Riska kapitāla investīciju uzņēmums BaltCap parakstījis 800 tūkst. eiro vērtu investīciju līgumu ar metāla detaļu un komplektējošo mezglu ražotāju Amateks.

Paredzams, ka 800 tūkst. eiro investīcijas tiks izmantotas ražošanas paplašināšanai un modernizācijai.

Amateks nodarbojas ar dažādu veidu un sarežģītības pakāpes detaļu štancēšanu, kā arī piedāvā virpošanas, frēzēšanas un automātiskās montāžas pakalpojumus. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija viens miljons eiro (aptuveni 0,7 milj. Ls).

Amateks pēdējo desmit gadu laikā sadarbojies ar tādiem pasaules mēroga uzņēmumiem kā Schneider Electric, Certex, Concentric AB un Plockmatic.

Tiek paredzēts, ka veiktais ieguldījums ļaus paplašināt Amateks piedāvāto produktu klāstu un tādējādi palielināt uzņēmuma apgrozījumu, uzskta BaltCap investīciju direktore Astra Neimane.

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas apskats pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Kopumā pērn apstrādes rūpniecība realizēja produkciju par 5,92 miljardiem eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā tika iespēts 2013. gadā (6,14 miljardi eiro). Kopumā lielāko apstrādes rūpniecības nozaru trio – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrāde – rāda atšķirīgu situāciju. Pirmā rāda pieaugumu par 10%, otrā ir strādājusi tādā paša apmērā kā 2013. gadā, bet metālapstrāde un mašīnbūvē – kritums par 16%. Visstraujāko pieaugumu – 22% apmērā – salīdzinājumā ar aizpērno gadu rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, savukārt kritumu negaidīti rāda ķīmijas ražošana – par 43% (tik milzīgam kritumam aptaujātie netic). Šāda aina tiek saistīta ne tik daudz ar Latvijas valsts lēmumiem, kā ar ģeopolitisko situāciju un notiekošo ārvalstu tirgos.

Vieglo metālu izstrādājumu izgatavotāji darbību koncentrē uz privātpersonu nišu

Dekoratīvajā metālapstrādē pieprasītas ir balkona trepju margas, sētas stabi, žogi, kamīna piederumi, grili un dažādi individuāli risinājumi, DB atzīst aptaujātie uzņēmēji.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Metāla studija ir dibināts 2006. gadā, kad tā īpašnieks Pauls Niedre, strādājot kādā kompānijā kā tirdzniecības pārstāvis, ievēroja, ka daudzām privātmājām nav vārtu. Viņš nolēma tos sākt ražot. Darbošanās ar metāliem viņam ir tuva no bērnības, kad pats remontējis mopēdus, bet pieaugot – motociklus. «Sāku ražot vārtus, un drīz pēc tam cilvēkiem radās ļoti daudz nepieciešamību – kāpnes, margas, sētas stabi. Dažos mēnešos pakalpojumu grozs ievērojami palielinājās, un uzņēmums pirmajā pusgadā strauji attīstījās,» viņš stāsta. Sākumā P. Niedre visus darbus veica pats, bet, pieaugot pasūtījumu apjomiem, nolēma pieņemt darbā papildspēkus.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,6%.

Šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,9%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 5,7%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,6%.

Apstrādes rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs – metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē – par 2,6% un kokapstrādē – par 3,4%.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Trešo daļu tautsaimniecības neto apgrozījuma Liepājā veido metālapstrāde. Bez Liepājas metalurga nozares īpatsvars ir vien 8,7%, taču tā ir rentabla.

Liepājā 2012.gada beigās bija ap 120 uzņēmumu, kuru darbības veids tieši vai pastarpināti saistīts ar metālizstrādājumu ražošanu. Absolūts līderis apgrozījuma, ražošanas apjoma un darbavietu skaita ziņā ir metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – tas dod 34% no visām darbavietām apstrādes rūpniecībā Liepājā. Tomēr summējot pārējo metālapstrādes uzņēmumu veikumu, nozare ir pietiekami svarīga pilsētai arī bez līdera. Eksperti skaidro, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēj elastīgāk reaģēt uz tirgus svārstībām un ātrāk modernizēties, tāpēc vairums strādā ar peļņu. Nodarbināto skaits metālapstrādē bez Liepājas metalurga pērn bija 1850 jeb 32,4% no apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita. Vairums šo ražotāju darbojas starptautiskajā tirgū. Tostarp ir gan ārvalstu kapitāla, gan pašu liepājnieku dibināti un pilsētas rūpniecības tradīcijās balstīti uzņēmumi. Lielākajos darbinieku skaits pārsniedz simtu, mazākie ir ģimenes uzņēmumi vai metālmākslinieku darbnīcas.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2012. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 2,6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2%.

Lielākie apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugumi bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 33,6%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 14,4%. Ievērojams pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: kokapstrādē – par 6,6%, pārtikas produktu ražošanā – par 10,3%, metālapstrādē – par 12,3%

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palika nemainīgs. Pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1%, bet samazinājums – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4%.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Ventspilī brīvas darbavietas lielākoties ir ar atalgojumu valstī noteiktās minimālās darba algas apjomā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Ventspils filiālē visvairāk vakanču reģistrētas pakalpojumu jomā (pārdevējs, pārdevējs-konsultants, pavārs, šuvējs), metālapstrādē (metinātājs), apsardzē, kā arī zivju apstrādes jomā.

Reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā līdz šā gada septembrim bija sasniedzis 8,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 1492 personas. Bezdarba līmenis sasniedzis 2009.gada februāra līmeni, liecina NVA dati.

Bezdarba līmenis Ventspils pilsētā ir otrais zemākais rādītājs starp Latvijas lielajām pilsētām. Salīdzinot ar 2012.gada 31.jūliju, tas samazinājies par 0,4 procentu punktiem.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada 31.augustā bija reģistrēts Rīgas reģionā – 7,6%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,0%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis bija 12,0%.

Plašās telpās bijušās VEF telefonu rūpnīcas teritorijā šogad ir iemājojusi metālapstrādes SIA Baltic Steel Industry, kam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni.

Sadūšoties un mesties ar pilnu jaudu uzņēmējdarbībā SIA Baltic Steel Industry valdes loceklim Aigaram Uzulam nav bijusi nekāda lielā problēma. Tā kā viņš, strādājot Rīgas arhitektu birojos, ir vadījis dažādus lielu būvniecības kompāniju projektus, viņam ir daudz kontaktu, ar kuru palīdzību iespējams atrast un piesaistīt partnerus. Jaunam uzņēmumam ir nepieciešams atbalsts, ja tāda nav, tad kaut ko sākt ir ļoti riskanti, atzīst jaunais uzņēmējs. Viņš gan teic, ka šobrīd pasūtījumi nav problēma. Lielākās galvassāpes uzņēmumam sagādā apgrozāmo līdzekļu trūkums, tāpēc tiek meklēts finanšu investors.

Fokuss uz eksportu

Metālapstrādes uzņēmums darbību sācis šī gada 8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā, smej A. Uzuls, precizējot, ka tā nav bijusi tīša izvēle, gluži vienkārši – sakritība. Ģimenes uzņēmuma īpašniece ir Aigara sieva Liene Uzule. Tā kā viņa iepriekš ir strādājusi banku sektorā, viņas pārziņā ir visas uzņēmuma grāmatvedības lietas un finanšu jautājumi, kā arī dokumentu sagatavošana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jēkabpils biznesa inkubatoram, kurā uzņēmums darbojas. A. Uzuls ir ieguvis arhitekta izglītību, viņš ir strādājis arhitektu birojos, kur bijis cieši saistīts ar projektēšanu, ražošanu un būvniecību. «Kā projektu vadītājs, strādājot ar lielām būvniecības kompānijām, biju uzkrājis lielu pieredzi. Dažādu apstākļu sakritības dēļ pienāca laiks dibināt savu uzņēmumu. Nolēmu pievērsties metāla konstrukciju ražošanai, kas ir galvenais Baltic Steel Industry darbības virziens,» stāsta uzņēmējs.

Liepājas ekonomiskās izaugsmes dati pērn sasnieguši rekordus, vienlaikus uzrādot nopietnus riskus.

Aizvadītajā gadā Liepājā būtiski pieaudzis apstrādes rūpniecības apjoms, preču un pakalpojumu eksports, sasniegts Liepājas ostas kravu apgrozījuma rekords, samazinājies bezdarbs, pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits. Mazāk ir sociālo pabalstu saņēmēju, zemāks bezdarba līmenis. Pozitīvajai dinamikai kusli sekojusi darba samaksa, līdzīgi, kā visā valstī, rūk iedzīvotāju skaits.

Pilsētas attīstība lielā mērā ir saistīta ar ražotāju konkurētspēju, ārējo tirgu stabilitāti un pašvaldības spēju mazināt atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sabalansēt ieguldījumus starp infrastruktūru un zinātni, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Liels drauds ir demogrāfija, turklāt secināts, ka no Liepājas vairāk emigrē darbaspējas vecuma vīrieši.

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Kaimiņvalsts Krievijas ieguldījumi Latvijas pārtikas uzņēmumos pēdējos divos gados pieauguši.

Investīciju atdeve vēl tiks aplēsta, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tas veicinās eksporta apjomu palielināšanos. Nozares eksperti saredz, ka investīciju projekti nozarē turpināsies, jo tikai tā var izdzīvot konkurences cīņā.

Viens no jaunākajiem darījumiem – Valmieras gaļas kombināta pārdošana Krievijas kompānijai GazEnergoStroi - var uzlabot nozares konkurētspēju un veicināt eksportu, saredz eksperti. Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks uzskata – ja uzņēmumam būs garantēts eksports uz Krieviju, tad aina ir cerīga. Jo orientēšanās tikai uz Latvija tirgu, kas ir šaurs un pēc apjomiem neliels, nebūtu prāta darbs. Jau ziņots, ka Valmieras gaļas kombināta investors GazEnergoStroi plāno radīt 400 jaunas darbavietas, gaļas kombināta teritorijā atjaunojot gan gaļas produktu ražošanu, gan izveidojot trīs līdz četrus inovatīvus uzņēmumus, kas darbotos augsto tehnoloģiju jomā. Kompānijas prezidents Sergejs Čerņins skaidroja, ka gaļas kombināts savu darbību varētu sākt ar nelielu jaudu, pakāpeniski to palielinot līdz 100 vai vairāk tonnām diennaktī. Paredzēts, ka daļa produkcijas nonāks Latvijas tirgū, bet pamatā to eksportēs uz Krieviju, kur, neraugoties uz nopietno konkurenci šajā jomā, Latvijā ražotos produktus joprojām augstu vērtē. Iespējams, ka sākotnēji Valmierā varētu fasēt kādas Krievijas agrofirmas sagatavoto produkciju, kamēr kombināts tiks atjaunots un modernizēts, taču vēlāk investors sola dot priekšroku vietējiem gaļas lopu ražotājiem.

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 2,1%. Tajā skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieaugums bija par 12,2% un apstrādes rūpniecībā – par 4,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugums bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē – 3,6 reizes, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 61% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 18,3%. Produkcijas pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, bija arī pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: metālapstrādē – par 5%, pārtikas produktu ražošanā – par 1,9% un kokapstrādē – par 1,8%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,8%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi pieauga par 6,2%, apstrādes rūpniecībā – par 2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1,1%.

2020.gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi "normāls", taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus.

Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par vairāk nekā par 8%. Vidējā mēneša alga pērn pieauga par 6,2%, sasniedzot 1143 eiro, savukārt vidējā alga "uz rokas" pērn sasniedza 841 eiro, darbinieku reālajai pirktspējai palielinoties par 5,9%.

2020.gadā algas samazinājās tikai divās pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs - izmitināšanā un ēdināšanā (-5,3) un transportā (-0,3%). Dažās nozarēs algu kāpums bija pat ļoti straujš. Profesionālajos pakalpojumos, kuru eksports ir turpināja plaukt, darbinieki par stundu saņēma pat par 11,1% vairāk. Nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir mazo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi privātpersonām, algas auga pat par 14%.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.