Pēc 2014.gada 1. janvāra, kad Latvijā latu nomainīs eiro Latvijas iekšzemes maksājumi bankās faktiski izzudīs. Tā vietu aizņems maksājumi eiro un pārskaitījumi uz citu banku Latvijā vai kadā no eirozonas valstīm izmaksās vienādi – tie būs vien 0,3 – 0,4 eiro.

Maksājumi (internetbankā) vienas bankas ietvaros, tāpat kā līdz šim, vairumā banku būs bez maksas arī pēc eiro ieviešanas, liecina Db.lv aptaujāto banku teiktais. Tādējādi lielākais ietaupījums būs uz maksājumiem, kas šobrīd skaitās kā eiro valūtas maksājumi uz citu banku Latvijā vai uz eirozonas valstīm – cenas katrai bankai atšķiras arī atkarībā no tā, vai tas ir ekonomiskais, standarta vai steidzamais maksājums un var svārstīties no četriem (5,69 eiro) līdz pat 35 latiem (50 eiro).

«Pēc 1. janvāra iekšzemes maksājumu komisijas būs tādas pašas, kā līdz šim. Papildu ieguvums klientiem būs tāds, ka arī pārrobežu maksājumi EUR uz ES dalībvalstīm maksas tikpat. Piemēram, ja privātpersona nākamgad veiks maksājumu kādam no ģimenes locekļiem uz kontu citā Latvijas bankā, komisija par šo darījumu būs 0,36 eiro jeb, konvertējot pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa, 0,25 Ls,» tā Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, šāda komisija - 0,36 eiro apjomā - būs maksājumiem no banka konta Latvijā uz kādas bankas kontu, piemēram, Vācijā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Februārī Lauku atbalsta dienests (LAD) turpinās izmaksāt lauksaimniekiem Eiropas Savienības (ES) platību un dzīvnieku maksājumus vairāk kā 30 miljonu latu apmērā.

Lauksaimnieki februārī saņems vienotās platības maksājumus par kopējo summu 10 miljoni latu, vēsta LAD. Tāpat tiks veikti vairāki papildus maksājumi - valsts tiešie maksājumi par laukaugu un lopbarības platībām 2.075 miljoni latu, atdalītie valsts tiešie maksājumi par platībām 3 miljoni Ls, atdalītie valsts tiešie maksājumi par nokautiem vai eksportētiem liellopiem 2 miljoni Ls, atdalītie valsts tiešie maksājumi par pienu 300 tūkstoši latu un atsevišķie cukura maksājumi 1.2 miljonu latu apmērā.

Pasākumā Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas februārī izmaksās 6 miljonus latu, savukārt pasākumā Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK - 700 tūkstoši latu. Tāpat lauksaimniekiem izmaksās atbalstu agrovides maksājumos apakšpasākumos Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība un Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos par kopējo summu 6 miljoni latu, kā arī apakšpasākumā Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana 20 tūkstošu latu apmērā.

2013. gadā atbalsts zemniekiem saruks par 21 miljonu Ls, jo valsts papildus vairs nevarēs piemaksāt par ražošanu.

Tā sauktos Papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) nākamgad valsts zemniekiem varēs piemaksāt pēdējo gadu. 2013. gadā lauksaimniekiem būs pieejams tikai vienotais platību maksājums (VPM), ar kura palīdzību lauksaimnieki saņems 97 miljonus latu, kas būs apmēram par 21 miljonu latu mazāk nekā 2012.gadā, kad vēl pēdējo gadu būs PVTM, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekānes, profesores Irinas Pilveres veiktie aprēķini. Savukārt 2012. gadā to kopējā summa būs apmēram par ceturto daļu mazāka nekā iepriekšējos astoņos gados vidēji. Zinot šo maksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumus, var secināt, ka ražojošām saimniecībām, kuras šobrīd saņem PVTM, atbalsta apjoms samazināsies, bet palielināsies tiem, kuri kopj ainavu - VPM saņēmējiem. Tādējādi ražojošajiem lauksaimniekiem ir jārēķinās ar zināmu finanšu līdzekļu samazinājumu, plānojot reālo naudas plūsmu savās saimniecībās un to tālāko attīstību, tā I. Pilvere.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu – Atbalsta kredītu zemniekiem, informē bankas pārstāvji.

Tas pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Atbalsta kredīts zemniekiem atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas.

Galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu, taču ar pagarināšanas iespējām.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Jau tuvākajā laikā varētu tikt rasts risinājums zemnieku akūtajai vajadzībai pēc apgrozāmajiem līdzekļiem pavasara sējai un citiem lauku darbiem, jo valdība gatavojas lemt par aptuveni 20 miljonu latu novirzīšanu, lai caur Latvijas Hipotēku un zemes banku (Hipotēku banku) izsniegtu īstermiņa aizdevumus lauksaimniekiem, svētdien vēstīja LTV raidījums De facto, ziņo BNS.

Raidījums atzīmē - lai gan arī iepriekš Hipotēku bankā bija atvērta palīdzības programma apgrozāmo līdzekļu saņemšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem, tā nebija pieejama lauksaimnieciskajai ražošanai. Tagad valdība mēģina situāciju labot un, iespējams, pēc kāda laika zemniekiem kredītos Hipotēku bankā būs pieejami vismaz 20 miljoni latu.

«Mums ir vienošanas ar valdības vadītāju un finanšu ministru - ir kaut kādas naudas rezerves, kuras varētu atbrīvoties, un šī vienošanās ir tāda, ka viņa tiek iedota zemniekiem kā kredītresursi īstermiņa kredītam, sējas darbu veikšanai un turpmāko vasaras darbu veikšanai, » De facto sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Dabas stihija Latgalē un daļā Vidzemes, kad vairāk nekā 100 tūkstošus hektāru sējumu skāra plūdi, nodarot miljonos mērāmus zaudējumus lauku labumu ražotājiem, apliecina – nozarei jādomā par risku apdrošināšanu un, iespējams, speciālas risku vadības programmas izveidi. Turklāt jārīkojas steidzami, šo jautājumu neatliekot no gada uz gadu. Šobrīd apdrošināšanu zemniekiem piedāvā divas kompānijas, bet ar to ir par maz. No otras puses – pēc šī pakalpojuma jābūt arī pieprasījumam. Lauksaimnieki neslēpj, ka apdrošināšana mazām saimniecībām ir par dārgu. Lielākoties apdrošināšanā iesaistās saimniecības, kas veikušas nopietnus ieguldījumus ražošanā, līdz ar to apzinoties iespējamos riskus un to, kādu ietekmi var atstāt jelkāda krīze.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins jau atzinis, ka lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos». Lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, apdrošināšanas kultūra joprojām esot zemniekiem jauna. Asociācijas prezidents arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Turklāt labu produktu apdrošinātājs varot izveidot vien tad, ja pēc tā ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku. Šobrīd skaitļi ir bezkaislīgi – Latgalē apdrošināts mazāk nekā 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē – 7-8%, liecina asociācijas dati. Pēc J. Abāšina domām, zemnieku vēlmi apdrošināties kavē arī tas, ka lielu katastrofu gadījumos valdība vienmēr ir gatava piešķirt kompensācijas. Asociācijas vadītājs jau paudis gatavību apdrošinātājiem un zemniekiem sēsties pie viena galda un kopīgi meklēt risinājumus.

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Nepanākot kompromisu ar valdību un bankām autopārvadātāji var sekot zemnieku piemēram un ķerties pie radikālākām metodēm.

Viņš norādīja, ka autopārvadātājus patreizējā ekonomiskā situācijā īpaši uztrauc banku un apdrošinātāju drakoniskā rīcība, kuras kategoriski nevēlas iedziļināties pārvadātāju likstās. Ir jau vairāki gadījumi, kad bankas sāk atņemt autopārvadātājiem automašīnas. Tas pats attiecas uz valdības drakonisko nodokļu politiku, kas jau nospiedusi pārvadātājus uz ceļiem. Atšķirībā no dzelzceļa vai aviopārvadājumu nozares autopārvadājumu bizness ir atstāts pabērna lomā. Pēc V. Trēziņa aplēsēm šobrīd Latvijā ir aptuveni 700 autopārvadātāju ar aptuveni 12 tūkst. kravas auto. Bail pat iedomāties, kas notiks, ja vismaz trešā daļa no tām dosies ieņemt Rīgu.

2012. gads zemniekiem bijis gana traumatisks, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta un biedrības Zemnieku saeima dati.

Pašu zemnieku piedzīvotie nelaimes gadījumi lielākoties saistīti ar aktīvās lauksaimniecības sezonas darbiem, tāpat no nelaimēm nav bijuši pasargāti arī mājlopi un īpašumi. Kopumā par zemnieku saimniecību īpašumiem nodarītajiem zaudējumiem Balta pērn izmaksājusi 37 411 latus, vidējais apmērs par mājlopa zaudējumu bijis 332 lati, bet par pašu zemnieku gūtajām traumām vidēji atlīdzināti 130 latu.

Kā liecina apdrošinātāja Balta un Zemnieku Saeimas dati, zemnieki pērn visbiežāk apdrošinājuši darbam nepieciešamo tehniku, jo lielākoties to pieprasa bankas vai līzinga kompānijas. Bez tehnikas zemnieki apdrošinājuši arī nekustamos īpašumus, mājlopus, sējumus, kā arī iegādājušies veselības apdrošināšanu.

Lai gan uz tikšanos ar lielāko lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem šodien neplānoti bija ieradies arī premjers Ivars Godmanis, zemnieki konkrētu solījumu par finansējuma piešķiršanu tomēr nesaņēma.

Premjrs tikšanās laikā mēģināja analizēt situāciju un norādīja, ka šobrīd valsts budžetā nav papildus līdzekļu, ko varētu piešķirt lauksaimniekiem krīzes pārvarēšanai. Pēc aptuvenām aplēsēm, zemniekiem šobrīd būtu nepieciešami aptuveni 24 miljoni Ls. Komentējot starptautiskā aizdevuma iespējamo iepludināšanu lauksaimniecībā, premjers skaidroja, ka «nauda nav mūsu» un šobrīd jau ļoti laicīgi būtu jādomā, kas notiks tad, kad starptautisko aizdevumu vairs nebūs.

Tāpat zemnieki prasa izmaksāt ES tiešos maksājumus līdz 31. martam un nacionālo subsīdiju izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5 % no valsts budžeta nodrošināšanas atbalstam lauksaimniecībai. Premjers atzina, ka valsts lauksaimniekiem ir parādā, jo solītais nav pildīts, taču šobrīd vairāk naudas neesot.

Lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Pēc viņa teiktā, lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, šī kultūra joprojām ir maz attīstīta un zemniekiem jauna.

Viņš stāstīja, ka vissliktākā situācija sējumu apdrošināšanā ir Latgalē - tur apdrošinātas ir mazāk par 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti ir apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē tie ir 7-8%.

Abāšins arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Tas skaidrojams ar to, ka šāda veida apdrošināšanu Latvijā piedāvā vien divas kompānijas. Turklāt labu produktu apdrošinātājs var izveidot vien tad, ja tam ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku.

Saistībā ar Krievijas pārtikas embargo un Āfrikas cūku mēri pēdējos mēnešos krasi mazinājusies zemnieku maksātspēja, līdz ar to abu problēmu netiešās sekas sāk izjust arī lielie pārtikas pārstrādātāji, atzina AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Diemžēl sākam izjust Krievijas embargo sekas - netieši, tomēr ļoti spēcīgi, jo zemniekiem strauji kritusi maksātspēja attiecībā uz lopbarības pirkšanu. Veicam individuālas pārrunas, mēģinām risināt problēmu ar avansiem, bet kopumā šo problēmu izjūtam ļoti asi,» sacīja Amsils.

Viņš norādīja, ka maksātspēja krasi samazinājusies piena lopkopībā un cūkkopībā.

«Piensaimniekiem maksātspēja samazinājusies zemo piena iepirkuma cenu dēļ, ko nosaka iepircēji, kuriem savukārt problēmas ar preces noietu ir embargo dēļ. Tikmēr cūkkopji izkāvuši cūkas Āfrikas mēra dēļ. Līdz ar to strauji sarucis lopbarības pircēju skaits, bet palikušie cīnās ar naudas trūkumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.