No ekonomikas viedokļa amatnieks ir «štrunts», bet arī viņš nopelna sev un neprasa valstij ne darba vietu, ne pabalstu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Aleksejs Neilands savu uzņēmējdarbību sāka 1987. gadā ar šūšanas kooperatīvu. Pēc tam gatavoja suvenīrus, dažādus dizaina priekšmetus, darbojās reklāmas jomā. Pēdējos četrus gadus, interesējoties par jaunām tehnikas iespējām, pievērsies sublimācijai jeb apdrukai, kad ar termopārnešanas tehniku uz īpaša papīra ar speciālu tinti drukātu attēlu pārnes uz šim nolūkam īpaši ražotu apdrukājamo priekšmetu virsmas vai poliestera auduma. Šādi viņš izgatavo lietišķās mākslas priekšmetus, lielākoties – vienota stila komplektus: krūzes, paliktņus un paplātes, somas un maciņus.
Gatavs pēc stundas
«Man patīk vizuālas lietas jau kopš Mākslas akadēmijas laikiem. Mans paliktnis vai flīze ir skaista bilde un lietišķs priekšmets vienlaikus. Es veidoju dizainu, tehnoloģiju un ražošanas procesu mazu partiju komplektiem, ko pēc tam var arī uztaisīt individuāli pa vienam. Esot attiecīgām sagatavēm, pusstundas laikā man ir gatavs komplekts ar krūzi, paliktni un paplāti pēc individuāla pasūtījuma.» Mainoties tehnoloģijām, vecās Aleksim vairs nešķiet interesantas, un viņš meklē jaunus izaicinājumus un jaunas biznesa iespējas.
«Ja ar šodienas tehnoloģijām es būtu varējis darboties kooperatīvu laikos, es varētu dzīvot savā Kanāriju salā. Tolaik jauktā tehnikā taisīju glezniņas ar Rīgas skatiem. Tiražēšana bija tehniska, bet apakšā bija ar roku zīmēts akvarelis, tad sietspiede un zīmogspiede un pa virsu ar roku likti krāsu akcenti. Kamēr vēl Krievijas iedzīvotājiem iebraukšanai nevajadzēja vīzu, es nespēju pieražot, lai apmierinātu pieprasījumu,» atceras mākslinieks.
Visu rakstu Sublimācijas tehnikā drukāti ienākumi lasiet 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.