Citas ziņas

LTV1 jūnijā bijis skatītākais kanāls Latvijā

Dienas Bizness,02.07.2015

Jaunākais izdevums

Šī gada jūnijā, pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma LTV1 ir kļuvis par skatītāko kanālu Latvijā, ar skatīšanās laika daļu 10.6%, kļūstot par populārāko kanālu visu Latvijā raidošo televīzijas kanālu vidū, informē LTV pārstāve Agita Pudule.

LTV1 kanāla popularitāti jūnijā veicināja gan kanāla pamatprogramma, gan unikālās pārraides. Arvien vairāk TV skatītāju darba dienu rītus sāk kopā ar LTV1. Rīta Panorāmas vidējā auditorija pērn jūnijā bija 19 tūkstoši skatītāju, šogad jūnijā (dati līdz 28.06.2015) vidējā pārraides auditorija jau ir 24 tūkstoši.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā, 3.jūnijā, skatītāji bija uzticīgi LTV Ziņu dienesta komandas nodrošinātajai 9.5 stundas garajai tiešraidei no Saeimas. Šajā dienā LTV1 bija skatītākais kanāls Latvijā ar skatīšanās laika daļu 17.5%.

Arī Līgo un Jāņu dienā, 23. un 24.jūnijā, LTV1 bija skatītākais TV kanāls Latvijā, ar skatīšanās laika daļu 18% 23.jūnijā un 13.6% 24.jūnijā.

Jūnijā viens TV skatītājs LTV1 kanālu vidēji vēroja 81 minūti, kas bija par 8 minūtēm vairāk nekā pērn jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzsākts kriminālprocess pret poļu augļu un dārzeņu tirgotāju par grāmatvedības dokumentu viltošanu

Zane Atlāce - Bistere,21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona Kriminālpolicija uzsākusi kriminālprocesu pret vairākām personām, kāda augļu un dārzeņu importējoša uzņēmuma pārstāvjiem, kuri tiek turēti aizdomās par grāmatvedības dokumentu slēpšanu un viltošanu mantkārīgā nolūkā, informē VP.

Minētais uzņēmums piegādājis augļus un dārzeņus visiem lielākajiem Latvijas tirgiem, par ko ziņoja LTV1 raidījums Aizliegtais paņēmiens.

Pašlaik izmeklēšanā ir noskaidrots, ka uzņēmums, kas nodarbojās ar Polijas augļu un dārzeņu importu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, ilgstošā laika periodā veica grāmatvedības dokumentu viltošanu. Uzņēmuma darbinieki, viltojot grāmatvedības dokumentus, tajos norādīja būtiski samazinātu importēto dārzeņu un augļu daudzumu, kā arī samazināja piegādātās produkcijas cenu.

«Veicot dokumentu viltošanu, uzņēmums gada laikā Latvijā realizēja grāmatvedības dokumentos neuzskaitītu produkciju vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, un šo peļņu attiecīgi sadalīja savā starpā noziegumā iesaistītās personas,» norāda VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Analizē TV skatīšanās paradumus

Jānis Vēvers - sadarbībā ar Lattelecom,23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom TV reklāmas un auditorijas analītikas platforma ļauj monitorēt savas un konkurentu TV reklāmas aktivitātes populārākajos kanālos, sekot nozares un to reklāmdevēju kopējām aktivitātēm TV kanālos

Ko cilvēki patiesībā skatās TV? Šie jautājumi nodarbinājuši satura veidotājus un reklāmdevējus kopš televīzijas pirmsākumiem, mudinot meklēt aizvien precīzākus auditorijas un reklāmu skatīšanās mērījumus. Tagad komplicētā mērķa sasniegšanai talkā tiek ņemts arī mākslīgais intelekts, un jauno risinājumu tirgū ieviesis Lattelecom. Tas ir Baltijā pirmais tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīks Claara, ko Lattelecom izstrādājis sadarbībā ar inteliģento tehnoloģiju uzņēmumu SIA Apply. No angļu vārda «clarity» (skaidrība) atvasinātā nosaukuma monitoringa instruments reālā laikā apkopo vairāk nekā 200 tūkstošu Latvijas mājsaimniecību statistiku. Tādējādi tas spēj sarūpēt līdz šim precīzākos reklāmu datus par iecienītāko TV kanālu skatījumiem uzreiz pēc to parādīšanās ēterā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mediji kritizē Rasnača apmelojošos izteikumus

Db.lv,14.06.2018

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas, 13. jūnija LTV1 raidījumā Tieša runa tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Rasnačs sacīja, ka Gobzems pretojas maksātnespējas nozares sakārtošanai, pasūtot apmaksātas kampaņas. «118 maksātnespējas administratoru ir zaudējuši darbu, un tas turpināsies. Jūs esat tas, kas tam aktīvi pretojas – ar apmaksātām kampaņām Dienas Biznesā un RīgaTV 24. Nezinu, kāpēc jūs te šodien atrodaties. Acīmredzot, lai sabiedrība redzētu, kas aiz jums stāv - Māris Sprūds. Pēc tam, kad viņu izlaida no apcietinājuma, sākās jūsu aktivitātes. Mēs atklāsim, cik daudz finansējuma ir ziedots jūsu šiem pasākumiem, un jūs atbildēsiet likuma priekšā,» raidījumā solīja Rasnačs.

«RīgaTV 24 ir dzīvā satura televīzija, kur viedokļi lielākoties tiek atspoguļoti tiešraidē, un tie netiek cenzēti. Tas, ka šie viedokļi var būt kādam nepatīkami vai netīkami, ir pašsaprotami, jo gan politikā, gan sabiedrībā domas, idejas un uzskati dalās. Mūsu mērķis ir demonstrēt pēc iespējas vairāk skatupunktu. Apvainot televīziju tāpēc, ka tiek atspoguļots tieslietu ministram nepatīkams viedoklis, no viņa puses ir augstprātība. Ja ministrs vēlas, lai RīgaTV 24 izskanētu arī viņa pārstāvēti viedokļi, laipni aicinu viņu atsaukties uz kādu no mūsu vairākkārtējiem ielūgumiem, kurus līdz šim viņš ir noraidījis,» komentē kanāla direktors Klāvs Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas kā pērn visa gada laikā.

Tas, ka AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas, satrauc jau valdības koalīcijas ministrus, par ko liecina, aizsardzības ministra Arta Pabrika ieraksts sociālajā tīklā "Twitter" 22. septembra rītā: "Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem." Viņa padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Emīls Dobrājs "Dienas Biznesam" paskaidroja, ka tā bijusi norāde atbildīgajām amatpersonām pievērst uzmanību problēmai, bet pagaidām plašāku komentāru no politiķa puses nebūs. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš par nepieciešamību domāt citādi runāja jau 9. septembra LTV1 raidījumā "Rīta panorāma".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trīs minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā būs kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude, pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību - trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību.

Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzird, nav pamata satraukumam, jo ārkārtas gadījumos var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. Līdzās tam norisinās darbs pie šūnu apraides ieviešanas, kas būs vēl viens iedzīvotāju apziņošanas instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits nedaudz sarucis; importētājus joprojām saudzē

Diena.lv,24.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru