Kafejnīcu tīklam Starbucks būs jāšķiras no 2,76 miljardiem ASV dolāru, lai apmaksātu Kraft Foods radītos zaudējumus jeb, pareizāk sakot, negūtos ieņēmumus, lēmusi ASV šķīrējtiesa.

Kraft un Starbucks strīds ir par iepakotas Starbucks kafijas pārdošanu. Kraft sāka pārdot Starbucks kafiju 1998. gadā, vienojoties ar kafejnīcu ķēdi, ka pārdošana norisināsies līdz 2014. gada martam. Tomēr Starbucks lēma pārtraukt līgumu 2010. gadā, apsūdzot, ka Kraft Foods nepilda līgumā noteiktās saistības, ziņo BBC.

Saķeršanās rezultējusies šķīrējtiesā, Kraft norādot, ka uzņēmums no iepakotās Starbucks kafijas pārdošanas spējis uzbūvēt biznesu, kura vērtība gadā sasniedz 500 miljonus ASV dolāru.

Tiesa lēmusi, ka Starbucks būs jāmaksā Kraft 2,23 miljardus ASV dolāru par radītajiem zaudējumiem biznesam, kā arī vēl 527 miljonus ASV dolāru par papildu izmaksām, piemēram, juridisko pakalpojumu izmaksām.

Ceturtdien durvis pirmo reizi ver vaļā pasaulē lielākās kafejnīcu ķēdes Starbucks pirmā tējnīca. «Tējas bārs» Teavana atvērts Ņujorkā, Manhetenā, raksta Forbes.

Starbucks vadītājs Hovards Šulcs (Howard Schultz) plāno piecu gadu laikā atvērt tūkstoti tējas bāru, panākot, ka tējnīcu tīkls Teavana kļūst tikpat populārs, cik tā mātes uzņēmums Starbucks. Teavana paplašināšanās notiks, pamazām izveidojot «tējas bārus» aptuveni 300 jau esošajos Teavana veikalos. Starbucks iegādājās Teavana pērnā gada beigās par 620 miljoniem ASV dolāru.

Tēja ir otrs visvairāk patērētais dzēriens pēc ūdens, tādējādi H. Šulcs, attīstot Teavana tīklu, plāno ienākt tējas tirgū, kura potenciāls pasaulē lēsts 90 miljardu ASV apjomā, liecina Euromonitor dati. Tikmēr ASV patērētāji vēl aizvien kafiju dzer vairāk nekā tēju, lai arī tējas mīļu skaits pēdējo piecu gadu laikā ASV ir audzis par 16%.

Eiropas Parlamenta (EP) izveidotā īpašā komisija nodokļu nolēmumu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Starbucks un Fiat

Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.

ASV kafejnīcu gigants Starbucks otrdien atvēris jaunu lielformāta kafejnīcu Šanhajā, Ķīnā, kas esot 300 reižu lielāka kā jebkurš cits Starbucks, vēsta Business Insider.

Kafijas grauzdētavā ierīkoti trīs kafijas bāri, viens no tiem aptuveni 26 metrus garš. Tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 100 dzērieni, īpašu uzmanību pievēršot arī tējai.

Kafejnīcā ir īpašs piedāvājums gardēžiem, kā arī uz vietas gatavots ēdiens. 2016.gadā Starbucks uzsāka sadarbību ar Itālijas maizes ceptuvju tīklu Princi, piedāvājot svaigi ceptas maizītes, kruasānus un picas. Šanhajas grauzdētava izmēros krietni pārsniedz 2014.gadā Vašingtonā atklāto Seattle Roastery.

Pats Starbucks Šanhajas grauzdētavu dēvē par lielāko un skaistāko Starbucks kafejnīcu pasaulē. Uzņēmums informē, ka nākamo divu gadu laikā tiek plānots atvērt līdz pat 30 jaunas kafejnīcas, kas atradīsies Milānā, Ņujorkā, Tokijā un Čikāgā.

Deutsche Bank pārstāvji lielāko daļu laika domā par to, kā banka varētu būt konkurētspējīga ar kompānijām, kas nav bankas, piemēram, ar kafijas tīklu Starbucks, atsaucoties uz Deutsche Bank vadītāju Džonu Krajanu, raksta CNBC.

Viņš atzinis, ka banka nedomā tikai par konkurenci ar citām finanšu institūcijām, bet arī ar citiem sektoriem, piemēram, tehnoloģijas.

«Interesantākā lieta, un noteikti viena no tām, pie kuras mēs strādājam lielāko daļu laika, ir: vai mēs varam būt konkurētspējīgi pret kompānijām, kas nav bankas. Vai mēs, piemēram, varam konkurēt ar kompānijām, kas nodrošina maksājumus, taču nav regulēts?»

Pēdējo gadu laikā tirgū ienākušas daudz mazas kompānijas, kuras rada izaicinājumu lielajām kredītiestādēm. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā viena no kompānijām Revolut informēja, ka pieteikusies bankas licences saņemšanai.

Tomēr Deutsche Bank vadītājs pauž bažas par institūcijām, kas līdz šim nav regulētas. Piemēram, Facebook ļauj lietotājiem sūtīt un saņemt naudu ar aplikācijas Messenger starpniecību, izmantojot PayPal kontus.

Kafijas tirdzniecības tīkls Starbucks paziņojis, ka Ķīnā nākamo gadu laikā plāno atvērt vēl aptuveni 3000 jaunas tirdzniecības vietas, raksta CNN Money.

Uzņēmums plāno gandrīz dubultot tās kafijas veikaliņu skaitu Ķīnā – no 3300 šobrīd līdz 6000 2022.gada beigās.

Tādējādi gadā Starbucks Ķīnā jāatver 600 jaunas tirdzniecības vietas, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš plānotās 500 vietas gadā.

Starbucks iecerējis laika posmā no 2017.gada līdz 2022.gadam Ķīnā trīskāršot ienākumus un dubultot operatīvo peļņu.

«Starbucks veicina kafijas kultūras attīstību Ķīnā, un atalgojums par to būs veselīga, ilgtermiņa un pelnītspējīga izaugsme nākamajās desmitgadēs,» sacījis kompānijas vadītājs Kevins Džonsons.

Dati par ASV ražotājcenu samazināšanos otrdien veicināja kāpumu pasaules akciju biržās, jo tie vairoja cerības, ka Federālo rezervju sistēma (FRS) samazinās bāzes procentlikmi.

"Inflācijas tendencei ir pareizs virziens, un šodien bija labas ziņas," aģentūrai AFP sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Kehils.

"Tas liek domāt, ka FRS, visticamāk, samazinās likmi," viņš piebilda.

Šonedēļ galvenā uzmanība tiks pievērsta trešdien gaidāmajiem ASV patēriņa inflācijas datiem, kas varētu ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumu pieņemšanu.

Otrdien investori saņēma nomierinošus datus, ka ražotājcenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā jūnijā, kad pieaugums bija 2,7%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas valstī jūlijā pieauga par 0,1%, kas seko 0,2% kāpumam jūnijā. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada griezumā ražotājcenas ASV jūlijā pieaugs par 2,3%, bet kāpums mēneša salīdzinājumā saskanējis ar prognozēm.

Šveices pārtikas un dzērienu ražotājs Nestle nolēmis maksāt 7,15 miljardus dolāru (5,9 miljardus eiro) par tiesībām pasaulē tirgot ASV uzņēmuma Starbucks produktus, vēsta Reuters.

Šis darījums stiprina Nestles kā lielākās kafijas kompānijas pozīcijas pasaulē strauji mainīgajā tirgū. Nestle un Starbucks apvieno spēkus ļoti sadrumstalotajā dzērienu kategorijā, kas pēdējā laikā ir pieredzējusi virkni darījumu.

Darījums ļaus Nestlei tirgot Starbucks produktus ārpus ASV uzņēmuma kafejnīcām. Iecerētais darījums gan vēl jāapstiprina regulatoriem un ja viss notiks, kā plānots, tad darījums tiks pabeigts līdz šī gada beigām.

ES dalībvalstu ministru kopīgais plāns par to, kā nodrošināt apmaiņu ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem, ir zaudēta iespēja dot prettriecienu agresīvai nodokļu plānošanai, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP.

EP deputāti pauž sarūgtinājumu par Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) 6.oktobra vienošanos, kas nepamatoti ierobežo automātiskās apmaiņas direktīvas piemērošanas jomu un liedz Eiropas Komisijas piekļuvi informācijai.

ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes 6. oktobra vienošanās ir nogriezusi ceļu Eiropas Komisijas priekšlikumam nodrošināt lielāku pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, uzskata EP deputāti rezolūcijā, kuru pieņēma ar 572 balsīm par, 90 pret un 30 atturoties.

Komentējot ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes vienošanos, EP ziņotājs Markuss Ferbers (EPP, Vācija) teica: «Ja šī patiešām ir galīgā vienošanās, tad ES dalībvalstis būs palaidušas garām iespēju radīt lielāku pārredzamību nodokļu jomā. Dalībvalstu budžeti turpinās zaudēt. Mums ir vajadzīga saistoša un konsekventa Eiropas sistēma. Dalībvalstu nodokļu iestādēm nebūs iespējas uzzināt, ja cita dalībvalsts būs pieņēmusi lēmumu nodokļu jomā, kas negatīvi ietekmēs to dalībvalsts nodokļu bāzi. Ir jāuzliek pienākums valstu ieņēmumu dienestiem apmainīties ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā, un šai informācijai ir jābūt pieejamai centrālā datu bāzē, kas jāpārvalda Eiropas Komisijai.»

Patvērumu var sameklēt ātrās ēdināšanas gigantu vērtspapīros; to piedāvā arī farmācijas milži.

Akciju tirgiem sagurstot un investoriem spriežot par grūtākiem laikiem ekonomikai, joprojām dažu sektoru akcijām mēdz klāties pieņemami. Viens no šādiem sektoriem ir ātrās ēdināšanas restorānu kompānijas.Tām ekonomikai smagnējākos laikos mēdz klāties labāk, jo patērētāji mēģina cirpt savus tēriņus. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai dotos uz kādu dārgāku ēdināšanas iestādi, tie tomēr izvēlas, piemēram, apēst kādu burgeri vai picu. Tādējādi arī šiem uzņēmumiem tiek piedēvēts līdzīgs investoru aizsardzības statuss, kā tas ir Consume Staples un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kafijas kafejnīcu tīkls Starbucks šonedēļ atklājis četrstāvu kafejnīcu Tokijā, raksta Business Insider. Milzīgajā kafejnīcā tiek piedāvāti vairāk nekā simts veidu tēju, kafiju un kokteiļu.

Ēkai ir stikla sienas, tādējādi ļaujot apmeklētājiem skatīties uz blakus esošo upi, savukārt gaišais koks iegūts Japānas mežos.

kafejnīcā atrodas lielākā Starbucks grauzdētavas toveris pasaulē, kuras garums ir 17 metri. Tas ir visu četru stāvu augstumā un dekorēta ar vara ķiršu ziediem.

Tāpat grauzdētavā ir kafijas grauzdējamā iekārta, un plānots, ka tā saražos gandrīz 750 tonnas kafijas gadā.

Tāpat šeit atradīsies lielākais Teavana bārs pasaulē, piedāvājot dažādus dzērienus, kuru pagatavošanā izmantota tēja. Kafejnīcā, tāpat kā citur pasaulē, tiks piedāvāta svaigi cepta maize, picas, salāti un citi ēdieni.

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

#Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.

Eiropas Komisija (EK) trešdien izdevusi rīkojumu Itālijas autoražotājam Fiat un ASV kafejnīcu gigantam Starbucks katram atmaksāt līdz 30 miljoniem eiro nenomaksātos nodokļos.

«Luksemburga no Fiat atgūs 20-30 miljonus eiro un Nīderlande 20-30 miljonus eiro atgūs no Starbucks nenomaksātos nodokļus saistībā ar pretlikumīgu valsts palīdzību,» norāda Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margarēte Vestagere.

EK sākusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar nodokļu nemaksāšanu pret vairākām lielām kompānijām, tostarp ASV Apple un Amazon, un trešdienas lēmums sniedzis nozīmīgu norādi par to, kādā virzienā šīs izmeklēšanas virzās.

Par šīm izmeklēšanām tika paziņots pērn pēc skandāla, kurā žurnālisti publiskoja informāciju par nodokļu atlaidēm vairākiem ievērojamiem uzņēmumiem, kas panāktas 19 gadu laikā, kad Luksemburgas premjerministra amatā bija Žans Klods Junkers.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien sākusi oficiālu izmeklēšanu par Luksemburgas nodokļu režīmu attiecībā uz McDonald’s. Tās sākotnējais uzskats ir, ka Luksemburgas pieņemtais nodokļu nolēmums, iespējams, ir radījis McDonald’s labvēlīgu nodokļu režīmu, ar kuru tiek pārkāpti ES valsts atbalsta noteikumi, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Komisija jo īpaši izvērtēs, vai Luksemburgas iestādes ir selektīvi atkāpušās no saviem valsts tiesību aktiem nodokļu jomā un Luksemburgas un ASV līguma par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu un tādējādi ir sniegušas McDonald’s priekšrocības, kādas nav pieejamas citiem uzņēmumiem, kas faktiski un juridiski atrodas salīdzināmā situācijā.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere paziņoja: «Nodokļu nolēmums, kas ļauj McDonald's nemaksāt nodokļus par savām Eiropā saņemtajām atlīdzībām ne Luksemburgā, ne ASV, ir ļoti rūpīgi jāizskata atbilstīgi ES valsts atbalsta noteikumiem. Līgumi starp valstīm par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ir paredzēti, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, nevis lai attaisnotu nodokļu divkārtīgu nemaksāšanu.»

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

Laikus ielēkt vilcienā, kas pelna no paaudzes tikumiem un netikumiem

Pasaules ekonomikas stūrei pakāpeniski nonākot Millennials paaudzes rokās, ieguldījumu speciālisti kādu laiku mēģina izsecināt, ko nozīmēs šīs pārmaiņas un kādām investīcijām tās nāks par labu.

Jautājums ir – kurp plūdīs Millennials nauda, un pašlaik izskatās, ka šo paaudzi var uzrunāt ar sociālās atbildības reklāmu un tehnoloģijām. Arī The Wall Street Journal piebilst – Millennials paaudze dažu nākamo desmitu gadu laikā mantos triljoniem dolāru, kur jau pašlaik ievērojami augusi to varēšana tērēt vairāk. Tādējādi labāk var klāties to uzņēmumu akcijām, kas piestrādā pie paaudzei attiecīgo interešu, vērtību un tēriņu paradumu apgūšanas.

Šādu situāciju metusies izmantot arī fondu industrija. Sociāli aktīvos tematiskos fondus (gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītos) arvien vairāk rada tādas milzīgas finanšu iestādes kā Goldman Sachs, BlackRock, Morgan Stanley utt. Tāpat interesants šāds specifisks tematiskais fonds ir, piemēram, Global X Millennials Thematic ETF, kas iegulda tādu uzņēmumu vērtspapīros, kuri tiek lielākā mērā saistīti tieši ar šīs paaudzes tēriņiem. Šim fonam klājies visai labi, kur tā cena kopš gada sākuma palēkusies jau par 23,5%. Šajā pašā laikā kopējā ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība pieaugusi par 15,2%. Liela daļa no šī fonda līdzekļiem tiek virzīta ASV Consumer Discretionary sektora (cikliskāku plaša patēriņa preču un pakalpojumu sektors) pārstāvju vērtspapīru iegādei. Lielākie šī fonda ieguldījumi ir Intuit, PayPal Holdings, Lowe’s Companies, Costco Wholesale un Starbucks akcijas. Tālu neatpaliek arī Amazon, Netflix, Nike, Twitter, Apple un Walt Disney.

Pētījumā noskaidroti 3 iemesli, kuru dēļ jūs atstāj klienti:

2016. ir gads, kad klientu apkalpošana ir uzņēmuma labklājības noteicošais faktors – 89% uzņēmumu konkurē, pārsvarā balstoties uz klientu pieredzi. Lai gūtu panākumus, zīmoliem jāizveido stipras attiecības ar klientiem, kā arī jāsaprot, kas viņiem patīk un kas ne.

Šeit aprakstīti seši galvenie soļi, ko uzņēmums var spert, lai izveidotu stipras attiecības ar klientiem.

1. Izveidojiet spēcīgu zīmola identitāti

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Ar smagu darbu biznesā nav gana - vajadzīga arī rūpīga plānošana un prioritāšu noteikšana

Tā Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" uzsvēra jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" vadītājs Kristobals Alonso (Cristobal Alonso).

"Viss ir jāplāno - tā ir neseksīgā patiesība par panākumiem. Nekas nenotiks, ja neizpildīsi mērķus un nepieņemsi lēmumus. Jābūt nežēlīgam un jāsaka "nē" daudzām lietām. Lai plānotu, prioritizētu un izpildītu paredzēto, ir svarīga pašvadība," saka K. Alonso. Nereti mēdz teikt, ka 90% jaunuzņēmumu piedzīvo neveiksmi un neizdzīvo. Viņš uzskata, ka tas zināmā mērā ir saistīts ar neplānošanu un pieļauj, ka tad, ja plāno un fokusējas, veiksmes iespējas palielinās līdz pat 50%.

Uzņēmēji daudz ceļo, nereti starp savienotajiem reisiem jāpavada četrarpus stundas lidostā. Ir cilvēki, kuri šajā laikā aiziet uz kafejnīcu, lai padzertu kafiju, apēstu kruasānu un izsūtītu dažus e-pastus, tādējādi "nositot" laiku. K. Alonso šādās reizēs laikus ieplāno telefonkonferences. Īpaši labi tam noder agrās rīta stundas, kas ir laba iespēja, lai sazvanītos ar partneriem ASV, kam vienmēr traucē laika zonu atšķirības. Savukārt, pārbrauciens no lidostas uz viesnīcu viņa skatījumā ir ideāls laiks 15 minūšu telefonsarunām, kam nekad neatliek laika. "Izrunājies un uzreiz esi viesnīcā. Tas ir laiks, kad atpūtināt acis, sazvanīties," secinājis K. Alonso. Viņš arī atgādina par tīklošanās nozīmi. Ja reiz uzņēmējs uz dienu ir Londonā vai citā pilsētā, šis laiks jāizmanto lietderīgi, nevis vienā sapulcē un pārējo laiku nosēžot "Starbucks". K. Alonso iesaka jau laikus apdomāt, kuri paziņas dzīvo konkrētajā pilsētā un sarunāt tikšanos.

Tehnoloģiju kompānijai Samsung Electronics nācies atvainoties Ķīnas pircējiem pēc tam, kad Ķīnas valsts televīzijā tika ziņots par kompānijas ražoto telefonu darbības traucējumiem, vēsta BBC.

Ierīču pārdošana Ķīnā Samsung nodrošina teju 14% no tās kopējiem ienākumiem.

TV pārraidē tika pausts, ka darbības traucējumi ir Galaxy S3 un Note2 atmiņas mikroshēmās, tāpat tika kritizēta Samsung ierīču remonta politika. Tehnoloģiju kompānija solījusi uzlabot ierīču remonta pakalpojumu. Tāpat Dienvidkorejas kompānija paudusi, ka «patiesi atvainojas» Ķīnas pircējiem par neērtībām, kas radušās uzņēmuma «pārvaldes problēmu» dēļ.

Samsung nav pirmā kompānija, kas nokļuvusi pasaulē otras lielākās ekonomikas mediju nežēlastībā. Šonedēļ Ķīnas Centrālā Televīzija pauda, ka Starbucks, kas ir pasaulē lielākā kafejnīcu ķēde, Ķīnā noteikusi augstākas cenas nekā citos nozīmīgos tirgos.