Katru gadu, līdz ar savvaļas putnu migrāciju, pasauli pāršalc putnu gripas epidēmija. Šis gads sācies ar negaidītiem ziņojumiem no Polijas, kur slimības skartas ir vairākas mājputnu novietnes, gan piemājas, gan komerciālās, un kopumā iznīcināti vairāk nekā 130 tūkstoši mājputnu.

Papildus tam pagājušajā nedēļā putnu gripa Polijā konstatēta arī vienam savvaļas putnam, bet nedēļas nogalē apstiprināts, ka putnu gripa konstatēta kādā piemājas saimniecībā Slovākijā, kurā turētas vien 22 vistas. Šīs nedēļas sākumā ir parādījušies satraucoši paziņojumi par gripas uzliesmojumiem arī Ungārijā.

Putnu gripa ir ļoti lipīga vīrusu slimība, kas ietekmē gan produktīvos mājputnus, gan mājputnus, kas tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, gan savvaļas putnus. Reizēm putnu gripa skar arī zīdītājus, tostarp cilvēkus, kur rezultāts var būt letāls. Pasaules Veselības organizācija gan norāda, ka cilvēku inficēšanās iespēja ar augsti patogēno putnu gripas vīrusa celmu H5N8 ir zema.

Polija netic farmācijas korporācijām un nolēmusi arī turpmāk atteikties no tā saucamās cūku gripas vakcīnu iegādes. AFP raksta, ka šāds solis ir visai riskants, ņemot vērā to, ka epidēmija turpina izplesties.

Pretējās domās ir Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) un Polijas veselības aizsardzības ministre Eva Kopača (Ewa Kopacz), kuru iniciatīvas dēļ, Polija ir vienīgā valsts, kas nav iegādājusies cūku gripas vakcīnu. Neskatoties uz 145 no cūku gripas vīrusa mirušajiem Polijas iedzīvotājiem, vairums atbalsta valdības lēmumu.

Atgādinām, ka E. Kopača jau pagājušā gada nogalē paziņoja, ka katru gadu pasaulē ar sezonālo gripu saslimst 1 miljards cilvēku, no kuriem aptuveni 1 miljons mirst. «Kāpēc neviens neizsludināja pandēmiju pagājušogad, aizpagājušogad un citus gadus? Turklāt cūku gripa norit vieglāk nekā sezonālā gripa, kurai nereti ir ļoti smagas komplikācijas,» uzsver E. Kopača.

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Jau otro mēnesi Latvijas mājputni savu darbalaiku spiesti pavadīt tumsā un nebrīvē. Ierobežojumi mājputnu turēšanas noteikumos ieviesti, ņemot vērā kaimiņvalstīs strauji izplatījušos saslimstību ar putnu gripu. Slimība kļuvusi par iemeslu stingru biodrošības pasākumu ieviešanai Latvijā. Roku mazgāšana, apavu dezinficēšana, maiņas apģērbs un apavi, bet, galvenais, jebkādas saskares ar savvaļas putniem izslēgšana – tie ir tikai daži no būtiskākajiem biodrošības pasākumiem. Aizliegta arī jelkāda mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecība, kā arī tirgi, izstādes un skates ar mājputnu piedalīšanos. Taču svarīgākais – mājputni jātur iekštelpās un tie nedrīkst nonākt saskarē ar savvaļas putniem.

Mazie un vidējie uzņēmēji jau cēluši trauksmi par šiem ierobežojumiem, kas samazinājuši putnu dējību. Putniem ir grūtsirdība, tie paskatās pa logu, kur spīd saule, uzkāpj laktā, un viss; vistas neinteresējas ne par gaiļiem, ne cāļiem; neiešu putnus mocīt, tos visu pavasari turot iekšā, – šādi un līdzīgi komentāri atskan no zemnieku puses. Turklāt putniem nepieciešami gan zaļumi, gan citi vitamīni un minerālvielas. Lai spētu nodrošināt tos ar visu nepieciešamo, saimniekiem jāvelta dubultlielas pūles un, protams, ne mazums resursu. Te nu aktualizējies jautājums par iespēju tikt pie finansiālas palīdzības. Lai arī putnu gripa ir ne mazāk bīstama kā Āfrikas cūku mēris, biodrošības pasākumu īstenošanai pieejamais atbalsts ir krietni vien mazāks nekā cūkkopjiem. Salīdzinājumam – ja Āfrikas cūku mēra apkarošanai, tostarp biodrošībai, no 2010. gada līdz 2017. gadam piešķirti 17,22 miljoni eiro, tad institūtam BIOR putnu gripas sakarā šogad piešķirti vien 5400,16 eiro. Te der atgādināt, ka bīstamā cūku slimība jau krietnu laiku plosās Latvijā, bet putnu gripa, par laimi, nav konstatēta. Turklāt daļa putnkopju atzinuši, ka startēšana uz atbalstu biodrošībai ir birokrātijas klapatu pilna, tāpēc pat nepieteiksies uz šādu iespēju, iztiekot paši ar savu naudu. Daļa saimnieku tomēr nolēmuši laist vistas laukā par spīti aizliegumiem. Par to arī liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontroles un novērojumi. Proti, aizlieguma laikā līdz šim veikta 491 pārbaude, un 61 gadījumā konstatēti pārkāpumi un neatbilstības. Pēc atkārtotām pārbaudēm gan pārkāpumi vairs nav konstatēti. Pagaidām PVD nav apkopojis informāciju, vai pārkāpējiem piemērots kāds sods un cik daudz šādu gadījumu bijis, – tas kļūs zināms pēc aizlieguma beigām 1. jūnijā. Taču PVD pārstāvji norāda – mērķis nav sodīt, bet izteikt brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Taču skaidrs arī, ka nav iespējams konstatēt visus pārkāpējus, jo saimniece ar pāris vistām, iespējams, par šādiem aizliegumiem pat nav dzirdējusi. Katrā ziņā līdz 1. jūnijam putniem vēl jāpaciešas kūts tumsā, un tad tie varēs tikt brīvībā un dēt uz nebēdu. Jācer, ka grūtsirdība nebūs putnus nomocījusi un tie turpinās attaisnot saimnieku cerības uz pilniem olu groziem. Un jācer, ka līdz šim brīdim nekāda vistu dumpja kā populārajā filmā ar šādu pašu nosaukumu tomēr nebūs.

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.

Vācija varasiestādes izlēmušas sadedzināt neizlietotos cūku gripas vakcīnas krājumus. Kopumā sadedzināts tiks 16 miljoni devu 250 miljonu eiro vērtībā.

Pandemrix vakcīnu aizvadītajā gadā iegādājās Vācijas varasiestādes, lai nodrošinātu to, ka epidēmijas laikā vakcīnas pietiktu divām trešdaļām valsts iedzīvotāju.

Vēlāk izrādījās, ka cūku gripa bija «vājāka» nekā tika prognozēs un vīrusa plosīšanās laikā Vācijā dzīvību zaudēja kopskaitā 252 cilvēki. Epidēmijas laikā vakcīnu esot izmantojuši tikai aptuveni 7% Vācijas iedzīvotāju, vēsta The Local.

Cūku gripas epidēmijai beidzoties, Vācijā palika ievērojami vakcīnas krājumi, kurus valsts centās pārdot citām valstīm, bet šie centieni izrādījās nesekmīgi. Vēlāk tika izlemts par vakcīnas iznīcināšanu, un otrdien vakcīna tika nogādāta sadedzināšanai Magdeburgā, Saksijā-Anhaltē.

«Mūsu valstī no pandēmiskās jeb cūku gripas ir miruši 34 cilvēki vecumā no 23 līdz 60 gadiem, viņu vidū – divas grūtnieces. Ja salīdzina ar pasaules rādītājiem, šo mirstību rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, mēs ieņemam otro vietu pasaulē aiz Argentīnas un pirmo vietu Eiropā,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze stāstījis Latvijas Infektoloģijas centra direktora pienākumu izpildītājs profesors Jāzeps Keišs.

«Visi mirušie bija sociāli aktīvi cilvēki, viņu vidū nebija bezdarbnieku, tātad viņiem bija līdzekļi vizītei pie ārsta. Lielākajai daļai mirušo nebija hronisku saslimšanu, tātad viņi pirms tam bija veseli. Tikai nelielai daļai bija cukura diabēts, aptaukošanās, sirds un asinsvadu saslimšanas, plaušu slimības… Gandrīz visi slimnieki, kas nomira, nebija vērsušies pie ģimenes ārsta. Un, ja arī bija, lielākā daļa nebija saņēmuši pretvīrusu terapiju,» skaidrojis J. Keišs.

Uz laikraksta jautājumu: «Tātad šī gripa tomēr nav izdomāta?» viņš atbildējis: «Ja es mirušo slimnieku tuviniekiem sāktu stāstīt, ka tā ir izdomāta, lai farmācijas firmas varētu nopelnīt, ražojot jaunas vakcīnas, tad es nezinu, ko viņi par mani domātu. Mana meita mēdz pārmest – ko tu, tēti, tur stāsti par tām pretvīrusu zālēm, palasi, kas rakstīts avīzēs, – tās nevajag pirkt. Tas ir tas pats, ja cilvēkam, kurš slīkst, ir iespēja padot glābšanas riņķi un laivu, bet tas netiek darīts. Sak, ja izķepurosies, tā būs tava laime, bet laivu un glābšanas riņķi es tev nemetīšu.»

Ķīnas varasiestādes likvidējušas noziedzīgu grupējumu, kurš nopelnījis vairāk nekā pusotru miljonu ASV dolāru, kā jēra gaļu pārdodot žurku un citu nelielu zīdītāju gaļu. Pēdējo mēnešu laikā tas ir kārtējais skaļais gadījums, kas saistīts ar pārtikas drošības neievērošanu Ķīnā.

Kopš janvāra beigām Ķīnas varasiestādes arestējušas 904 personas saistībā ar viltotas gaļas tirdzniecību, atsaucoties uz valsts Sabiedriskās drošības ministriju, vēsta Reuters. Ministrija arī norādījusi, ka, neskatoties uz valsts varasiestāžu aktīvo darbību, «pārtikas drošības pārkāpumi joprojām ir plaši sastopami».

Grupējums strādājis Šanhajas un Džiangsu provincēs un nodarbojies ar žurku, lapsu un ūdeļu gaļas tirdzniecību, apgalvojot ka tā ir jēra gaļa. Nelielo zīdītāju gaļai tikušas pievienotas speciālas garšvielas, lai mainītu tās garšu. Tāpat grupējums gaļā injicējis ūdeni, lai to padarītu apjomīgāku, kā arī pārdevis nobeigušos cūku un vistu gaļu.

Cilvēka faktors – tādu iemeslu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumam Krimuldas novadā min vairāki uzņēmēji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bīstamā cūku slimība atklāta pagājušās nedēļas nogalē Krimuldas pagasta saimniecībā Rukas, kur atradās 5023 dzīvnieku ganāmpulks. Šī ir lielākā saimniecība, kuru līdz šim skāris ĀCM. Pagaidām nav zināmi slimības izplatības iemesli. Sarunā ar Dienas Biznesu saimniecības apsaimniekotāja SIA Ancers valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns neslēpa šoku par notikušo, sakot, ka tas ir 20 gadu darbs šajā jomā. «Tie ir miljonos mērāmi zaudējumi – dzīvnieku svars ir izmērāms, bet lielākais ir selekcijas darbs, kas deva iespēju atražot pēcnācējus. Ģenētiskā materiāla nav un nebūs vairs,» teica R.Kalvāns.

Lielākie gaļas nozares uzņēmumi saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – gan cenu kāpumu, gan tendenču maiņu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušajā gadā trīs uzņēmumi gaļas nozarē saskārās ar maksātnespējas procesu – Grāvendāle, Ardeks, Talsu Gaļa plus. Pieļauju, kā arī šogad vairāki uzņēmumi var saskarties ar finansiālām grūtībām, ko varētu izraisīt izejvielu cenu un ražošanas izmaksu pieaugums – cūkgaļai, vistas gaļai, piena produktiem, kā arī gāzei, naftai, elektrībai, kas tiek izmantota, lai saražotu produkciju. Februārī cūkgaļas cena ir rekordaugsta un tā ir sasniegusi jau pagājušās vasaras līmeni.

Šovasar cūkgaļas cena varētu kāpt par 24%,» prognozē gaļas pārstrādes uzņēmuma a/s HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Šīs cenas izmaiņas ietekmē divi faktori: pirmkārt, Ķīna, kas ir lielākais cūkgaļas noieta tirgus pasaulē, iekšējā gaļas tirgus piedāvājuma deficīta dēļ iepērk cūkgaļu lielos apjomos no Eiropas (gandrīz divas reizes vairāk kā 2015.gadā); otrkārt, Eiropā, piemēram, Dānija, Nīderlande, Beļģija, Vācija, ir krietni samazinājies cūku skaits.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Latvijas Ārstu biedrība lūdz ekonomikas ministram Artim Kamparam turpmāk atturēties no virspusēja viedokļa paušanas par veselību, jo tas rada iespaidu, ka viņš vēlas novērts sabiedrības uzmanību no Latvenergo skandāla.

Šādu vēlmi biedrība rakstiski izteikusi arī ministru prezidentam. Biedrība ir nemierā ar A. Kampara izteikumiem portālā Tvnet, kur ministrs paudis vairākas tēzes par veselības aprūpi un personisko pieredzi.

«Es pats esmu vairakkārt gājis ar tādu vieglu vainu. Teiksim, man uzraksta piecas receptes, bet es tās izmetu miskastē, jo zinu, ka, visticamāk, no tā nebūs labuma nevienam,» norādīja A. Kampars.

«Tā ir strukturāla problēma, ar kuru saskaras visā pasaulē vienmēr. Farmācijas bizness ir ļoti liels un spēcīgs. Visā pasaulē tas spēj lobēt. Daudz ko esam dzirdējuši, piemēram, pat cūku gripa esot izdomāta kā PR [sabiedrisko attiecību] pasākums. Tomēr Latvijā mēs līdz šim neesam spējuši atrisināt šo problēmu,» turpinot stāstījis ministrs.

Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās ietekmējusi vairāku pārtikas produktu cenu. Viens no šādiem produktiem ir arī ķiploki.

Proti, Ķīna ir atbildīga aptuveni par 80% no pasaules ķiploku eksporta. Piemēram, arī Latvijas lielveikalos gluži vai ierasta bilde ir tā, ka tur nopērkamo ķiploku izcelsme bijusi tieši šī Tālo Austrumu lielvalsts.

Ķīnas ķiplokus mūsdienās importē gandrīz visi, un koronavīrusa izplatīšanās raisījuši bažas, ka kādā brīdī tiks negatīvi ietekmēta to piegāde. Proti, mēģinot ierobežot vīrusa izplatību, Ķīnā traucēta transporta plūsma. Tāpat lauksaimnieki, ķiploku pārstrādātāji un loģistikas kompānijas saskaras ar nepietiekama darbaspēka problēmām.

Tiek ziņots, ka līdz ar ēšanas paradumu globalizāciju pasaulē ķiploku popularitāte jau tā pēdējos gados augusi. Pastāv pieņēmums, ka ķiploku ēšana palīdz veselībai (pasaulē pieaugot iedzīvotāju masai, kas grib ēst veselīgāk un ir turīgāka, rodas papildu pieprasījums arī pēc zivīm, riekstiem un veselīgākām eļļām). Turklāt daži ziņu virsraksti liecina, ka nu ķīnieši ķiplokus (kuru piegāde nu ir traucēta) ēd sevišķi cītīgi!