Mana pieredze: Obicon verandas iesildās Baltijā, tēmē uz Rietumeiropu

Cilvēki jau izsenis pie mājas saulainajā pusē ir cēluši verandas, Obicon verandas meklē modernu risinājumu.

Kaspara Obersta uzņēmums SIA Obicon nodarbojas ar plastikāta materiālu tirdzniecību, ko galvenokārt izmanto kā pārklājamo materiālu siltumnīcām. Aktīvākais darba laiks ir pavasaris. Pirms diviem gadiem, kad aktīvākā sezona tuvojās noslēgumam, viņš domāja par to, kā palielināt plastikāta tirdzniecības apjomu arī citos gadalaikos. Iedomājies, ka tuvākā joma, kur izmanto līdzīgus materiālus, ir piemājas nojumes un verandas. Kaspara kolēģis agrāk Zviedrijā bija būvējis piemājas verandas, un viņam bija pieredze šajā jomā. Nosprieduši, ka nebūtu liela jēga uzņemties daļu darbu un izdevīgāk būtu piedāvāt pilnībā gatavas verandas.

«Radās doma pašiem kaut ko no nulles uztaisīt – ko tādu, kas nav citiem. Tas mums nebija izdzīvošanas jautājums, un nevajadzēja visu paveikt pēc iespējas ātrāk, tāpēc pirmais gads pagāja eksperimentējot un paralēli strādājot tirdzniecības biznesā,» saka Kaspars.

Vispirms Baltija

Pagājušajā gadā uzņēmums ar jauno produktu piedalījās izstādē Māja I, pēc kuras to uzrunājuši pirmie klienti. Tas noticis ap Jāņiem, un pasūtījumi nodrošinājuši darbu līdz gada beigām. Pirmajā darbības gadā uzņēmums saņēmis desmit verandu pasūtījumus, šāds apjoms atbildis sākotnējiem uzņēmuma plāniem. «Es redzu lielu tirgus potenciālu privātmāju īpašnieku vidū, kam veranda ir kā mājas daļa. Interese ir liela. Ir cilvēki, kas jau agrāk ir meklējuši kaut ko tamlīdzīgu,» teic Kaspars.

Šogad uzņēmums piedalījies trijās izstādēs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas atrodas Rāmavā, un neesot lielas starpības, vai veranda montēt jābrauc uz Viļņu vai Ventspili, jo ceļā jāpavada tikai nedaudz ilgāks laiks. Salīdzinot cilvēku reakcijas Baltijas valstu izstādēs, Kaspars teic, ka atšķirības esot. Piemēram, uzzinot, ka viens verandas kvadrātmetrs izmaksā 300 eiro, lietuvieši šausminoties. Igauņiem šāda cena šķiet pieņemama, bet latvieši kā kuram – citi novērtē verandu kā dārgu, citiem tās cena šķiet atbilstoša. «Veranda nav pirmās nepieciešamības prece, un tie, kuri tās izvēlas, lielākoties ir cilvēki, kam nevajag kaut kā – viņiem vajag, lai ir labi, un nav lielas starpības, vai veranda maksās četrus vai sešus tūkstošus eiro. Ja viņi var maksāt četrus, visticamāk – arī sešus,» uzskata Kaspars.

Visu nosaka pircēji

«Noslēgsim šo sezonu Baltijā un tad lemsim par dalību kādā no izstādēm Vācijā. Pēc iepriekšējām izstādēm var secināt, ka par produktu varētu būt interese Francijā, Somijā, Zviedrijā. Tur ir kompānijas, nekustamā īpašuma attīstītāji, kurus varētu interesēt uzņēmuma verandu risinājumi,» domā Kaspars.

Eksporta attīstību noteikšot pircēju interese. Piemēram, ja parādīsies interese no Somijas, kāpēc principiāli lauzties Zviedrijas tirgū? Prioritārie nākotnes eksporta tirgi ir Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande. «Mums ir ko piedāvāt turīgās, apdzīvotās zemēs ar augstu pirktspēju,» saka Kaspars. Viņš norāda, ka ārzemēs verandu gala cena varētu būt augstāka loģistikas dēļ.

Darbam ārzemēs ir dažādi iespējamie varianti – tikai ražot vai arī ražot un nodrošināt verandu montāžu. Kaspars spriež, ka ārzemju pasūtītājus varētu interesēt arī montāža, jo Latvijas darbaspēka izmaksas ir zemākas nekā citās valstīs.

Ar cenu konstruktoru

Aptuveni puse no interesentiem, kas atsūtījuši cenas pieprasījumu, vēlāk arī pasūta verandu. Uzņēmums mājaslapu ir izveidojis tā, lai cilvēks pats var komplektēt savu verandu – izvēlēties modeli, karkasu, krāsu, izmērus, materiālus u.c. Konstruktors aprēķina aptuveno cenu, kas lielākoties sakrīt ar gala cenu, ko uzņēmums aizsūta pircējam pēc cenu pieprasījuma izteikšanas. Kaspars piebilst, ka klientiem ir interese arī par iestiklošanu un tas attiecas gan uz esošajām verandām, gan jumta terasēs t.s. jaunajos projektos.

Raksturojot verandu attīstību Latvijā, Kaspars teic, ka iesākumā visi pirka baltos plastmasas krēslus, lai sēdētu ārā, pēc tam piepirka galdu, lai ērtāk sēdēt. Saprotot, ka, sēžot zālē, krēsls ir nestabils, sāka veidot terases. «Vēlāk cilvēki saprot, ka krēsls apkārt negāžas, šašliks klēpī nekrīt, bet saule karsē galvu, tāpēc uzbūvē jumtiņu. Taču odi tik un tā lido iekšā. Tāpēc esam nonākuši līdz aizstiklotām verandām,» viņš stāsta. Domājot par nākotni, Kaspars spriež, ka nākamais attīstības līmenis varētu būt apsildāmas verandas. Pagaidām Latvijā tādas neesot vērts piedāvāt, jo pirktspēja vietējā tirgū ir zema, bet, ja izdotos attīstīt eksportu uz Skandināviju, tur gan šāda veida verandas varētu būt pircējiem interesantas. «Tirgus pasaka, kas vajadzīgs, un parāda, no kā jāatsakās,» viņš norāda.

Raksturojot verandu tehnisko pusi, Kaspars stāsta, ka Obicon verandas tiek būvētas, izmantojot skrūvpāļus un bīdāmās alumīnija sistēmas, kas ļauj verandu atbilstoši laika apstākļiem pārveidot par atvērtu vai aizvērtu telpu. Materiāli tiek iepirkti no ārzemju ražotājiem, bet viss pārējais top Latvijā. «Ideja ir no Latvijas,» uzsver Kaspars.

Jauns uzņēmums

Sākotnēji verandu projekts tika attīstīts esošajā uzņēmumā, bet nesen izveidota jauna kompānija. Tagad SIA Nord-T ir zīmola Obicon verandas turētājs un virzītājs. «Kad pieauga pasūtījumu apjoms, kļuva skaidrs, ka šis biznesa virziens jāatdala no SIA Obicon pamatdarbības. Sākumā par to nedomājām, bet secinājām, ka verandas var funkcionēt kā pastāvīgs bizness,» saka Kaspars.

Divu uzņēmumu vadīšana nav viegla, tāpēc Obicon tiek meklēts jauns vadītājs, kas nodarbotos ar uzņēmuma attīstīšanu. «Verandas tagad prasa vairāk resursu,» viņš skaidro.