Jaunākais izdevums

Ludzā oficiāli atklāts SIA Nemo šūšanas cehs, informē Ludzas novada pašvaldība.

Pašlaik ražotnē ir ap 20 darbavietu, bet to skaitu tuvākajā laikā plānots palielināt.

SIA Nemo ir liels šūšanas uzņēmums, kas pamatā šuj sieviešu virsdrēbes. Gandrīz simtprocentīgi visa produkcija tiek eksportēta uz Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

SIA Nemo galvenais uzņēmums kopš 1971.gada darbojas Krāslavā, pērnā gada maijā tika atvērta filiāle Gulbenē, šogad – Ludzā. Nemo ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latgales plānošanas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēja: Minimālā algas celšana ir ērts instruments, kā palielināt algas ierēdņiem

LETA,05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas celšana no patlaban noteiktā 380 eiro apmēra šogad līdz 430 eiro ja no nākamā gada, par ko panākta vienošanās valdības koalīcijas partneru vidū, var apdraudēt vietējā kapitāla uzņēmumus, aģentūrai LETA sacīja Krāslavas apģērbu ražotājas SIA Nemo īpašniece un valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.

Viņa pauda, ka minimālās algas likmes celšana būs graujoša. «Minimālās algas likmes pacelšana būs graujoša,» uzsvēra uzņēmēja, turpinot ar to, ka algas būs jāceļ visiem, taču pacēlumu neizjutīs tikai tie, kas strādā jomās, kur zemākā alga ir 500 eiro bruto jeb pirms nodokļu nomaksas, proti, banku sektors, IT sektors un citi pakalpojumi.

«Rūpniecība un citas darbaspēka ietilpīgās nozares dabūs cirtienu. Viena darbinieka izmaksas nākamgad palielināsies par 64 eiro mēnesī. Ja uzņēmumā strādā 100 darbinieki, tad tā izmaksas gadā palielināsies par 76 800 eiro. Tie, kuriem ir bagātas mātes[kompānijas] ārzemēs, varbūt par šādu summu neraudās, bet Latvijas kapitālam tas var būt arī iznīcinoši,» norādīja Zemdega-Grāpe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Pieprasām minimālo algu 3000 eiro!

Inga Zemdega Grāpe, SIA NEMO, šūšanas fabrika īpašniece un valdes priekšsēdētāja,05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: Ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi

Db.lv,22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstila nozare 2017. gadā atguvās un audzēja produkcijas izlaides apjomus, bet šogad varētu sekot kritums, kaut arī lielākie uzņēmumi sagaida apgrozījuma pieaugumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs, cik iepriekšējais. Paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjoms samazināsies vai paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas lielā mērā ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro, līdz 430 eiro, kā rezultātā šogad darbu varētu zaudēt 1000–1200 nozares darbinieki. Galvenokārt cietīs nelielie šūšanas uzņēmumi Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur tekstila nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Paredzams, ka tiks samazināts pamatā šuvēju skaits. Šobrīd Latvijā tekstila nozares uzņēmumos strādā aptuveni 8 tūkstoši šuvēju. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Māris Dzenītis: Vienīgā interese tiesāties bija un ir advokātam Romualdam Vonsovičam

Jānis Goldbergs,02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere,11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lietuvieši plāno jauna ūdens dziedniecības un atpūtas kompleksa būvniecību Jūrmalā

Db.lv,03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmums Natura Termo SPA (”Atostogu parkas”) plāno uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, Jūrmalā attīstot jauna ūdens dziedniecības un atpūtas kompleksa celtniecību.

Plānotās investīcijas ir vairāk nekā 25 miljoni eiro.

Šādi attīstības plāni uzņēmumam bijuši jau pirms vairākiem gadiem, taču korekcijas ieviesusi pandēmija. Pašlaik uzņēmums atkal gatavs ķerties pie šī plāna īstenošanas.

Natura Termo SPA vadītājs Ričardas Jovaiša informē, ka pašlaik tiek izskatītas vairākas atrašanās vietas startam Jūrmalā, ko piedāvā gan pašvaldība, gan privātie uzņēmēji.

"Ja sākotnēji mēs izvērtējām investīciju ieguldīšanu ūdens dziedniecības un atpūtas kompleksa būvniecībā bijušā „Nemo” parka teritorijā Jūrmalā, tad tagad investīciju piedāvājumu skaits ir pieaudzis. Šobrīd pētām vairākus papildu projektus, lai pieņemtu optimālu lēmumu. 5. augustā atvērsim Natura Termo SPA biroju Rīgas centrā. Situācija veidojas tā, ka mūsu speciālisti pavada aizvien vairāk laika Latvijā, un mēs sapratām, ka mums ir vajadzīgas savas mājas," stāsta R.Jovaiša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv,22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies septiņi viceprezidenti – četri no iepriekšējā sasaukuma, trīs jaunpienācēji.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, “TET” pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine. Savukārt AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, uzņēmēja, Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega Grāpe un Cēsu Uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins viceprezidentu sastāvam ir šī sasaukuma jaunpienācēji.

“LTRK ir uzņēmēju organizācija, kurā visu nosaka biedru aktivitāte. Un man ir patiess prieks, ka ir izdevies nokomplektēt jaudīgu viceprezidentu komandu - profesionāļus, ar lielu pieredzi uzņēmējdarbībā. Nākamajos trīs gados mūs darbības fokuss būs uz atbalstu biedru eksporta darbībās, privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm.", atzīmē LTRK prezidents Aigars Rostovskis,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums pastāv jau ļoti sen, jau 45 gadus. 1971. gadā kombināts Latvija šeit Krāslavā uzbūvēja jaunu filiāli. Kopā ar vīru šo uzņēmumu pārņēmām, jo uzskatījām, ka mūsu zināšanas un spējas būtu noderīgas, ka mēs redzam kā šo uzņēmumu attīstīt. Nebijām gan gaidījuši, ka šis bizness būs tik smags. Pamatīgi esam dabūjuši svīst, un tas, kas dod mums spēku, ir atbildība pret cilvēkiem – atzīst apģērbu ražotnes Nemo vadītāja Inga Zemdega-Grāpe.

Mūsdienās, kad tik daudz tiek importēts no Ķīnas, mēs pastāvam, jo fokusējamies uz ļoti kvalitatīvu segmentu un nelieliem apjomiem. Nešujam desmitiem tūkstošus vienību kā Ķīnā, šujam simtos, kas ir ļoti atbilstoši tieši Skandināvijas tirgum. Būtiska ir arī augstā kvalitāte, ko varam nodrošināt, un tas, ka esam ļoti tuvu Skandināvijai – varam ātri saražot, ātri aizvest un ātri dabūt produkciju veikalos. Fokusējamies faktiski tikai uz eksportu.

Kopumā šujam 150 tūkstošus vienību gadā, dažādiem zīmoliem. Pārsvarā apģērbi ir mūsu konstruktoru veidoti – ir bijusi skice, ko esam izstrādājuši no nulles līdz masu produkcijai. Īpašs prieks ir tad, ja mūsu produkcija parādās publiski. Piemēram, sadarbībā ar dāņu modes dizaineriem radījām mēteli, un mūsu mēteli izvēlējās Dānijas karaliene Margrēte.

Komentāri

Pievienot komentāru