Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās ietekmējusi vairāku pārtikas produktu cenu. Viens no šādiem produktiem ir arī ķiploki.
Proti, Ķīna ir atbildīga aptuveni par 80% no pasaules ķiploku eksporta. Piemēram, arī Latvijas lielveikalos gluži vai ierasta bilde ir tā, ka tur nopērkamo ķiploku izcelsme bijusi tieši šī Tālo Austrumu lielvalsts.
Ķīnas ķiplokus mūsdienās importē gandrīz visi, un koronavīrusa izplatīšanās raisījuši bažas, ka kādā brīdī tiks negatīvi ietekmēta to piegāde. Proti, mēģinot ierobežot vīrusa izplatību, Ķīnā traucēta transporta plūsma. Tāpat lauksaimnieki, ķiploku pārstrādātāji un loģistikas kompānijas saskaras ar nepietiekama darbaspēka problēmām.
Tiek ziņots, ka līdz ar ēšanas paradumu globalizāciju pasaulē ķiploku popularitāte jau tā pēdējos gados augusi. Pastāv pieņēmums, ka ķiploku ēšana palīdz veselībai (pasaulē pieaugot iedzīvotāju masai, kas grib ēst veselīgāk un ir turīgāka, rodas papildu pieprasījums arī pēc zivīm, riekstiem un veselīgākām eļļām). Turklāt daži ziņu virsraksti liecina, ka nu ķīnieši ķiplokus (kuru piegāde nu ir traucēta) ēd sevišķi cītīgi!
Tas ir saprotams, jo galu galā šādam patēriņam tiek piedēvēta spēja iznīcināt nevēlamos mikroorganismus un cerība ir, ka arī koronavīrusu (tas gan nav pierādīts). Var vilkt paralēles ar Latviju, kad bieži vien intensīva ķiploku patērēšana tiek saistīta ar gluži vai labākajām zālēm pret to pašu vairāk vai mazāk tradicionālo gripu (un ne tikai).
Pieejamie dati par 2018. gadu liecina, ka tad Ķīnas ķiploku raža tad bijusi gandrīz 50 miljardu mārciņu apmērā (aptuveni 22,7 miljardi kg). Lielāko daļu no tiem patērē un dažādos veidos pārstrādā pati Ķīna.
"Ķīnas ķiplokiem nu ir grūti tikt klāt, un tie ir ļoti dārgi. Zinu, ka pašā Ķīnā ķiploku vairumtirdzniecības cena februāra pirmajās divās nedēļas palēkusies par 13%, ja salīdzinot ar janvāra vidējo cenu," The Wall Street Journal klāsta Kalifornijas uzņēmuma Gilroy pārstāvji, kas piebilst, ka nu sev papildu ķiploku piegādes mēģina nodrošināt no Argentīnas, Meksikas un Spānijas.
Piemēram, uz ASV Kaliforniju importēts 30 mārciņu smags ķiploku maiss nu tiek tirgots par 85 līdz 87 ASV dolāriem, kas ir par 60% vairāk nekā šā gada sākumā, ziņo WSJ (ASV aptuveni 70% sev vajadzīgo ķiploku importē no Ķīnas).
Pieejamā informācija liecina, ka ķiploku raža Ķīnā gadā tiek novākta vienu reizi. Pēc tam izejvielas krājumi tiekot palēnām pārdoti, un viss šis process izpelnoties lielu vietējo valsts spekulantu uzmanību. Tie uzpērk ķiplokus un uzglabā speciālās noliktavās. Savus krājumus tie sāk izpārdot tad, kad ķiploku piedāvājums ir mazinājies, un tie var veikt darījums ar krietni izdevīgākām cenām.
Periodiski ķiploku cenu kāpumi pēdējo gadu laikā nekāds jaunums vairs nav. 2009. gadā ķiploku cena strauji palielinājās, kad Āziju skāra tā saucamā cūku gripa. Arī 2010. gadā ķiploku cena strauji pieauga, jo spekulanti lika likmi uz to, ka pēc šīs pārtikas izejvielas augs pieprasījums līdz ar tā izslavēto spēju atvairīt dažādas kaites. Arī 2016. gada beigās tika ziņots, ka ķiploku 12 mēnešu laikā gandrīz dubultojusies.
Jāteic, ka vīrusa briesmas vairāku pārtikas izejvielu vērtībai likušas arī samazināties. Piemēram, zemāk ceļojusi sojas pupiņu cena, jo notiekošais liek domāt par mazāku Ķīnas to patēriņu. Tāpat lētāka kļuvusi kokvilna.