Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

Latvijas Labības pārstrādātāju asociācija paziņojusi, ka tuvāko gadu laikā graudaugu cenas būtiski nemainīsies, jo nav novērots graudaugu deficīts, savukārt maizes cenas turpinās palielināties pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ.

Pašlaik ir redzama graudu cenu stabilizācijas tendence biržās. Tomēr jāņem vērā, ka tai ir sezonāls raksturs, - jāizpārdod noliktavās esošie iepriekšējā gada krājumi. Tāpat arī jāsaprot, ka neviens ilglaicīgā periodā nevar prognozēt to, kas notiks ar graudu cenām. It īpaši šādas prognozes ir grūti izteikt septembrim un oktobrim, jo šis ir pļaujas un ražas datu apkopošanas laiks. Tagad mēs varam spriest vienīgi pēc šī brīža informācijas, kas ir pozitīva. Pašlaik izskatās, ka būs liela raža, līdz ar to cenas būs stabilas, tomēr tikpat labi labības laukus var piemeklēt postījumi, pēc kuriem graudu cenas varētu kāpt. Tāpēc pašlaik ir grūti prognozēt, kādas būs graudu cenas.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Miljonāram Rafailam Deiftam piederošais koncerns Dominante Capital sācis uzpirkt konkurentus krīzes skartajā loģistikas nozarē.

Dominante Capital darbs pie konkurentu pārņemšanas neesot apstājies, un kompānijai jau ritot pārrunas ar vēl vairākām citām loģistikas kompānijām, tomēr šo kompāniju vārdi un pārrunu rezultāti tikšot atklāti vien pēc procesa noslēgšanās. Arī kopumā eks­perti prognozē, ka mazās loģistikas kompānijas Latvijā ar laiku izzudīs. Vienlaikus tiek arī prognozēta lielu starptautisko loģistikas kompāniju ienākšana Latvijas tirgū, kā rezultātā Baltijas tirgū toni noteiks pāris loģistikas kompānijas. "Patīk vai ne, bet loģistika ir apjoma bizness, un mazās nišas kompānijas šajā nozarē ilgstoši nevar strādāt efektīvi. Šis pārpirkšanas process ir loģisks solis, ņemot vērā esošos apstākļus, kas dos arī kopīgu labumu loģistikas nozares konkurētspējai," uzsver Loģistikas un muitas brokeru asociācijas valdes loceklis Normunds Krūmiņš. Kādas mazas loģistikas kompānijas vadītājs, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu, Db nenoliedz, ka pēdējo mēnešu laikā viņa vadītā kompānija saskaras ar nopietnām problēmām biznesā, un tai nekas cits neatlikšot kā "bankrotēt vai pārdoties".

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš Latvijā bija 188,7 petadžouli (PJ), kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies un saglabājies vienā līmenī. Salīdzinājumam 2005. gadā Latvijā patērēja 192,1 PJ energoresursu, kas ir tikai par 1,8 % vairāk nekā 2015. gadā.

Pēdējos gados mainījusies energoresursu patēriņa struktūra – samazinājies dabasgāzes un palielinājies citu energoresursu, sevišķi kurināmās koksnes patēriņš. Tas nodrošināja enerģētiskās atkarības samazināšanos no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā sarucis par 5,3 % un 2015. gadā bija 24,4 %. Vienlaicīgi kurināmas koksnes patēriņa īpatsvars pieauga par 4,5 % un 2015. gadā sasniedza 30,2 %. Citu energoresursu, tai skaitā salmu, biogāzes un biodegvielas, kopējais patēriņš palielinājās no 0,7 PJ 2005. gadā līdz 8,0 PJ 2015. gadā.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

2014. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 30,8%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 2010. gadā (23,5%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Vienlaicīgi dabasgāzes gāzes patēriņš samazinājās par 7,4%, un 2014. gadā tā īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 24,1%. Enerģētiskā atkarība samazinājusies no 43% 2010. gadā līdz 37% 2014. gadā.

2014. gadā Latvijā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,1 petadžouli (PJ), kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies. Salīdzinoši 2004. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,7 PJ, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gadā.

2014. gadā pārveidošanas sektors, kas ietver elektroenerģijas ražošanu un siltumenerģijas ražošanu pārdošanai, patērēja 47,1 PJ energoresursu un saražoja 35,6 PJ enerģijas, no tās 25,7 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Pārveidošanas sektorā Latvijā pārsvarā izmanto neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās (no 81,0% 2010. gadā līdz 64,3% 2014. gadā). Kopš 2010. gada atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars pieauga par 18,6% un 2014. gadā sasniedza 35,1% no patērētājiem energoresursiem pārveidošanas sektorā.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Saldskābmaizes konkursā, ko Jelgavā Piena, maizes un medus svētku laikā Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) organizēja sadarbībā ar Mārketinga padomi, lai izceltu labākās Latvijas saldskābmaizes, pieteicās 12 Latvijas maizes ceptuves un kopā tika vērtēti 23 saldskābmaizes paraugi, informē Latvijas Maiznieku biedrība.

Ņemot vērā, ka Latvijā ražo divu veidu saldskābmaizes, t.i., no rudzu un kviešu miltiem, tad komisijas arī vērtēja abus veidus. Tomēr kā vienām, tā otram saldskābmaizes veidam nedrīkstēja būt piedevas: rieksti, žāvēti augļu utml. Atšķirībā no citiem gadiem, šogad pirmo reizi konkursa vērtēšanā piedalījās divas komisijas: patērētāju un ekspertu. Patērētāju komisija bija apmeklētāji, kuri veica izstādīto maizes šķirņu degustāciju.

Savukārt ekspertu komisija sastāvēja no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Latvijas Amatniecības kameras (LAK), LMB un MP pārstāvjiem. Līdz ar to saldskābmaizei bija divas nominācijas: patērētāju atzītākā saldskābmaize un ekspertu novērtētākā saldskābmaize.Pēc patērētāju vērtēšanas tika saņemtas vairāk kā 600 degustētāju lapiņas, kas bija aizpildītas ar vērtējumu. Rezultātā nebija nevienas tādas konkursa dalības maizes, kas nebūtu saņēmusi no kāda degustētāja 1.vietu. Ekspertu komisija vērtēja maizes sensoros kvalitātes rādītājus – garšu, smaržu, maizes mīkstuma īpašības, formu un maizes garozu. Katrai maizei tomēr ir savas garšas nianses, bet tā kā galvenie rādītāji ir garša un smarža, tad liela nozīme bija maizes svaigumam.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maizes tirgus monitoringu, kurā izvērtēja situāciju pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par vienādajām maizes cenām tirgū, informē KP.

KP maizes tirgus monitoringu uzsāka, reaģējot uz gada sākumā plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju par viena veida maizes cenu sakritībām dažādu mazumtirgotāju tīklu veikalos.

Sākotnēji apkopojot konkrēto maizes veidu cenas dažādu tirgotāju tīklu veikalos, KP novēroja atsevišķas sakritības, kā rezultātā uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot piegādātāju un mazumtirgotāju maizes cenas veidošanas principus, kā arī izvērtēt noslēgtos sadarbības līgumus.

Vērtējot piegādātāju sadarbības līgumus ar mazumtirgotājiem, KP secināja, ka tie nesatur ierobežojumus mazumtirgotājiem patstāvīgi noteikt maizes tālākpārdošanas cenu, kas būtu smags konkurences tiesību pārkāpums.

Augsti godātais ministra kungs!

Pārtikas ražošanas nozare Latvijā pēdējos gados ir ievērojami attīstījusies un kļuvusi par vienu no lielākajām mūsu valsts pārstrādes rūpniecības nozarēm, veidojot gandrīz 20% no rūpniecības pievienotās vērtības, kā arī dodot darbu vairāk kā 25 tūkstošiem cilvēku.

Kopš 2004. gada pārtikas nozares pieaugums bijis vidēji 15% gadā, kas norāda uz samērīgu izaugsmi. Diemžēl 2008. gads ir iezīmējās ar satraucošu tendenci – ievērojamu kritumu, kas šobrīd jau pārsniedz 10% robežu.

Īpaši sāpīgi šīs negatīvās tirgus izmaiņas izjūt maizes un maizes izstrādājumu ražotāji, kuru produkciju Latvijas iedzīvotāji patērē savā ikdienas uzturā.

Nav noslēpums, ka maizes izstrādājumu cenas pēdējā gada laikā ir augušas. Tam iemesli ir dažādi – gan vietējā inflācija un ražošanas izmaksu straujais kāpums, gan negatīvās izmaiņas globālajos pārtikas tirgos.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Maizes ražotājs AS Latvijas maiznieks nākotnē plāno paplašināties eksporta tirgos, pievēršoties arī saldētas produkcijas eksportam uz Skandināviju un citām kaimiņvalstīm, atzina maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Latvijas maiznieks tirdzniecības un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš.

«Patlaban primārais tirgus ir Latvija, tomēr skaidrs, ka kādā brīdī sasniegsim kapacitāti un būs jāattīstās arī eksporta tirgos. Arvien vairāk pievēršamies tādas produkcijas ražošanai, kur minimāli izmantotas E vielas, līdz ar to šādu maizi nav iespējams tālu eksportēt. Maizes ēšanas tradīcijas dažādās valstīs atšķiras, tomēr visur aizvien lielākā cieņā ir dažādi saldētas maizes izstrādājumi, un tas paver ļoti plašas eksporta iespējas,» sacīja Ilziņš.

Viņš atzina, ka pārtikas ražotājiem īpaši potenciāls ir Ķīnas tirgus, kur strauji pieaug maizes patēriņš, un saldētu produkciju turp var eksportēt neierobežotos daudzumos.

Lai arī maize ir produkts, ko ēd visur, tomēr garšas īpatnības un maizes ēšanas tradīcijas atšķiras. Latvijā iedzīvotāji īpaši ir iecienījuši baltmaizi, kas Latvijā no visiem maizes veidiem aizņem lauvas tiesu - 37%. Tās ražošanas procesu šoreiz piedāvājam aplūkot rubrikā Kā top?.

To, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieli baltmaizes ēdāji, apliecina arī Fazer Latvija ražošanas dati - šajā ražotnē aptuveni 55% no visas saražotās maizes ir tieši baltmaize, savukārt Mākoņmaize, kas ir arī līdere Latvijas tirgū kopumā, veido 16% no kopējiem Ogres maiznīcā saražotās maizes apjomiem. Kopumā Fazer Latvija ražo aptuveni četrdesmit dažādus maizes veidus.

«Neņemot vērā to, ka latvieši godā rudzu maizi kā savu lepnumu, visvairāk Latvijā ēd baltmaizi, tai seko rudzu maize kukulīšos, kviešu sēklu maizes, saldskābās (ar katru gadu ēd mazāk), rudzu maizes ar piedevām - sēklām un graudiem -, formas maizes jeb tautā sauktie ķieģelīšus, tostermaizes porciju maizes, bagetes,» Fazer pārstāvji skaidro Db.lv Latvijas iedzīvotāju paradumus.

Viena no lielākajām maizes ceptuvēm valstī a/s Latvijas Maiznieks pagājušā gada laikā saražojusi aptuveni 31,5 miljonus maizes klaipu, kas kopumā veido vairāk nekā 15 000 tonnu.

Latvijas Maiznieka pārstāvis Juris Užulis norāda: «Pēdējā gada laikā esam veikuši uzlabojumus ražošanas procesos, lai palielinātu saražotos apjomus un nodrošinātu pieaugušo tirgus pieprasījumu, kā arī esam paplašinājuši produktu sortimentu, uzsākot četru jaunu maizes veidu ražošanu.

Līdz ar to šobrīd jau spējam katru diennakti saražot vidēji 45 tonnas maizes.»

Latvijas Maiznieks arī šogad plānojot nostiprināt savas pozīcijas Latvijas maizes produktu segmentā, uzsākot gan jaunu maizes līniju, gan produktu ražošanu. Salīdzinājumā, ja pērn uzņēmums uzsāka četru jaunu maizes līniju ražošanu, tad šogad pircējiem uzņēmums plāno piedāvāt jau sešus jaunus maizes produktus.

Latvijas valsts budžeta izdevumi pērn veidoja 36,9% no iekšzemes kopprodukta, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta izdevumi 2014.gadā veidoja 4452 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

ES vidēji budžeta izdevumi veido 48,1% no IKP jeb 13 153 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet eirozonā - 49% jeb 14 617 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Vislielākie budžeta izdevumi ir Somijai - 58,7% no IKP, kam seko Francija ar 57,2% un Dānija ar 57% no IKP. Vismazākie budžeta izdevumi ir Rumānijā un Lietuvā - 34,9% no IKP, Latvijā - 36,9% no IKP un Igaunijā - 38,8% no IKP.

Visās ES dalībvalstīs 2013.gadā būtisku daļu no budžeta izdevumiem veido sociālā aizsardzība, kaut arī dalībvalstu vidū valda liela atšķirība, sākot no 28,6% Kiprā līdz 44,4% no budžeta izdevumiem Luksemburgā.