Kustība Nepērc svešu! ar atklātu vēstuli vērsusies pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes prasot nomainīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdas segumam paredzēto Kanādas kļavas materiālu ar Latvijas ozolu. Arī Db.lv uzrunātais eksperts atzīst, ka Kanādas kļava nav labāka par Latvijas kokiem.
Vēstulē kustība aicina pamatot Kultūras ministrijas izvēli projektā izmantot Kanādas kļavu un skaidrot minētās izvēles atbilstību «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā» noteiktajam mērķim sekmēt «Latvijas resursu izmantošanu».
Kā Db.lv skaidroja koksnes eksperts Jānis Dolacis, Kanādas kļavu viņš nevērtē labāku par Latvijas osi vai ozolu. Viņš norādīja, ka Kanādas kļavas blīvums ir 660 kg/m3. Savukārt Latvijā augušam ozolam tas var sasniegt 750 kg/m3.
Tāpat eksperts skaidroja, ka ozols vai osis ir tehnoloģiski noderīgāks, savukārt Kanādas kļavu lielākoties izmantojot sportam paredzēto laukumu grīdas seguma ieklāšanai, kā, piemēram, skeitborda vai basketbola laukumiem. J. Dolcis norādīja, ka Eiropā Kanādas kļava augot maz – galvenokārt apstādījumos, kas nozīmē, ka Kanāda ir šī koka galvenā piegādātāja.
Arī kustības Nepērc svešu! izplatītajā vēstulē norādīts uz minētajiem trūkumiem. Kustība akcentē, ka Eiropas valstīs parketa grīdu segumiem Kanādas kļava tiek izmantota tikai 0,8% apmērā no visas parketam izmantojamās koksnes apjoma un galvenokārt paredzēta sporta laukumiem. Tāpat kustība norāda, ka Latvijas ražotāji no Latvijā pieejamajiem koksnes resursiem (ozols, osis u. c.) spēj saražot grīdas segumu tādā apjomā, kāds nepieciešamas LNB vajadzībām.
Kustība savā vēstulē arī atzīmē, ka Latvijas kokapstrādes uzņēmumi no Latvijas ozoliem ražo parketu, kas kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgs vai pārspēj Kanādas kļavas koka materiālus. No Latvijas ozoliem ražotais parkets pielietots Mākslas muzeja Rīgas Birža grīdu apdarē.
Latvijas ražotāju kustība norāda, ka LNB parketa grīdas kopējā platība veido sešus tūkstošus kvadrātmetru un tās ieklāšana vēl nav sākusies. Nepērc svešu! aicinājusi Kultūras ministri sniegt atbildes uz kustības jautājumiem.
Db.lv jau vēstīja, ka izskanējušas šaubas par to, vai LNB jaunās ēkas būvniecība tiks pabeigta laicīgi. LNB direktors Andris Vilks iepriekš norādīja, ka šis jautājums ir saistīts ar to, kā atrisināsies situācija ar projekta lielāko problēmu – infrastruktūras celtni.
Andris Vilks iepriekš norādīja, ka darbs pie galvenās ēkas būvniecības ritot normāli, un šobrīd aktīvi notiek iekšdarbi, tikmēr darbu pie infrastruktūras ēkas traucē problēmas ar iepirkumu, kas saskāries ar neapmierinātību no iesaistītajām pusēm.