Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vēlas iegādāties 100 % SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija), to iegādājoties LDz meitas sabiedrībai SIA LDZ ritošā sastāva serviss.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz «meitai» SIA “LDZ Cargo”, bet 25 % RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75 % īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

Lai LDz iegūtu 100% līdzdalību SIA LDZ Cargo Loģistika, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija– tie abi ceturtdien, 17. decembrī, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) varēs iegādāties 100% SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija, to iegādājoties SIA LDZ ritošā sastāva serviss, informē Satiksmes ministrija.

Tā lēmusi valdība, otrdien, 17.maijā pieņemot rīkojumu Par atļauju VAS Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojumu Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz meitasuzņēmumam SIA LDZ Cargo, bet 25% RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75% īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

SIA LDZ Cargo Loģistika ir dibināta 2008.gadā. Tās vispārējais stratēģiskais mērķis ir intermodālu loģistikas piedāvājumu mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un tādā veidā sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 142287 eiro, bet kapitāla daļu vērtība, saskaņā ar SIA Ernst&Young Baltic aprēķinu, uz 2015.gada 30.septembri noteikta 638 tūkstoši eiro.

Jāspēj mainīties līdzi pieprasījuma tendencēm un jānodrošina kvalitatīvs serviss, tad apgrozījuma kāpums neizpaliks, teic SIA Arkolat prezidente Daina Pečate.

Trauku, virtuves piederumu un mājsaimniecības preču tirgotājs SIA Arkolat kāpinājis apgrozījumu no 4,6 miljoniem eiro 2009. gadā līdz 8.2 miljoniem eiro 2014. gadā, un tas iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma prezidente Daina Pečate atzīst, ka izaugsme gājusi soli solī ar Latvijas ekonomikas augšupejas tempu. Tirdzniecībā strādājošie uzņēmumi ir ļoti jutīgi. Tos ietekmē gan iekšējā tirgus klimats, gan ārējie faktori, arī ģeopolitiskie notikumi – Krievijas un Ukrainas attiecības. «Tirdzniecība attīstās ātri, un tirgus dalībniekiem strauji jāspēj mainīties un jāreaģē uz pircēju paradumu maiņu. Tā ir ļoti dinamiska nozare, kas nepelnīti netiek mīlēta, lai arī dod nozīmīgu pienesumu valsts budžetam un nodarbina daudz cilvēku. Tikai eksports mūs neglābs, jo iedzīvotājus baro iekšējā tirgus ekonomikas aktivitāte,» pārliecināta ir D. Pečate. Taujāta par uzņēmuma attīstības veiksmes atslēgām, D. Pečate kodolīgi teic, ka tas ir neatlaidīgs darbs vairāk nekā 20 gadu garumā un gatavība pārmaiņām. «Pēdējos piecos gados cītīgi esam izvērtējuši preču sortimentu, lai piedāvātu tikai klientu pieprasītas preces, rekonstruējām iepirkumu daļu, veicām kategoriju analīzi, kā arī pastāvīgi lielu vērību pievēršam darbinieku apmācībai,» viņa turpina.

Polijas kompānija Newag S. A. kopīgi ar Ukrainas uzņēmumu Skinest Rail Ukraina un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca veiks dīzeļlokomotīvju М62 modernizāciju Ukrainas vilces ritošā sastāva tirgum, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānija Newag S.A. ir līdere dīzeļlokomotīvju un elektrolokomotīvju modernizācijā un ražošanā Polijā, kuras produkti ir pasažieru transporta līdzekļi, dīzeļu un elektrovilcieni, kā arī tramvaji un modernizētie pasažieru vagoni.

Kompānija Skinest Rail Ukraina ir starptautiskā koncerna Skinest Rail daļa, kurš jau vairāk nekā 20 gadus piedāvā kompleksus lēmumus dzelzceļa ritošā sastāva tirgū un kuram ir bagāta pieredze vilces ritošā sastāva remontā un kravu pārvadājumos.

Kompānija Skinest Rail Ukraina gatava piedāvāt lokomotīves Ukrainas dzelzceļa tirgum.

Augstākminēto kompāniju kopējā projekta realizācija, kura kopējais apgrozījums plānots ap 20 miljoniem eiro, sāksies 2016.gadā.

Ar restorāna vai kafejnīcas logo apdrukāti trauki palīdz nostiprināt kompānijas zīmolu, palikt apmeklētāju atmiņā un ir atpazīstami sociālo tīklu bildēs; tie var kalpot par reklāmu un aicināt atgriezties.

Trauku tirdzniecības uzņēmuma SIA Arkolat 2018. gada apgrozījums sasniedza 6,64 miljonus eiro. Latvijā kopumā ir deviņi Rito veikali, un pērn uzņēmums atvēra jaunu veikalu ārpus Latvijas – pirmo Tallinā, jaunajā tirdzniecības centrā T1. «Ilgi domājām par Rito pārrobežu paplašināšanu, un beidzot pagājušā gada nogalē veikals Tallinā tika atvērts. Decembris bija labs, janvāris, februāris – kā jau janvāris un februāris tirdzniecībā. Cerības ir labas, jo izskatās, ka igauņiem patīk mūsu piedāvājums.

Krāsu izvēlē gan Igaunijā vairāk dominē ziemeļnieciskie toņi un dizains,» stāsta Daina Pečate, SIA Arkolat līdzīpašniece. Rito jaunajā veikalā uzņēmums ir ieguldījis ap 80 tūkstošiem eiro, un ir ieviesta jauna veikala iekārtojuma koncepcija. Vaicāta, vai šogad ir plānota kāda jauna tirdzniecības vieta, viņa norāda, ka vispirms uzņēmumam nepieciešams nostiprināties kaimiņvalsts tirgū, taču šogad ir plānots investēt Rito veikala atjaunošanā tirdzniecības centrā Spice Home.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Trauku mazumtirdzniecības veikalu tīkls RITO turpmāk savus klientus uzrunās jaunā vizuālajā identitātē ar devīzi «Lai dzīve skan!». To atzīmējot, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci radīta trauku kolekcija.

Ēriks Stendzenieks un reklāmas aģentūras MOOZ! radošā komanda jaunajā RITO logotipā ir apvienojuši dzīves ritējuma un trauku simbolu. Vizuālajā identitātē ir ietverts «punkta» emocionālais aspekts, ar to apzīmējot nozīmīgākos dzīves pagrieziena punktus, notikumus un patīkamas pārmaiņas, piemēram, jaunas ģimenes dibināšanu, jaunas dzīvesvietas svinēšanu un ikgadējus svētkus – dzimšanas dienas, Ziemassvētkus un citus nozīmīgus notikumus katra cilvēka dzīvē. Jaunais grafiskais zīmols veikalos un uzņēmuma komunikācijā tiek ieviests līdz ar svētku iepirkšanās sezonas sākumu.

Radīta arī jauna trauku kolekcija ar mākslinieces Elitas Patmalnieces veidoto dizainu. Trauku kolekcija ir tapusi ciešas sadarbības rezultātā starp mākslinieci un lielāko Latvijas trauku apdrukas ražotni Dekolserviss. Kopējais process no idejas, zīmējuma un trauku izvēles līdz pat tehniskajam risinājumam un darba realizācijai ir aizņēmis divus mēnešus. Jaunās kolekcijas trauki ir veidoti dekola tehnikā, kas ietver roku darbu, kura rezultātā dekols tiek apdedzināts ļoti karstā temperatūrā un trauku dekors nav nomazgājams.

Šodien, 22.aprīlī, VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome devusi piekrišanu izmaiņām koncerna uzņēmumu valdes sastāvos.

Par SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes locekli apstiprināts līdzšinējais LDz RSS Lokomotīvju remonta centra direktors Sergejs Karpačovs.

S. Karpačovs, kurš dzelzceļa nozarē strādā kopš 1991. gada, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu grādu mašīnzinātnēs, bet Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā saņēmis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Līdz šim bijis LDz RSS Lokomotīvju remonta centra galvenais inženieris, direktora pirmais vietnieks un vēlāk - Lokomotīvju remonta centra direktors.

LDz RSS valdē S. Karpačova kompetencē būs tehnisko procesu pārraudzība, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana. S. Karpačovs LDz RSS valdē ievēlēts, nomainot Andreju Čirvu, kurš nolēmis pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar LDz RSS.

VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome par meitas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Edgaru Abramu, liecina šodien sniegtā informācija.

Ņemot vērā, ka līdzšinējā LDz RSS valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga pirms mēneša tika apstiprināta koncerna uzņēmuma SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājas amatā, šim amatam koncerna ietvaros tika meklēts jauns kandidāts.

E.Abrams, kurš līdz šim pildīja VAS Latvijas dzelzceļš Nekustamā īpašuma direkcijas Komercdarbības daļas vadītāja vietnieka amatu, karjeru sācis Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālajā iestādē, kur bijis Ostas un lidostas daļas Rīgas brīvostas MKP virsuzraugs, pēc tam Muitas noliktavu daļas vadītājs. Vēlāk strādājis siltumapgādes uzņēmumā SIA Jelgavas Koģenerācija par projektu vadības un kvalitātes nodaļas vadītāju, kā arī bijis vairāku nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumu un sporta centru valdes loceklis.

VAS Latvijas dzelzceļš šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 51,6 miljonu eiro lielu apgrozījumu, bet uzņēmuma operatīvā trīs mēnešu peļņa pirms nodokļiem ir 5,87 miljoni eiro, informē uzņēmums.

«Tas panākts gan uz procesu efektivizācijas, gan administrācijas izmaksu samazināšanas rēķina. Taču jāuzsver, ka šis noteikti nav tas peļņas cipars, kas būs gada beigās. Koncerna darbības specifikas dēļ mums katru gada pirmajā ceturksnī operatīvā peļņa ir lielāka, taču tas ir pirms regulāro remontdarbu un investīciju veikšanas. Turklāt, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu sezonalitāti, gada laikā saimnieciskās peļņas rādītāji izlīdzinās līdz 1-2 miljoniem eiro. Neraugoties uz ekonomisko situāciju pasaulē un reģionā, Latvijas dzelzceļa valdei ir svarīgi nodrošināt stabilu uzņēmuma darbību un finanšu situāciju, ko mēs šobrīd arī spējam nodrošināt. Patlaban mēs strādājam iepriekš plānotā budžeta ietvaros,» norāda VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

SIA LDZ ritošā sastāva serviss (LDz RSS) neto apgrozījums no pamatdarbības šajā pusgadā ir 34,2 miljoni eiro jeb par 23,2% mazāk nekā kā pērn šajā periodā, informēja VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvis Edgars Vilcāns.

Būtiskākais neto apgrozījuma samazinājums saistīts ar vagonu remonta programmas samazinājumu, kā arī realizētās dīzeļdegvielas apjoma samazinājumu (15,5% mazāk) un iepirktās dīzeļdegvielas cenu, kas atkarīga no situācijas naftas produktu tirgū (salīdzinot ar 2015.gada 6 mēnešiem, dīzeļdegvielas cena samazinājās par 18,5%).

LDZ RSS peļņa pēc nodokļiem 2016. gada pirmajā pusgadā ir 1,5 miljoni eiro, kas ir par 484,1 tūkst. eiro mazāk nekā pērn.

2016.gada 30.jūnijā LDz RSS īstermiņa saistības nepārsniedz tās apgrozāmos līdzekļus un uzņēmuma likviditātes koeficients ir 1,7.

«Kravu apjomu krituma dēļ ir samazinājies remontu un tehnisko apkopju skaits, taču, neskatoties uz apjomu samazināšanos, uzņēmums strādā stabili. Šobrīd mēs sakārtojam tehnoloģiskos procesus un strādājam atbilstoši apstiprinātajam plānam,» norāda LDZ RSS valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams.

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca saņēmusi pirmo no trim TEM2 (SM48) lokomotīvēm, ko plānots remontēt pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca konkursa kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt trīs TEM2 lokomotīvju kapitālo remontu un modernizāciju pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma, kas ir lielākais Polijas dzelzceļa infrastruktūras uzturētājs. 2017.gada janvārī Polijas uzņēmuma pārstāvji veica rūpnīcas auditu, kas ļāva pārliecināties par rūpnīcas tehnoloģiskajām iespējām un ražošanas procesu atbilstību mūsdienu nozares prasībām.

Lai gan lokomotīvju kapitālais remonts ir pirmais kopīgais projekts ar Polijas uzņēmumu, jau šobrīd noris sarunas par turpmāko sadarbību, kuras ietvaros plānots būtiski kāpināt gan dzelzceļa ritošā sastāva remontu apjomu, gan attīstīt citus ar dzelzceļa infrastruktūru saistītus projektus.

Sadarbībā ar lielāko Latvijas trauku apdrukas ražotni Dekolserviss, mūziķis Igo izveidojis plašu dizaina tējas servīzi un glāžu sēriju, kas sagatavota, izmantojot Igo zīmējumus un trauku dekora dizainu, informē SIA Arkolat pārstāve Lelde Klekere.

Jaunā kolekcija 11.februārī tika prezentēta Rito trauku veikalā tirdzniecības parkā Alfa. «Trauku noformējumā izmantoju zīmējumus, kas radušies pētot un zīmējot manā dārzā augošā ginka koka lapas, attīstot tās līdz tauriņa tēlam. Ginks tiek uzskatīts par abpusējas sapratnes, mīlestības, dzīves ilguma un nepārtrauktības simbolu. Taurenis ir ļoti spēcīgs simbols daudzās kultūrās un simbolizē prieku, brīvību un cerību. Leģenda vēsta, ka tauriņi nodod ikvienu vēlēšanos tālāk debesīm. Pateicos par iespēju kopīgi attīstīt ideju par vienotu trauku sērijas izveidi, tādā veidā rosinot meklēt dzīvē skaisto un saskanīgo,» par paveikto teic autors.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu komfortu un pasažieru apkalpošanu, starptautisko pasažieru pārvadātājs SIA LDz Cargo sadarbībā ar SIA L-Ekspresis nodrošinās ritošā sastāva atjaunošanu, un populārākajā starptautiskajā dzelzceļa maršrutā Rīga-Maskava tiks izmantoti 8 jauni vagoni, informē uzņēmumā.

Jaunajiem SV (divvietīgas kupejas) un kupejas vagoniem būs moderns, daudzfunkcionāls dizains, automātiskas, ar elektronisku atslēgu slēdzamas kupeju durvis, elektronisks informācijas tablo, moderna multimediju sistēma, kā arī transformējamas gultas, kas kupejās nodrošinās vairāk brīvas telpas. Turklāt, arī SV vagonu pasažieriem turpmāk būs pieejamas dušas.

«Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem iespējami ērtākus un izdevīgākus pārvadājumus, lai nodrošinātu konkurenci ar citiem pārvadājumu veidiem. Tāpēc nodrošināsim jaunu, ērtu ritošo sastāvu,» stāsta LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.

VAS Pasažieru vilciens (PV) modernizētos dīzeļvilcienus plāno saņemt, vēlākais, līdz marta beigām, jo sertifikācijas procesā nav konstatētas būtiskas neatbilstības, kas varētu liegt tālāku vilcienu pieņemšanu ekspluatācijā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Atbilstoši plānam pirmajiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem jābūt nodotiem ekspluatācijā februāra beigās, taču, ņemot vērā, ka sertifikācijas institūcija ir pieprasījusi papildu izmēģinājumu braucienus un testus, lai pilnībā pārliecinātos par ritošā sastāva drošību, termiņš var ievilkties, skaidro Lubāns.

Janvāra beigās izmēģinājuma braucieni beidzās, taču vēl jānotiek sertifikācijas dokumentācijas sakārtošanai un vērtējumu saņemšanai no valsts institūciju puses. Kā skaidro Lubāns, sertifikācijas institūcija ir brīdinājusi, ka varētu vajadzēt vairāk laika «papīra darbam» un ir jautājums - cik daudz tas ietekmēs februāra beigu termiņu. Procedūra prasa, lai vilcieni saņemtu drošības sertifikātu no Baltijas testēšanas centra, un tālāk ar šo sertifikātu jādodas pie Latvijas dzelzceļa tehniskās inspekcijas un pie infrastruktūras pārvaldītāja - Latvijas Dzelzceļa. Pēc tam jau valsts institūcijas izvērtē sertifikātu, un, kamēr vērtēšana notiek, vilcieni joprojām skaitās ražošanas procesā, uzsver Lubāns, gan norādot, ka «jebkurā gadījumā pirmajā ceturksnī vilcieni būs».

Lai padarītu drošāku skolnieku ikdienu, šķērsojot mācību iestādes tuvumā esošās sliedes, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sadarbībā ar Rīgas pašvaldību nupat ir labiekārtojuši Rīgas 28.vidusskolas tuvumā esošo gājēju pāreju, kas tagad ļauj ērti un droši šķērsot sliedes gan skolniekiem, gan apkārtesošo māju iedzīvotājiem.

«Sliedes šajā vietā ikdienā šķērso ļoti daudzi cilvēki, iepriekš bieži vien pārkāpjot drošības noteikumus. Arī 28.vidusskolas audzēkņi ikdienā sliedes šķērso šajā vietā, nereti pārgalvīgi aizmirstot par piesardzību,» skaidro LDz viceprezidents Edvīns Bērziņš.

Lai novirzītu cilvēku plūsmu uz atļauto sliežu šķērsošanas vietu – gājēju pāreju Sliežu ielā 23 – Rīgas pašvaldība izbūvēja speciālu gājēju ietvi līdz pārejai, savukārt LDz izbūvēja gājēju pāreju, kas pieejama arī cilvēkiem ratiņkrēslos, uzstādīja ietves un pārejas margas. Tāpat arī LDz uzstādīja žogu ap sliedēm, lai novērstu mēģinājumus šķērsot sliedes neatļautā vietā.

No šā gada marta no darba Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā (DLRR) atlaisti vairāk nekā 80 darbinieki, turklāt pastāv bažas, ka optimizācijas dēļ šajā uzņēmumā notiks strādājošo masveida atlaišana, vēsta Latvijas Radio. Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 500 cilvēku.

«Ar uzņēmumu būs cauri. Manu ceļamkrānu jau nojauca. Tagad tas ir igauņu nopirkts uzņēmums, viņi te saimnieko. Viens no tiem ir "Skinest". Mums Latgalē vairs nekā sava nav. Viss tiek izpārdots. Mums doma, ka šis uzņēmums bankrotēs, visu izpārdos un tam būs mūsu Daugavpils ķīmiskās šķiedras uzņēmuma liktenis. Vai izved iekārtas, nezinām, ja to dara, tad ļoti klusi,» stāstījis viens no uzņēmuma darbiniekiem.

«Agrāk mums te bija problēmas, jo tās sankcijas un nebija ražošanas, bet tagad, šķiet, sāk viss stabilizēties. Jau kaut kāda rosība notiek un galvenais, ka algas maksā,» stāstījis cits uzņēmuma darbinieks.

Jauna ritošā sastāva trūkums nav vienīgais Pasažieru vilciena izaicinājums nākotnē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Komforts un ātrums ir izšķirošās lietas konkurencē ar citiem pārvadājumu veidiem, sarunā ar DB norāda VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes loceklis Māris Bremze. Par komfortu zināmā mērā gādās nule kā ekspluatācijā nodotie 19 modernizētie dīzeļvilcienu vagoni. Taču tas nebūt nav viss, kas uzņēmumam būtu nepieciešams, lai piedāvātu klientiem mūsdienīgus pakalpojumus, liekot tiem dot priekšroku salīdzinājumā ar privātajiem auto vai satiksmes autobusiem. Vajadzīgi gan jauni elektrovilcieni, gan lielāks ātrums, kas ir atkarīgs ne tikai no ritošā sastāva, bet arī dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes.

Kopš PV pērnā gada nogalē paziņoja, ka elektrovilcienu otrajai kārtai kvalificējušies pieci pretdendenti ‒ spāņu CAF un Talgo, šveiciešu Stadler, čehu Škoda, kā arī Siemens un Sinara Group kopuzņēmums Urālu lokomotīves ‒, bēdīgi slavenajā, ilggadējajā jaunu vilcienu iepirkumu sāgā lielākoties valda klusums. DB jau rakstījis, ka iesaistītās puses kā galveno iemeslu stāvēšanai uz vietas min to, ka Eiropas statistiķu ieskatā vērienīgais PV pirkums pieskaitāms valsts tēriņiem. Tādējādi pieaugtu valsts parāds, kam ir noteikti griesti, ko nevar atļauties pārkāpt.

SIA LDz Loģistika uzsākusi sarunas ar Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomi Šeņžeņā par konteinervilciena Šeņžeņa-Rīga-Šeņžeņa maršruta izveidi, informē LDz.

Pēc veiksmīgi organizētā testa konteinervilciena reisa no Yiwu pilsētas līdz Rīgai, kā arī vairākiem jaunnodibinātiem kontaktiem ar Ķīnas partneriem, VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA LDz Loģistika uzsākusi sarunas par kravu piegādi uz Latviju.

Latvija ir iezīmēta starptautisko Āzijas-Eiropas pārvadājumu kartē, tāpēc varam uzskatīt, ka “lokomotīve ir iekustināta mūsu virzienā”, tā pēc tikšanās Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes pārstāvjiem atzina “LDz Loģistika” vadītājs Verners Lūsis.

Šobrīd ir ļoti būtiski, lai visi pārvadājumos iesaistītie uzņēmumi spētu efektīvi sadarboties – gan mūsu partneri citās valstīs, gan Latvijā strādājoši termināļi. Šobrīd ir sācies ļoti aktīvs darbs pie jaunu vilcienu maršrutu organizēšanas, un LDz Loģistika aicinās iesaistīties tirgus dalībniekus nozares attīstībā, iedrošina V.Lūsis.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atstāt spēkā Rīgas rajona tiesas lēmumu un paturēt apcietinājumā kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Tiesnesis Juris Stukāns pēc sēdes žurnālistiem apstiprināja, ka Magonis paturēts apcietinājumā, sūdzību noraidot. Aizstāvība esot lūgusi Magoni izlaist no cietuma pret drošības naudu - 200 000 eiro -, tomēr procesa virzītājs kā piemēru drošības naudai esot minējis vienu miljonu eiro.

Stukāns uzsvēra, ka šodien tika lemts tikai par apcietinājumu, norādot, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo uzskatīja, ka apcietinājums ir pamatoti piemērots. Tāpat tiesnesis papildināja, ka visus tālākos lēmumus, tostarp par drošības līdzekli, var pieņemt procesa virzītājs.

Gan pirms, gan pēc sēdes žurnālistiem Magoni neizdevās ieraudzīt. Tāpat pēc sēdes arī Magoņa aizstāvji pie žurnālistiem neiznāca.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saņēmusi dokumentus, kas apliecina, ka iemaksāta 400 000 eiro lielā drošības nauda, lai no apcietinājuma atbrīvotu kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tas nozīmē, ka šodien Magonis tiks atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA apliecināja, ka naudu iemaksājusi Magoņa sieva, kura to aizņēmusies no vairākām personām. Naudas devēju vārdus advokāts atturējās konkretizēt.

Tiesa pagājušā ceturtdienā nolēma atbrīvot Magoni pret 400 000 eiro drošības naudu. Tas gan drīkst notikt tikai tad, kad nauda tiek ieskaitīta.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētās kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

Šodien Latvijas dzelzceļš (LDz) kopā ar Čehijas kompāniju CZ LOKO un Kanādas uzņēmumu Ballard Power Systems parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz apvienot pieredzi un kompetences, lai izstrādātu tehnoloģisko risinājumu ūdeņraža-elektriskai lokomotīvei uz ČME3 manevru lokomotīves bāzes.

Ekspluatējot pārbūvēto manevru lokomotīvi, plānots samazināt trokšņa emisiju un vibrāciju līmeni, kā arī pilnībā samazināt dzinēja radīto izmešu daudzums.

«Ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves mūsdienās vairs nav zinātnisks eksperiments vai futūristisks sapnis. Tā ir realitāte, kurā apvienotas mūsdienu tehnoloģijas un zināšanas. Pāreja uz ūdeņradi kā enerģijas nesēju, iezīmē jauna tehnoloģiska laikmeta sākšanos transporta segmentā, ko raksturo efektīva energoresursu izmantošana un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšana,» skaidro VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Nordea banka izsniegusi ilgtermiņa aizdevumu VAS Latvijas dzelzceļš 13,3 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji. Piešķirtais finansējums paredzēts Latvijas dzelzceļa investīciju finansēšanai.

Finansējums paredzēts dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tai skaitā sliežu ceļu atjaunošanai, pārmiju pārvedu nomaiņai, infrastruktūras drošības uzlabošanai, kā arī citiem projektiem.

«Latvijas ekonomikas flagmanis Latvijas dzelzceļš ir Nordea ilgtermiņa stratēģiskais partneris ne tikai kreditēšanas biznesā, bet mūs vieno arī regulāra un ļoti produktīva ikdienas sadarbība ar koncerna pakļautībā esošajiem uzņēmumiem. Šīs sadarbības ietvaros Nordea izsniegusi ilgtermiņa aizdevumu. Esam lepni sadarboties ar uzņēmumu, kurš nosacītos krīzes apstākļos, kad notiek būtisks pārvadājamo kravu apjoma kritums, darbojas ar skaidru ilgtermiņa redzējumu un vīziju,» tā Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Pēc bijušā Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšanas LDz atteikts kredīts 14 lokomotīvju modernizācijai, kas izmaksātu līdz 56 miljoniem eiro, šodien žurnālistus informēja LDz vadītāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam ir aktuāli kopā ar Čehijas sadarbības partneriem modernizēt lokomotīves, kuras pēc remonta būšot gandrīz kā jaunas. Tomēr šim mērķim īsi pēc Magoņa aizturēšanas esot atteikts kredīts. Aģentūrai LETA Strakšas gan norādīja, ka projekts tiks īstenots un jau drīzumā tiks atrasts alternatīvs finansējums.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušajā nedēļā nolēma Magoni atbrīvot pret 400 000 eiro lielo drošības naudu. 12.oktobrī Magonis cietumu varēja pamest, jo, pēc advokātu teiktā, Magoņa sieva šo naudas summu aizņēmās no vairākām personām.