Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdings «Linas Agro Group» Ozolniekos cels lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centru 3300 kvadrātmetru platībā.

Šādu centru pēc «Linas Agro Group» pasūtījuma par aptuveni 4,8 miljoniem eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būvēs viens no Lietuvas lielākajiem celtniecības uzņēmumiem «Panevëžio statybos trestas» (PST).

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi «Linas Agro» Mārketinga nodaļas vadītāja Daiva Kizerskiene, centrs būs paredzēts divām šā holdinga meitassabiedrībām Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro».

«Vienā modernā ēkā būs gan tirdzniecības daļa, kur tiks tirgotas sēklas, mēslojums, ķimikālijas, gan tehnikas daļa, kurā atradīsies traktoru un citas tehnikas ekspozīcija, servisa zāles un rezerves daļu noliktavas,» viņa stāstījusi.

Kā paziņojis PST, septembra nogalē tas ar «Linas Agro» parakstījis attiecīgu līgumu par 3,5 miljoniem eiro, nerēķinot PVN. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā.

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā strādājis ar apgrozījumu 71,761 miljona eiro apjomā, kas bija par 24,5% mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt SIA «Linas Agro» peļņa pēc nodokļu nomaksas finanšu gadā, kas sākās 2016.gada 1.jūlijā un ilga līdz 2017.gada 30.jūnijam, bija 53,4 tūkstoši eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

Pārskata gadā SIA «Linas Agro» apgrozījums no kviešu un rapšu tirdzniecības veidoja 44,207 miljonus eiro, ieņēmumi no minerālmēslu tirdzniecības - 17,102 miljonus eiro, citu graudaugu kultūru tirdzniecība veidoja ieņēmumus 3,469 miljonu eiro apjomā, bet ieņēmumi no lauksaimniecības ķīmiju tirdzniecības - 5,450 miljonus eiro.

Kompānija norāda, ka tai pērn izdevies iepirkt 85% no biznesa plānā noteiktā labības iepirkuma apjoma. Tā pārskata gadā iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma un 8% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

AB “Linas Agro Group” ir pabeigusi vienu no lielākajiem biznesa iegādes darījumiem Lietuvas vēsturē.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums iegādājies AB “Kauno Grūdai”, AB “Kaišiadorių Paukštynas”, AB “Vilniaus Paukštynas” un saistīto uzņēmumu kontrolpaketi, kas kopā darbojas kā “KG Group”. Pēc pušu vienošanās darījuma summa netiek atklāta.

Šī darījuma rezultātā AB “Linas Agro Group” iegādājās kontrolpaketi kopumā 34 uzņēmumos, kas darbojas mājputnu, graudu, miltu, ātri pagatavojamo produktu, barības un premiksu ražošanas un veterināro produktu tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ir reģistrēti un darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā un Nīderlandē. Darījuma finansēšanai AB “Linas Agro Group” saņēma sindicēto aizdevumu no trim bankām - Luminor, Swedbank un SEB bankas.

Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas uzņēmums SIA «Linas Agro» Graudu centrs reģistrējis jaunu komercķīlu. Aizņēmuma mērķis ir būvēt divus jaunus graudu elevatorus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Petrs Kuras.

Informācijas avots precizē graudu torņu atrašanās vietu trešajā rindkopā

14.martā reģistrētās komercķīlas nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 9,3 miljoni eiro.

Kuras norādīja, ka jaunos graudu elevatorus ir plānots uzcelt līdz jaunajās graudu ražas sezonas sākumam šogad. Graudu elevatoru jauda būs apmēram 20 000 tonnu. Vienu no tiem ir plānots celt Grobiņā, bet otru - Rēzeknē.

«Latgales reģionā mums ir tikai viens graudu elevators - Jēkabpilī, bet pārējie atrodas tālu, citos reģionos. Vēlamies arī Latgales reģionā turpmāk nodrošināt šo pakalpojumu. Tādējādi graudi mums nebūs tālu jāved, bet šis pakalpojums būs pieejams šajā pašā reģionā,» teica Kuras, piebilstot, ka tas būs izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa.

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA “Linas Agro” 28.oktobrī ir pārņēmis SIA “KG Latvija” augkopības biznesa daļu, tai skaitā – īpašumus, saistības, tiesības, pienākumus un darbiniekus..

Turpmāk zem Linas Agro zīmola, turpināsim augu aizsardzības līdzekļu, mikroelementu, mēslošanas līdzekļu un sēklu tirdzniecību, kā arī graudu un rapša sēklu iepirkšanu un pirmapstrādi. Savukārt, KG Latvija turpmāk koncentrēsies dzīvnieku barības un barības sastāvdaļu ražošanai un tirdzniecībai.

Visi nepabeigtie darījumi, tai skaitā maksājumu saistības, ar SIA “KG Latvija” automātiski pāriet uz SIA “Linas Agro” saglabājot visus nosacījumus un termiņus. Esošie līgumi vai citi dokumenti netiks laboti, bet jaunie darījumi un no tiem izrietošie dokumenti tiks slēgti SIA “Linas Agro” vārdā.

SIA “Linas Agro” pārņem esošo SIA “KG Latvija” noliktavu Vidzemē, tādējādi paplašinot SIA “Linas Agro” noliktavu pārklājumu. Mazumtirdzniecības veikali paliek SIA “KG Latvija” pārziņā un to sortiments būs piemērots nelielām saimniecībām vai individuāliem pircējiem.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupu "Linas Agro Group" paredzēts pārdēvēt par "Akola Group", paziņojis uzņēmums.

Par nosaukuma maiņu "Linas Agro Group" akcionāri lems 27.oktobrī.

Lēmums mainīt nosaukumu pieņemts pēc tam, kad pēdējo gadu laikā "Linas Agro Group" iegādājusies vairākus uzņēmumus un paplašinājusi darbību, norādīja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

"Mūsdienās mūsu darbība aptver pārtikas ražošanas ķēdi no lauka līdz galdam, tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu nosaukums būtu universāls un aptvertu mūsu darbības plašo spektru," sacīja Zubs.

Ar jauno nosaukumu grupa plāno turpināt paplašināt darbību ārvalstīs.

"Mēs saskatām arvien lielākas perspektīvas pārtikas ražošanas attīstībā, jo īpaši jaunu pārtikas produktu un zīmolu izstrādē un to ieviešanā Rietumeiropas un citu valstu tirgos," teica Zubs.

SIA «Linas Agro» laika posmā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam apgrozījis 84,95 miljonus eiro, kas ir par 18,38% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft Klientu portfelī sniegtā informācija.

Savukārt uzņēmuma peļņa gada laikā palielinājusies teju 8 reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 423,41 tūkstošiem eiro. Pārskata gada peļņu uzņēmums paredzējis atstāt nesadalītu, novirzot to investīcijām, kas palīdzētu nostiprināt pozīcijas vietējā tirgū.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka SIA «Linas Agro» pārskata gadā izpildījusi biznesa plānā noteiktos labības iepirkuma apjomus par 105% un vietējā tirgū iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma, 7% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Vienlaikus arī norādīts, ka pārskata gadā SIA «Linas Agro» izpildīja 96% no biznesa plānā noteiktā lauksaimniecības materiālu pārdošanas apjoma, piebilstot, ka tas ir labs rezultāts, neskatoties uz 2017.gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz graudaugu vidējo ražību Latvijā, kā arī ilgstošo lietus periodu rudenī, kas traucēja ziemāju sējumu sagatavošanu.

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» padomē amatos pārvēlēti divi līdzšinējie locekļi un ievēlēts viens jauns padomes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Amatā pārvēlēts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Darius Zubas un padomes loceklis Dainius Pilkauskas. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vytautas Šidlauskas un viņa vietā šajā amatā iecelts Darius Jaloveckas.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.aprīlī.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

Pagājušajā finanšu gadā, kas sākās 2016.gada 1.jūlijā un ilga līdz 2017.gada 30.jūnijam, SIA «Linas Agro» strādāja ar apgrozījumu 71,761 miljona eiro apjomā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 53,4 tūkstoši eiro.

SIA «Linas Agro» pamatkapitāls ir 2 380 000 eiro, un uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove».

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu eiro, un tagad ir 3 380 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatkapitālu palielinājis tirgotāja vienīgais īpašnieks, Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove». Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 5.decembrī.

Iepriekš SIA «Linas Agro» pamatkapitāls bija 2 380 000 eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam palielināja apgrozījumu līdz 84,954 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pieauga līdz 423,4 tūkstošiem eiro. Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

AB Linas Agro Group dzimtene ir Lietuva, bet šai lauksaimniecības kompānijai mērķi ir globāli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Agrobiznesa uzņēmumu holdings dibināts 1996. gadā, bet kompānija radusies no UAB Linas ir viza, kas 1991. gadā sāka savu darbību ar Lietuvas rapšu eksportu uz Rietumeiropu. Pašlaik māteskompānija AB Linas Agro Group apvieno 34 uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Dānijā. Tās darbības virzieni ir lauksaimniecības produktu, galvenokārt graudu tirdzniecība, zemnieku apgāde ar lauksaimniecībai nepieciešamajām lietām – sēklu materiālu, minerālmēsliem u.tml., lauksaimniecība un pārtikas ražošana. Kopumā grupā strādā vairāk nekā 2300 darbinieku.

Kopš 2010. gada AB Linas Agro Group akcijas tiek kotētas Viļņas biržā. Lai gan kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas biržā, tiek izvirzītas augstas prasības, pūliņi ir atalgojošies – uzņēmuma darbība ir caurskatāma, tam ir laba reputācija, ir iegūta publicitāte. Turklāt ir labāka pieeja finansēm, kad jāpiesaista kapitāls jaunām investīcijām. «Biržas kompānijai ir vairāk iespēju augt. Var attīstīties arī kā privāta kompānija, taču ir daudz biržā kotētu uzņēmumu, jo īpaši mūsu nozarē,» saka Darjus Zubs (Darius Zubas), AB Linas Agro Group rīkotājdirektors.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas un tirdzniecības holdings "Linas Agro Group" pārdod uzņēmumus Krievijā un Baltkrievijā "Vitomek" un "Belfidagro", piektdien paziņoja kompānija.

7,5 miljonus eiro vērtais darījums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei.

Kompāniju kurās strādā 240 cilvēku, pārdošanas līgumi tika parakstīti 25.jūlijā. Kompāniju pircēji ir reģistrēti Krievijā, bet vienošanās paredz, ka tie netiks publiskoti.

"Sarunas un pārdošanas detaļu izstrāde prasīja laiku, tādēļ priecājamies, ka beidzot šis sarežģītais posms ir noslēgts," paziņoja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

Maskavā un Tveras apgabalā strādājošais "Vitomek" un Baltkrievijā strādājošais "Belfidagro" ražo un vairumtirdzniecībā pārdod lauksaimniecības barības piedevas, kā arī barību un tās ražošanai nepieciešamās izejvielas.

Abas kompānijas "Linas Agro Group" ieguva pērn, kad no Lietuvas uzņēmēja Tautvīda Baršta pārņēma lauksaimniecības produkcijas ražošanas grupu "KG Group".

Konkurences padome ir saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros SIA Linas Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Linas Agro grupā bez SIA Linas Agro Latvijā darbojas arī tādi uzņēmumi kā SIA Lielzeltiņi, SIA Cerova, SIA Broileks, AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Dotnuvos projektai, SIA PFK Trader, SIA Linas Agro Graudu centrs un SIA Erfolg Group.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Linas Agro iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Pēc darījuma izvērtēšanas KP secinājusi, ka tā rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

SIA Linas Agro un SIA Latfert savā starpā konkurē divos tirgos – minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecībā Latvijā. Tā kā abas produktu grupas Latvijā pārsvarā ieved no ārvalstīm un par to izplatīšanu visbiežāk netiek slēgti ekskluzīvi līgumi, šo uzņēmumu klientiem nepieciešamības gadījumā nebūs šķēršļu minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus iegādāties no citiem vairumtirgotājiem.

Tādējādi KP secina – apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) šogad plāno 10% apgrozījuma pieaugumu, kā arī mērķtiecīgi strādā uz eksporta palielinājumu no līdzšinējiem 28% līdz 40% no saražotā, akcentu liekot uz Skandināvijas tirgiem, atzina jaunieceltais Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrus Pranckevičus.

«Tuvākajos gados plānots Ķekavas, kā arī Lielzeltiņu attīstībā investēt 11 miljonus eiro. Tas attaisnosies, jo putnu gaļas patēriņš pasaulē līdz 2022.gadam pieaugs par aptuveni 9%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz cūkgaļas un liellopu gaļas patēriņa pieauguma prognozes - attiecīgi 3-4%. Investīciju prioritāte būs iekārtu modernizācija un eksportspējīgu produktu attīstība,» sacīja uzņēmējs.

Jautāts, uz kādiem tirgiem tiks likti akcenti, viņš atzina, ka tā būs Skandināvija.

«Patlaban 28% no kopējā saražotā produkcijas apjoma tiek eksportēti. Mūsu plāns ir jau tuvāko gadu laikā eksporta apjomu palielināt līdz 40%. Galvenie mērķa tirgi mums ir Skandināvija, kur jau šobrīd Ķekavas ražotā produkcija ir augstu novērtēta. Tāpat svarīga arī Rietumeiropa. Galvenās produktu kategorijas, ko redzam eksportam, ir produkti ar pievienoto vērtību, tostarp gan svaigā vistas gaļa, gan pārstrādātā produkcija,» sacīja Pranckevičus.

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupas "Linas Agro Group" jaundibinātais sēklu ražošanas uzņēmums "Dotnuva Seeds" plāno Iecavā būvēt jaunu sēklu sagatavošanas rūpnīcu, investējot 7,4 miljonus eiro.

"Dotnuva Seeds" valdes priekšsēdētājs Jons Bakšis informēja, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc sēklām, ko galvenokārt veicina pārdošanas apmēra pieaugums Latvijā un Igaunijā, kā arī eksporta uz citām Eiropas valstīm kāpums.

"Līdz šā gada beigām mēs sāksim jaunas sēklu sagatavošanas rūpnīcas būvniecību Iecavā," viņš sacīja, piebilstot, ka jaunā rūpnīca ne tikai apmierinās pieprasījumu pēc sertificētām sēklām Latvijas un Igaunijas tirgū, bet arī ļaus uzņēmuma produkcijai ātrāk nonākt pie Latvijas zemniekiem un garantēs efektīvāku loģistiku uz Igauniju.

Ražotnes jauda būs 20 000 tonnu sēklu gadā ar iespēju jaudu palielināt līdz 30 000 tonnām, paziņoja Bakšis.

Putnu gaļas ražotājs Lielzeltiņi šogad plāno palielināt pārdošanas apmērus Skandināvijas tirgū, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

«Mēs eksportējam uz Zviedriju, Somiju. Zviedrija ir viens no mūsu lielākajiem klientiem ar augstākajām kvalitātes prasībām. Eksportējam produkciju arī uz Nīderlandi un Franciju, attiecīgi, eksporta valstu loks ir diezgan plašs. Taču pamata lieta, uz ko mēs pašlaik koncentrējamies, ir Skandināvija. Sekojam līdzi Latvijas tirgus tendencēm un vēlamies piedāvāt pašreiz eksportam ražotos produktus - ceptu vistas gaļu - arī vietējiem pircējiem,» sacīja Adijāns, piebilstot, ka nākotnē uzņēmums ir iecerējis ieiet arī jaunos eksporta tirgos, piemēram, sākt produkcijas realizāciju Norvēģijā.

Viņš norādīja, ka Lielzeltiņi šogad plāno realizēt arī vairākus investīciju projektus, tostarp rekonstruēt putnu novietnes, uzlabojot labturības un vides prasības. «Esam plānojuši investīcijas pārstrādes cehā - augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, iegādājoties jaunas iekārtas, lai paplašinātu produktu sortimentu. Faktiski, plānojam arī pakāpenisku autoparka nomaiņu. Investīciju projekti kopumā ir diezgan daudz, strādājam pie tā, lai mēs tos varētu pakāpeniski īstenot,» sacīja Adijāns.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupa "Linas Agro Group" pārdēvēta par "Akola Group", un ir palielināts tās reģistrētais pamatkapitāls, Viļņas biržu otrdien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Grupas valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs norāda, ka grupa tuvāko gadu laikā visās uzņēmējdarbības jomās - gan pārtikas rūpniecībā, gan pakalpojumu lauksaimniekiem sniegšanā - plāno pastiprināt pozīcijas Baltijas valstīs. Zīmols "Akola" apvienos putnkopības, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atzarus.

Tāpat kompānijā min, ka īstenotā 6,1 miljona jaunu akciju emisija ir ļāvusi grupas reģistrēto pamatkapitālu palielināt par 1,76 miljoniem eiro - līdz 48,5 miljoniem eiro.

Iepriekš grupā skaidroja, ka "Akola" ir investoriem pazīstams zīmols, un Dānijā reģistrētais uzņēmums "Akola" ir "Linas Agro Group" lielākais akcionārs ar 68,23% akciju.

"Linas Agro Group" akcijas kotē "Nasdaq" Viļņas biržas oficiālajā sarakstā.

Lietuvas Linas Agro Group meitasuzņēmums SIA Linas Agro refinansējis līdzšinējo aizdevumu un piesaistījis jaunu finansējumu, lai attīstītu darbību Latvijā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Aizdevumu piešķīrusi SEB banka un DNB banka.

Kā skaidro Linas Agro Group finanšu direktors Tomass Tumenas, 30 miljonus eiro aizdevums ļaus Latvijas kompānijai veiksmīgi sasniegt plānus 2014.-2015.finanšu gadam un paplašināt tirgus daļu graudu un rapšu, minerālmēslojuma, augu aizsardzības produktu un sēklu tirdzniecībā.

SEB bankas uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Kristaps Strazds norāda, ka SEB banka Lietuvā ir bijusi viens no galvenajiem finanšu partneriem jau daudzus gadus, un šī sadarbība turpinās arī Latvijā. Banka uz lauksaimniecības sektoru skatās pozitīvi un saskata labas perspektīvas uzņēmumiem, kas šajā segmentā strādā gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) jaunā marinētas gaļas līnijā investējusi 300 000 eiro, nākamajos trijos gados plānojot palielināt tirgus daļu šajā segmentā par 24% ik gadu, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

«Finansējumu ieguldījām iepakojuma līnijā, dizainā sadarbībā ar šefpavāriem Mārtiņu Sirmo un Ēriku Dreibantu. Patlaban Ķekavai tirgus daļa marinētās gaļas segmentā ir 34%, savukārt kopumā šīs produkcijas noiets Latvijā ik gadu vidēji pieaug par 13%. Ar jauno līniju plānojam savu tirgus daļu katru gadu palielināt par 24%,» sacīja uzņēmējs.

Tāpat viņš norādīja, ka gaidāmais pieaugums būšot ne tikai uz vietējā, bet arī uz eksporta tirgus rēķina.

«Pagaidām jaunā produktu līnija pieejama Latvijā, bet esam sākuši sarunas par tās eksportu Baltijas tirgū. Šogad sākām vairāku marinētās gaļas produkcijas eksportu uz Lietuvu un Igauniju, bet plānojam izvērsties arī Skandināvijā. Tādēļ aktīvi piedalāmies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tirdzniecības misijās, kā arī esam pieņēmuši darbā ekspertu no Dānijas, kurš labi pārzina Skandināvijas tirgus vajadzības,» norādīja Ķekavas vadītājs.