Raimonda Fūrmaņa un Ata Vīna uzņēmuma specializācija – SPA procedūra virsmām .
«Tas, ko darām šobrīd, sākās ar projektu vadību celtniecībā,» atskatu vēsturē iesāk viens no Garkalnes novada SIA Brangi līdzīpašniekiem un sodablaster (virsmu tīšanas ar sodu) pakalpojuma izveidotājiem Raimonds Fūrmanis. «Saskārāmies ar sarežģītiem jautājumiem ēku tīrīšanā un restaurācijā – pirmkārt, tās ir milzīgas izmaksas un, otrkārt, process ir laikietilpīgs,» viņš turpina.
Nolūko ASV
Iespējamais uzņēmējdarbības virziens «pieteicās» 2010.gadā, kad kolēģis Atis Vīns aizbrauca uz ASV, atgriezās sajūsmināts, stāstīdams, ka «tur ir tāda lieta kā sodablaster, tur tīra ar sodu visu, ko vien var iedomāties – fasādes, baseinus, mašīnas, jebko.» Grūtāk esot nosaukt virsmu, ko nevarot šādi notīrīt. «Kolēģis mierā nelikās, sapratu, ka jāmeklē iespējas šo tehnoloģiju atvest uz Latviju, un pagājušā gada pavasarī atradām kontaktus arī Eiropā,» stāsta Raimonds. Sistēma ir radīta ASV jau septiņdesmitajos gados, kad pēc dažādiem mēģinājumiem, ar zināmajām metodēm neveiksmīgi tīrot Brīvības statuju (mīkstas vara plāksnes, ko smilšu strūkla deformē), atklāja procesa ziņā līdzīgu tīrīšanu ar sodas granulām, skaidro Atis. Tīrīšanai tiek lietota parastā dzeramā soda, kas ir videi draudzīga, bet cietības ziņā esot maigāka par smiltīm. «Šobrīd ASV gandrīz katrā ciemā ir pa sodas tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Aizgājuši jau tik tālu, ka pievēršas arī citiem dabas materiāliem,» viņš turpina.
Sākās kā eksperiments
Viss sācies kā viens liels eksperiments, kas, pēc Raimonda domām, ir pats foršākais. «Mums bija ideja. Mēs pat nedomājām par to kā par biznesu, bet nolēmām izpētīt, kas tas ir un kā mēs varam ar to palīdzēt sev un citiem,» stāsta Raimonds.
«Tās izbrīnā ieplestās acis un pavērtā mute – tā arī var?! –, kad īsā laikā esi atbrīvojis no sodrējiem tādu pašu guļbūves platību, ko 10 vīriem vajadzētu ar 10 slīpmašīnām 10 dienas tīrīt,» viņš atceras gadījumu, kad kādam Latgales saimniekam palīdzējuši koka guļbūvi pēc ugunsgrēka sakopt; saimniekam pašam jau licies, ka māja būšot «jānoraksta». Pēc redzētā saimnieki bijuši tādā sajūsmā, ka prom nav laiduši, esot bijuši ar mieru paši braukt pēc papildu sodas krājumiem uz Garkalni, nesuši klāt visdažādākos priekšmetus, arī kaut kad nākotnē restaurēt paredzētos. «Tiešām – kā tā var būt? Tikai tagad šī sistēma kļūst populāra arī Eiropā» mazliet plecus rausta Raimonds. Viņš ir izpētījis, ka Somijā un Skandināvijā tīrīšana ar sodu ir populāra, tur to galvenokārt izmanto jahtu tīrīšanai, ir tradīcijām bagāta kuģošanas kultūra, kā arī sāļāks ūdens, kā dēļ jahtas jātīra biežāk nekā, piemēram, Latvijā, kur kuģošanas tradīcijas tikai veidojas, līča ūdens ir saldāks un jahtas vēl nav piedzīvojušas tik daudz sezonu kā jūras otrā krastā, viņš secina. Par citiem tuvāk esošajiem šīs nišas uzņēmumiem Raimonds zina stāstīt, ka nopietns uzņēmums esot arī Igaunijā. Igauņu kolēģi, piemēram, veicot Kalev vafeļu pannu apkopi.
SPA sienām
Par to, ka notīrīt var jebko, eksperimentos un pie klientiem abi ir pārliecinājušies. «Paši esam eksperimentējuši ar kolas bundžiņu, papīru, noņemot netīrumus un poligrāfiju kārtu pa kārtai. Ja ir mehānisms, kurš notur kaut vai adatu, tad arī to var notīrīt,» skaidro Atis.
Pašiem patīk salīdzināt sodas tīrīšanu ar SPA procedūru virsmām. Abiem uzņēmējiem patīk kāds video, kur salīdzinātas smilšu un sodas strūklas no sienas skatupunkta – pirmā nomētā to ar akmeņiem, otra ar sniega pikām. Šo īpašību dēļ daudz ātrāk un ērtāk notīrīt dažādu materiālu kombinācijas – soda neiedarbojas uz virsmām abrazīvi, neskrāpē stiklu un nebojā gumijas vai mehānismus.
Būtiskas esot arī citas sodas īpašības – smaku absorbcija un dezinfekcija, kuras lieti noder apdegušu virsmu vai pelējumu tīrīšanai, kā arī nerada statisko elektrību. Šobrīd «pacienti» variējas no koka guļbūvēm līdz pat automobiļiem.
Pirmie klienti, kā tas pierasts jauniem uzņēmumiem, bija parasti «testējamie» – ģimene, draugi, paziņas. Šobrīd uzņēmumam jau izveidojusies pastāvīgo klientu bāze, piemēram, autopārvadātājs SIA Kurbads uztic savu autoparku. Automašīnām ir gumijas, plastmasas, mehānismi, kuri rūpīgi jānosedz, lai tīrītu ar smilšu strūklu, ar sodu tas viss neesot jāslēpj. «Esam arī jahtas mēģinājuši tīrīt, tām vēl nekas labāks nav izdomāts, izņemot roku darbu ar lupatiņu un «ķīmiju»,» saka Atis.