Krievija izteikusi raizes par Igaunijas attieksmi pret lielo etnisko krievu minoritāti valstī. Maskava salīdzinājusi valodas politiku Igaunijā ar situāciju Ukrainā, kur, saskaņā Kremļa pausto, pastāvot centieni aizliegt krievu valodas lietošanu, ziņo Reuters.
Krievija argumentējusi Krimas pussalas aneksiju ar tiesībām aizstāvēt krievvalodīgos ārpus Krievijas robežām. Tādējādi saspīlējums valodas dēļ radies arī citās Baltijas valstu republikās.
«Valodu nebūtu jālieto, lai nošķirtu un izolētu sabiedrības grupas,» Maskavas diplomāts pauda ANO Cilvēktiesību padomei Ženēvā. Krievija esot «noraizējusies par soļiem, kas sperti Igaunijā, kā arī Ukrainā,» pauda Krievijas vēstnieks.
Krievijas diplomāta piezīmes saistāmas ar Igaunijas nostāju, ka lielajai krievu minoritātei Igaunijas austrumu daļā esot jāmāk igauņu valoda.
Krimas krīze un Maskavas iespējamie mērķi radījuši pieaugošu saspringumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, raksta Reuters.
Jāatgādina, ka šonedēļ Polijā un Lietuvā viesojās ASV viceprezidents Džo Baidens. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā viņš tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu. Tikšanās laikā Dž. Baidens apliecināja, ka draudu gadījumā trīs Baltijas valstis saņemtu arī Vašingtonas atbalstu.
Jau ziņots, ka Krievija pasludinājusi, ka Krimas pussala tagad ietilpst Krievijas Federācijas sastāvā. Tas noticis pēc tam, kad bijušo prokrievisko Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču gāza un viņa vietā Kijevā tagad izveidota koalīcija, kas vēlas paplašināt valsts sadarbību ar Rietumvalstīm.