Satelīta attēli liecina, ka Indijas Okeāna dienvidos, kur varētu atrasties pazudusī Malaysia Airlines lidmašīna, atrodas aptuveni 300 objekti. Meklēšanas darbi uz priekšu virzās gausi, jo tos apgrūtina laikapstākļi.

Okeāna dibena skanēšanā tiek izmantots hidrolaktors, kurš darbojas ar atbalss principu un zīmē okeāna apakšas «karti», ziņo BBC.

Satelīta attēli uzņemti 24. martā, vienu dienu pēc tam, kad Francijas satelīts informēja par 122 peldošiem objektiem okeānā, kas varētu būt aviokompānijas Malaysia Airlines reisa MH370 lidmašīnas atlūzas. Jāatgādina, ka gaisa kuģis, uz kura atradās 239 cilvēki, pazuda 8. martā.. Meklēšanu apgrūtina arī sliktie laikapstākļi, kuru dēļ to ik pa laikam nākas pārtraukt.

Jau vēstīts, ka mīklainos apstākļos pazudusī lidsabiedrības Malaysia Airlines lidmašīna, visticamāk, iegāzusies Indijas okeāna dienvidos uz rietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas. Tā pirmdien paziņoja Malaizijas premjerministrs Nadžibs Razaks, atsaucoties uz jaunākajiem datiem, kas gūti lidaparāta meklēšanas procesā.

Aviokompānijas Malaysia Airlines akcijas pārtrauks kotēt biržā pēc tam, kad fonds Khazanah Nasional Bhd piedāvājis tās atpirkt no mazākumakcionāriem restrukturizācijas plāna ietvaros, raksta Bloomberg.

Kompānija maksās 429 miljonus dolāru, lai iegādātos atlikušās 30,6% akciju, kas tai vēl nepieder. Kā norādījuši kompānijas pārstāvji, aviokompānijai būs nepieciešams ievērojams finansējuma apjoms nākamo pāris gadu laikā, lai spētu uzturēt darbību.

Kompānijas darbība ievērojami pasliktinājusies pēc divām šā gada traģēdijām, kurā iesaistītas tās lidmašīnas.

Šajā gadā Malaysia Airlines akcijas cena sarukusi par 23%. Khazanah piedāvātā cena ir par 12,5% augstāka nekā ceturtdienas tirdzniecības sesijas slēgšanas cena. Aviokompānijas valde apspriedīs piedāvājumu un tās darbība netiks mainīta, liecina uzņēmuma paziņojums.

Piektdien sākta pazudušās Malaysia Airlines lidmašīnas meklēšana zem ūdens. Ūdenī ielaistas ierīces, kuras aprīkotas ar detektoriem «melnās kastes» raidītā signāla uztveršanai.

Kā vēsta ārvalstu mediji, meklēšana zem ūdens šobrīd uzsākta, lai paspētu pārmeklēt iespējami plašāku teritoriju pirms nav izlādējies «melnās kastes» akumulators. Meklēšanu zem ūdens veic Austrālijas un Lielbritānijas flotes kuģi.

Sidney Morning Herald vēsta, ka iespējas atrast melno kasti nav lielas, turklāt tās aizvien samazinās, jo izlādējas «melnās kastes» baterija. Pēc tam, kad akumulatora darbība izbeigsies, «melno kasti» atrast, iespējams, neizdosies nekad.

Piektdien pazudušās Malaysia Airlines lidmašīnas meklēšanā joprojām piedalījās arī 10 militārie gaisa kuģi, četras civilās lidmašīnas un deviņi kuģi.

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.

Malaizija ceturtdien oficiāli pasludinājusi aviokompānijas Malaysia Airlines lidmašīnas pazušanu Indijas okeānā par negadījumu un visus tās pasažieru un apkalpes locekļus par mirušiem.

Šāds valdības solis paver ceļu kompensāciju izmaksāšanai bojāgājušo tuviniekiem, bet, visticamāk, izsauks pretrunīgu reakciju.

Tuvinieki vēlas pierādījumus, kas apliecinātu, ka tiešām notikusi avārija.

Vairāku upuru radinieki arī pārmeta Malaizijas valdībai un Malaysia Airlines haotisku reaģēšanu uz lidmašīnas novirzīšanos no kursa, kas noveda pie tās pazušanas.

Malaysia Airlines lidmašīna ar 239 pasažieriem un apkalpes locekļiem pazuda 2014.gada 8.martā, nezināmu iemeslu dēļ mainot kursu lidojumā starp Kualalumpuru un Pekinu.

Indijas okeānā turpinās lidaparāta meklēšana, tomēr pagaidām visi pūliņi bijuši nesekmīgi. Šogad 8.martā apritēs gads kopš traģiskās avārijas.

Piektdien Āzijas un Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, reaģējot uz ziņām par Ukrainā notriekto Malaysia Airlines lidmašīnu. Negatīvo noskaņojumu vēl vairāk pastiprināja informācija, ka Izraēla Gazā iesūtījusi karaspēku, raksta Bloomberg.

Āzijas reģionu raksturojošais MSCI Asia Pacific indekss saruka par 0,3%, un visu tajā iekļauto sektoru indeksi samazinājās. Savukārt Stoxx Europe 600 samazinājās par 0,26%. Arī ceturtdienu ASV un Eiropas akciju tirgi noslēdza ar kritumu.

Malaysia Airline System akcijas cena piektdien nogāzās par 11%.

Piektdien piekto dienu pēc kārtas saruka arī Krievijas akciju tirgus indeksa Micex vērtība – par 1,8%.

«Ģeopolitiskie riski ir atgriezušies, veicinot pārdošanu pasaules akciju tirgos un drošu aktīvu meklējumus,» saka Perpetual analītiķis Metjū Šervuds.

Db.lv jau rakstīja, ka lielākā daļa no ceturtdien notriektās Malaysia Airlines pasažieru bijuši nīderlandieši, raksta Reuters.

ASV satelītu operators Digital Globe jebkuram pasaules iedzīvotājam ļauj piedalīties bezvēsts pazudušā Malaysia Airlines reisa meklēšanā. Viss, kas nepieciešams, lai tajā piedalītos, ir dators un interneta pieslēgums.

Kā vēsta medijs Business Insider, kompānija Digital Globe ir šim projektam atvēlējusi divus satelītus, kas jau veikuši pirmos fotouzņēmumus virs Taizemes līča un Dienvidķīnas jūras. Abi satelīti pārraida attēlus mājaslapā tomnod.com, kas savukārt aicina tās apmeklētājus, izmantojot piedāvāto informāciju, piedalīties meklēšanā un ziņot par pazīmēm, kas varētu palīdzēt atrast pazudušo lidmašīnu.

Meklēšanas teritorija ir milzīga, kā liecina karte, kas pieejama CBS News mājaslapā. Turklāt lidmašīna pirms pazušanas, iespējams, mainījusi lidošanas virzienu, kas nozīmē, ka nepieciešams pārmeklēt divas dažādas jūras vairāku tūkstošu kvadrātkilometru platībā.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Uzlabojoties laikapstākļiem, trešdien atsākta avarējušās Malaizijas lidmašīnas meklēšana.

Otrdien meklēšana uz laiku tika pārtraukta, jo reģionā plosījās spēcīgs vējš, lija lietus un okeānā bija lieli viļņi.

Austrālijas Jūrniecības drošības pārvalde informēja, ka trešdien meklēšanu veiks 12 lidmašīnas.

Tikmēr Pekinā pie Malaizijas vēstniecības otrdien pulcējās vairāki desmiti avarējušās lidmašīnas pasažieru tuvinieki, pieprasot patiesību par notikušo. Daudzi no viņiem atsakās samierināties ar savu tuvinieku nāvi.

Jau vēstīts, ka mīklainos apstākļos pazudusī lidsabiedrības Malaysia Airlines lidmašīna, visticamāk, iegāzusies Indijas okeāna dienvidos uz rietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas. Tā pirmdien paziņoja Malaizijas premjerministrs Nadžibs Razaks, atsaucoties uz jaunākajiem datiem, kas gūti lidaparāta meklēšanas procesā.

Viena no Āzijas vadošajām zemcenu aviokompānijām bijusi spiesta aizvākt lidojumu žurnālu, kas aizskāris daudzu cilvēku sirdis saistībā ar Malaysia Airlines lidmašīnas pazušanu, vēsta metro.co.uk.

AirAsia atvainojusies, jo jaunākajā Travel3Sixty izdevumā publicēts raksts, kurā apgalvots, ka tās labi apmācītie piloti «nekad nepazaudēs lidmašīnu».

Viens no aviokompānijas vadības pārstāvjiem Kamarudins Meranuns paudis dziļu nožēlu un atzinis, ka viņu moka sirdsapziņas pārmetumi. Viņš gan uzsvēris, ka žurnāls nodots printēšanai krietni pirms Malaysia Airlines pazušanas 8. martā.

«Šis ir patiešām grūts laiks tautai, un ar vārdiem nevar raksturot, kā es personīgi jūtos saistībā ar šo incidentu. Šī raksta publicēšana tik nepiemērotā brīdi patiesi apbēdina mani,» skaidrojis K. Meranuns, vienlaikus akcentējot, ka žurnāla veidotāji saņems sodu.

Ukrainas konfliktā bojāgājušo cilvēku skaits pārsniedzis 3000, paziņojis ANO ģenerālsekretāra vietnieks cilvēktiesību jautājumos Ivans Šimonovičs.

Līdz 21.septembrim konfliktā Austrumukrainā dzīvību zaudējuši 3543 cilvēki, ja pieskaita arī 298 notriektās Malaysia Airlines lidmašīnas pasažierus.

Ja Malaysia Airlines lidmašīnas pasažierus neiekļauj kopējā skaitā, tad konflikta upuru skaits ir 3245, norādīja Šimonovičs.

«Ļaujiet man piebilst, ka šis skaitlis aptver slepkavības, ko reģistrējuši pieejamie avoti, un patiesais skaitlis, visticamāk, ir krietni lielāks,» viņš piebilda.

Malaysia Airlines «tehniski ir bankrotējusi», paziņojis aviokompānijas vadītājs. Viņš arī informējis par pārstrukturēšanas programmu un plāniem likvidēt 6000 darba vietu, ziņo BBC.

Šāds paziņojums seko divām gaisa katastrofām, kas pērn piespieda veikt nacionalizāciju.

Aviokompānija piedāvājusi darbu 14 tūkstošiem no 20 tūkstošiem tās darbinieku.

Šāds notikumu pavērsiens tika prognozēts un seko jaunā aviokompānijas vadītāja Kristofa Millera iecelšanai amatā, kas notika maijā.

«Kritums aviokompānijas sniegumā sākās jau ilgi pirms traģiskajiem notikumiem 2014. gadā,» atzinis Millers. Aviokompānija gan šobrīd darbojas normālā rezīmā un lidojumi tiek veikti.

Pēc Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnas notriekšanas tuvākajās dienās gaidāma kompromisa priekšlikumu izvirzīšana, lai izbeigtu bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, turklāt trešais pasaules karš šīs katastrofas dēļ nesākšoties, aģentūrai LETA prognozēja politologs Kārlis Daukšts.

Lidmašīnas notriekšana tagad rietumos emocionāli uzspridzina tos politiskās elites slāņus, kuri līdz šim diezgan svārstīgi izturējās pret notikumiem Ukrainā un Krievijas rīcību.

Tajā pašā Vācijā, kas tagad traģēdijā zaudējusi savus pilsoņus, sabiedrība bija noskaņota pret stingrāku sankciju ieviešanu pret Krieviju, norādīja Daukšts.

Eksperts nešaubās, ka rietumi ir kompromisa meklētāji un viņi var sagremot arī šo traģēdiju. Tagad būs spiediens uz konkrētu lēmumu pieņemšanu starp lielvarām, lai iestrādātu mehānismus, kuriem būtu paliekošas sekas.

Eksperts prognozē, ka pēc lidmašīnas notriekšanas Krievija un rietumi tomēr sāks konkrētāk risināt bruņojuma kontroles jautājumus un separātistu darbību, jo Krievija ir ieinteresēta nenokļūt pilnīgā morālā izolācijā.

Malaizija ir teju pilnīgi pārliecināta, ka Indijas okeāna Reinjonas salā trešdien atrastās atlūzas ir no pērn pazudušās lidsabiedrības Malaysia Airlines reisa Kualalumpura-Pekina lidmašīnas Boeing 777, ceturtdien paziņoja Malaizijas transporta ministra vietnieks Abdulazizs Kapravi.

«Tas ir gandrīz vai neapšaubāmi, ka tas ir lidmašīnas Boeing 777 flaperons. Mūsu vecākais izmeklētājs man šeit to pateica,» sacīja amatpersona.

Malaizijas komanda jau devusies uz Reinjonas salu, kas atrodas 600 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras, viņš piebilda.

Pilnīga pārliecība par to, vai atrastās atlūdzas tiešām ir no reisa MH370 lidmašīnas, tiks gūta divu dienu laikā.

Kā pastāstīja Austrālijas premjerministra vietnieks Vorens Trass, uz atlūzām ir redzams numurs, un tas lietas apstākļu noskaidrošanu varētu paātrināt.

Cilvēks, kurš ir pazīstams ar notikumu gaitu, iepriekš ziņu aģentūrai Reuters apliecināja, ka atlūzas pavisam noteikti ir no lidmašīnas Boeing 777.

Vācijas apdrošināšanas gigants Allianz sācis izmaksāt miljoniem eiro saistībā ar pazudušo Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu MH370, vēsta thelocal.de.

Nauda tiek izmaksāta gan aviokompānijai, gan pazudušo pasažieru tuviniekiem, pastāstījusi apdrošinātāja pārstāve.

Lidmašīna, kurā atradās 239 cilvēki, ir pazudusi kopš 7. marta nakts. Tā izlidoja no Malaizijas galvaspilsētas Kualalumpūras un devās uz Pekinu.

Allianz ir galvenais konsorcijā, kas apdrošināja Malaysia Airlines floti.

Gaisa transporta apdrošināšanas polises parasti ietver stingru laika grafiku, kad maksājumi ir jāveic, lai izvairītos no strīdiem pēc negadījuma, kas varētu negatīvi ietekmēt apdrošinātāju tēlu. Kopējā summa, kas būs jāizmaksā saistībā ar pazudušo lidmašīnu, pārsniegšot vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru.

Austrālijas teritoriālajos ūdeņos Indijas okeānā, iespējams, atrastas nu jau 12 dienas pazudušā Malaysia Airlines gaisa kuģa atlūzas. Tiesa, patlaban nav oficiāla informācija, ka okeānā pamanītie objekti tiešām ir no pazudušās lidmašīnas, vēsta Reuters.

Austrālijas varasiestādes norāda, ka okeānā peldošie objekti pamanīti ar satelīta palīdzību, un tie atrodas vienā no planētas attālākajiem nostūriem - Indijas okeānā starp Austrāliju, Āfrikas dienvidiem un Antarktiku.

Tiek ziņots, ka lielākais no okeānā peldošajiem objektiem esot 24 metrus garš. Austrālijas Gaisa spēki norāda, ka atrastā objekta raksturojums ir pietiekams, lai novirzītu lidmašīnas meklēšanu šajā reģionā.

Līdz šim pazudušās lidmašīnas meklēšanas operācijās nav atrasti nekādi objekti, kas varētu liecināt par tās atrašanās vietu.

Lidsabiedrības Malaysia Airlines reiss 370, kurā ceļoja 239 pasažieri, pazuda pirms 12 dienām starp Malaiziju un Vjetnamu.

Otro dienu pēc kārtas turpinās pazudušās Malaysia Airlines lidmašīnas meklēšana Indijas okeānā Austrālijas teritoriālajos ūdeņos, informē BBC.

Gaisa kuģa atlūzu meklēšanā piedalās piecas militārās un civilās lidmašīnas. Ceturtdien atlūzu meklēšanu apgrūtināja nelabvēlīgi laikapstākļi.

Aviokompānijas Malaysia Airlines lidaparāts devās lidojumā MH370 un 8. martā pazuda gaisa telpā starp Malaiziju un Vjetnamu. Uz lidmašīnas klāja atradās 239 cilvēki.

Ziņots, ka ceturtdien Austrālijas teritoriālajos ūdeņos Indijas okeānā tika pamanīti objekti, kas varētu būt atlūzas no pazudušās lidmašīnas. Peldošie objekti pamanīti ar satelīta palīdzību vienā no planētas attālākajiem nostūriem - Indijas okeānā starp Austrāliju, Āfrikas dienvidiem un Antarktiku.

Norvēģijas kravas kuģim Indijas okeānā nav izdevies atrast pazudušās Malaizijas lidmašīnas iespējamās atlūzas, par kuru pamanīšanu ceturtdien paziņoja Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots.

Norvēģijas kuģis Hoegh St Petersburg transportē automašīnas, un uz tā strādā 19 filipīniešu apkalpe.

Austrālijas Jūrniecības drošības pārvalde lūdza norvēģu kuģi iesaistīties pazudušā lidaparāta meklēšanā.

Arī Austrālijas amatpersonas piektdien paziņojušas, ka meklēšanas darbos iesaistītajām lidmašīnām nav izdevies atrast iespējamās lidmašīnas atlūzas.

Uz vietu, kurā tika pamanītas iespējamās atlūzas, tika nosūtītas piecas lidmašīnas. Austrālijas amatpersonas informē, ka meklēšanas darbi turpināsies arī sestdien.

Sagaidāms, ka piektdien redzamība šajā reģionā varētu uzlaboties.

Aviokompānijas Malaysia Airlines lidmašīna Boeing 777-200 nogāzusies Indijas okeāna dienvidu daļā, un nav cerību atrast kādu izdzīvojušo, atsaucoties uz Malaizijas premjerministru Nadžibu Razaku, raksta Bloomberg.

Pēc pirmdien saņemtajiem datiem un satelītu attēliem, kuros redzamas iespējamās lidmašīnas atlūzas, aizdomas par lidmašīnas avāriju, visdrīzāk, ir apstiprinājušās. Viņš norāda, ka redzamo objektu koordinātes liecina, ka pazudusī lidmašīna atradās tālu no jebkuras iespējamās nolaišanās vietas.

Satelītu datu analīze uzrāda, ka lidmašīna lidojusi pa dienvidu koridoru un tās pēdējā atrašanās vieta bija Indijas okeāna vidus, uz Rietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas.

Premjerministrs atsaucies uz satelītu datu nodrošinātāja Inmarsat Plc un Lielbritānijas Gaisa negadījumu izmeklēšanas centra datu analīzi, kas uzrādīja, ka lidmašina pēc kontaktu pazušanas devusies uz diendiviem. Šis virziens ir bijis uzmanības centrā vairāk nekā nedēļu, kaut arī Malaizijas amatpersonas iepriekš neizlēdza iespēju, ka lidmašina lidojusi pāri Āzijai.

Malaizijas varasiestādes pirmdien paziņoja, ka nevar skaidri pateikt, kāpēc 2014.gada 8.martā pazuda aviokompānijas «Malaysia Airlines» reisa «MH370» pasažieru lidmašīna.

«Savos secinājumos komanda nevarēja noteikt «MH370» pazušanas reālo iemeslu,» preses konferencē paziņoja Malaizijas drošības izmeklēšanas komandas vadītājs Koks Su Čons.

Viens no atklājumiem 495 lappušu biezajā galīgajā ziņojumā par lidmašīnas pazušanu ir tāds, ka lidmašīna pēc izlidošanas no Kualalumpuras uz Pekinu pagriezusies atpakaļ, liecina privāto un militāro radaru dati.

Secināts, ka pagrieziens izdarīts manuāli, līdz ar to tiek atmestas teorijas, ka lidmašīna nolaupīta attālināti.

Tomēr izmeklētāju komanda atstāj atvērtu iespēju, ka lidmašīnas pilotu darbībā, pagriežot atpakaļ lidmašīnu, bijusi «nelikumīga trešās puses iejaukšanās».

Ziņojumā arī norādīts uz trūkumiem Kualalumpuras gaisa satiksmes dienesta darbībā, kas nav ievērojis noteiktās procedūras.

Vairākas aviokompānijas mainījušas maršrutus. lai nebūtu jālido Irānas un Irākas gaisa telpā, kur pieaug riski saistībā ar saspīlējumu starp ASV un Irānu.

Lidojumus Irānas un Irākas gaisa telpā pārtraukušas Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Francijas lidsabiedrība "Air France".

Austrālijas aviosabiedrība "Qantas" uz laiku mainījusi Londonas-Pērtas maršrutu, lai izvairītos no Irānas un Irākas gaisa telpas. Garāks maršruts nozīmēs to, ka lidsabiedrībai būs jāsamazina pārvadāto pasažieru skaits un jāpalielina uzpildītās degvielas apjoms, lai lidmašīnas spētu nolidot papildu 40-50 minūtes.

Arī Malaizijas aviokompānija "Malaysia Airlines" norādījusi, ka, ņemot vērā nesenos notikumus, tās lidmašīnas izvairīsies no Irānas gaisa telpas.

Tāpat Singapūras lidsabiedrība "Singapore Airlines" nolēmusi novirzīt lidojumus uz Eiropu uz citiem maršrutiem, lai nebūtu jāizmanto Irānas gaisa telpa.

Skandināvijas lidsabiedrības Scandinavian Airlines (SAS) lidmašīna ar 132 pasažieriem šogad tik tikko izvairījusies no sadursmes ar Krievijas militāro lidmašīnu, kas veica slepenu lidojumu, liecina pirmdien publicēts pētījums par Krievijas un Rietumu militārajiem incidentiem.

Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka 3.martā abas lidmašīnas viena no otras atradās 90 metru attālumā gaisā apmēram 80 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Zviedrijas pilsētas Malmes.

«No sadursmes, acīmredzot, izdevās izvairīties vienīgi pateicoties labajai redzamībai un pasažieru lidmašīnas pilotu izveicībai,» teikts domnīcas European Leadership Network (Eiropas līderības tīkls, ELN) pētījumā.

SAS lidmašīna Boeing 737 bija ceļā no Kopenhāgenas uz Romu.

Krievijas izlūkošanas lidmašīna «nepārraidīja savu pozīciju», teikts ziņojumā «bīstamā balansēšana uz kara robežas: tuvas militāras sastapšanās starp Krieviju un Rietumiem 2014.gadā».

Pārstartēšanas optimisma burbulis ir plīsis, un attiecības starp Kremli un Rietumiem atgriežas iepriekšējā – bērnudārza – līmenī.

Šī gan ir antiutopiska jeb drūma un draudīga realitāte, kurā no dažāda veida kultūras un saprātīguma saitēm vaļā pasprukušas psihozes izvēršas ciešanās un nāvē, tomēr princips ir tas pats, kas zināms no smilšu kastes laikiem. «Tu esi muļķis!» – «Pats muļķis!» Un tā bez gala, kamēr pa gaisu iet smilšu lāpstiņas, zaldātiņi un mašīnītes. Krievijā tā īsti jau nekas nekad nebija mainījies. Arī jautrākais cars Krievijas vēsturē – Boriss Jeļcins – tai pašā imperiālisma ideoloģijā vien dzīvoja, un turpmākais ir nozīmējis «bijušo» un jauno čekistu nokļūšanu Krievijas elitēs pat padomju laikos neiespējamā intensitātē un varenībā, kā to savā pētnieciskajā žurnālistikā atspoguļo, piemēram, Andrejs Soldatovs un Irina Borogana. Rietumi to redzēja, bet krampjaini turējās pie tās cerības, kas tiešām ir muļķa mierinājums – ka šoreiz būs citādi.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru turpina samazināties, pirmo reizi vēsturē pārkāpjot 38 rubļu atzīmi, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtību uz leju spiež bažas par jauno sankciju ietekmi. Rublis zem spēcīga pārdošanas spiediena nonāca jau martā, kad Maskava izrādīja gatavību aneksēt Krimu. Tāpat rubļa vērtība samazinājās pēc tam, kad Ukrainā tika notriekta Malaysia Airlines lidmašīna.

Rubļa vērtība pirmdienas rītā sasniedza 38,038 rubļus par dolāru, pēc tam gan tā nedaudz atguvās līdz 37,98 rubļiem. Kopumā šajā gadā pret dolāru rublis ir sarucis par 13,6%.

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka nemainīja bāzes procentu likmi, un tirgus to uzskatīja par signālu, ka banka neplāno ievērojami iegrožot savu monetāro politiku, tādējādi vēl vairāk palielinot spiedienu uz rubli. Centrālā banka agrāk pārdeva dolārus un eiro no rezervēm, lai turētu augstāku rubļa kursu, tomēr pēdējoreiz tā tirgū iejaucās maijā.