Simulāciju e-apmācību rīka izveidotājai SIA BranchTrack ir izdevies piesaistīt investīcijas 250 tūkstošu eiro apjomā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums tās piesaistījis no Latvijas Imprimatur Capital, lietuviešu Coffee Ventures un Zbigņeva Gulbinoviča (Zbigniew Gulbinowicz) no Blue Bridge Baltic Lithuania. DB jau rakstījis, ka simulāciju e-apmācību rīks BranchTrack izauga e-apmācību kompānijā Intea.

Uzņēmumu izveidoja Raivis Freimanis un Sergejs Sņegirjovs laikā, kad kompānijas aktīvi sāka izmantot e-mācību rīkus, lai atteiktos no klātienes apmācībām un tādējādi arī ietaupītu līdzekļus. Attīstoties un izstrādājot mācību materiālus ar dažādiem spēļu elementiem, Intea īpašnieki pamanīja, ka cilvēkus interesē simulācijas – dialogi un situācijas, kas veidojas atkarībā no tā, ko pārdevējs vai klientu konsultants atbild pircējam. BranchTrack mērķauditorija ir kompānijas, kas nodarbojas ar pārdošanu un klientu apkalpošanu – mazumtirdzniecības, telemārketinga, ātrās ēdināšanas, apdrošināšanas, viesmīlības sektora uzņēmumi. Tajos strādājošie bieži mainās, un darba devējs nevar atļauties to, ka cilvēks, kurš nesen pievienojies kolektīvam, pusgadu mācās, lai kļūtu par labu pārdevēju – ja viņš darbam vajadzīgo nevar iemācīties divu dienu laikā, pēc četrām dienām viņš visdrīzāk te vairs nestrādās.

Ja idejas autoram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, viņa idejā ir vērts investēt

Simulāciju e-apmācību rīka izveidotājai SIA BranchTrack ir izdevies piesaistīt investīcijas 250 tūkstošu eiro apjomā (Plašāk lasāms, klikšķinot šeit). Vaicāts, kādā uzņēmumā viņš pats būtu ar mieru investēt, SIA BranchTrack līdzīpašnieks Sergejs Sņegirjovs teic, ka galvenais izvēles kritērijs būtu idejas autors.

«Ja es investētu savus līdzekļus kādā startup, es ieguldītu nevis pašā uzņēmumā, bet gan dibinātājā, kuram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, nevis ir izlasījis internetā par Snapchat un tagad grib to klonēt. Cilvēki runā par otru Linkedin vai Facebook, bet nesaprot, ka tas reiz jau ir radīts, un pat tad, ja ir interesants koncepts, galvenā problēma ir ļoti daudz lietotāju. Jautājums ir par to, kā iegūt miljoniem lietotāju – viņi paši neatnāks,» viņš saka.

«Latvieši nebeidz fascinēt ar savām nenovērtējami augstajām tehnoloģiskajām zināšanām un inteliģenci. [..] Tomēr bez pastāvīgas klātesamības nodrošināšanas ir grūti radīt atpazītu un uzticamu valsts pārstāvniecību Silīcija ielejā,» tā pēc latviešu start-up misijas Kalifornijas tehnoloģiju mekā – Silīcija ielejā – rezumējis investors Deivids Emersons (Davis Emerson), kurš pārstāv Harward Business School Angels.

«Diemžēl pavadītais laiks Silīcija ielejā ir pārāk īss, lai uzņēmēji pilnībā adaptētos šajā specifiskajā biznesa kultūrā un spētu sevi pārliecinoši prezentēt investoriem,» norādīja D. Emersons.

Viņš gan atzina, ka Latvijai ir ļoti labs potenciāls kļūt par vienu no pasaules tehnoloģiskās ekspertīzes centriem.

Kā Db.lv jau ziņoja, no šī gada 28. janvāra līdz 7. februārim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar jaunuzņēmumu atbalsta organizāciju StartupLatvia organizēja Latvijas start-up kompāniju trešo misiju Silīcija ielejā.

Trešajā tirdzniecības misijā Silīcija ielejā devās seši vietējie Latvijas tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumi - Branchtrack, Walmoo, Prime AVG, Bright Field Technologies, Amber Games un Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators.

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.

Turpinoties septembrim kā oficiālajam stārtapu mēnesim Latvijā, ikvienam interesentam tiek piedāvāts bezmaksas pasākumu klāsts, kas ļauj tuvāk iepazīties ar Latvijas stārtapu kultūru un radošajām industrijām. #StartUpTheSeason iniciatīvas autori koprades telpas TechHub Riga un The Mill un biznesa akselerators Eegloo aicina uz mītapiem un piču sesijām, kuru centrā ir sievietes tehnoloģiju uzņēmējdarbībā, animācija un finanšu tehnoloģijas, informē TechHub Riga pārstāve Inese Mūrniece.

Start Up The Season iniciatīva aizsākās 24. augustā, pasludinot septembri par oficiālo stārtapu mēnesi Latvijā un sniedzot plašāku ieskatu Latvijas tehnoloģiju vidē. Iniciatīvas laikā ikvienam līdz pat 29. septembrim ir iespēja apmeklēt bezmaksas pasākumus, padziļināt zināšanas, kā arī iepazīties ar cilvēkiem, kas interesējas par tehnoloģijām un rada pasaulē konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Viens no centrālajiem iniciatīvas pasākumiem ir TechHub Riga ikmēneša mītaps, kas 10. septembrī pulcēs Latvijas stārtapu kopienu vienuviet. Mītapa centrālā tēma šoreiz ir sievietes, kas darbojas tehnoloģiju biznesā – savā stāstā dalīsies Elena Donetsa, StarTau Telavivas Universitātes Uzņēmējdarbības centra vadītāja un We Dream uzņēmējdarbības programmas sievietēm dibinātāja. Tostarp savu pieredzi, darbojoties tehnoloģiju uzņēmējdarbībā, atklās arī Rūta Jakovļeva (Furnny), Maija Anna Ludbārža (Funderful) un Alise Semjonova (Infogr.am). Mītapa beigās tradicionāli tiks piedāvāti ideju piči un tīklošanās iespēja. Mītapu atbalsta TechHub Riga stratēģiskais partneris Lattelecom, Altum un Izraēlas vēstniecība.

TechHub Riga žūrija šodien izziņojusi desmit tehnoloģiju iesācējuzņēmumu komandas, kas piedalīsies TechHub Academy 10. februārī.

Žūrijas darbs nebija viegls, jo dalībai TechHub Academy šoreiz tika saņemti vairāk nekā 50 spēcīgi un profesionāli tehnoloģiju iesācējuzņēmumu komandu pieteikumi no 10 valstīm, to skaitā ASV, Vācijas, Lielbritānijas un Skandināvijas.

10 izvēlētās komandas konsultēs pieredzējuši starptautiski mentori, investori un komunikācijas eksperti, kuri vērtēs un palīdzēs uzņēmumiem attīstīt savu biznesa stratēģiju. Piecas labākās komandas piedalīsies Pitch Battle ideju sacensībās konferences TechChill Baltics 2016 ietvaros, prezentējot savu ideju vairāk nekā 400 dalībnieku auditorijai un cīnoties par galveno balvu.

TechHub Academy finālisti ir:

Rīgā šodien norisinās pavasara nozīmīgākā Baltijas startup un tehnoloģiju konference TechChill Baltics, kas ir tradicionāla tikšanās vieta aptuveni 500 reģiona tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvjiem, investoriem, medijiem un starptautiskiem tehnoloģiju nozares entuziastiem.

Šogad konference norisinās jau piekto gadu, un pulcē rekordaugstu apmeklētāju skaitu.

Pasākuma runātāju vidū ir FullContact dibinātājs un vadītājs Barts Lorangs (Bart Lorang, ASV), kura vadītais uzņēmums pirms diviem gadiem veiksmīgi iegādājās Latvijas veiksmes stāstu Cobook, izglītības un mobilo tehnoloģiju eksperts, Funzi dibinātājs Āpe Pojavirta (Aape Pohjavirta, Somija), VirginStartup mentors Ross Kingslands (Ross Kingsland, Lielbritānija) un citi.

Tēmu fokusā šogad biznesa attīstība, izaugsme un startup kopienu stiprināšana. Sadarbībā ar savstarpējo aizdevumu platformu Twino, konferences paneļdiskusijā tiks pievērsta uzmanība tieši finanšu tehnoloģiju jeb fintech iesācējuzņēmumiem, ņemot vērā šīs nozares straujo izaugsmi un lielo potenciālu Baltijas startup komūnas attīstībā.

Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc daudzi tehnoloģiju jaunuzņēmumi jeb startup domā globāli, tomēr joprojām ir arī tādi, kuri domā tikai par vietējo tirgu

«Daudzi startup domā diezgan lokāli, tiesa gan – lielākās valstīs tā ir krietni lielāka problēma kā Latvijā, piemēram, Polijā. Mēs neesam neko daudz dzirdējuši par Polijas startup, jo valsts ir tik liela, ka ir pašpietiekama un turienes jaunuzņēmumiem pietiek ar vietējo tirgu vien. Mēs to nevaram atļauties, tāpēc igauņi, latvieši un lietuvieši mērķē uz globālo tirgu, taču, neskatoties uz to, daudzi startup orientējas tikai uz Latviju vai pat Rīgu,» saka Sergejs Sņegirjovs, simulāciju e-apmācību rīka izveidotāja SIA BranchTrack līdzīpašnieks.

Otra startup kļūda viņa skatījumā ir tā, ka jaunuzņēmumi nesaprot, ka nav runa par viņu un viņa produktu, bet gan par cilvēkiem, kuri to lietos. Tāpēc pats galvenais ir saprast, ko vajag lietotājiem un to arī piedāvāt, nevis dot viņiem to, kas pašam šķiet viņiem vajadzīgs. «Tas ne vienmēr sakrīt,» norāda S. Sņegirjovs.

E-mācību uzņēmums Intea vēlas panākt, ka Latvija ir e-mācību galvaspilsēta Eiropā

«Tas ir iespējams, tikai jāmāk līdzsvaroti attīstīties. Ja klients ar mums var strādāt angliski, varam sadarboties ar jebkuru uzņēmumu,» saka Natālija Knaidele, SIA Intea komercdirektore. Intea lieliem uzņēmumiem ražo e-mācību saturu un pēdējā gadā arvien biežāk strādā arī ar dažādām sistēmām, kur šo saturu izvietot, kā to nogādāt darbiniekiem visā Latvijā, Baltijā, Eiropā, kā arī ar iekšējā mārketinga pakalpojumiem. Liela daļa Intea klientu ir bankas, jo tām regulāri ir jauni produkti, kas ir gana komplicēti un par ko nepietiek izlasīt vienkāršu dažu lappušu tekstu e-pastā. «Bankas vienmēr bijušas IT ziņā progresīvas, tām ir dažādas IT sistēmas – daudz vairāk nekā ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas vēl nav tik digitāli attīstīti,» saka Natālija. Uzņēmuma nākotnes plānos ir fokusēties pēc iespējas plašāk uz klientiem Eiropā.

Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē plāno pabeigt otrās kārtas rekonstrukcijas un restaurācijas darbus. Kāzu kleitu biznesā dominē mežģīnes un klasika. Latvijas ceļu būvizmaksas samazinās; bažas par to kvalitāti - pieaug.

Čečenu līderis apgalvo, ka 74 tūkstoši čečenu ir gatavi «ieviest kārtību Ukrainā».

Laikrakstā Dienas Bizness šodien lasiet - SIA BranchTrack izstrādājis e–apmācību rīku klientu apkalpošanas prasmju uzlabošanai; vairāk salabotu Latvijas ceļu kilometru rodas uz izmaksu samazinšānas rēķina; Rīgas ostā ir vairāki Ahilleja papēži.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Rīgas vagonbūves rūpnīcā izstrādās jaunu vilcienu un zemās grīdas tramvaju. SIA BranchTrack izstrādājis e–apmācību rīku klientu apkalpošanas prasmju uzlabošanai. Valsts Kontroles atzinumus un kritiku par saimniekošanu Ķekavā, novada mērs nosauc par «uzpūstu ziloni».

Dienas Biznesa viedokļu sadaļā šodien lasiet par inovāciju ieviešanu Latvijā un šī procesa klupšanas akmeņiem.

Šodien portālā Db.lv varēsiet vērot videotranslāciju no konferences par transporta, loģistikas un tirdzniecības jautājumiem «Savienojot Āziju un Eiropu».

Pasaules ziņās otrdienas rītā vēstis no kauju pārņemtās Ukrainas. Aktīvā pretterorisma operācijas fāze sākusies netālu no Slovjanskas.

Šobrīd jaunie IT uzņēmēji arvien biežāk pievēršas dažādām ierīcēm, bezpilota lidaparātiem, izklaidei, kā arī virtuālajām valūtām, mākslīgajam intelektam un B2B risinājumiem

Šobrīd daudzi jaunie startup uzņēmēji izstrādā saziņas rīkus, tūrisma agregatorus un tiešsaistes izglītības platformas, novērojis Artūrs Burņins, mobilās lietotnes Qfer līdzīpašnieks. «Strauji attīstās virtuālās valūtas. Pirms kāda laika dominēja Bitcoin, bet tagad ir dažnedažādas valūtas, tirdzniecības vietas un nesen tika palaists projekts Stellar, kurā var sūtīt un saņemt naudu no jebkādas valūtas. Visu laiku tiek veidoti jauni startup saistībā ar šo tēmu,» saka Kristaps Mors, Maxtraffic dibinātājs. Tāpat arvien vairāk rodas dažādi pakalpojumi un kļūst aizvien lētāk, ātrāk un vienkāršāk integrēt dažādus servisus – var radīt jaunus pakalpojumus un produktus, tēmēt uz mazākām nišām. Piemēram, var izmantot Shopify e-komercijas platformu, kurā pārdot t-kreklus, un savienot to ar Printful, kas veiks gan apdruku, gan nosūtīs produktu, un viss process var būt 100% automatizēts, norāda K. Mors.