Elektroenerģijas deficīta risināšanai iespējami dažādi ceļi, bet runa ir par šo variantu cenu un politiskajiem uzstādījumiem, vēsta Dienas bizness.
Nav noslēpums, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas šī gada 31. decembrī Latvija no visām reģiona valstīm paliks viskritiskākajā situācijā, jo, atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, mēs pagaidām nespējam sevi pilnībā nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu un jaudu.
Kādā stāvoklī ir pašreizējā Latvijas elektroenerģijas apgāde un kas reāli mainīsies pēc Ignalinas AES slēgšanas?
Latvija ir elektroenerģijas deficīta zeme, tāpēc mēs vienmēr esam elektrību pirkuši. Ilgu laiku veiksmīgi izmantojām situāciju, ka kaimiņos lielos apjomos bija pieejama salīdzinoši lēta elektroenerģija. Tas bija iespējams tādēļ, ka savulaik visa Padomju Savienības elektroapgāde tika izveidota kā vienota sistēma gan ģenerējošo jaudu, gan elektropārvades tīklu ziņā. Toreiz bija piedāvājums Ignalinas AES līdzīgu elektrostaciju uzbūvēt arī Latvijā, taču tas netika atbalstīts.
Bažas par dzīvi nākotnē rada Eiropas Savienības prasība slēgt Ignalinas AES , jo reģions rezultātā zaudēs 1300 megavatus (MW) elektriskās jaudas. Tas ir daudz. Arī Igaunijas elektrostacijas ir savu laiku nokalpojušas. 2016.gadā tur pieejamās jaudas, visticamāk, būs ierobežotas, tādēļ iespējams, ka mēs no Igaunijas vispār neko nevarēsim nopirkt, īpaši jau maksimālo slodžu periodā. Savukārt elektroenerģiju no Krievijas pēc Ignalinas AES slēgšanas droši vien vēlēsies pirkt arī Lietuva. Baltkrievija arī pērk no turienes. Tātad elektriskās jaudas deficīts varētu pieaugt un tā rezultātā nāksies ieviest zināmus ierobežojumus.
Tātad ir pavisam reāli, ka pēc šī gada 31. decembra Latvijai reāli varētu būt problēmas ar elektroenerģijas nodrošinājumu? Varbūt tiks ieviests pat elektroenerģijas patēriņa stundu režīms?
Mēs darām visu, lai tik tālu nenonāktu. Elektroenerģijas patēriņa režīms bija kādreiz padomju laikos, bet šodienas tirgus apstākļos neviens nav gatavs atteikties no elektroenerģijas vai ļaut, lai viņu kaut kā ierobežo. Es ceru, ka mēs nebūsim spiesti ierobežot elektroapgādi. Rūpniecības uzņēmumu Latvijā jau tikpat kā nav. Ir samazinājies arī elektroenerģijas realizācijas pieaugums. Visticamāk, ja ekonomiskā situācija neuzlabosies, nākamajā un aiznākamajā gadā elektroenerģijas realizācijas kritums turpināsies. Latvijai līdz 2015. gadam pašnodrošinājumam pietrūks 500- 700 MW jaudas, vai vairāk nekā 40%.
Pilnu intervijas ar Aigaru Meļko tekstu par to, vai ar iecerēto 400 MW elektrostaciju Kurzemē pietiks, vai pēc Ignalinas AES slēgšanas elektrības cena neizbēgami pieaugs, kā pēc A. Meļko domām vērtējamas citas alternatīvas kā biomasa un vējš un ko par situāciju pēc Ignalinas slēgšanas un alternatīvām saka citi eksperti, lasiet šodienas, 12. februāra laikrakstā Dienas bizness.