Par SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētāju kļuvis Somijas iedzīvotājs Johaness Holms, bet par valdes locekli - Mārtiņš Misa, liecina Lursoft dati.

Savukārt līdzšinējais SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētājs Heikki Simo Tunkelo darbu turpinās kā valdes loceklis, bet kompānijas valdi ir atstājusi Antoņina Šumova.

Db jau vēstīja, ka SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1.jūlijā.

SIA maxit direktors Mārtiņš Misa Db iepriekš norādīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, paskaidrojot, ka ir noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus.

SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1. jūlijā, Db pastāstīja maxit direktors Mārtiņš Misa.

Iepriekš M. Misa Db stāstīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, taču faktiski nekādas pārmaiņas nav notikušas. Viņš teica, ka noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus, tāpēc mainīti īpašnieki, tomēr uzņēmumā nekās izmaiņas nav veiktas. Nav notikušas arī nekādas izmaiņas SIA maxit valdē.

Abi uzņēmumi tāpat kā līdz šim pastarpināti pieder Francijas koncernam Saint-Gobain.

Par būvmateriālu vairumtirgotāja SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» valdes locekli iecelts Normunds Mitko, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Normundam Mitko ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

Viņš uzņēmuma valdē pievienojas valdes priekšsēdētājam Thierry Claude Maxime Lambert un valdes locekļiem Mart Arro, Gunnar Evald Forsman un Juha Tapani Ryyppo.

Uzņēmums arī izbeidzis kopprokūru, kas bija izsniegta Jānim Ankipānam un Inārai Enikovai.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.februārī.

SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» dibināta 1997.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 29 295 594 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Francijā reģistrētā kompānija «Saint-Gobain Produits Pour La Construction S.A.S.».

2016.gadā SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» strādāja ar neto apgrozījumu 9,737 miljonu eiro apjomā, kas bija par 4,6% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem gandrīz dubultojās un bija 352 tūkstoši eiro.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Vides aktīvistu un vietējo iedzīvotāju dēļ aptuveni 80 milj. eiro (56 milj. Ls) vērtās Saint-Gobain siltumizolācijas ražotnes celtniecība Ikšķilē atlikta vismaz līdz 2011.gadam.

Tā laikrakstam Biznes&Baltija teicis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Viņš laikrakstam arī nav slēpis sašutumu par bezatbildīgajiem «zaļo» un vietējo iedzīvotāju protestiem, kuru dēļ Latvija nav ieguvusi vairākas darba vietas, bet cilvēki krīzes dēļ šobrīd savus darbus zaudē.

Kā A. Ozols iepriekš skaidroja Db, Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese.

Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db iepriekš apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Pašlaik viena no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks prece tiek pārdota par santīmiem, bet preces piegādātāji palikuši tukšā. Viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks, kurš faktiski ir bankrotējis, pie bankrota sliecas vainot banku, kura nevēlējās nākt pretī un neatbildēja pat uz piedāvājumu kapitalizēt uzņēmumu.

Taču tagad prece, ko ir apķīlājusi Swedbank un Nordea, visādos veidos tiek pārdota ar ļoti lielām atlaidēm - naudu par preci saņem banka, bet piegādātājiem, kuri devuši preci uz nomaksu, tiek nodarīti lieli zaudējumi - netiek atdota ne nauda, ne prece.

Pērk bijušie darbinieki

Db arī sludinājumu portālā ss.lv novēroja divus sludinājumus ar tekstu - zemākās cenas vairāk nekā 10 000 preču Ganību dambī 25d, Rīgā. Šajā vietā atrodas Tapeks birojs un noliktavas. Lielākie zaudējumi no preču pārdošanas radušies Tapeks preču piegādātājiem, piemēram, Paroc, Tenax, maxit, Knauf un citiem, proti, banka iegūs naudu no lēti pārdotās preces, bet pati prece paliks Tapeks bijušo darbinieku uzņēmumiem, jo viņu jaunizveidotie uzņēmumi ir arī preču pircēji. Uzņēmēji pērk nocenoto preci no savas bijušās darbavietas. V. Priedītis Db pastāstīja, ka veikalu telpas nepieder Tapeks, bet tiek nomātas. Teorētiski pastāv iespēja, ka tagadējo Tapro veikalu telpām pēc Tapeks maksātnespējas var mainīsies nomnieks, bet preces pat netiek pārvietotas.

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Tie, kuri iegādājušies pagājušā gadsimta nogalē un šā gadsimta pirmajos piecos gados Eiropā izgatavotas automašīnas, visticamāk, pastarpināti kļuvuši par upuriem automašīnu stiklu ražotāju kartelim.

Eiropas Komisija, noslēdzot izmeklēšanu, trešdien četrām automašīnu stiklu kompānijām, kas laikā no 1998. līdz 2005. gadam kopā aizņēma 95 % automašīnu stiklu Eiropas tirgu, uzlika 1 383 896 000 eiro lielu sodu. Tas ir lielākais līdz šim EK piemērotais sods karteļa dalībniekiem.

Saskaņā ar EK iegūto informāciju Francijas Saint-Gobain, Japānas Asahi/AGC Flat Glass, Lielbritānijas Pilkington un Beļģijas Soliver vadības pārstāvji vairakkārt tikušies dažādu Eiropas lidostu viesnīcās, kur vienojušies par katras kompānijas iekarotās tirgus daļas saglabāšanu un jaunu automašīnu modeļu apgādāšanu ar stikliem.

25 lielākie pārtikas vairumtirgo­tāji pagājušajā gadā spējuši apgrozīt vairāk nekā pusmiljardu latu - 521.5 miljonus

Tā liecina Db veiktais pētījums pēc Lursoft un uzņēmumu sniegtajiem datiem. Vislielāko apgrozījuma pieaugumu pērn uzrādījis pārtikas produktu vairumtirgotājs AS Jungent, augot par 59 % salīdzinājumā ar 2007. gadu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apgrozījuma pieaugumi ir daudz pieticīgāki.

Pirmo reizi vairāku gadu gaitā apgrozījums samazinājies Latvijas lielākajam alkohola tirgotājam SIA AV & D, kas nodarbojas ar AS Latvijas balzams produkcijas vairumtirdzniecību, salīdzinot ar 2007. gadu - par 10 %. Arī otra lielākā alkoholisko dzērienu tirgotāja SIA Latalko apgrozījums pērn samazinājies par 13 %. Tomēr jāatzīmē, ka pārējo TOP alkohola tirgotāju apgrozījums ir vai nu palielinājies vai saglabājies 2007. gada līmenī.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Ilgstošā «ziepju opera» par to, vai futbolists Deivids Bekhems spēlēs Francijas klubā Paris Saint-Germain, beigusies, jo angļu futbolists atteicies no pārcelšanās uz Francijas galvaspilsētu, ziņo thelocal.fr.

To, ka futbolists pieņēmis šādu lēmumu, preses konferencē Dohā otrdien apstiprinājis kluba prezidents Nasers Al Khelaifi.

«Mēs, protams, esam mazliet vīlušies par to, ka viņš nebrauks,» viņš sacījis žurnālistiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijā sašutumu izraisīja Bekhemam solītā alga. Plāni maksāt Bekhemam 700 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (576 tūkstošus latu) mēnesī, lai viņš spēlētu Francijā, bija saniknojuši valsts politiķus, kuri prasīja, lai šādas algas tiktu aizliegtas ar likumu. Angļu futbolists, noslēdzot 18 mēnešu līgumu, uz Francijas klubu Paris Saint-Germain bija paredzējis pārcelties janvārī, un tas padarītu viņu par Francijā vislabāk atalgoto sporta zvaigzni.

Virkne franču modes zīmolu, tostarp Christian Dior un Yves Saint Laurent, trešdien paziņojuši, ka atteiksies no pārlieku tievām modelēm.

Uzņēmumi LVMH un Kering, kam pieder vairāki desmiti zīmolu, paziņoja, ka aizliegs izmantot pieaugušo auditorijai domātām reklāmām un pasākumiem modeles, kas ir jaunākas par 16 gadiem.

Francijā maijā tika pieņemts likums, kas prasa no modelēm ārsta izziņu, kurā apliecināts, ka viņām ir laba veselība.

LVMH un Kering paziņoja, ka šajā ziņā vēlas darīt vēl vairāk, un turpmāk izmantos tikai modeles, kuru apģērba izmērs nav mazāks par 34. saskaņā ar Francijas sistēmu. Vīriešiem par minimālo robežu noteikts 44.izmērs.

LVMH un Kering ieviesušas arī citus ierobežojumus. Tostarp aizliegts pasniegt alkoholu modelēm, kas jaunākas par 18 gadiem, un noteikts, ka tik jaunām meitenēm visos pasākumos un fotosesijās nepieciešams pavadonis.

Modes nama Yves Saint Laurent jaunais radošais direktors Edi Slīmans paziņojis par atgriešanos pie oriģinālā zīmola.

Ceturtdien Slīmans paziņoja, ka pārsauks leģendāro modes namu par Saint Laurent Paris, kā arī tuvāko mēnešu laikā mainīs tā zīmolu. Viņš iecerējis lietot tādu pašu burtu rakstības stilu un terminoloģiju kā 60.gados, kad modes nams tika izveidots.

Dizainers cer radīt mūsdienīgas kolekcijas, vienlaikus godājot leģendārā zīmola vēsturi. «Tas vajadzīgs, lai atjaunotu modes nama patiesumu, tīrību un būtību, lai sāktu jaunu ēru, taču cienītu agrākos principus un ideālus,» sacīja zīmola pārstāvis.

Modes nama atpazīstamais logotips netiks mainīts.

Pirmā Slīmana radītā Yves Saint Laurent kolekcija nonāks pārdošanā pēc vairākiem mēnešiem, vēsta modes žurnāls Women's Wear Daily. Tās prezentācija potenciālajiem pircējiem notiks Parīzē no 28.jūnija līdz 4.jūlijam, taču plašākai publikai kolekcija tiks parādīta septembrī.

Kompānija SIA Saint-Gobain Celtniecības produkti ir pieteikusi makātnespēju SIA Tapeks, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespējas pieteikums iesniegts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus Db norādīja, ka Maksātnespējas likums nosaka par pienākumu parādniekam pašam pieteikt savu maksātnespēju, ja ir iestājusies likumā noteiktā maksātnespējas pazīme. Protams, likums nenosaka konkrētu termiņu, kurā pēc maksātnespējas pazīmes konstatēšanas, pieteikums būtu jāiesniedz.

Tādējādi parādnieks var novilcināt maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Tikai ar maksātnespējas pasludināšanas brīdi uzņēmuma valdes pilnvaras tiek izbeigtas un pārvaldīšanas tiesības pār uzņēmumu un tās mantu iegūst administrators. Bez tam administratoram ir arī pienākums izvērtēt un apstrīdēt visus šaubīgos darījumus, kuri ir noslēgti pat piecus gadus pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm, norādīja M. Bunkus.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā reģistrēti 257 jauni subjekti, kas ir par 92 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas. Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 17 subjekti, liecina UR dati.

No kopējā skaita visvairāk jeb 231 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 17 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 270 subjekti, kas ir par 82 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA Leca Latvia, kuras pamatkapitāls bija 1,105 miljoni eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Daugavgrīvas iela 83. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Francijas pilsonis Terjjs Klods Maksims Lamberts, bet valdes locekļi – Dānijas pilsoņi Antonio Bruno Frederiks Bresans un Tjerbens Ludvigs Dirbergs. Uzņēmuma 100% īpašnieks ir SIA Saint-Gobain celtniecības produkti.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Avelon Capital ar 507,9 tūkstošiem eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Uriekstes iela 3. Uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir Jūlija Mališeva.