Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien paudis viedokli, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.

«Es izteikšos īsi: Ukraina ir uz pilsoņkara sliekšņa, tas ir biedējoši,» paziņoja D. Medvedevs, paužot cerību, ka Ukrainas «de-facto varasiestādes» būs saprātīgas un ko tādu nepieļaus.

Krievija neatzīst jaunās Kijevas varasiestādes, kas izveidojās pēc Maskavas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča krišanas.

Jau vēstīts, ka Ukrainas varasiestādes ir sākušas pretterorisma operāciju pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, kur faktiski vairs nav šaubu par Krievijas militārpersonu klātbūtni.

Tomēr ziņas par Austrumukrainā notiekošo ir pretrunīgas un tiek arī vēstīts, ka pretterorisma operācijas aktīvā fāze vēl nav uzsākta un pagaidām beidzas tikai sagatavošanās posms.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, uzrunājot Federālo sapulci, aicinājis reformēt valsts politisko sistēmu.

D. Medvedevs aicināja atgriezties pie reģionu vadītāju tiešajām vēlēšanām, kā arī mainīt Valsts domes formēšanas principus, ieviešot proporcionālo pārstāvniecību 225 vēlēšanu iecirkņos.

«Likumīga iespēja piedalīties politiskajā dzīvē jādod visiem aktīviem pilsoņiem. Uzskatu, ka nepieciešams pāriet uz kārtību, kad Krievijas Federācijas subjektu vadītājus tiešās vēlēšanās ievēl reģionu iedzīvotāji,» sacīja D. Medvedevs, vēsta ziņu portāls Newsru.

D. Medvedevs tuvākajās dienās Valsts domē iesniegs vismaz divus politisko reformu likumprojektus, un jaunais gubernatoru ievēlēšanas princips var stāties spēkā jau 2012. gadā, pēc prezidenta runas norādīja viņa palīgs Arkādijs Dvorkovičs.

Izvērtējot zemo cenu lidsabiedrības visā pasaulē un reģionos, Skytrax World Airline Awards TOP 10 Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju sarakstā piekto vietu ieņem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Savukārt par pasaulē labāko zemo cenu aviokompāniju atzīta Malaizijas budžeta aviokompānija AirAsia, bet Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav iekļuvusi nedz pasaulē, nedz Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju saraksta pirmajā desmitniekā.

airBaltic Eiropā labāko zemo cenu aviosabiedrību sarakstā ierindojas piektajā vietā, apsteidzot tādas lidsabiedrības kā flyBe un Wizz Air. Par labākajām zemo cenu aviosabiedrībām Eiropā atzīta Norwegian (1. vieta), easyJet (2. vieta), Germanwings (3. vieta), NIKI (4. vieta), airBaltic (5. vieta), Wizz Air (6. vieta), WOW Air (7. vieta), Pegasus Airlines (8. vieta), flyBe (9. vieta) un Onur Air (10. vieta).

Krievija ir gatava jaunām Rietumu sankcijām, kas tai varētu tikt noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, otrdien atzina Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Esmu drošs, ka mēs spēsim minimizēt to sekas,» televīzijā pārraidītajā uzrunā parlamentam sacīja Medvedevs. «Valdība gatava rīkoties apstākļos, kad par mūsu darba prioritāti kļūst ekonomikas un pilsoņu aizsardzība no šādiem nedraudzīgiem soļiem, kas varētu būt sagaidāmi, ņemot vērā saspīlējumu ārpolitiskajā situācijā.»

Vienlaikus gan Krievijas premjers atzina, ka valsts tautsaimniecību sagaida «iepriekš nepieredzēts izaicinājums».

Maskava sankcijas uzskata par «ceļu uz nekurieni», uzsvēra Medvedevs, piebilstot, ka Krievija ir gatava funkcionēt izolācijā, ja tas būs nepieciešams.

Zemo cenu aviokompāniju pārvadājumi jau iekarojuši 30–40% no Eiropas tirgus; tās audzē muskuļus arī Baltijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Analizējot aviokompāniju tirgus daļu datus starptautiskajā lidostā Rīga, pēdējos piecos gados ir novērojama nepārprotama tendence – zemo cenu aviokompānijas strauji audzē savu īpatsvaru, turpretī Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic apkalpoto pasažieru skaits pēdējos piecos gados ir sarucis par 20%. Kā liecina DB aptaujāto ekspertu sacītais, zemo cenu aviokompāniju uzvaras gājiens nav specifisks Latvijas fenomens. «To īpatsvars Eiropas tirgū jau ir sasniedzis 30–40%. Šī ekspansija ir grūti apturama, jo sevišķi tik mazos mājastirgos, kāda ir Baltija. Ir novērojama arī zemo cenu aviokompāniju tuvināšanās ar starpkontinentālo lidojumu veicējiem, piemēram, ar Lufthansa. Līdz ar to pārskatāmā laikā droši vien piedzīvosim zemo cenu aviokompāniju un starpkontinentālo aviokompāniju maršrutu tīklu saplūšanu,» DB saka aviācijas eksperts Ginters Solingers. To uzsver arī neatkarīgais starptautiskās lidostas Rīga padomes loceklis Tālis Linkaits, norādot, ka zemo cenu aviokompānijas arī vērienīgi paplašina savas flotes.

Virs Jeroslavļas īsi pēc pacelšanās avarējusi pasažieru lidmašīna Yak-42, kurā atradusies Kontinentālās hokeja līgas komanda Jaroslavļas Lokomotiv, kurā spēlē arī Latvijas hokejists Kārlis Skrastiņš.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai BNS pavēstīja, ka Latvijas diplomāti sazinājušies ar lidostas dispečeri, kas apstiprinājis – Skrastiņa vārds pasažieru sarakstā bijis. Taču vēl nav oficiāla apstiprinājuma, ka Skrastiņš aviokatastrofā gājis bojā.

Par to, cik cilvēki atradušies lidmašīnā, informācija dažādos avotos atšķiras. Tiek minēts, ka tajā atradās 37 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi. Zināms, ka aviokatastrofā izdzīvojuši divi cilvēki - Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kā arī kāds no lidmašīnas apkalpes locekļiem.

Lidmašīnā atradušies hokeja kluba Lokomotiv sportisti (šeit apskatāms komandas Lokomativ pamatsastāvs), tostarp Kārlis Skrastiņš. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans Db.lv norādīja, ka nezin, vai Skrastiņš atradies uz klāja.

Parādu krīzes māktajai Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums, kura ietvaros paredzēta banku rekonstrukcija, kā arī nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, saniknojis Krieviju.

Kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs aizdevumu nosaucis par zagšanu. «Manā ieskatā [Kiprā] turpinās jau nozagtā zagšana,» D. Medvedeva sacīto Krievijas ministru sanāksmes laikā citē aģentūra Reuters. D. Medvedevs arī uzsvēris, ka Krievija sāks rūpīgu aizdevuma un tā seku izpēti. «Mums būs jāizvērtē tas, kā šis stāsts izvērtīsies nākotnē un kādas būs tā sekas starptautiskajai finanšu un monetārajai sistēmai, tostarp arī mūsu interesēm,» sacījis Krievijas premjers.

Iepriekš Krievijas premjers atzina, ka Kipras finanšu iestādes izmantojot liels daudzums kaimiņvalsts valsts struktūru, jo sala esot ērta jurisdikcija. Krievijas premjers iepriekš arī atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc kaimiņvalsts konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti, jo šīs naudas izcelsmes avots esot acīmredzams, un finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem aizvadītajā nedēļā nosauca par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien brīdināja, ka valstij ir risks ieslīgt «dziļā lejupslīdē», ja valdība neīstenos savus izdevumu plānus.

Uzstājoties partijas Vienotā Krievija sanāksmē, Medvedevs norādīja, ka valdība neatkāpsies no saviem stratēģiskajiem mērķiem un sociālajiem izdevumiem. Pretējā gadījumā, Krievija ieslīgs «dziļā lejupslīdē».

Medvedevs uzsvēra, ka Krievijas Bankas veiktā bāzes refinansēšanas likmes paaugstināšana līdz 17% ir pagaidu pasākums, un tā tiks samazināta tiklīdz rubļa vērtība stabilizēsies.

Viņš paziņoja, ka Krievijas pašreizējās ekonomiskajās grūtībās ir vainojamas citas valstis.

Premjerministrs norādīja, ka Krievija šobrīd ir sliktākā situācijā nekā 2008.gadā, jo «virkne valstu kavē mūsu valsts ekonomikas attīstību».

Krievija no nākamā mēneša noteiks embargo pārtikas produktu importam no Ukrainas saistībā ar Kijevas tirdzniecības vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), pirmdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Tādējādi Krievija paplašinās represīvos pasākumus, kas šobrīd noteikti pret rietumvalstīm.

«Šie pasākumi tiks paplašināti, lai iekļautu arī Ukrainu, jo nav panākta vienošanās, kas ņemtu vērā Krievijas tirdzniecības intereses,» norādīja Medvedevs. «Es tikko parakstīju attiecīgu dekrētu.»

Sākot ar nākamā gada 1.janvāri spēkā stāsies Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības līgums, taču Krievija vairākkārt paudusi bažas, ka tas varētu pārpludināt tās tirgu ar Eiropas precēm.

Savukārt pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par brīvās tirdzniecības līguma apturēšanu ar Ukrainu, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs trešdien paziņoja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Kaļiņingradā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Ja netiks veikti pasākumi NATO plānu ierobežošanai, «valsts rietumu un dienvidu daļā izvietos modernas ieroču sistēmas, kas varētu tikt izmantotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas objektu iznīcināšanai,» viņš brīdināja.

«Viens no šiem soļiem varētu būt Iskander raķešu sistēmas izvietošana Kaļiņingradā,» uzrunā televīzijas kanālā Rossija24 sacīja Kremļa saimnieks.

Turklāt, ja «situācijas attīstība nebūs veiksmīga, Krievija patur tiesības apturēt turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli», viņš piebilda.

Reaģējot uz savas lidmašīnas notriekšanu pie Sīrijas robežas, Krievija gatavo virkni ekonomisku sankciju pret Turciju, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Valdībai, reaģējot uz šo agresijas aktu, dots rīkojums izstrādāt pretpasākumu sistēmu ekonomikas un humanitārajā sfērā,» uzrunājot valdības locekļus norādīja Medvedevs.

Viņš piebilda, ka starp plašajām soda sankcijām varētu būt kopīgo ekonomisko projektu apturēšana, finanšu un tirdzniecības ierobežojumi, kā arī muitas tarifu grozīšana.

Sankcijas tiks vērstas arī pret tūrisma un transporta sektoriem, kā arī skars darba tirgu un «humanitāros kontaktus», norādīja Medvedevs.

«Es ierosinu visu to paveikt divu dienu laikā, lai mēs varētu ķerties pie atbilstošu procedūru ieviešanas, cik drīz vien iespējams,» ministriem sacīja valdības vadītājs.

Krievijas gāzes eksporta cena Eiropas Savienībai (ES) šogad ir gaidāma augstāka nekā pērn un var veidot 180-190 ASV dolārus (170-179 eiro) par tūkstoti kubikmetru, paziņojis Krievijas dabasgāzes koncerna Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs.

Medvedevs norādījis, ka pērn Eiropas valstis par Gazprom piegādāto dabasgāzi vidēji maksāja 167 dolārus par 1000 kubikmetriem.

«Eiropa bija, ir un būs galvenais Gazprom tirgus,» uzsvēris Medvedevs Gazprom investoru dienas pasākumā Singapūrā.

Viņš arī teicis, ka Gazprom daļa ES tirgū pagājušajā gadā pieaugusi līdz 34%, salīdzinot ar 31% pirms gada.

Uzņēmums pērn palielināja dabasgāzes piegāžu apjomu valstīm ārpus bijušās Padomju Savienības par 12,5%, pārsniedzot 179,3 miljardus kubikmetru.

Maskavas un Rietumu attiecībās turpinot pieaugt spriedzei saistībā ar plāniem par ASV pretraķešu vairoga izvietošanu Eiropā, Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā aktivizējusi pretraķešu brīdinājuma sistēmas radaru.

«Es ceru - mūsu partneri sapratīs, ka šīs solis ir pirmais signāls, kas apliecina mūsu valsts gatavību sniegt adekvātu atbildi draudiem, ko mūsu stratēģiskajiem bruņotajiem spēkiem rada [Rietumu] pretraķešu vairogs,» sacīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. «Ja šis signāls netiks sadzirdēts, mēs izmantosim citas aizsardzības metodes, arī sperot noteiktus pretsoļus un izmantojot uzbrukuma ieročus.»

Vēl pagājušajā nedēļā prezidents sacīja, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu, izvietos raķetes Iskander, kuru darbības rādiuss ir 500 kilometri.

Krieviju Pasaules kausa futbola finālturnīra laikā apmeklējuši vairāk nekā trīs miljoni tūristu, pirmdien paziņoja Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

«Tas ir divas reizes vairāk, kā 2014.gada Soču olimpisko spēļu laikā,» norādījis Medvedevs intervijā aģentūrai «Interfax».

Futbola līdzjutēji, kuri devās uz Pasaules kausu, Krievijā varēja iebraukt bez vīzām, taču viņiem bija nepieciešamas līdzjutēju identitātes kartes, bet kurām nevarēja iekļūt stadionos.

Medvedevs bija pārliecināts, ka tūristu pieplūdums atstās pozitīvu iespaidu par Krieviju visā pasaulē.

Jau ziņots, ka par Pasaules kausa ieguvējiem svētdien kļuva Francijas izlase, kas šo trofeju izcīnīja otro reizi vēsturē. Francūži finālā ar 4:2 uzvarēja Horvātiju.

Tikmēr trešo vietu ieņēma Beļģija, bet ceturtā palika Anglija.

Pasaules kausa finālturnīrā no 14.jūnija līdz 15.jūlijam piedalījās 32 valstu izlases.

Piezīme Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam: nākamreiz, kad jūs ienirsiet pūlī, neaizmirstiet pirms tam noparkot savu automašīnu, raksta Reuters.

Kā norāda medijs, spriežot pēc kāda video, Medvedevs mazliet aizrāvies ar savu moto: «Uz priekšu, Krievija!» Viņš izkāpis no SUV vadītāja krēsla un pēc tam izmisīgi centies apturēt transportlīdzekli, kas virzījies virsū cilvēkiem, kuri bija sanākuši viņu sveikt.

Prezidentam ātri nākuši palīgā dūšīgie miesassargi, kuriem izdevies automašīnu - lielu, melnu Mercedes - apturēt pirms tas iebrauc satrauktajā cilvēku pūlī. Incidents noticis sestdienā Kazaņā.

Netiek sniegta informācija, ka šī incidenta laikā, kāds būtu ievainots, taču interneta lietotāji Prezidentam jau veltījuši skarbus komentārus.

Vācijas biznesa žurnāls Wirtschaftwoche ierindojis Latvijas aviokompāniju airBaltic desmit lielāko Eiropas lidsabiedrību TOP 10, kas lidojumus piedāvā par zemām cenām, Latvijas nacionālo lidsabiedrību ierindojot desmitajā vietā.

Biznesa žurnāls atzīmē, ka airBaltic ar aptveni deviņiem simtiem lidojumu nedēļā nedaudz atpaliek no vācu GermanWings, kas ierindojusies lielāko Eiropas zemo cenu aviokompāniju saraksta devītajā vietā.

Astotajā vietā šajā sarakstā atrodas aviokompānija Wizz, septītajā vietā – Vueling. Žurnāla mājas lapā nav pieejama informācja par to, kura aviosabiedrība atrodas sestajā vietā. Par piekto lielāko lidsabiedrību minētajā kategorijā atzīta Aer Lingus, par ceturto – Norwegian Shuttle, saraksta trešo vietu dala Skandināvu Flybe un Vācijas Air Berlin, par otru lielāko aviokompāniju atzīta Easyjet, bet pirmo vietu aizņem īru Ryanair.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop» ir uzsācis petīciju, kuras mērķis ir mainīt esošo likumdošanu un neļaut vairs iepriekš plānotiem streikiem būt par kompensācijas atteikuma iemeslu

Aviopasažieri ir aicināti izteikt viedokli un parakstīties interneta platformā «Avaaz» (https://ej.uz/qis9), paužot savu nostāju pret pastāvošo likumdošanu.

Pagaidām petīciju parakstījuši nedaudz vairāk nekā 370 cilvēki. «Šobrīd esam secinājuši, ka cilvēki nelabprāt uzticas globālām petīcījam, tādēļ esam procesā, lai petīciju izveidotu katrā valstī lokāli. Šobrīd mūsu mērķis ir līdz šī gada decembrim savākt 100 tūkstošus parakstu,» saka Marjus Stonkus (Marius Stonkus), «Skycop» izpilddirektors.

Lietuvas jaunuzņēmums «Skycop» cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par kavētiem vai atceltiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kuri vīlušies aviolīnijās, atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu skycop.com. «Skycop» pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Precīzs skaits, cik ceļotājiem uzņēmums ir palīdzējis, netiek atklāts, bet «Skycop» strādā ar pieprasījumiem no 173 valstīm.

Ukrainas Iekšlietu ministrija pavēstījusi, ka negarantē drošību Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Gagarina kausa spēļu laikā Doņeckā, tomēr cīņas tur tiks aizvadītas vietējo līdzjutēju dēļ, pavēstījis līgas prezidents Aleksandrs Medvedevs.

Kā ziņots, pirmajās divās Gagarina kausa Rietumu konferences ceturtdaļfināla cīņās piektdien un sestdien vietējā Doņeckas Donbass vienība uzņems Latvijas komandu Rīgas Dinamo.

«Cilvēciski ļoti žēl klubu un tā līdzjutējus. Komanda aizvadīja lielisku sezonu, tomēr politisku apstākļu dēļ tai draudēja mājas spēļu atņemšana play-off cīņās,» līgas oficiālajā mājaslapā citēts Medvedevs. «Protams, Donbass komanda un tās līdzjutēji to nebija pelnījuši.»

Tomēr Medvedevs atzina, ka Ukrainas Iekšlietu ministrija vēstulē devusi mājienu, ka negarantē drošību gaidāmajās spēlēs.

Krievijas pilsoņu «pelēko noguldījumu» apjoms Kipras bankās ir pārspīlēts, tomēr šīs valsts finanšu iestādes izmantojot liels daudzums Krievijas valsts struktūru, jo tā esot ērta jurisdikcija, atzinis kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs.

Patlaban Krievijas valsts struktūru konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti un D. Medvedevam nav saprotams, kāpēc tas tā noticis, jo šīs naudas izcelsmes avots ir acīmredzams un šie finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. «Tieši tāpēc mēs arī esam spiesti ieņemt tādu diezgan cietu nostāju saistībā ar notikumiem Kiprā un šīs valsts parādu krīzes noregulējumu,» Krievijas premjera sacīto citē Newsru.

Savukārt, kas attiecas uz noguldījumiem, kuriem ir «specifisks raksturs, kas liecina par pelēkām shēmām, ar kuru palīdzību nauda tiek aizvesta no Krievijas», tad šīs summas neesot tik lielas, kā par tām ir ierasts runāt, uzsvēris Krievijas premjers. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru.

Mēģinājumi politizēt 2014. gadā notiekošās Ziemas Olimpiskās spēles Sočos ir neproduktīvi un pretrunā ar šī pasākuma garu, pavēstījusi Krievija, reaģējot uz aizvien vairāk pieaugošiem aicinājumiem boikotēt Olimpiādi. Tikmēr Krievijas premjers atzinis, ka viņam kauns par Soču apkārtnes ceļiem.

Krievijas Ārlietu ministrijas atbildīgais komisārs par cilvēktiesībām, demokrātiju un likumdošanu Konstantīns Dolgovs paudis, ka visi Olimpisko spēļu apmeklētāji tiks laipni uzņemti. Tomēr viņiem nāksies ievērot Krievijas likumus un tradīcijas.

Otrdien Vācijas tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarenbergere (Sabine Leutheusser-Schnarrenberger) aicināja uz 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu boikotu, lai tādējādi izrādītu protestu pret Krievijas nesenajām likumdošanas izmaiņām, kas vērstas pret netradicionālās seksuālās orientācijas piekritējiem. Savukārt internetā uzsākta parakstu vākšana par 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu pārcelšanu uz Vankūveru Kanādā. Aicinājumus boikotēt Soču Zemas Olimpiskās spēles izteikušas arī dažādas slavenības.

Kad Vladimirs Putins pirms teju 12 gadiem pirmo reizi nāca pie varas Krievijā, optimistiskākais arguments, kas runāja viņam par labu, bija, ka viņš kļūs par Čīles Augusto Pinočeta Krievijas versiju, veicinot ekonomisko izaugsmi un stingri turoties pie varas.

Krievijas ekonomika pēdējās desmitgades laikā ir dubultojusies, taču pārāk daudz no šīs bagātības ir nonākusi korumpētu ierēdņu kabatās un pārāk maz pie labuma tikuši cilvēki, kuri reāli strādā, turklāt, turpinoties valsts līdzšinējam režīmam, pastāv mazas iespējas, ka kaut kas varētu mainīties, raksta Bloomberg.

Krievijā uzņēmēji «kukuļiem» tērē milzīgas summas. Valsts kontrolē esošajās kompānijās «pazūd miljardi». Pēdējā Transperancy International veidotajā pētījumā secināts, ka situācija ar korupciju Krievijā ir graujošāka nekā Lībijā. Ne velti 53% Krievijas uzņēmēju, pēc aptaujas rezultātiem laikrakstā Novaya Gazeta, apgalvo, ka vēlas uz visiem laikiem pamest valsti.