Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Kanādas vilcienu un lidmašīnu ražotājs «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos aviorūpnīcas Belfāstā, Kasablankā un Dalasā ASV kompānijai «Spirit AeroSystems».

Darījuma vērtība ir 1,2 miljardi ASV dolāru (1,1 miljards eiro). Par nodomu pārdot šīs rūpnīcas «Bombardier» paziņoja maijā. Pārdošana ir daļa no plašas «Bombardier» restrukturizācijas.

Rūpnīcā Belfāstā, Lielbritānijā, tiek montēti spārni lidmašīnām «Airbus A220», Kasablankā, Marokā, tiek ražoti spārnu un fizelāžas komponenti, savukārt Dalasā, ASV, tiek veikta lidmašīnu tehniskā apkope un remonts.

Visu trīs rūpnīcu plānotie ieņēmumi šogad ir apmēram miljards ASV dolāru (0,9 miljardi eiro). "Spirit AeroSystems» piegādā lidmašīnu komponentus aviolaineru ražotājiem «Airbus» un «Boeing».

Jau ziņots, ka pirms diviem gadiem «Bombardier» vairākumu akciju savā «CSeries» lidmašīnu programmā pārdeva Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus». Pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220». Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Ziemeļīrijā, Belfāstā pieaug bažas, kuras izraisa Austrumeiropas gangsteru pieaugošā «armija» pilsētas ielās, atsaucoties uz Sunday World, vēsta portāls Baltic Ireland.

Laikraksts informējis, ka bandas priekšgalā, kura ir atbildīga par narkotikām, prostitūciju un krāpšanos ar kredītkartēm, atrodas «muskuļots vīrs no bijušās Padomju Latvijas».

Laikraksts norādījis, ka viņš ir valsts ienaidnieks numur viens, jo darbojas noziedzīgajā impērijā, kas plešas no Frankfurtes līdz Amsterdamai, Dublinai un tagad arī Belfāstai. Sunday World esot zināma šī cilvēka identitāte, bet juridisku iemeslu dēļ tā nevar tikt atklāta.

Laikraksts veicis īpašu izmeklēšanu un atklājis ārvalstu noziedznieku bandu skaita satraucošo pieaugumu. Tās tirgo narkotikas un ir iesaistītas cilvēku tirdzniecībā un prostitūcijā.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Trešo nakti pēc kārtas Ziemeļīrijā turpinās nemieri, sadursmēs ar policiju iesaistoties Ziemeļīrijas unionistiem – Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā nemiernieki apmētājuši drošībsargus ar degmaisījuma pudelēm un citiem priekšmetiem, vēsta Irish Mirror.

Protestētāji aizdedzinājuši arī vairākas automašīnas. Policija savukārt atbildējusi protestētājiem, apšaudot tos ar gumijas lodēm.

Sadursmēs ievainoti astoņi policisti, informēja Ziemeļīrijas policijas (Police Service of Northern Ireland) pārstāvji. Kopš piektdienas, kad protesti sākušies, arestēti aptuveni 35 nemiernieki.

Tikmēr amatpersonas aicina iedzīvotājus neiesaistīties sadursmēs, paužot, ka tiem jauniešiem, kas piedalīsies nemieros, draud arests un ieraksts par iepriekšēju sodāmību. «Mans ziņojums ir skaidrs – neiesaistieties ielu nemieros. Ja šovakar vēlaties iziet no mājas bez ierakstiem par kriminālu sodāmību, bet vakarā atgriezties mājās ar ierakstu par kriminālu sodāmību, kas jums saglabāsies visu atlikušo dzīvi, esat gatavi šādām sekām,» pauda Deivids Fords (David Ford), Stormontas tieslietu ministrs.

«Atrakcijas ir pastāvīgs, dzīvotspējīgs un peļņu nesošs bizness, kas sevi ir pierādījis 26 gadu garumā, būdams nepārtraukts veiksmes stāsts,» laikrakstam Dienas Bizness uzsver uzņēmējs Ivars Beitāns.

99% peļņas tiek gūti ārzemēs, tomēr arī Latvijā gumijlēkšana, lidojumi vēja tunelī un nobrauciens pa gaisa trošu ceļu ļauj nopelnīt.

Pagājuša gada vasarā Sigulda Adventures (ar šo zīmolu dažādas atrakcijas piedāvā uzņēmumi SIA LGK grupa, SIA LGK Atrakcijas un SIA Aerodium) izklaides piedāvājumu portfeli papildināja ar nobraucienu pa gaisa trošu ceļu ar Zērgli.

Lidojums vēja tunelī tiek piedāvāts Belfāstā (Lielbritānijā), divu mēnešu laikā to varēs baudīt arī Floridas pilsētā Maiami un Misuri štatā (ASV), līdz šī gada beigām atrakcija būs arī Lasvegasā (ASV). «Lielbritānijā investīcijas atpelnījām nepilna gada laikā, kas no biznesa viedokļa ir ļoti ātri,» secina I. Beitāns.

Latviešu uzņēmuma Dd studio izveidotais Jaunavas torņa muzejs Azerbaidžānā ir nominēts balvai Eiropas Gada muzejs 2015.

Balvu Eiropas Gada muzejs 2015 piešķir Eiropas Muzeju forums, kas tiek organizēts Eiropas Padomes paspārnē. Katru gadu īpaša ekspertu žūrija izvērtē pieteikumus, no kuriem labākie tiek atlasīti otrajai kārtai. Šoreiz gada balvai žūrija nominējusi 42 jaunus muzejus no 21 valstīm. Nominēto muzeju vidū ir, piemēram, Nīderlandes nacionālais mākslas muzejs Rijksmuseum Amsterdamā, Eiropas un Vidusjūras civilizācijas muzejs Marseļā un leģendārajam kuģim veltītais Titānika muzejs Belfāstā.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks Eiropas Muzeju foruma ikgadējās sanāksmes laikā, kas šogad notiks Glāzgovā no 13. līdz 16. maijam.

Ikoniskā Belfāstas kuģu būvētava «Harland and Wolff», kas savulaik uzbūvēja kuģi «Titanic» («Titāniks»), pirmdien sāka bankrota administrācijas procesu, bet tās darbinieki solīja turpināt nedēļu ilgušo rūpnīcas ieņemšanu.

Gaidāms, ka otrdien kompānija Belfāstas Augstajā tiesā iesniegs maksātnespējas pieteikumu, bet par maksātnespējas administratoru tiks iecelta grāmatvedības kompānija BDO, vēstīja vietējie plašsaziņas līdzekļi.

«Harland and Wolff» māteskompānija Norvēģijas uzņēmums «Dolphin Drilling» jūnijā iesniedza bankrota pieteikumu. Tas nav spējis atrast pircēju Ziemeļīrijā esošajam rūpniecības uzņēmumam.

Kuģu būvētavā, kuras milzīgie dzeltenie ceļamkrāni gadu desmitiem ir bijuši daļa no Belfāstas ainavas, pagājušā gadsimta sākumā strādāja vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, bet tagad darbinieku skaits ir vien 130.

Daļa no viņiem jau nedēļu ir ieņēmuši rūpnīcu un pirmdien nobalsoja par protesta turpināšanu, cenšoties panākt valdības iesaisti kompānijas glābšanā.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos rūpnīcu Ziemeļīrijā, kurā tiek ražoti spārni Eiropas aviobūves kompānijas «Airbus» lidmašīnām.

Belfāstas rūpnīcas pārdošana tiek īstenota saistībā ar biznesa reorganizāciju.

«Bombardier», kas jau pērn globālās restrukturizācijas programmas ietvaros Belfāstā likvidēja 490 darbvietas, ir viens no lielākajiem darba devējiem Ziemeļīrijā ar aptuveni 3600 strādājošajiem.

Vienlaikus uzņēmums arī pavēstīja, ka pārdos ražotni Marokā.

«Bombardier» arī ziņo, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānijas peļņa gandrīz pieckāršojusies un sasniegusi 239 miljonus dolāru (213,2 miljonus eiro).

Kā ziņots, saskaņā ar 2017.gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Savukārt pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220».

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražotājs Bombardier ceturtdien paziņoja, ka likvidēs 1750 darba vietas, šādu lēmumu skaidrojot ar ražošanas apjoma samazināšanu.

«Pašreizējie ekonomikas apstākļi un ģeopolitiskā situācija vairākos reģionos, tostarp Latīņamerikā, Ķīnā un Krievijā negatīvi ietekmējusi pasūtījumu apjomu visā nozarē,» norāda Bombardier.

Lielbritānijas telekomunikāciju operators EE šomēnes kļūs par pirmo kompāniju valstī, kas sāks piedāvāt 5G mobilo sakaru tīklu, tomēr uzņēmums atteicies no sākotnējiem plāniem un neizmantos Ķīnas kompānijas «Huawei» tehnoloģijas, trešdien pavēstīja EE.

EE iepriekš paziņoja, ka Lielbritānijas tirgū piedāvās «Huawei» pirmo tālruni ar 5G tehnoloģiju «Huawei Mate 20 X 5G», tomēr Ķīnas kompānijas iesaiste Lielbritānijas telekomunikāciju sektorā ir nonākusi politisko debašu krustugunīs.

Laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz EE vadītāja Marka Elleras teikto, vēstīja, ka kompānija atlikusi «Huawei» 5G telefonu laišanu tirgū, līdz tā būs saņēmusi garantijas, ka šiem tālruņiem ilgtermiņā būs pieejami atjauninājumi un tehniskais atbalsts.

«Mums bija jāatkāpjas no šiem plāniem,» viņš sacīja.

ASV tehnoloģiju kompānija «Google» šonedēļ paziņoja, ka sāk saraut saites starp tās operētājsistēmu «Android» un «Huawei», kas varētu ietekmēt simtiem miljonu viedtālruņu lietotāju. ASV pēdējā laikā vērsušās pret «Huawei», aizliedzot ASV kompānijām piegādāt detaļas uzņēmumam, kurš tiek apsūdzēts par sadarbību ar Ķīnas izlūkdienestiem. Šis aizliegums gan pagaidām ir atlikts uz 90 dienām.

Vispasaules galda spēles Monopols balsojumā par nokļūšanu uz tās jaunākās versijas laukuma Rīga ieguvusi trešo vietu, un tā tiks apzīmēta ar zaļu krāsu, kas ir otrais dārgākais īpašuma bloks, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Kopumā balsošanas trīs nedēļās saņemti 4 miljoni balsu no 182 valstīm. Visvairāk balsis saņēmušās pilsētas tiks sadalītas astoņās krāsu kategorijās, tādējād i nosakot katras pilsētas lauciņa vērtību.

Visdārgāko īpašuma lauciņu, kas ir tumši zilā krāsā, iegūs Lima (Peru) un Honkonga (Ķīna). Uz zaļā lauciņa līdzās Rīgai atradīsies Lisabona (Portugāle) un Stambula (Turcija).

Uz dzeltenās krāsas lauciņa atradīsies Varšava, (Polija), Mehiko (Meksika), Santjago (Čīle). Sarkanās krāsas lauciņus aizņems Belfāsta (Īrija), Atēnas (Grieķija), Belgrada (Serbija), oranžās krāsas – Londona (Anglija), Maskava (Krievija), Tokija (Japāna). Magneta krāsas lauciņi būs Ņujorkai (Amerikas Savienotās Valstis), Amsterdamai (Nīderlande), Sidnejai (Austrālija). Gaiši zilā krāsa – Kvīnstauna (Jaunzēlande), Keiptauna (Dienvidāfrika), Taipeja (Taivāna). Savukārt brūno lauciņu aizņems papildus balsošanas nedēļas uzvarētājas – Giethorna (Nīderlande), Madride (Spānija). Šajā nedēļā cīņai varēja pieteikt jebkuru pasaules pilsētu.

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies jauns soliņš – pie Latvijas Mākslas akadēmijas otrdien tika atklāts jauns māklas objekts Rīgas lauva. Savukārt Viesturdārzā šīs programmas ietvaros vakar tika atklāts Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts Mala, teikts paziņojumā medijiem.

«Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt - tas ir savdabīgs soliņš,» stāsta objekta autore, māksliniece Liene Mackus.

Darbs Mala norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Darbs, māksla un atmosfēra raksturo radošā kvartāla Kombināts Māksla ikdienas ritējumu

Biedrības Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) radošais kvartāls Kombināts Māksla tika dibināts 2013. gadā, taču jau vairāk nekā 100 gadu Rīgā, Gaujas ielā, esošā teritorija ir bijusi saistīta ar mākslu. LMS apsaimniekošanā esošā teritorijas platība ir 7000 kvadrātmetru, un tajā ietilpst vairākas ēkas, kurās ir izvietotas aptuveni 70 darbnīcas, tostarp, piemēram, bronzas lietuve, juvelieru, ādas apstrādes, metālapstrādes un tēlnieku darbnīcas. Kopš 2014. gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss, un kvartāla ēkās ir eksponētas vairākas kolekcijas: keramika, tēlniecība, grafiti, kā arī tur norisinās mūsdienu vizuālās mākslas izstādes.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.