulting» piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Lieta atceltajā daļā tika nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Naudas «atmazgāšana» caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu un konsultāciju pakalpojumiem nav bijusi vienīgais veids, kā bijušie Latvenergo vadītāji Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko varētu būt apgrozījuši uzņēmuma iepirkumos saņemtos kukuļus, par ko viņus tur aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā liecina portāla pietiek.com šodien publiskotās telefonsarunas no Latvenergo lietas materiāliem, Miķelsons un Meļko četrus mēnešus pirms aizturēšanas nodibinājuši firmu Cell Finance, ar ko mēģinājuši vairot oficiāli nedeklarētus ienākumus, spekulējot vērtspapīru tirgū.

Tomēr riskantais bizness nav izdevies. Kā rāda Lursoft datubāzē pieejamais Cell Finance finanšu pārskats par 2010. gadu, firmas zaudējumi no valūtas pirkšanas un pārdošanas sasnieguši 344 374 latus.

SIA Cell Finance reģistrēta 2010. gada 5. martā, pāris dienas pēc tam, kad Latvenergo bija parakstījis daudzmiljonu līgumu par Rīgas TEC-2 rekonstrukciju – darījumu, pār kuru gulst bijušās uzņēmuma vadības mesta korupcijas ēna, informē portāls. Firmas vadībai izraudzījušies vērtspapīru darījumos, viņuprāt, kompetentu menedžeri Oļegu Kovaļovu (2011. gadā amatu firmā pametis), gan Miķelsons, gan Meļko SIA Cell Finance pamatkapitālā ieguldījuši pa 21 000 latu.

Ogļu stacijas investors saņems valsts garantēto maksājumu par pieejamo jaudu, ko segs elektroenerģijas patērētāji.

To paredz šodien valdībā izskatīšanai iesniegtie noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu. Tā kā valsts nekādu finansiālu atbalstu elektrostacijas būvniecībā ES brīvās konkurences noteikumu dēļ solīt nevar, tāpat arī elektroenerģijas obligāto iepirkumu, tad kā bonuss investoram paredzēts valsts noteiktais garantētais jaudas maksājums par katru pieejamo elektroenerģijas megavatu 10 gadu garumā, kas tiks iekļauts elektroenerģijas pārvades tarifā un ko segs visi elektroenerģijas lietotāji, Db paskaidroja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma. Šāds atbalsts par energoapgādes drošību ir pieļaujams arī no ES direktīvu viedokļa.

Otrdienas rītā ap pluksten 10 KNAB veicis kratīšanu Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko darba kabinetos, DB apstiprināja informēti avoti iekšlietu struktūrās.

To, ka viņa rīcībā ir šāda informācija, DB apstiprināja arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Konkrēts lēmums par abu amatpersonu iespējamo aizturēšanu pagaidām vēl nav pieņemts. Tas, vai abu Latvenergo vadītāju brīvība tiks ierobežota, varētu tikt izlemts šīs dienas laikā.

Ne K. Miķelsons, ne A. Meļko nav sazvanāmi. Arī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe uz zvaniem neatbild. Otrdienas rītā viņa nebija ieradusies uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi. KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis norādīja, ka J. Strīķei bijušas veicamas neatliekamas un steidzamas izmeklēšanas darbības, par kurām sīkāk viņš nezinot.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma ir piemērots arests bijušajam Latvenergo vadītājam Kārlim Miķelsonam un viņa vietniekam Aigaram Meļko piederošām uzņēmumu kapitāldaļām, DB uzzināja uzņēmumu reģistrā.

Arestētas arī Daugavpils uzņēmējam Mihailam Paladijam piederošas kapitāldaļas uzņēmumā SIA Būvenergoserviss.

DB jau rakstīja, ka diviem īpašumiem, ko no Latvenergo lietā apcietinātā bijušā kompānijas vadītāja Kārļa Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko meitas savulaik nopirka ar trešo šajā lietā apcietinātā Andreja Livanoviča tieši un netieši saistītas firmas, ir uzlikts arests, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija.

Arests ir uzlikts dzīvoklim Berģos, ko 2007. gada vasarā no A. Meļko meitas par 230 000 latiem nopirka A. Livanoviča vadītais uzņēmums SIA AGZ. Šo īpašumu A. Meļko meita iegādājās 2004. gadā, par to maksājot 45 000 latu, liecina informācija zemesgrāmatā. Tāpat arests uzlikts savulaik K. Miķelsonam kopā ar meitu piederošajam nekustamajam īpašumam Engurē. Par šī īpašuma iegādi K. Miķelsons 2002. gadā saskaņā ar informāciju viņa amatpersonas deklarācijā samaksāja nedaudz vairāk kā 21 000 latu.

Ir iemaksāta drošības nauda 25 tūkst. Ls apmērā bijušā a/s Latvenergo viceprezidenta Aigara Meļko atbrīvošanai, DB apstiprināja Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Viņš arī piebilda, ka tiesneša lēmumam par A.Meļko atbrīvošanu jau ir jābūt nogādātam Rīgas Centrālcietumā, tas nozīmē, ka aizdomās turamais no apcietinājuma tiks atbrīvots jau šodien.

Jāatgādina, ka tiesa 20.augustā pieņēma lēmumu, ka bijušais viceprezidents atbrīvojams no apcietinājuma pret 25 tūkst lielu drošības naudu. 23.augustā ir pieejams arī pilnais tiesas lēmums.

Jau ziņots, ka 17.augustā tiesa pārskatīja bijušajam uzņēmuma vadītājam Kārlim Miķelsonam piemēroto drošības līdzekli un nolēma atbrīvot viņu pret 50 tūkst. Ls drošības naudu, divas dienas vēlāk viņš atstāja Centrālcietumu. Savukārt 20.augustā cietumu atstāja arī lietā aizdomās turamais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bija noteikta 15 tūkst. Ls liela drošības nauda.

Bez AS Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona aizturētas vēl četras Latvenergo amatpersonas un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda, ka pret aizturētajām personām sākts kriminālprocess par iespējamām pretlikumīgām darbībām, kas saistītas ar tīšu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu lielā apmērā.

KNAB aizturējis piecas Latvenergo koncerna amatpersonas - prezidentu Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieks Andreju Stalažu, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Edgaru Vitkovski.

Saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam KNAB ir uzsācis kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocess ir uzsākts 14.jūnijā un tā ietvaros vakar, 15.jūnijā, ir aizturētas septiņas personas, DB pastāstīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Divas no aizturētajām personām esot privātpersonas.

Diviem īpašumiem, ko no Latvenergo lietā apcietinātā bijušā kompānijas vadītāja Kārļa Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko meitas savulaik nopirka ar trešo šajā lietā apcietinātā Andreja Livanoviča tieši un netieši saistītas firmas, ir uzlikts arests, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija. Par to šodien raksta Diena.

Kā ziņots, KNAB uzsākusi kriminālprocesu par Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006. gada līdz 2010. gada jūnijam. Lietā ir vairāki aizdomās turētie, no tiem trīs - K. Miķelsona, A. Meļko un privātpersona A. Livanovičs - ir apcietināti. Iespējamie noziegumi varētu būt saistīti ar vērienīgo Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju. KNAB ir aizdomas par labvēlīgiem lēmumiem publiskajos iepirkumos no valsts amatpersonu puses, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Iespējams, tas veikts darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

Latveijas energokompānijas Latvenergo lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) intensīvi strādā starptautiskā līmenī, un izmeklēšanas rezultāti Šveicē varētu veicināt attīstību Latvenergo amatpersonu lietā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja jaunais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, uzsverot ka šis ir piemērs tam, cik veiksmīgi KNAB sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs.

Streļčenoks norāda, ka patlaban no visām lietām, ko birojs izmeklē, trīs nozīmīgākās ir Latvenergo amatpersonu lieta, automašīnu ražotāja Daimler lieta, kā arī šogad uzsāktā oligarhu lieta.

Jaunais KNAB vadītājs skaidro, ka šādu apjomīgu lietu izmeklēšana prasa krietni ilgāku laiku, jo tajās iesaistīts liels skaits amatpersonu. Ierasti birojs atsevišķas lietu izmeklēšanu veic dažu mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Arodbiedrības Enerģija valde šodienas sēdē vienojusies par priekšlikumiem jauno Latvenergo valdes locekļu starptautiskā konkursa kritērijiem, taču šie priekšlikumi neparedz reālu iespēju piesaistīt ārvalstu speciālistu.

Kā biznesa portālu Nozare.lv informēja arodbiedrības Enerģija priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne, Enerģijas valde nolēmusi, ka potenciālajam Latvenergo valdes priekšsēdētājam jābūt inženiertehniskajai, ekonomiskajai vai biznesa vadības izglītībai maģistra līmenī, kā arī valsts valodas prasmei augstākajā līmenī un ļoti labām angļu un krievu valodas zināšanām.

Arodbiedrība arī izvirzījusi kritēriju, lai potenciālajam valdes priekšsēdētājam būtu piecu vai vairāk gadu pieredze vadošā amatā enerģētikas nozares uzņēmumā, kā arī lai būtu izpratne par Latvenergo darbību elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē.

Latvenergo valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko aizturēšana bija pārsteigums, ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Viņš atzina: energokompāniju var kritizēt par to, ka tarifi reizēm ir pārāk augsti, varbūt kā monopoluzņēmums Latvenergo nav bijis pārāk elastīgs, daudz kas kritizējams ir, tomēr šobrīd Latvenergo ir vadošais enerģētikas uzņēmums Baltijas valstīs, kas pierādījis to ilgstošā profesionālā darbā.

Uzņēmuma kapacitāti esot novērtējuši arī kaimiņi igauņi un lietuvieši. «Nevar noliegt menedžmenta augsto profesionalitāti daudzās jomās,» teica ekonomikas ministrs un atzina, ka ir ļoti šokēts par šādām aizdomām un pārsteigts.

A.Kampars atzina, ka cieš arī uzņēmuma reputācija. «Mēs šobrīd par šo reputāciju visi kopa ciešam un cietīsim vēl kādu laiku.»

Viņam arī neesot vairāk informācijas par Latvenergo amatpersonu aizturēšanas iemesliem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vien sniedzis informāciju par attiecīgajiem krimināllikuma pantiem. Kā vēstīts, KNAB pavēstījis, ka saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.līdz 2010.gadam ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

AS «Latvenergo» uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielās kaitējuma kompensācijas piedziņu tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā, šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apliecināja uzņēmuma pārstāve Sandra Sleja.

Uzņēmums uzskata, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma gadījumā šī summa tiktu piedzīta par labu «Latvenergo» no apsūdzētajiem. Uzņēmums uzskata, ka summa jāpiedzen solidāri.

«Summa piedzenama atkarībā no tā, kā tiesa lems par apsūdzēto vainas pakāpi, jo mēs nevaram pateikt, kurš ir vainīgs. Tāpat cietušais nav tiesīgs runāt par pierādījumiem un katras iesaistītās personas vainu. Mēs tikai varam piekrist vai nepiekrist apsūdzībai, bet uzņēmuma noslēgtajos līgumos saskaņā ar apsūdzību acīmredzot tika iekļauts sadārdzinājums,» tiesas procesa pārtraukumā atzina Sleja.

Šodien tiesā pārējie lietas dalībnieki uzdod jautājumus «Latvenergo» pārstāvei. Piemēram, apsūdzētais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs pie Slejas interesējās, vai atbildīgās uzņēmuma amatpersonas ar iepazinušās ar lietas materiāliem.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

2008.g. decembrī Latvijas elektroenerģijas realizācijas apjoms, salīdzinot ar 2007. gada decembri, ir sarucis par vairāk nekā 7 %, lai gan, vērtējot visu gadu kopumā, bijis vērojams 0.3% pieaugums.

To Db pastāstīja a/s Latvenergo valdes loceklis Aigars Meļko, uzsverot, ka uzņēmums priecājas arī par salīdzinoši nelielo realizācijas pieaugumu, lai gan uz iepriekšējo gadu fona, kad pieaugums sasniedza 6.5 un 7.5%, tas ir maz jūtams.

«Līdz ar to varam izdarīt prognozes, ka nākamajā un aiznākamajā gadā realizācijas apjoms visticamāk vēl kritīsies,» tā A.Meļko. Tas, savukārt, liek pārvērtēt iepriekš veiktās elektroenerģijas patēriņa prognozes, kas paredzēja 3 un pat 5% pieaugumu gadā un pieņemt attiecīgus lēmumus vai to korekcijas.

A. Meļko gan atzīmēja, ka šis fakts neatstāj būtisku iespaidu uz iecerētās jaunās elektrostacijas būvniecību Kurzemē, jo Latvijā jebkurā gadījumā ir elektroenerģijas deficīts un importējamās elektroenerģijas apjoms pārsniedz 30%.

TV3 raidījumam Nekā personīga esot zināms, ka izmeklētāji Latvenergo amatpersonas aizturējuši ar 145 tūkstošus lielu kukuļa naudu rokās.

«Līdz šim noslēpumainākajā un KNAB vēsturē sarežģītākajā lietā birojs ir pieķēries ietekmīgākajam valsts monopoluzņēmumam, kas vienmēr bijis gards kumoss politiķiem un tiem pietuvinātiem uzņēmējiem. Nu atklājies, ka savā labā paralēli valsts darbam strādājusi arī Latvenergo vadība.

Kriminālistikas eksperti skaidro, ka labākais veids kā slēpti maksāt kukuļus ir maksas konsultāciju sniegšana un nekustamo īpašumu darījumi. Tieši ar to nodarbojies Andreja Meļķo un Kārļa Miķelsona biznesa partneris uzņēmējs Andrejs Livanovičs, kurš arī atrodas cietumā,» norādīja raidījums.

Viņa mājā Mārupē esot reģistrētas vairākas firmas. Viena - Energy Consulting - sniedz konsultācijas enerģētikas nozarē strādājošiem uzņēmumiem. 2007.gads tai bijis neticami veiksmīgs. Peļņa - 2 miljoni latu. Par ko – nav zināms.

Patlaban Rīgas pilsētas centra rajona tiesa lemj par piemērojamo drošības līdzekli AS Latvenergo vadītāja vietniekam Aigaram Meļko. Advokāts Agris Bitāns norādīja, ka viņa klientam neesot pamata atzīt savu vainu, bet vairāk informācijas par lietas apstākļiem viņš neatklāj, norādot, ka to viņam neļauj likums. Advokāts piebilda, ka līdz ar to kāds varētu izdarīt nepareizus secinājumus.

Db.lv jau ziņoja, ka bez AS Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona aizturētas vēl četras Latvenergo amatpersonas un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda, ka pret aizturētajām personām sākts kriminālprocess par iespējamām pretlikumīgām darbībām, kas saistītas ar tīšu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu lielā apmērā.

KNAB aizturējis piecas Latvenergo koncerna amatpersonas - prezidentu Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieks Andreju Stalažu, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Edgaru Vitkovski.