Lai skaidrotu faktorus, kuri ietekmē skolēnu interesi un izvēli savu nākotnes profesiju saistīt ar informācijas tehnoloģijām (IT) un citām eksaktajām zinātnēm, šodien tika prezentēti Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) veiktā pētījuma Jaunieši IT rezultāti. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT, kam par iemeslu tiek minēti pastāvošie aizpriedumi par nozari, nepieteikama informācija par karjeras iespējām IT un iedrošinājuma trūkums karjeras izvēlē no līdzcilvēkiem, u.c.

Pētījumā Jaunieši IT piedalījās 1528 astoto klašu skolēni (773 meitenes un 755 zēni) no 45 Rīgas skolām. Skolēnu viedokļi ar digitālas aptaujas palīdzību tika ievākti 2016. gada maijā sadarbībā ar Edurio.

No aptaujātajiem skolēniem tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT (pirmā karjeras izvēle). Meitenes kā savu nākotnes profesiju vairāk izvēlas praktiskas un radošās profesijas, piemēram, viņas vēlas kļūt par ārstēm, dizainerēm un māksliniecēm, kamēr zēni nākotnē vēlas kļūt par programmētājiem, sportistiem un pavāriem. Informācijas tehnoloģiju nozarē kopumā vēlētos strādāt 8% jeb 112 meitenes un 14,9% jeb 205 zēni. Ar citām eksakto zinātņu profesijām nākotnē vēlētos nodarboties 13,2% meiteņu un 14,6 % zēnu.

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

Organizācijas Riga TechGirls mērķis ir meiteņu izglītošana, iedvesmošana un palīdzība kontaktu veidošanā, iestājoties par līdzsvarotāku nākotni ar abu dzimumu pārstāvniecību tehnoloģiju biznesā

Riga TechGirls iniciatores ir Froont līdzdibinātāja Anna Andersone un infogr.am līdzdibinātāja Alise Semjonova – viņas bija vienas no pirmajām sievietēm, kuras pirms četriem gadiem sāka darboties tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas pēdējos gados strauji attīstījušies. «Ir vispārzināms fakts, ka tehnoloģiju biznesā sieviešu ir daudz mazāk nekā vīriešu. Mēs gribam to līdzsvarot, jo pieredze rāda, ka ir labāki rezultāti, strādājot kopā. Mēs negribam runāt par to, ka sievietes ir ar kaut ko labākas,» saka A. Andersone. A. Semjonova norāda, ka tehnoloģijas ir nākotne un daudzi amati, kas tagad ir, ar laiku izzudīs. «Vai mēs to gribam vai nē, bet viss virzās tehnoloģiju virzienā. Šobrīd sievietes uz tehnoloģijām īpaši neskatās, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai parādītu, ka sievietēm ir iespēja iesaistīties šajā jomā. Ir svarīgi par to runāt, lai radītu iespējas sievietēm iesaistīties. Tehnoloģijas ir neizbēgama mūsu visu nākotne. Kāpēc gan lai tajā būtu pārstāvēts tikai viens dzimums?» tā viņa. Uzņēmēja arī piebilst, ka tāpat viņas paaudze skolā mācījās lasīt un rēķināt, drīzumā bērni mācīsies programmēt un tā vienkārši ir vēl viena valoda, kurā cilvēki izsakās.

67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pievieno savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos, savukārt 33% ir pret šādām ārpusdarba aktivitātēm, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs pievienojat savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos?» 40% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka to dara, jo ir labas attiecības ar kolēģiem. 19% aptaujāto pievieno kolēģus savam virtuālajam draugu lokam, jo neiebilst, ka darbabiedri redz viņu aktivitātes internetā, savukārt 8% aptaujas dalībnieku šo skaidro ar faktu, ka ar kolēģiem laiku pavada arī ārpus darba.

No tiem, kuri neatbalsta kolēģu pievienošanu savam draugu lokam sociālajos tīklos, 21% kā iemeslu minējuši faktu, ka nodala privāto dzīvi no darba dzīves. Savukārt 12% respondentu nedraudzējas ar kolēģiem sociālos tīklos, jo nevēlas, lai tie par viņiem zinātu vairāk nekā nepieciešams.

Vispirms ir sajūtas, un tikai tad seko bizness, tā savu kafejnīcu Mākonis raksturo Lauris Grass .

Savas gaitas Vecrīgā uzņēmums pirms pusotra gada sāka kā dizaina studija un stilīga, neliela kafijotava – ar kafiju, kūkām un pāris apmeklētājiem dienā. «Sākām rudens pusē, diezgan dramatiskā situācijā – neviens nezina, kas tas par kambarīti, neuzdrīkstas ienākt, apkārt nav daudz iestāžu. Taču pirmais stress jau ir pāri,» stāstu sāk Lauris.

Gadus divus pirms tam Lauris nolēma, ka savas mammas, dizaineres un tobrīd Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas Anitas Grases sasniegto vides iekārtošanas zinībās vajadzētu «vērtīgi materializēt». Tā dzima Inteliģences meistarklases lekciju cikls par arhitektūru, mākslu un kultūru, – interjerdizaina birojam pats pieliekot klāt arī dzīves stila kafejnīcu. Lauris pats mākslu un dizainu nekur studējis nav, bet izpratni par kvalitatīvu un labu dizainu, iespējams, ir mantojis no saviem senčiem – LMA profesora vitrāžista, grafiķa un gleznotāja Teņa Grasa, mākslas vēsturnieka un uzņēmēja Klāva Grasa un interjera dizaineres Anitas Grases. Māksla un dizains Laurim ir tuvi, un sevi viņš apzinās drīzāk kā impresāriju – «talanta radīt mākslu pašam nav, bet novērtēju gatavus darbus, spēju tos saprast un pasniegt. Tas ir vajadzīgs, jo mākslinieki paši to bieži nespēj – taisa smukas lietas, bet vajag menedžera pakalpojumus.»

Web studijas Liepājā turpina savu triumfa gājienu, un piesaista arvien jaunas meitenes, kuras gatavas strādāt kameru priekšā, vēsta portāls irliepaja.lv.

Šīs meitenes esot gan studentes, gan mazu bērnu mammas.

Web studija varot būt gan speciāla telpa ar vairākām istabām, kur katra meitene strādā savā nelielā istabiņā pie web kameras, čatojot jeb runājoties ar klientiem visā pasaulē, gan arī individuālās web studijas, kādas var iekārtot pat mājas apstākļos.

Liepājā web studiju bums sācies aptuveni pirms trim gadiem. Cik šādu studiju pilsētā šobrīd ir, esot grūti pateikt, taču droši varot apgalvot, ka tādas ir katrā mikrorajonā un pat pašā pilsētas centrā.

Tiesa meiteņu klienti nav vietējie – Latvijas interneta lietotājiem piekļuve šiem specifiskajiem web čatiem liegta. Taču meitenes atzīst, ka ne vienmēr ir pasargātas no hakeru uzbrukumiem, kuri ielaužas privātajos čatos, nozog kompromitējošākos meiteņu attēlus, un pēc tam viņas šantažē, piedraudot tās publiskot.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā Meitenes IKT nozarē diena (International Girls in ICT Day). Uzzini, kā jūtas sievietes šajā nozarē.

Teksts lasāms šeit vai raksta galerijā!

«Situācija uzlabojas ar katru gadu. Ja paskatāmies uz situāciju pirms pieciem gadiem un šodien, tad tā ir kā diena pret nakti. Ne Latvijā, ne ārzemēs cilvēkiem vairs nav pārsteiguma, ja pasaki, ka esi labi pazīstama ar IT industriju – agrāk par to iepleta acis, bet tagad uzdod papildjautājumus par pieredzi,» saka Egija Gailuma, Poker Art līdzdibinātāja.

Arī Learn IT līdzdibinātāja Elīna Ingelande uzskata, ka šobrīd Latvijā ir laba augsne tam, lai IT jomai pievienotos aizvien vairāk sieviešu. Pēdējos gados gan IT uzņēmumi, gan meiteņu komūnas aktīvi popularizē šo kā sievietēm interesantu un piemērotu jomu, kā arī cenšas lauzt sabiedrībā un pašās meitenēs esošos stereotipus un bailes.

2015./2016. mācību gadā vispārizglītojošajās skolās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēs mācījās 325,6 tūkst. izglītojamo, no tiem 167,6 tūkstoši jeb 51,5 % bija meitenes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pamatskolas klasēs puišu un meiteņu proporcija ir aptuveni vienāda, bet vidusskolas klasēs nedaudz vairāk ir meiteņu – 53,3 %, kamēr profesionālo izglītību vairāk izvēlas puiši – 56,4 %. No 2015./2016. mācību gadā arodskolās uzņemtajām meitenēm 40,2 % izvēlējās apgūt ar pakalpojumiem saistītās profesijas, bet 56,1 % puišu – inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

Augstskolās un koledžās 2015./2016. mācību gadā studēja 84,3 tūkst. studentu, no tiem 49,8 tūkst. jeb 59,1 % bija jaunietes. Vairums (36,6 %) studentu apguva sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, tomēr šis īpatsvars ir krities, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, kad minētās zinātnes studēja 39,1 % jauniešu.

Rotaļlietu ražotāja Mattel radītajai rotaļlietu ikonai – lellei Bārbijai – šodien ir 50 gadu jubileja. Pirmā lelle Bārbija parādījās 1959. gada 9. martā Ņujorkā. Tās cena toreiz bija 3 ASV dolāri, raksta aģentūra Reuters.

Kopš tā laika Bārbija ir iejutusies dažādās lomās – gan kā astronauts, gan akvalangiste, gan mediķe, gan prezidenta amata kandidāte.

Šobrīd lelles popularitāte ir ievērojami kritusies, salīdzinot ar Bārbijas ziedu laikiem. "Ir pilnīgi skaidrs, ka meiteņu, kuras spēlējas ar lellēm, gaume ir mainījusies," norāda Džerijs Openhaimers (Jerry Oppenheimer), kurš ir sarakstījis grāmatu par rotaļlietu ražotāju Mattel, kuras nosaukums ir Toy Monster (Rotaļlietu monstrs).

21. gadsimtā meitenes jau spēlējas pašas ar saviem klēpjdatoriem un mobilajiem telefoniem. Taču lelles būs daļa no meiteņu dzīves, un Bārbija šajā ziņā turpinās aizņemt savu daļu, taču mazāk nekā iepriekš, norāda Dž. Openhaimeirs.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Maijā sāksies Latvijas bērnu apģērbu zīmola Aristocrat Kids sadarbība ar slaveno Londonas universālveikalu Harrods, biznesa portālam db.lv pastāstīja zīmola radītāja Dace Zvirbule.

Sarunas par sadarbību sākušās pirms aptuveni pusgada, bet oktobra tikšanās laikā tapusi ideja par speciāli Harrods izstrādātu kolekciju. Trīs mēnešus Latvijas meiteņu apģērba zīmolam universālveikalā būs piešķirts pop-up stends, lai ar to iepazīstinātu apmeklētājus.

Harrods jau veicis arī zīmola nākamās kolekcijas pasūtījumu.

Aristocrat Kids apģērbi tiek ražoti Latvijā - zīmolam ir sava darbnīca, un katru vienību darina viens darbinieks, kurš pēc tam to paraksta. Zīmola piedāvājumā ietilpst meiteņu apģērbi no 0 līdz 12 gadiem.

Komunikācija ar Harrods D. Zvirbulei risinājusies jau ilgāku laiku. Tā iesākusies ar viņas iepriekšējo zīmolu, taču tobrīd nav īstenojusies. Tagad sakritušas abu pušu mērķauditorijas un iespējas. Turklāt kāds no Harrods vadības personīgi iegādājies un novērtējis Aristocrat Kids apģērbu.

Jaunieši, kas agrīni pametuši mācības, mazāk iesaistās sabiedriskajās un kultūras aktivitātēs, vairāk saskaras ar fiziskās un psiholoģiskās veselības problēmām, kā arī ir pakļauti augstam bezdarba riskam. Latvijā 2013. gadā šādu jauniešu, kas ir ieguvuši pamatizglītību un nav turpinājuši izglītoties vai apgūt profesiju, bija 9,8%, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.

Kopumā Eiropas valstīs, kā teikts ziņojumā, gandrīz divreiz vairāk zēnu nekā meiteņu neturpina mācības izglītības iestādēs, saņemot tikai zemas pakāpes izglītības apliecinājumus vai nesaņemot vispār nekādus izglītību apliecinošus dokumentus. Latvijā 18-24 gadus veco jauniešu vidū 13,6% zēnu un 5,8% meiteņu ir ieguvuši tikai pamatizglītību.

Neturpināt vai pārtraukt mācības bieži vien ir indivīda personisks lēmums. Ziņojums identificē kopīgus faktorus, kuri sekmē lēmumu neturpināt izglītību vai neuzsākt profesijas apguvi. Skolēni, kas agri pamet skolu, visbiežāk nāk no ģimenēm, kuras ietekmē nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija, t.i., bezdarbs, zemi mājsaimniecības ienākumi, piederība imigrantu videi un zems vecāku izglītības līmenis.

13% jauniešu pirms studiju uzsākšanas plāno pastrādāt un tikai tad izvēlēties savu nākotnes profesiju, liecina AS Swedbank aptauja.

Taču gandrīz piektdaļai (17%) skolēnu, tostarp katram desmitajam (11%) vidusskolas absolventam, šobrīd nav nekādu plānu, ko iesākt pēc skolas beigšanas. Savukārt, vaicājot bērnu vecākiem, vai viņi šobrīd strādā profesijā, kas atbilst iepriekš iegūtajai izglītībai, vien trešdaļa (35%) norādīja apstiprinošu atbildi.

Turklāt biežāk tas raksturīgs jaunajiem profesionāļiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem (45%), kas augstskolas absolvējuši salīdzinoši nesen. Piektdaļa (19%) vecāku šobrīd strādā profesijā, ko apguvuši vēlāk, piemēram, iegūstot otru bakalauru vai maģistru. Savukārt 39% atzīst, ka profesija, kurā darbojas šodien, nav saistīta ar līdz šim iegūto izglītību.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Latvija vienmēr ir bijis labs tirgus elitārām precēm – te šāda veida preces pērk gan vietējie, gan tūristi, uzskata luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks.

Viņš cer, ka kvartāls ap Elizabetes, Tērbatas un Barona ielu ar laiku izveidosies par iepirkšanās galamērķi ne vien vietējiem, bet arī tūristiem, jo viņam šķiet, ka šobrīd Rīgā prasīgiem pircējiem īsti nav, kur tērēt naudu. Vairāk par savu iepirkšanās ielas vīziju, luksusa preču tirdzniecības īpatnībām un to, cik ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie tiesībām pārstāvēt augstas klases zīmolus, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

No vienas puses, šobrīd attīstās tirdzniecības centri, no otras puses – iepirkšanās internetā. Kā jūtaties šādā situācijā, esot pa vidu ar veikaliem pilsētas centrā?

Internetā neko nevar pataustīt. Kad kādu lietu esat vienreiz jau nopircis, otrreiz to varētu pirkt internetā, bet, kā likums, luksusa preces nepērk vienas un tās pašas, bet gan dažādas. Pirkt dārgas lietas ir svarīgs lēmums. Tāpēc, lai tērētu lielu naudu par tām, vajag šo priekšmetu pataustīt. Nav problēmu nopirkt internetā sporta kedas, bet, kad ir runa par labu pulksteni, tas ir jāuzliek uz rokas, jāpielaiko, jāredz, kā izskatās. Ir jāsaprot, kā jutīsities ar šo lietu. Cilvēki pulksteni izvēlas ilgi, internets te palīdz izpētē.

Trīs gadu laikā jau otrreiz Gulbenes novada pašvaldība ir rīkojusi bijušās Stradu pamatskolas ēku un zemes izsoli, bet joprojām – neveiksmīgi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Neviena pretendenta nebija arī otrajā izsolē, kas notika 28.jūlijā un kurā īpašumu bija iespējams iegādāties par 41 300 eiro sākumcenu. Iespējams, tiks rīkota jauna izsole un tagad jau par zemāku cenu, varbūtību izteica novada domes izpilddirektore Guna Švika, informējot deputātus 30.jūlija domes sēdē.

Minētais īpašums atrodas tikai 7 kilometru attālumā no Gulbenes.

Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis Dzirkstelei saka, ka bijušās Stradu skolas ēkas, kā arī internāta jumts ir kritiskā stāvoklī.

Plašāk - laikrakstā Dzirkstele.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Ja kāds Latvijā nopērk dzīvokli, tas nav investors. Investors ir tas, kurš atbrauc, kaut ko uztaisa, ražo un nodarbina cilvēkus, runājot par uzturēšanās atļaujām, intervijā žurnālam Playboy savu uzskatu pauž maksātnespējas administrators un tagadējais apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.

Šā gada 4. decembrī Lūsis gan oficiāli paziņoja, ka nolēmis pilnībā pārtraukt savu darbību maksātnespējas administratoru jomā.

A. Lūsis savu noraidošo nostāju attiecībā pret uzturēšanās atļaujām skaidro ar to, ka reģionos, kur notiek intensīvākās īpašumu pirkšanas, strauji aug kadastrālās vērtības. Tas savukārt audzē nodokļu slogu šī reģiona iedzīvotājiem. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā veidojas burbulis.

«Turklāt, kas mani aizskar personīgi, – ka viņus kāds uzdrošinās saukt par investoriem. Tie nav investori. Ja kāds nopērk šeit dzīvokli, tas nav investors. Investors ir tas, kurš atbrauc uz šejieni, kaut ko uztaisa, ražo un nodarbina cilvēkus. Tie dzīvokļi taču tāpat tur stāv, visi tie nekustamo īpašumu nodokļi, ko piesauc Edgars Šīns, taču tāpat kādam būtu jāmaksā. Kur šeit ir investīcijas? Galu galā dzīvokļus neviens neaizliedz pārdot arī bez uzturēšanās atļaujām. Ej un pārdod, kam gribi. Taču izrādās, ka bez šīs uzturēšanās atļaujas piedevas tos nepērk. Tad patiesībā varbūt ir tā, ka valsts ir iedevusi ekskluzīvas tiesības kaut kādiem cilvēkiem tirgot uzturēšanās atļaujas ar nosacījumu, ka komplektā nāk līdzi dzīvoklis, kuru citādi neviens nepērk? Tātad patiesībā viņi taču tirgo uzturēšanās atļaujas, nevis dzīvokļus!» savu nostāju pauž Lūsis.

Draudzīgāk, vienlīdzīgāk, neformālāk, efektīvāk – tā par «tu» lietošanas priekšrocībām iepretim «jūs» saka aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

«Priekšniek, šodien birojā būšu ar novēlošanos. No rīta aizskriešu pie viena klienta. Sazvanāmies!», «Tevi kā uzticamo klientu sveicam dzimšanas dienā!», «Piezvani un pastāsti mums, kā tev klājas!» – šādas frāzes uzņēmumu iekšējā un ārējā saskarsmē ikdienā nav retums. Vai «tu» un «jūs» lietojums ir mainījies pēdējos piecos vai desmit gados? Un ko nozīmē tas, ja mazpazīstams cilvēks otrajā tikšanās reizē saka «tu»?

«Lietišķā etiķete jeb sabiedrībā nerakstītās pieklājības normas paredz, ka pieauguši mazpazīstami cilvēki tiek uzrunāti ar «jūs». Ar «tu» uzrunā tuvākos cilvēkus – ģimenes locekļus, radiniekus, draugus, skolas un studiju biedrus, bērnības draugus, bērnus līdz 16 gadiem, kā arī tos, kurus gribas uzrunāt ar «tu» un kuri to ļauj. Ar «tu» lielākoties uzrunā kolēģus,» stāsta etiķetes pasniedzēja Aija Strautmane. Viņa uzsver – etiķete jeb pieklājības normas palīdz labi saprasties cilvēkiem, palīdz nenodarīt pāri sev un apkārtējiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gefco Baltic vadītājs Martinas Keršis (Martynas Keršys). M. Keršis pēc tautības ir lietuvietis. 2009.gadā, kad uzņēmums piedāvāja iespēju kļūt par gatavo automobiļu pārvadājumu departamenta vadītāju Baltijas valstīs, Martinas ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā.

Gefco grupa ir viens no top 10 loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Eiropā. Gefco Baltic ir dibināts 2008.gada 14.februārī. Galvenais birojs atrodas Rīgā.

«Mēs visi 270 Vairāk Saules darbinieki varam apsēsties pie melu detektora un apliecināt, ka neviens nekad nav iejaucies kasēs, lai sagrozītu datus un apkrāptu valsti,» savā Facebook profilā raksta restorānu tīkla Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

«Vakardien uzrunājot visus savus draugus ar lūgumu iesaistīties šajā lietā, es devu viņiem savu goda vārdu, ka mēs to nedarām. Šinī valstī daudziem ir svešs un banāls šis goda vārds, bet ne man. Ja mēs būtu vainīgi es uzrunātu savu advokātu, bet ne draugus,» norāda E.Bērziņš.

Viņš ir ļoti ieinteresēts, «kādā veidā valsts un tās struktūras mēģinās attaisnoties par šīm 34 kratīšanām 4 personu aizturēšanu un mūsu Vairāk Saules tēla graušanu. Es nojaušu, ka no policijas vadības puses arī ir jautājumi šīs specoperācijas veicējiem, kur ir rezultāti. Rezultātu nav un nebūs. Jo mēs to nedarām».

Db.lv jau vēstīja, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien, 12.jūnijā tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.