Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja sadarbības līguma slēgšanu ar SIA Verus Praedium par nepieciešamajiem transporta infrastruktūras pārkārtojumiem nākotnē iecerētā mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikala IKEA darbības nodrošināšanai.

IKEA veikalu attīstītāji iecerējuši būvēt Stopiņu novadā pie pašas Rīgas robežas, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, iepretim lielveikalam Rimi. Veikala darbība būtiski ietekmēs satiksmi Juglas ielā un tās savienojumos ar diviem rotācijas apļiem – pie Biķernieku ielas un pie Lubānas ielas.

«Lielveikala attīstītāji savā projektā gatavi ieguldīt desmitiem miljonu eiro, kā arī vairākus miljonus eiro transporta infrastruktūras attīstīšanā. Šāds veikals ļoti pozitīvi ietekmēs mūsu valsts ekonomiku – daudziem mēbeles vairs nebūs jāiegādājas ārzemēs, tiks nodrošinātas jaunas darba vietas iedzīvotājiem un papildus iespējas vietējiem piegādātājiem. Mums kā pašvaldībai arī ir svarīgi, lai veikala darbība neapgrūtinātu satiksmi, tāpēc sadarbosimies infrastruktūras izbūvē. Plānots, ka pēc kopīgi paveiktā darba transporta kustība šajos rotācijas apļos pat varētu uzlaboties,» norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.

Metrobusu līnijas Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai būvprojekta izstrādi veiks piegādātāju apvienība SIA "Vertex projekti" un SIA "BRD projekts", informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. Būvprojekta izmaksas plānotas 2 755 062 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026.gada otrajam ceturksnim.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām - Dzelzavas ielā, veidojot nodalītu infrastruktūru ap sešu kilometru garā posmā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem "Ikea" un "Sāga".

Stopiņu novada pašvaldība ir vienojusies ar SIA Verus Praedium par mazumtirdzniecības veikala IKEA būvniecībai vajadzīgā zemesgabala Biķeri pārdošanu par 641 300 eiro, aģentūra LETA uzzināja Stopiņu novada domē. Šis ir tikai viens no uzņēmumiem nepieciešamajiem zemesgabaliem.

Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka dome ir pieņēmusi lēmumus par sev piederošā zemesgabala pārdošanu veikala IKEA celtniecībai, bet nevar atbildēt par citiem nekustamajiem īpašumiem, kas investoriem vajadzīgi veikala celtniecībai.

Stopiņu novada domes sēdes 31.augusta protokols liecina, ka domes deputāti jau vasaras beigās pieņēma lēmumu, ar kuru atbalstīja izlīguma slēgšanu ar SIA Biķerciems un nekustamā īpašuma "Biķeri" pārdošanu par brīvu cenu. Savukārt 30.novembra domes sēdē tika izskatīts Verus Preadium iesniegums par nekustamā īpašuma "Biķeri" iegādes darījuma un ar to saistīto dokumentu apstiprināšanu.

Turpinās būvniecības darbi dzīvojamo ēku kompleksā “Ezerjugla” vienā no zaļākajiem Rīgas rajoniem – Juglas ezera krastā. Astoņās četrstāvu ēkās labiekārtotā, drošā teritorijā pieejami vairāk nekā 500 divistabu un trīsistabu dzīvokļu 46–83 m2 platībā, no kuriem rezervēti jau gandrīz 100 dzīvokļi. Lai nodrošinātu nevainojamu darbu kvalitāti, projekta būvniecību no 2021. gada jūlija pārņem SIA “Abora”.

““Ezerjugla” ir Rīgai netipiski vērienīgs – visu astoņu dzīvojamo ēku būvniecība tiek īstenota vienā kārtā, tāpēc uzreiz pēc kompleksa nodošanas iedzīvotājiem būs pieejama visa plašā teritorija ar pilnīgu arhitektoniski telpisko veidolu un pabeigtu labiekārtojumu, izvairoties no būvdarbu trokšņiem un putekļiem. Mūsu kā projekta attīstītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt visaugstāko kvalitāti un nevainojamu darbu izpildi, lai projektu īstenotu atbilstoši vērienīgajai iecerei. Tāpēc ar pārliecību uzsākam sadarbību ar SIA “Abora”, kas savu profesionalitāti un pieredzi ir apliecinājuši, īstenojot virkni sabiedriski nozīmīgu, vērienīgu būvniecības projektu,” uzsver projekta attīstītāja SIA “Murjāņu 70” mārketinga vadītāja Natālija Sējāne.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) piešķīrusi 13 miljonu eiro kredītu Latvijā lielākā dzīvojamo ēku kompleksa “Ezerjugla” būvniecības pabeigšanai, informē Reģionālā investīciju banka.

Projekts “Ezerjugla” ir astoņu dzīvojamo ēku komplekss Juglas ezera krastā. Kompleksu, kas tiek būvēts vienā kārtā, plānots pabeigt jau 2022.gada nogalē. Dzīvojamā kompleksa projektu izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA “Zenico Projekts”. Projekta “Ezerjugla” kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

“Ezerjuglas lielākā priekšrocība ir iespēja izbaudīt dabas mieru, vienlaikus nezaudējot neko no pilsētas ērtībām. Turklāt visi esam vienisprātis, ka Rīgai piestāv mazstāvu apbūve – četru stāvu mājas ir ideālas,” skaidro projekta attīstītāja AS “Murjāņu 70” projektu vadītājs Eduards Krūmiņš.

“Ticam, ka nākotne ir mājokļiem, kur liela uzmanība ir pievērsta ne tikai komfortam ēkā un dzīvoklī, bet arī apkārtējās vides labiekārtojumam un iespējai nodrošināt darba un atpūtas līdzsvaru. Šis ir liela mēroga projekts, un bankas līdzdalība tajā apliecina to, ka banka turpina stiprināt savas pozīcijas Latvijas biznesa kreditēšanas segmentā,” stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

Rīgā, iepretī tirdzniecības centriem IKEA un Sāga top jauns projekts 9 miljonu eiro vērtībā, kurā ietilps 4 dažādas ēkas - McDonald’s un KFC ātrās ēdināšanas restorāni, ProBro automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku SuperAlko, informē VPH Latvia projektu vadītājs Raivo Kalderauskis.

"Lai gan pasaulē un būvniecības industrijā pēdējā gada laikā ir daudz izaicinājumi, mēs vēlamies turpināt attīstīt jaunus projektus, kas rada jaunas darba vietas, jaunus pakalpojumus un palīdz Latvijas ekonomikai šajā sarežģītajā laikā. Mēs redzam, ka šis Rīgas reģions strauji attīstās un ir ar lielu potenciālu, ko novērtējuši arī Rimi, Lidl, Bonava un citi zināmu uzņēmumi, kas veic attīstību tieši šajā apkārtnē. Mēs kā VPH Latvia šeit esam attīstījuši TC Mežciems un TC Sāga un redzam nākotnes potenciālu šai apkaimei," komentē VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

Juglas ielā 95 būvniecības darbi sākās šī gada septembrī. Projekta vadībai un sadarbības partneru mērķis ir pabeigt būvniecību līdz nākamā gada pirmajai pusei.

Lai labiekārtotu Rīgas publisko ārtelpu, pašvaldība šogad ieplānojusi tērēt teju 1,1 milj. eiro uzņēmēju naudas.

Labiekārtošanas projektu īstenošanai tiks novirzīti Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda ienākumi, kas šogad (no gada sākuma līdz 31. maijam) bijuši vairāk nekā 709 tūkst. eiro lieli. Salīdzinot ar pērnā gada pirmā pusgada ienākumiem, secināms, ka fonda kase pildās līdzīgi. Kopumā gada ienākumi no nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā bija 1,9 milj. eiro.

Izdevumi gan šogad plānoti lielāki nekā pērn – pieciem projektiem tiks atvēlēts 1,1 milj. eiro – un vairāk, nekā fondā šogad gūti, tikko nolēmusi Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Tas ir iespējams, ņemot vērā fonda iepriekšējo gadu uzkrājumus, kas uz šā gada 1. jūniju bija 4,93 milj. eiro lieli. No šīs summas piešķirti, bet neizlietoti ir 2,25 milj. eiro, līdz ar to atlikums ir mazāks. Taču, ņemot vērā arī iekšējos noteikumus, kas ierobežo atlikuma izmantošanu, reālais līdzekļu atlikumu uz 1. jūniju ir vēl mazāks – nepilns 1,21 milj. eiro.

Laikmets vairs nepieprasa, lai katrs sevi cienošs vīrietis pats uzceltu sev māju. Tā vietā nākušas dažādas iespējas pie tādas tikt, apvienojot pilsētas tuvumu, dabas klātbūtni un aktīva dzīvesveida perspektīvu. Viena no šādām pērlēm atrodama tepat Rīgā, Juglas ezera krastā, kaimiņos Brīvdabas muzejam.

Brīvdabas nams ir gleznaina meža ieloka ieskauts augstākās raudzes arhitektūras, dizaina un tehnoloģiju prasībām atbilstošs dzīvokļu komplekss, kur rast mājas un mieru no pilsētas burzmas, tajā pašā laikā atrodoties rokas stiepiena attālumā no tās epicentra.

Latectus, kas Latvijā darbojas kopsolī ar SEB banku, SIA Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs uzsver, ka, viņaprāt, Rīgā reti ir sastopams projekts, kura tuvumā atrodams gandrīz viss komfortablai un aktīvai dzīvei: «Brīvdabas nams ir ekoloģiska un labvēlīga vide personīgai izaugsmei un ģimenes drošībai. Ezers ar tā sniegtajām atpūtas iespējām un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēstures izpētei ir turpat līdzās. Veidojot šo projektu, būtiska bija infrastruktūra – liela tirdzniecības centra, veselības iestāžu, sporta bāzes, Juglas skolu un bērnudārzu tuvums, kā arī ērts sabiedriskais transports un veloceliņš. Tomēr nozīmīgākais faktors ir zaļa un norobežota vide ar iespējām 15 minūšu laikā nokļūt Vecrīgā.»

Šovasar picēriju tīkls Pica Lulū atklāja vasaras terasi HonoLulū t/c Jugla, kurā picas tiek ceptas āra krāsnī. Terasē ieguldītās investīcijas veido 40 000 eiro.

Tas plānots kā ilgtermiņa projekts.

Sandra Gorbunova, SIA Later LTD direktore, komentē: «Tā kā mums vienmēr ir patikusi festivālu gaisotne un jau četrus gadus esam piedalījušies festivālā Positivus, nolēmām ar jaunu konceptu festivāla sajūtu ienest arī Juglas picērijā. HonoLulū terases ideja izlolota un radīta Pica Lulū birojā ideju laboratorijā, kur kā pamatu ņēmām pašu terases izvietojumu - skats uz Juglas ezeru, vēja sajūta un vieta, kur atpūsties, nedodoties uz pilsētas centru vai populārām atpūtas vietām.»

SIA Later LTD ir picēriju tīkla Pica Lulū izveidotājs un franšīzes turētājs. Latvijā zem Pica Lulū nosaukuma darbojas 8 picērijas Rīgā un Pierīgā.

Investējot 40 miljonus eiro, Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā Bonava Latvija pie Rīgas robežas, Stopiņu novadā uzsāk būvēt jaunās Dreilinga mājas, informē uzņēmumā.

Projekts tiks īstenots vairākās kārtās un kopumā attīstītājs plāno uzbūvēt 16 daudzdzīvokļu namus. Pirmās kārtas jeb pirmās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt 2019. gada nogalē.

Jaunais dzīvojamo namu projekts atradīsies Dreiliņos, teritorijā starp Lubānas un Biķernieku ielas apļveida krustojumiem (paralēli Juglas ielai). Projekta pirmajā mājā tiks izbūvēti 58 dzīvokļi, savukārt, noslēdzoties pēdējam būvniecības posmam 2023. gadā, mūsdienīgajā dzīvojamā kvartālā ar pilnībā labiekārtotu apkārtējo vidi mājvieta 700 dzīvokļos būs vairāk nekā 2000 cilvēkiem.

«Dreiliņi ir perspektīva Rīgas apkaime, kas attīstās, turklāt šeit šajā projektā pilnībā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot zaļā, mierpilnā vidē, vienlaikus esot vien pārdesmit minūšu brauciena attālumā līdz Rīgas centram. Kvalitatīvi būvētus, energoefektīvus dzīvokļus «Dreilinga mājās» būs iespēja iegādāties par ļoti pieejamām cenām. Piemēram, jaunu divistabu dzīvokli ar pilnu apdari projektā var nopirkt jau par 61 000 eiro,» stāsta Bonava Latvija attīstības projektu vadītājs Mārtiņš Vonda.

Nekustamo īpašumu attīstītājs «Bonava Latvija» nepilna gada laikā pilnībā pabeidzis pirmās divas daudzdzīvokļu mājas 16 namu dzīvojamā projektā «Dreilinga mājas» Dreiliņos, informē uzņēmumā.

Ekspluatācijā nodotajās mājās 116 dzīvokļos būs jaunas mājvietas vairāk nekā 250 cilvēkiem. Kopumā «Bonava Latvija» plānotās investīcijas «Dreilinga māju» attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

«Pateicoties efektīvam komandas darbam, teicamai iesaistīto pušu sadarbībai, kā arī projekta būvniecības procesa digitalizācijai, mums ir izdevies pirmās mājas uzbūvēt īsākā termiņā nekā sākotnēji plānots. Projekts ir unikāls arī ar to, ka tā īstenošanai tika saņemta pirmā e-būvatļauja Latvijā,» atklāj «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

«Digitālā pieeja projekta attīstīšanā ļauj efektivizēt finanšu resursu izmantojumu un nodrošināt pieejamu mājokļa cenu plašam iedzīvotāju lokam. Dreilinga mājas ir pieprasītākais «Bonava Latvija» projekts – nepilna gada laikā kopš tā izsludināšanas abās pirmajās mājās teju visi dzīvokļi jau ir pārdoti, kas apliecina pieprasījumu pēc kvalitatīviem un finansiāli pieejamiem jauniem dzīvokļiem,» turpina M. Vonda.

Atklāta satiksme pār jaunizbūvēto tiltu pār Mazo Juglu, kas atrodas autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats – Upesciems (P2) 1,9. kilometrā.

«Par valsts budžeta līdzekļiem šogad ir veikti atjaunošanas darbi uz četriem tiltiem un viens tilts – pāri Mazajai Juglai – ir izbūvēts no jauna. Vairāk nekā 50% tiltu uz valsts ceļiem pašlaik ir sliktā stāvoklī,» tilta atklāšanas pasākumā norādīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Šā gada maijā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēdza līgumu ar SIA Viadukts par tilta pārbūves darbiem, kuru kopējās izmaksas ir EUR 911 939,30, tajā skaitā PVN. Uzņēmums uzvarēja atklātajā konkursā par būvdarbu veikšanu, kas tika izsludināts 2014.gada 19.februārī.

Lielākais izaicinājums Rīgā nākotnē būs saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos

Šobrīd vislielākās bažas ir saistītas ar to, kas notiks ar Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējām attiecībām. Tas var ietekmēt arī tūristu skaitu, tā Dienas Biznesa klubā, kurš apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Svarīgi būs izmantot priekšrocības Rīgas tēla saglabāšanā. Tāpat izmaiņas nepieciešamas

reklāmas kampaņai Krievijā, jo tas, kas palīdzēja pērn, varētu nepalīdzēt šogad. Kāds šobrīd ir sadalījums tūristu jomā, vēlējās noskaidrot 4finance izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs. Lielākoties ir tūristi no Krievijas, Skandināvijas un Vācijas. Tiesa, tūristi no Krievijas vidēji tērē divas reizes vairāk nekā citi. Šā gada sākumā bagāto tūristu skaits Rīgā ir bijis mazāks, iemesls varētu būt olimpiskās spēles Sočos, bet, vai tūristi atgriezīsies Rīgā – to redzēsim, sacīja N. Ušakovs.

Šodien līdz ar pēdējo strauta foreļu ielaišanu Ogres upē noslēdzies četrus gadus ilgušais projekts Miljons foreļu atgriešanās, kura ietvaros Latvijas upes papildinātas ar miljons strauta foreļu mazuļiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai atjaunotu panīkušo strauta foreļu populāciju, kura padomju laikos tika praktiski iznīcināta, jau ceturto gadu pēc kārtas vasara sākas ar 250 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu 7 upju baseinos.

Pēdējie 50 tūkstoši foreļu mazuļi šodien ielaisti turpat, kur projekts Miljons foreļu atgriešanās uzsāka 4 gadu startu - Ogres upē, Lielvārdes novadā. Savukārt pārējie 200 tūkstoši foreļu mazuļi šogad jau ir ielaisti Pededzes, Juglas, Lielupes, Ventas, Engures un Gaujas upju baseinos.

Projektu 2011.gadā iniciēja Skonto Būve, finansējot miljons strauta mazuļu izaudzēšanu četrās Latvijas zivju audzētavās. Savukārt par strauta mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība Mēs Zivīm.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Atklāta satiksme pār jaunizbūvēto tiltu pār Mazo Juglu, kas atrodas autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems (P2) 1,9. kilometrā.

Fotoreportāža par to, kā tapa jaunais tilts skatāma raksta galerijā.

Šā gada maijā va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēdza līgumu ar SIA Viadukts par tilta pārbūves darbiem, kuru kopējās izmaksas bija EUR 911 939,30, ieskaitot PVN. Uzņēmums uzvarēja atklātajā konkursā par būvdarbu veikšanu, kas tika izsludināts 2014. gada 19. februārī.

Tilta projektu izstrādāja SIA Projekts 3, savukārt būvuzraudzību veica a/s Ceļuprojekts. Būvdarbi objektā tika uzsākti šā gada jūnijā. Lai remonta laikā nodrošinātu satiksmi, tika izbūvēts apbraucamais ceļš un pagaidu tilts.

Uzsākot tilta pārbūvi, jūlijā notika vecā tilta demontāža, kuras laikā LVC, piesaistot RTU speciālistus, veica vecā tilta, kurš būvēts 1966. gadā, laiduma siju nestspējas pārbaudi. Iegūtie dati tiks izmantoti līdzīgas konstrukcijas saliekamo dzelzsbetona siju tiltu ilgmūžības noteikšanai un remontdarbu plānošanai.

Teju 200 vietējo iedzīvotāju parakstījuši protesta vēstuli, aicinot atbildīgās iestādes pārtraukt projektu, kas paredz veikala Rimi izbūvi pie Brīvdabas muzeja Rīgā. Iedzīvotāji neiebilst pret konkrētās adreses apbūvi kā tādu, tomēr izceļ, ka, «ņemot vērā šo īpašo vietu, jautājums, kāda tipa būvi šajā vietā atļaut celt un kādā izpildījumā, būtu vērtējams ar lielu atbildību,» ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Iedzīvotāji norāda, ka atbalstītu, piemēram, kafejnīcas vai restorāna atvēršanu, turklāt viņi pat neiebilstu, ja tiktu būvēts veikals, tikai ar nosacījumu, ja tam būtu saistība ar latviešu kultūras mantojumu un daiļradi. «Kultūra nesākas līdz ar Brīvdabas muzeja ieejas vārtiem, to, protams, veido arī muzejam pieguļošā teritorija un apkārtnē valdošā noskaņa. Brīvdabas muzeja atrašanās vieta vēsturiski nav izvēlēta nejauši. Tā ir vieta pie dabas ar skaistu ainavu – Juglas ezeru un priežu mežu,» rakstīts vēstulē.

Kopš 2008. gada zemes gabals atrodas Plesko Real Estate īpašumā. Saskaņā ar Rīgas pašvaldības teritorijas attīstības plānu vieta ir paredzēta komercapbūvei. Pirms tam šeit ir atradies restorāns. Pāris gadu pēc slēgšanas ēka bijusi tik nolaista, ka to nācies nojaukt. Vēlāk arhitektu birojs Depo sāka veidot dažādas skices, ņemot vērā veikala atrašanās vietu. To nolemts celt, iekļaujot dažādus etniskus elementus. Rīgas pilsētas būvvaldē projekts ir akceptēts 2013. gada vasarā. Patlaban ir radusies aizķeršanās saistībā ar koku izciršanu, tāpēc būvatļauja vēl nav izsniegta.

Turpinot sakārtot adreses Rīgā, no 17.maija līdz 15.jūnijam norisinās sabiedriskā apspriešana par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Berģu, Brekšu, Bukultu, Juglas un Sužu apkaimēs, informē Rīgas dome.

Apspriešanai nodotas 329 ēkas un 140 zemes vienības, kam plānots mainīt vai no jauna piešķirt individuālas unikālas adreses. Apspriešanas laikā personām, kuru īpašumus skar adresācijas maiņa, ir iespējams izteikt argumentētu viedokli par konkrētas adreses maiņas iespējamību, aizpildot aptaujas anketu vai izsakoties apspriešanas sanāksmē.

Detalizēta informācija par adresācijas sakārtošanas projektu, t.sk. publisko apspriešanu, ir pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā – sadaļā Adresācijas sakārtošanas projekts. Šajā sadaļā ir pieejami arī meklētāji, kuros ir iespējams iepazīties ar konkrēto apkaimju, kurās norisinās publiskā apspriešana, adrešu meklētāju un kartēm. Adrešu meklētājā katrs interesents var ievadīt sev interesējošo adresi par apkaimi, kurā norisinās publiskā apspriešana, un pārliecināties par to, vai konkrētā adrese tiks mainīta, un, ja tiks mainīta, kāda būs iespējamā jaunā adrese. Savukārt Kartogrāfiskajā materiālā ir pieejamas konkrēto apkaimju ortofotokartes, kurās adresācijas objekti, kuriem tiks mainīta adrese, ir izcelti citā krāsā ar klāt pievienotu jauno iespējamo adresi.

Rīgas domes deputāti piektdien, 15.decembrī akceptēja 2018. gada pilsētas budžetu, kas paredz, ka nākamajā gadā Rīgas budžeta ieņēmumi sasniegs 906,5 miljonus eiro, bet izdevumi būs 955,8 miljoni eiro, informē pašvaldībā.

Rīgas mēra preses sekretāre Laila Ivāna apstiprināja, ka kopš 1996.gada šī ir bijusi garākā budžeta pieņemšanas sēde. Kopumā sēde ar pārtraukumiem ilga 17 stundas. Jautājumu sadaļā no opozīcijas puses tika uzdoti 538 jautājumi, ziņo LETA. Budžeta projekts ar vairākiem pārtraukumiem kopumā tika skatīts trīs dienas.

Nākamgad vairāk nekā 40 miljonus eiro investēs pašvaldības īpašumu atjaunošanā un izglītības, veselības, kultūras un sociālo iestāžu infrastruktūras sakārtošanā.

Lielākie sporta stadioni un aktīvās atpūtas laukumi tiks izveidoti pie Rīgas Imantas vidusskolas, Mežciema pamatskolas un Rīgas 96.vidusskolas.

Turpināsies Mežaparka Lielās estrādes pārbūves I kārtas darbi, izmaksas 2018.gadā – 14,75 milj. eiro. Ekspluatācijā objektu nodos 2018.gada 18.jūnijā.

Lielo gāzes koģenerācijas staciju subsīdijas sola samazināt par 20 milj. Ls jau no 2014. gada.

«Lai ierobežotu izmaksu kāpumu un samazinātu elektrības cenu pieauguma riskus patērētājiem, atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām, tostarp Latvenergo TEC tiks samazināts un tādējādi jau no 2014. gada izdosies ietaupīt vismaz 20 milj. Ls gadā, kas ierobežos elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu nākotnē,» valdībā pieņemtos 221. MK noteikumu grozījumus komentē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Kā DB jau rakstīja, šie grozījumi attiecas uz abiem Latvenergo TEC, a/s Rīgas Siltums siltumcentrāli Imanta un Juglas jauda koģenerācijas staciju, kas visas kopā subsīdijās virs tirgus cenas pērn saņēma 61,7 milj. Ls.

Juglas ezera krastā Murjāņu ielā tiek attīstīts jauns dzīvojamo ēku komplekss “Ezerjugla” ar astoņām daudzdzīvokļu mājām. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pirmajā pusē, jau šobrīd uzsākta dzīvokļu rezervācija un tirdzniecība.

Projektā plānotas astoņas četrstāvu ēkas ar vairāk nekā 500 divistabu un trīsistabu dzīvokļiem 44 līdz 102 kvadrātmetru platībā. Tāpat plānots izbūvēt 535 virszemes un pazemes autostāvvietas.

"Ezerjuglas" dzīvojamo ēku kompleksu plānots nodot ekspluatācijā 2022.gada aprīlī.

Dzīvojamā kompleksa “Ezerjugla” projektu izstrādājis projektēšanas un arhitektūras uzņēmums SIA “Zenico Projekts”, savukārt projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Bazalts”.

Projekta attīstītājs AS “Murjāņu 70” iepriekš īstenojuši tādus projektus kā deviņstāvu dzīvojamo ēku komplekss “Salnas 21” Pļavnieku mikrorajonā un daudzdzīvokļu māja Valkas ielā 4, Rīgā.

Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.